Baltijas mērnieku biedrības apmainās ar informāciju Pērnavas konferencē

Ceturtdien, 3. martā Igaunijas pilsētā Pērnavā norisinājās otrā Baltijas mērnieku konference (pirmais šāds pasākums norisinājās 2009. gada novembrī Rīgā). Pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mērnieku biedrībām, kā arī delegāti no Somijas apmainījās ar informāciju un prezentācijām par mērniecības tirgus situāciju, stāvokli ar GPS bāzes staciju tīkliem un citiem aktuāliem tematiem. Latvijas Mērnieku biedrību konferencē pārstāvēja Jānis Klīve, Rinalds Smilga, Kaspars Kojalovičs un Aigars Ansbergs.

Gan Latvijas, gan Igaunijas pārstāvji konferencē uzstājās ar prezentācijām par aktuālajām tendencēm un tirgus situāciju topogrāfiskās uzmērīšanas jomā. Tas ļauj secināt, ka cenu līmenis Igaunijas tirgū ir salīdzināms ar cenām Rīgas reģionā, taču ir augstāks nekā citur Latvijā ārpus Rīgas. Topogrāfiskās uzmērīšanas darbu apjoms un cenas Igaunijā krīzes gados ir kritušās diezgan ievērojami, lai gan ne dramatiski – par aptuveni 30-40%. „Treknajos gados” Igaunijā topogrāfiskās uzmērīšanas cenas nereti pārsniegušas 400 vai sasniegušas pat 500 eiro par hektāru.

Nākotnē gan igauņi, gan latvieši paredz, ka topogrāfiskā uzmērīšana notiks bez apakšzemes komunikāciju uzmērīšanas, jo šie dati jau būs savākti datu bāzēs. Igaunijā jau šobrīd ir attīstīta LIDAR datu izmantošana liela apjoma topogrāfisko darbu veikšanai lauku un mežu teritorijās (patlaban tie pieejami par 75% no valsts teritorijas, līdz gada beigām paredzēts, ka noklājums sasniegs 100%), kas ir par nelielu samaksu (6 eiro par km2).
Lietuvas pārstāvji konferencē sniedza apjomīgu prezentāciju par valsts GPS tīklu un nacionālajiem un lokālajiem ģeodēziskajiem tīkliem. Kā izrādās, Lietuvā valsts LITPOS tīkla izmantošana ir bezmaksas. Tīklā kopumā darbojas 25 GPS stacijas, taču tas strādājot ar pārslodzi, tāpēc esot nepieciešamība pēc jaunām stacijām.  Lietuvieši izmanto arī LATPOS stacijas Dobelē, Saldū, Liepājā, kā arī Polijas pierobežas stacijas. Savukārt ģeodēziskajā tīklā Lietuvā ietilpst 723 lokālās koordinātu sistēmas, no kurām 558 ir savienotas ar GPS tīklu, bet 165 – ar triangulāciju. Lokālo ģeodēzisko tīklu punktu precizitāte Lietuvā nav zemāka par 10 centimetriem, kas atbilst prasībām kadastrālajai uzmērīšanai lauku apvidos. Interesanti arī, ka Lietuvā to zemes gabalu pārmērīšana, kuru robežzīmju koordinātu precizitāte neatbilst standartiem, izmaksātu apmēram 30 miljonus litu (6 miljonus latu).
Latvijas Mērnieku biedrība iepazīstināja kaimiņu kolēģus ar robežu atjaunošanas procesu Latvijā un aktualizējušos jautājumu par mežu taksatoru un citu mērniecībā nesertificētu personu veiktu nelegālu robežu atjaunošanu, par ko nesen rakstīja arī Mernieks.lv. LMB sertifikācijas centrs savukārt prezentēja informāciju par mērnieku sertifikācijas juridisko regulējumu un izveidošanās gaitu Latvijā.
Vēl vienā LMB pārstāvju prezentācijā bija apkopota informācija par topogrāfisko datu uzturēšanu Latvijā – atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur topogrāfisko datu uzturēšana nav sakārtota (tā ir nodota pašvaldību pārziņā, taču Lietuvā pašvaldībām ir atšķirīgas specifikācijas, savukārt Igaunijā, lai gan ir vienota specifikācija, pašvaldības datu uzturēšanu veic slikti), Latvijā šos datus uztur gan pašvaldības (šobrīd 14% no datu kopapjoma), gan to deleģētās personas-uzņēmumi (47%), gan Valsts Zemes dienests (39%), kas gan arī nav bez defektiem – veidojas sajukums gan ar datu formātiem (citi prasa tikai DWG, citi DGN formātā), gan apmaksas noteikumiem, gan izpildes termiņiem.

Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *