Ģeodēzisti spriež par vietējiem tīkliem

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) 5. decembrī aicināja uz tikšanos ģeodēzijas nozares pārstāvjus no dažādām iestādēm un uzņēmumiem, lai apspriestu un vienotos par turpmākajiem darbiem ģeodēziskās informācijas apritē un ģeodēzisko tīklu attīstībā, kas atbilstu visu iesaistīto pušu interesēm. Klātesošie pārstāvēja LMB, RTU, Rīgas Ģeometru, SIA „Ģeoplāns”, SIA „Ģeodēzists” SIA „Latgeo”, Valsts Zemes dienests (VZD) un ļoti kuplā skaitā LĢIA.

Sēdi atklāja LĢIA direktors Voldemārs Vilcāns. Pēc ievada, esošās situācijas raksturošana vietējo ģeodēzisko tīklu jautājumos, tika pamatota ar pētījumu, par vietējo ģeodēzisko tīklu izpratni un lietojumu. Pētījuma datus apkopoja Brigita Helfriča (LĢIA), kas parādīja, ka ģeodēziskos datus apkopo un sistematizē 1/3 pilsētu pašvaldību un ½ rajonu pašvaldību. Tikai četrās pašvaldībās ar šiem jautājumiem nodarbojās ģeodēzisti. Apmēram pusē gadījumu ģeodēziskos tīklus pārzina zemes ierīkotāji vai būvvaldes darbinieki. Pētījumā vairāk kārt izskanēja viedoklis, ka vietējie tīkli ļauj realizēt uzdevumus vietējās pašpārvaldes līmenī, t.sk. nodrošinot būvniecības un plānošanas jautājumus. Ģeodēzijas departamenta direktors Jānis Kaminskis referēja par paveiktiem un plānotiem darbiem ģeodēzisko tīklu veidošanā. Šobrīd par 8700 punktiem ir ieraksti Latvijas ģeodēzisko tīklu datu bāzē (LĢtDB). Gada laikā ar šī brīža cilvēkresursiem var apsekot 1800 ģeodēziskos punktus (pavisam LĢIA šobrīd ir oficiāla informācija par ~12600 vietējiem ģeodēziskie tīklu punktiem pilsētās un ~7070 punktiem laukos). GPS laboratorijas vadītājs Jānis Zvirgzds informēja, ka LatPos sistēmā ir ap 120 RTK lietotāji, 3 DGPS (GIS vajadzībām) lietotāji un ap 1000 pēcapstrādes piekļuves lietotājvārdu. Aģentūras rīcībā ir dažas rezerves bāzes stacijas, kuras, ja finanšu situācija ļaus, tiks iekļautas LatPos patstāvīgo bāzes staciju tīklā. Tādā gadījumā varētu runāt, ka līdz 2010. gadam tīklā darbotos līdz 22 GPS stacijām. Šobrīd norit sarunas par iespējamu datu apmaiņu ar Lietuvas patstāvīgo bāzes staciju tīklu LitPos, kas abām valstīm ļautu nosegt garo pierobežas posmu ar reālā laika korekciju. Līdzīgas sarunas norit arī ar Rīgas pilsētas pieciem EUPOS patstāvīgā bāzes staciju tīkla punktiem. Ģeoinformācijas departamenta direktors Arvīds Ozols demonstrēja Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmu. ERAF projekta ietvaros izstrādāta datu bāze, kas informācijas sistēmā ļauj uzkrāt informāciju par Valsts ģeodēzisko tīklu, kas ietver Horizontālo, Vertikālo, Gravimetrisko, Ģeomagnētisko, GPS pastāvīgo bāzes staciju un astronomiski – ģeodēzisko tīklu. Pie tam datu bāzes struktūra ļauj veikt ierakstus ne tikai par valsts, bet arī par vietējiem ģeodēziskiem tīkla punktiem (pagaidām tas netiek darīts, atzīstot to par nelietderīgu). Aplikācija ļauj ģenerēt punkta pasi, kurā ietilpst punkta novietojums apvidū, piesaistes, koordinātu informācija, zīmes uzbūves shēma, apsekošanas, ierīkošanas gadi un virkne cita informācija. Direktora vietnieks ģeodēzijas un kartogrāfijas jautājumos Aivars Ratkevičs rezumēja iepriekš izskatītos jautājumus. Būtisks trūkums tika minēts cilvēku trūkums reģionos un līdz ar to arī neinformētība un ieinteresētības trūkums ģeodēzisko tīklu saglabāšanā. Kā viena no iespējamām attīstības vīzijām tika minēta LatPos turpmākā attīstība, darbības uzlabošana, valsts ģeodēziskā tīkla sakārtošana, taču vietējos tīklus ļaujot attīstīt katram reģionam vai pašvaldībai pēc savām iespējām un nostādnēm (piemēram Rīga, Jalgava u.c.). Nevienozīmīgā situācija veidojās laikā, kad notiek reģionālā reforma. Pašvaldību lietu ministrija aktīvi pretojas ierosinājumiem, nosakot „jaunus” uzdevumus. Jāmin, ka padomju laikā poligonometrijas darbus veica vairāki resori, vietējā vara varēja būt arī darbu rosinātājs un tiešais datu turētājs. Valsts Zemes dienesta „ziedu laikos” datu izsniegšanas funkciju (bet ne tīkla uzturēšanu) pārņēma plašais filiāļu tīkls, līdz ar to pašvaldības pieradinot, ka jebkuru plānošanas un būvniecības uzdevumu risināšanu nodrošina valsts.

Pēc oficiālās daļas tika uzsāktas debates, kurās pārrunāja viedokļus, nostādnes un redzējumu dažādu problēmjautājumu risināšanā. Izskanēja ieinteresētība sadarbībā, apzinot un sakārtojot problemātiskās vietas gan punktu blīvuma nodrošināšanai, gan koordinātu nesakritību transformācijām. Varēja minēt vairākus labus piemērus par pašvaldību un privāto firmu sadarbību. Diemžēl vismazāko aktivitāti un ieinteresētību izrādīja VZD. Tas varētu liecināt, ka šobrīd uzdotās funkcijas tiek veiktas ar grūtībām un bez iniciatīvas uzlabot esošo situāciju.

Pagaidām notiek diskusija arī pie ģeotelpiskās informācijas likumprojekta, kurā jābūt iestrādātiem jautājumiem par valsts un vietējiem ģeodēziskiem tīkliem un kontroles institūciju, tās uzdevumiem, funkciju un juridisko pakļautību. Pagaidām gan pāragri spriest cik tālejoši, šie aplūkotie jautājumi, tiks iestrādāti likumā un kādas korekcijas ieviesīs valsts kopīgais finansiālais stāvoklis.


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

  1. Впоследние годы установка счетчика тепла в Киеве и Киевской области является одной из самых популярных и востребованных услуг. Это нисколько…

TWITTER FORUMS

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *