LMB kopsapulcē kardināli samazina biedru naudas apmēru

Turpmāk biedru naudas apmērs Latvijas Mērnieku biedrības biedriem, īpaši juridiskajām personām, būs krasi mazāks nekā līdz šim – šis lēmums ir galvenais “sausais atlikums” no vakar notikušās LMB biedru ziemas kopsapulces.

LMB kopsapulce vakar bija kupli apmeklēta – kopā ar uzaicinātajiem viesiem bija ieradušies aptuveni 90 cilvēku. Sanāksmi atklāja LMB prezidents Andris Mazkalniņš, kurš informēja par biedrības paveikto aizvadītajā gadā, atskatoties uz būtiskākajiem 2009. gada notikumiem, kuros LMB spēlējusi galveno vai būtisku lomu, vai vienkārši līdzdarbojusies – Baltijas mērnieku biedrību konference, mērnieku sporta spēļu organizēšana, līdzdalība Eiropas mērnieku komitejas asamblejā, līdzdarbošanās dažādu likumprojektu, ieskaitot gada nogalē pieņemto ģeotelpiskās informācijas likumu, izstrādē, kā arī LATPOS sistēmas “glābšana” no atslēgšanas uz laiku rudenī.

A. Mazkalniņš informēja arī par LMB turpmākās darbības plāniem un galvenajiem virzieniem. Vispārīgā līmenī, tie būs jaunu likumdošanas aktu izstrāde, starptautiskās sadarbības veidošana, jaunu biedru piesaiste, CAD standartu ieviešana, mērnieku ētikas kodekss, no pavisam konkrētiem tuvākajā laikā paredzamiem darbiem būs LMB valdes locekļu vēlēšanas, kas notiks pavasarī.

Pēc tam ar uzrunām uzstājās LMB Sertifikācijas centra vadība – Jānis Klīve un Ivars Nudiens, kuri informēja par izmaiņām likumdošanas lietās saistībā ar mērnieku sertificēšanu, par gadījumiem, kad sertifikātu var anulēt (izrādās, sava sertifikāta darbību var apturēt arī pats mērnieks, ja ir tāda nepieciešamība), par likumdošanas institūcijās virzītajām izmaiņām, kas paredz, ka turpmāk nokārtot sertifikācijas eksāmenu būs mazliet grūtāk nekā līdz šim – iepriekšējo 24 pareizo atbilžu latiņu iecerēts pacelt uz 25 (no kopumā 30 jautājumiem eksāmenā). Sertificēšanas jautājumi izraisīja arī plašākas diskusijas – piemēram, runājot par mērniecības uzņēmumu darbinieku sertificēšanu, kāds no klātesošajiem vilka analoģijas ar būvniecību, kur pietiek ar sertificētu būvinženieri, kas nes atbildību par visu firmu, bet katram celtniekam vai palīgstrādniekam savs sertifikāts nav nepieciešams. Tomēr diez vai būvniecība ir šādā ziņā tiešs ekvivalents mērniecībai.

Pēc Sertifikācijas Centra sekoja divi Valsts Zemes dienesta ziņojumi, pēc tiem LMB valdes loceklis Edgars Dreimanis pastāstīja par savu pieredzi mērniecības darbos Norvēģijā. Sekoja A. Mazkalniņa ziņojums par LMB studentu zinātnisko darbu konkursa rezultātiem un laureātu apbalvošana. Galveno balvu bakalaura darbu grupā saņēma Laura Dmitrijeva, bet maģistra darbu grupā – Mārtiņš Palejs, abi savus darbus arī prezentēja klātesošajiem.

Tomēr vakardienas galvenais akcents bija balsojums par LMB biedru naudas samazināšanu. Iecere samazināt LMB biedru naudas par 20% bija radusies jau pirms vairākiem mēnešiem, taču vakar tika izvirzīta arī otra iespēja – samazināt biedru naudas daudz kardinālāk, īpaši juridiskajiem biedriem. Idejas autors, LMB valdes loceklis Uldis Mežulis argumentēja, ka tas ir nepieciešams, lai biedrību vispār “saturētu kopā” šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, A. Mazkalniņš piebilda, ka ir saņemti vairāki iesniegumi par izstāšanos no LMB un “tas ir iemesls šim solim”. Jaunais priekšlikums paredz samazināt LMB biedru naudu fiziskajām personām par trešdaļu – no iepriekšējiem 30 uz 20 latiem gadā (iestāšanās maksa – 10 Ls), savukārt daudz drastiskāks biedru naudas samazinājums ir noteikts juridiskajām personām – ja līdz šim tām bija jāmaksā 430, 315 vai 195 lati (atkarībā no uzņēmumā strādājošo darbinieku skaita) gadā, tad jaunajā variantā vairs tikai 50 lati (neatkarīgi no strādājošo skaita) gadā, arī iestāšanās maksa (kas iepriekš variēja no 96 līdz 220 latiem, atkarībā no darbinieku skaita) tie paši fiksētie 50 lati. Mazkalniņš informēja, ka šāds biedru naudu samazinājums atstās dramatisku iespaidu uz LMB budžetu, kura ieņēmumi samazināsies apmēram trīs reizes (arī no sertifikācijas šajā gadā nopietni ieņēmumi neesot paredzami), līdz ar to zem lielas jautājuma zīmes tiek palikta tādu pasākumu kā, piemēram, mērnieku sporta spēļu organizācija, līdzdalība Eiropas mērnieku komitejas konferencēs u.c. To rīkošana būs iespējama tikai tad, ja izdosies piesaistīt privāto sponsoru ziedojumus vai atrast citus veidus, kā nopelnīt – piemēram, maksas semināru rīkošana. Neraugoties uz šādu perspektīvu, absolūtais vairākums klātesošo nobalsoja par otro – kardinālo – LMB biedru naudu samazinājuma variantu.


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Paldies par mana brāļa Jāņa Bikšes [3.] (pēc dzimtas uzturētā “Dzimtas koka” reģistra – Jānis [3.]) “Dzīves nodarbošanās vēstures” izveidi…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *