Latvijas-Krievijas robežas demarkācijai piešķirti 273 000 latu – cik daudz varētu ieplūst mērniecības tirgū?

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas darbiem valdība no neparedzētiem izdevumiem piešķīrusi kopumā vairāk nekā 273 tūkstošus latu trijām ministrijām – Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu. Starp summas izlietojumā paredzētajiem izdevumiem liela daļa aizies mērniecības darbiem (robežu iezīmēšanai, atjaunošanai, u.c.). Mernieks.lv sazinājās ar ministrijām, lai noskaidrotu, vai šo darbu veikšanai paredzēts izsludināt iepirkumu konkursus.

Aizsardzības ministrijai no valdības piešķirti 89 332 lati – robežas aerofotogrāfēšanai un iegūto datu apstrādei, robežas līnijas iezīmēšanai dabā ar pagaidu robežzīmēm un tehnisko darba grupu nodrošināšanai. Kā informēja ministrijas Ģeotelpiskās informācijas politikas plānošanas un uzraudzības nodaļas vadītāja Dina Giluce, konkurss par robežas aerofotografēšanu jau tika izsludināts vēl pirms valdības līdzekļu piešķiršanas (tas ticis darīts, pamatojoties uz starpvalstu demarkācijas komisijas lēmumu, jo Krievijas puse, pirms lidošanas atļaujas izsniegšanas jau vēlējās zināt konkrētu darbu izpildītāju) un noslēdzās 10. februārī. Pasūtījumu par līgumcenu 14 708 latu apmērā ieguva SIA „Metrum”. Tātad no valdības piešķirtās summas vairāk nekā 74 000 Ls paliek aerofotografēšanā „iegūto datu apstrādei”, kā arī „robežas līnijas iezīmēšanai dabā ar pagaidu robežzīmēm un tehnisko darba grupu nodrošināšanai”. Aizsardzības ministrija tomēr neplānojot sludināt iepirkumu robežas iezīmēšanas darbiem, bet gan deleģēt tos Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai. Kā skaidroja D. Giluce, ministrija izsolot tos darbus, kuru veikšanai tai nav savas kapacitātes, bet robežu iezīmēšanai nepieciešamie speciālisti esot. Giluce vērš uzmanību uz Ģeotelpiskās informācijas likuma 10. panta 3. daļu, kas paredz, ka ģeodēzisko darbību var veikt ne tikai sertificētas personas, bet arī valsts un pašvaldību institūciju darbinieki ar atbilstošu kvalifikāciju (un kuriem šādi uzdevumi noteikti speciālajos normatīvajos aktos) un 31. panta 2. daļu, kas atrunā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras lomu tieši valsts robežas demarkācijas darbos.

Atšķirīga nostāja ir Tieslietu ministrijai, kurai piešķirti 79 532 lati, tai skaitā 70 000 lati pierobežas joslā esošo zemes vienību robežpunktu apsekošanai un atjaunošanai, slēdzienu par zemes vienību robežu un robežpunktu stāvokli un priekšlikumu atsavināšanai sagatavošanai un 9532 latus robežas demarkācijas komisijas locekļa darba nodrošināšanai. Kā informēja Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, „tuvākajās nedēļās VZD plāno izsludināt iepirkumu (atklātu konkursu) Latvijas-Krievijas pierobežas joslā esošo zemes vienību robežu  apsekošanai un robežpunktu atjaunošanai. Šogad šiem darbiem plānotās izmaksas ir  ~58 tūkstoši latu. Ja darbi netiks pabeigti šā gada budžeta ietvaros, tad nākamgad budžetā tiks pieprasīti papildu līdzekļi. Plānotais apsekošanas un atjaunošanas darbu veikšanas laiks – maijs, jūnijs”.
Skaidru atbildi tā arī neizdevās iegūt no Iekšlietu ministrijas, kurai valdība piešķīrusi 104 603 latu – 98 720 latu robežas līnijas iezīmēšanai dabā ar pagaidu robežzīmēm, vizūras līnijas 0,5 metru platumā no robežas līnijas attīrīšanai un robežas demarkācijas komisijas locekļu darba nodrošināšanai un 5883 latu robežas demarkācijas komisijas locekļa darba nodrošināšanai. Ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš portālam Mernieks.lv sacīja, ka, visticamāk, iepirkums tikšot sludināts, taču simtprocentīgi to pateikt nevarot. Atliek secināt, ka ministrija vēl īsti nezina, ko iesākt ar valdības piešķirtajiem līdzekļiem.
No mērniecības uzņēmējdarbības viedokļa, protams, visatzinīgāk vērtējama Tieslietu ministrijas/VZD rīcība, nolemjot sludināt iepirkumu. Valsts jau gadiem runā par tās funkciju deleģēšanu privātajam sektoram, kur tas ir iespējams. Šis nu būtu gadījums, kad tas ir ne vien iespējams, bet pat šķiet kā primārais loģiskais risinājums – pirkt ārpakalpojumu no mērniecībā sertificētiem speciālistiem. Tomēr Aizsardzības ministrija izvēlējusies rīkoties pretēji šim principam un paturēt finansējumu tikai iekšējā apritē.
Interesanti arī, ka Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai deleģēts viens un tas pats uzdevums – „robežas līnijas iezīmēšana dabā ar pagaidu robežzīmēm”. Vai abas ministrijas plāno iezīmēt robežu, dalot to pa daļām? Vai arī patiesībā līdzekļu izlietojumam uzrakstītas tikai plakātiskas frāzes, kas neataino to izlietošanas patiesos mērķus?
Ikars Kubliņš

Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *