Apstiprina kārtību zemes dalīšanai

“Latvijas Avīze”
Autors: ZIGFRĪDS DZEDULISZIGFRĪDS DZEDULIS

Valdība apstiprinājusi kārtību, kā turpmāk Centrālajā zemes komisijā atzīs īpašuma tiesības un dalīs zemi bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem nav atjaunotas īpašuma tiesības vai par to nav piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti.

Kā zināms, līdz 2007.gada 28.decembrim bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, to skaitā cilvēkiem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī viņu mantiniekiem bija jāiesniedz Centrālajā zemes komisijā pieprasījumi zemes īpašuma tiesību atjaunošanai. Savukārt dokumentus, kas pierāda zemes īpašuma un mantošanas tiesības, varēja iesniegt līdz 2008.gada 1.septembrim.

Centrālā zemes komisija atjaunos zemes īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim. Īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjaunos, ievērojot līdz 2008.gada 30.decembrim Valsts zemes dienestā reģistrētās ziņas par zemes reformas pabeigšanai paredzētiem zemes gabaliem.

Centrālā zemes komisija lems par īpašuma tiesību atjaunošanu tādiem zemes gabaliem, kuru platība pēc uzmērīšanas nepārsniedz platību, kuru bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks ir tiesīgs saņemt. Ja uzmērot atklājas, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtā platība ir lielāka par to platību, uz kuru jāatjauno īpašuma tiesības, tad Centrālā zemes komisija lems par tiesībām izpirkt  šo “lieko” zemes platību..
Tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjaunos šādā secībā:
-tās vietējās pašvaldības teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums;
-tā rajona teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums;
-citu pašvaldību teritorijā.

Bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuru zemes īpašumi 1940.gada 21.jūlijā atradās Abrenes apriņķa Kacēnu, Upmales, Linavas, Augšpils, Gauru un Purvmales pagastos, ir tiesības pēc izvēles pretendēt uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi vienā no Balvu rajona vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām.

Ja vietējās pašvaldības teritorijā  nav reformas pabeigšanai paredzētās zemes, bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks pretendē uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi rajona teritorijā. Pieprasījumus rajonā skata pēc tam, kad pabeigta pieprasījumu izskatīšana šī rajona visu vietējo pašvaldību teritorijās.

Ja zemes nav ne pagastā, ne rajonā, tad bijušais īpašnieks vai viņa mantinieks var prasīt zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi jebkurā Latvijas Republikas vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Pretendentus sašķiros
Centrālā zemes komisija atjaunos īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto pirmām kārtām tiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri bija iesnieguši pieprasījumus un īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus likumā noteiktajā laikā. Īpašuma tiesības pirmām kārtām atjaunos arī tiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, turklāt neatkarīgi no pieprasījumu iesniegšanas termiņa.
“Otrā roka” uz zemi būs tiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri gan bija iesnieguši pieprasījumus likumā noteiktajā laikā, bet nokavēja īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošu dokumentu iesniegšanas termiņu.
Pēc tam Centrālā zemes komisija lems par īpašuma tiesību atjaunošanu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri iesnieguši pieprasījumus un dokumentus pēc likumā noteiktajiem termiņiem.

Ja uz vienu un to pašu zemes gabalu būs vairāki gribētāji, tad vispirms komisija lems par īpašuma tiesību atjaunošanu tiem, kuriem pieprasītais zemes gabals vai tā daļa piederēja 1940.gada 21. jūlijā, tostarp tiem,  kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas.

Pēc tam komisija lems par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri pieprasījuši līdzvērtīgu zemi tai zemei, uz kuru viņiem likumā paredzēto ierobežojumu dēļ netiek atjaunotas īpašuma tiesības.
Trešajā grupā ir tie bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kas pieprasījuši zemi tās pašvaldības teritorijā, kuras budžetā tiek ieskaitītas viņu iemaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Ceturtajā grupā – bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kuri pieprasījuši zemi tās pašvaldības teritorijā, kurā atrodas viņiem īpašumā esošā zeme.

Ja uz zemi ir vairāki pretendenti ar vienādiem noteikumiem, tad īpašuma tiesību atjaunošanas priekšrocību nosaka lozējot. Pagastu un rajonu līmenī Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas vadītājs izveido komisiju, kas piedāvā zemi un rīko izlozes. Valsts līmenī ar to nodarbojas Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors.

Zeme pēc sarakstiem
Valsts zemes dienests par katru vietējās pašvaldības administratīvo teritoriju sagatavos sarakstu par zemes reformas pabeigšanai reģistrētajiem zemes gabaliem.

Mēneša laikā pēc zemes saraksta saņemšanas pretendentam jāiesniedz iesniegums Valsts zemes dienestā. Tajā jānorāda izvēlētie zemes gabali, sarindojot tos tādā secībā, kādā pretendents gribētu tos saņemt. Līdzvērtīgas zemes saņemšanai citā pašvaldībā pretendents izvēlas no zemes saraksta zemes gabalus, salīdzinot bijušā zemes īpašuma novērtējumu rudzu vienībās (t/ha) ar zemes sarakstā esošo zemes gabalu novērtējumu rudzu vienībās (t/ha). Iesniegumā jānorāda zemes sarakstā esošie zemes gabali, kuru novērtējumu summa nepārsniedz bijušā zemes īpašuma novērtējumu rudzu vienībās (t/ha). Zemes saņemšanai pašvaldībā, kurā atradās bijušais zemes īpašums, iesniegumā jānorāda zemes sarakstā esošie zemes gabali, kuru platību summa hektāros nepārsniedz bijušā zemes īpašuma kopplatību.

Līdzvērtīgas zemes rēķini
Kā rēķina atjaunojamai vai mantojamai zemei līdzvērtīgu zemi citā pagastā?
Līdzvērtīgu zemi citā pagastā rēķina, ievērojot vidējo viena hektāra zemes novērtējumu zemes nacionalizācijas brīdī. Šo novērtējumu visiem pagastiem apstiprināja 1993. gada 10. februārī Ministru Padomes lēmumā “Par normatīvo aktu apstiprināšanu zemes privatizācijai lauku apvidos”. Vidējā viena hektāra zemes novērtējumā ņemta vērā arī skuju un cieto lapu koku mežaudzes (līdz 30 gadu vecumam) un mīksto lapu koku mežaudzes (līdz 20 gadu vecumam) vērtība. Vidējais  zemes novērtējums ballēs katrā pagastā atrodams šī Ministru Padomes lēmuma pielikumā.

Mantojamās zemes platību dala ar zemes novērtējumu pagastā, kur tiek piešķirta līdzvērtīgā zeme. Pēc tam reizina ar zemes novērtējumu pagastā, kur atrodas mantojamā zeme. Piemēram, bijušajam zemes īpašniekam vai mantiniekam ir tiesības uz mantojamo zemi 18,0 ha platībā Krāslavas rajona Andrupenes pagastā. Mantojamai zemei līdzvērtīga zeme bijusi Jelgavas rajona Lielplatones pagastā. Zemes novērtējums tās nacionalizācijas brīdī Andrupenes pagastā bija 1,5 rudzu vienības (t/ha), bet Lielplatones pagastā – 4,5 rudzu vienības (t/ha).
Platības aprēķins: 18:4,5×1,5=6,0 Tātad 18,0 ha mantojamās zemes platībai Andrupenes pagastā atbilst 6,0 ha mantojamai zemei līdzvērtīgas zemes platība Lielplatones pagastā.

Pretendents zaudē tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, ja iesniegumu neiesniedz laikā vai neizvēlas nevienu zemes gabalu.


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Впоследние годы установка счетчика тепла в Киеве и Киевской области является одной из самых популярных и востребованных услуг. Это нисколько…

  2. Как чёрный брокер Esperio маскируется под нормального Адрес и стаж как признаки мошенничества Esperio В ходе проверки информации о компании…

  3. Національна комісія з цінних паперів та фондового ринку попереджає інвесторів про ризики втрати грошей в “Центрі біржових технологій” та «ISRAEL…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *