Portālā Mernieks.lv gada sākumā publicējām statistikas apkopojumu par mērniecības nozares apgrozījuma un nodokļu nomaksas rādītājiem 2021. gadā. Tagad pieejami pirmie dati par 2022. gadu, un portāls turpina sekot līdzi tam, ko šie dati atklāj. Pagājušā gada statistiku publicēsim un analizēsim vairākos turpinājumos, katrā no tiem apskatot atsevišķu tematiku. Šajā reizē uzmanības centrā – nodokļu nomaksa, un secinājumi, ko no tās var izdarīt par mērniecības uzņēmumu darbinieku atalgojumu.
Atrunas:
- Datu analīzē netika ņemti vērā uzņēmumi, kuru darbība ir būvniecība, projektēšana, valsts/pašvaldības/komunālo pakalpojumu sniedzēji, instrumentu tirgotāji. Kopumā šie ir 53 uzņēmumi. Šo, neiekļauto uzņēmumu saraksts pievienots pielikumā nr.1.
- Datu analīzē netika ņemti individuālo darbu veicēji (pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti), dēļ publisko datu neesamības par nodokļu nomaksas un apgrozījuma apjomu periodā.
- Gadījumā, ja ir mērniecības uzņēmumi, kuri ietilpst grupā, tie pēc iespējas ir apvienoti analīzē kā grupas uzņēmumi ar atzīmi “*”.
- Tiek analizēti finanšu dati, kas ir publiski pieejami, no finanšu gada pārskatiem.
“Mērniecības nozare lēnām, tomēr mērķtiecīgi kļūst caurspīdīgāka. Ir vērojama nodokļu aprēķinu un nomaksas disciplīnas uzlabošanās. Galvenais, ka mērniecības nozare sāk maksāt nodokļus vairāk, kas priecē! Visiem ir jārēķinās ar to, ka nodokļu optimizācija nelikumīgā veidā tiek nežēlīgi izskausta, līdz ar to vispārējā cena tirgū par mērniecības pakalpojumiem būtiski pieaugs. Lai kļūtu par mērnieku, ir ne tikai ilgstoši jāmācās, un jāpilnveido sevi, faktiski tā ir mūžizglītība. Līdz ar to, sniedzot pakalpojumus, vienmēr ir jāierēķina ne tikai instrumentu amortizācija, atalgojums un peļņa, bet arī jāiekļauj apmācību izmaksas,” norāda Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija.
KOPĒJIE SECINĀJUMI
Mērniecības nozares ietekme uz Latvijas tautsaimniecību
Tieši nodarbināti mērniecības uzņēmumos 2021.gadā bija 1037 darbinieki, bet 2022.gadā noticis neliels kritums, nodarbināto skaitam samazinoties līdz 1030 darbiniekiem (0,1% no visām nodarbinātajām personām). Mērniecība ietekmē būvniecību, nekustamā īpašuma jomu.
Papildus tiešiem speciālistiem mērniecības nozarē, ir arī nodarbināto skaits, kuri apkalpo mērniekus. Ja šobrīd 498 personām ir izsniegti 807 sertifikāti, tad tas nozīmē, ka vienam mērniekam vidēji ir vismaz viens palīgs/vadītājs/asistents utt..
Kopējais minimālais (jāatceras, ka šajā aprēķinā nav iekļauti pašnodarbinātie un individuālie komersanti, kā arī daudznozaru uzņēmumi) nozares apgrozījums 2022.gadā ir 25,24 miljoni eiro, bet 2021.gadā tas bija 22,61.Līdz ar to kopējais tirgus apjoms ir audzis par ~11%. Ja aplūko mērnieku ražību, tad viens mērniecībā nodarbinātais darbinieks 2021.gadā sasniedzis 21804 eiro apgrozījumu, bet 2022.gadā jau 24504 eiro, jeb 12.4% pieaugums. Tātad ražība ir pieaugusi. Būtiski, ka kopējais apgrozījums nav samazinājies COVID-19 ietekmē, tieši otrādi, tas ir palielinājies pat bez COVID-19 atbalsta grantiem.
Iekšzemes kopprodukts pavisam, uz vienu iedzīvotāju un uz vienu nodarbināto bija sekojošs:
| Pavisam, tūkst. eiro | Uz vienu iedzīvotāju, eiro | Uz vienu nodarbināto, eiro | ||||
| 2021 | 2022 | 2021 | 2022 | 2021 | 2022 | |
| Faktiskajās cenās |
33 616 535 | 39 062 518 | 17 853 | 20 709 | 39 339 | 44 492 |
Tieša ietekme kopproduktā 2022.gadā bija 0.06%. Salīdzinot pret nodarbināto skaitu, secināms, ka ražība nozarē ir zemāka kā vidēji valstī. (0.1% nodarbināto saražo 0.06% IKP). Taču reizē var secināt, ka tas ir arī saistīts ar izcenojumiem. Iespējams, ka tirgū cenas ir optimizētas mākslīgi, kas patiesībā rada mākslīgu cenu samazinājumu. Iespējams, ka cenas ir pat līdz 40% zemākas, nekā tām būtu normāli jābūt.
Uzņēmumu kopējā peļņa 2021.gadā bija 2,6 miljoni eiro, jeb 11.6%, bet 2022. gadā tā ir samazinājusies un bija vien 2,3 miljoni eiro. Šeit gan jāpiebilst, ka aprēķinos ir atņemts aptuvenais COVID-19 grantu un atbalstu apjoms, ko saņēma daži mērniecības uzņēmumi. Līdz ar to peļņa ir samazinājusies un sasniedz aptuveni 9.1%.Taču, skatoties no bilances vērtības, mērniecības uzņēmumi nav veikuši lielas investīcijas uzņēmējdarbībā.
Nodokļu nomaksa
Ja skatāmies pret nodokļu pieaugumu nozarē, redzams, ka lēnām, tomēr nozare kļūst godīgāka un nodokļu nomaksa palielinās. Kopumā mērniecības nozare nodokļos pērn nomaksājusi 8,49 miljonus eiro, kas ir par gandrīz miljonu jeb 12,6% vairāk nekā 2021. gadā (7,53 miljoni). Ja skatās pret apgrozījumu, tad nodokļu apmērs pret kopējo apgrozījumu nozarē sastādīja 33% 2021.gadā, bet 2022 gadā tas jau sasniedza 34%. Līdz ar to secināms, ka nodokļus maksājam par 1% vairāk no apgrozījuma. Pozitīva tendence redzama arī sociālā nodokļa nomaksas apmērā pret apgrozījumu. 2021.gadā VSAOI sastādīja 11.8%, bet 2022.gadā jau 12.5% no apgrozījuma. Līdz ar to var secināt, ka Valsts ieņēmumu dienesta preventīvie pasākumi ir sākuši darboties un nozare sāk kļūt godīgāka.
Kā redzams,VSAIO no apgrozījuma vidēji izmaksā vairāk nekā 12,5%. Vidējā nozares alga sanāk 830 eiro mēnesī. Kopā virs 830 eiro saņem jeb sociālās iemaksas aptuveni 3430 eiro gadā nomaksā 54 uzņēmumi, 123 uzņēmumi vidēji maksā mazāk un par 60 uzņēmumiem nav datu.
Līdz ar to nav saprotams, kā 183 uzņēmumi spēj noturēt darbiniekus ar tik mazu vidējo atalgojumu vai bez sociālo iemaksu garantijām vispār.
Lielākie nodokļu maksātāji
Lielāko kopējo nodokļu maksātāju augšgals 2022. gadā nav īpaši mainījies – tāpat kā 2021. gadā, līderpozīciju ieņem SIA “METRUM”, kam vienīgajam izdevies nomaksāt nodokļos vairāk nekā miljonu eiro. Seko SIA “Latvijasmernieks.lv” ar gandrīz divreiz mazāku nodokļu summu, bet uz trešo vietu (no piektās) izrāvusies SIA “Terra Topo”. Taču šis rādītājs ir jāskatās kopsakarā ar nomaksāto nodokļu apmēru pret apgrozījumu. Tad šī aina ir sekojoša:
Mazākie nodokļu maksātāji
Savukārt šajā tabulā redzamas firmas, kas pērn samaksājušas vismazākos kopējos nodokļus (no tām, kuras vispār ir kaut ko samaksājušas).
Mazākie nodokļu maksātāji, rēķinot pret apgrozījumu
Šajā tabulā ir atspoguļoti nodokļu maksātāji, kuri maksā nodokļos mazāk par 20% no apgrozījuma. Vidējais rādītājs par 2022.gadu ir 34%.
Lielākie sociālo iemaksu maksātāji
Analogu statistiku iespējams aplūkot par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Kopējais sociālo iemaksu apjoms 2022. gadā mērniecības nozarē sasniedzis 3,11 miljonus eiro (pieaugums par 16,4% no 2021. gada 2,67 miljoniem). Loģiski, ka saraksta augšgalā ir apmēram tās pašas kompānijas, kas lielāko nodokļu maksātāju topā, lai gan vērojamas arī dažas pārbīdes:
Mazākie sociālo iemaksu maksātāji
Dažas kompānijas sociālās iemaksas 2022. gadā vispār nav veikušas (lai gan tām ir darbinieki):
| HADLAT, SIA |
| ICGD-PRO, SIA |
| SILRAK SOL, SIA |
| IR-ĢEO, SIA |
| Topogrāfi.lv, SIA |
| Rīgas mērniecības birojs, SIA |
| Reljefs, SIA |
| EiroAlidāde, SIA |
Straujākais sociālo iemaksu pieaugums un kritums
Starp uzņēmumiem, kas pagājušajā gadā visstraujāk audzējuši sociālo iemaksu apjomu, ierindojas gan lielie uzņēmumi, gan arī vairākas mazākas kompānijas.
Sociālās iemaksas vidēji uz darbinieku
Vidēji par darbinieku nomaksātais sociālo iemaksu apjoms ļauj vēl precīzāk saprast, cik aktīvi uzņēmums maksājis VSAOI, cik sociāli aizsargāti ir tā darbinieki, kā arī oficiālo algu līmeni uzņēmumā (pie tā vēl atgriezīsimies).
Interesanti, ka netrūkst uzņēmumu, kuru maksātās sociālās iemaksas 2022. gadā bijušas ārkārtīgi niecīgas. Teorētiski minimālajam nomaksāto sociālo iemaksu apjomam uz darbinieku (ja vien tas nestrādā un nemaksā VSAOI arī kaut kur citur) gadā vajadzētu būt vismaz 2045,4 eiro (VSAOI likme 34,09% * minimālā alga 500 eiro * 12 mēneši), bet tam kvalificējas tikai divas trešdaļas (apmēram 200 no 300) uzņēmumu.
Starp uzņēmumiem ar visstraujāk augušajām sociālajām iemaksām uz darbinieku pirmo vietu ieņem SIA “Merico”, bet otrajā ierindojas VSAOI uz darbinieku topa līderis “Terra Modus”. Top divdesmitniekā ir arī vairākas kompānijas, kuru atspēriens sācies no nulles – 2021. gadā sociālās iemaksas nav maksātas nemaz (lai gan darbinieki bijuši) – “Altitude 369”, “Cortina”, A. Lapsas mērniecības birojs.
Ir arī uzņēmumi, kuros maksātās VSAOI par darbinieku ir krietni samazinājušās.
No datiem par uzņēmumu nomaksātajām VSAOI iespējams aprēķināt to darbinieku algas. Kā zināms, VSAOI likme 2022. gadā bija 34,09%, attiecīgi mēneša vidējā alga ir sociālo iemaksu kopsumma dalīta ar šo likmi un vēl dalīta ar 12. Rezultātā iegūstam sarakstu ar mērniecības uzņēmumiem ar darbinieku vidēji augstākajām algām 2022. gadā. Interesanti, ka no 20 pašām lielākajām kompānijām (lielākajiem nodokļu maksātājiem) top divdesmitniekā parādās tikai sešas.
Vēl daudzos uzņēmumos darbinieka vidējā alga, rēķinot pēc nomaksātajām sociālajām iemaksām, ir bijusi ārkārtīgi niecīga, daudz zemāka par minimālo algu. Tas rada neizpratni. Pat ja teorētiski pieņemam, ka darbinieks strādājis pat ne pusslodzi, pat ne ceturtdaļslodzi, bet, piemēram, desmitdaļslodzi, kā zināms, normatīvais regulējums paredz minimālo obligāto sociālo iemaksu veikšanas pienākumu – tātad par jebkuru darbinieku būtu jānomaksā VSAOI kā no minimālās algas, līdz ar to šajā tabulā teorētiski zemākais iespējamais algas skaitlis būtu 500 eiro (minimālā alga 2022. gadā). Tomēr, kā redzams, skaitļi ir daudz zemāki. Tam var būt vairāki skaidrojumi. Viens darbinieks var strādāt vairākos uzņēmumos, tādā gadījumā sociālās iemaksas tiek summētas kopā. Uzņēmums var arī būt atlicis nodokļu nomaksu, pagaidām VID iesniedzot tikai atskaites. Daļu no iemaksām darbinieks var būt veicis arī kā pašnodarbinātais. Tomēr ir uzņēmumi, kuru cipari ir tik zemi, ka tos grūti izskaidrot pat šādi.
Rakstu sagatavoja Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija / Ikars Kubliņš, Mernieks.lv
Pielikums nr.1. “Analīzē neiekļautie uzņēmumi.”
| nr.p.k. | Nosaukums |
| 1 | Strabag, SIA |
| 2 | Binders CBF, SIA |
| 3 | IGATE Ceļubūvniecībassabiedrība, SIA |
| 4 | Baltijasbūve, SIA |
| 5 | Autem Baltic, SIA |
| 6 | MTE, SIA |
| 7 | DOMA-būve, SIA |
| 8 | A-Land, SIA |
| 9 | SAFE GROUP, SIA |
| 10 | RC HOLDING, SIA |
| 11 | HM Projekti, SIA |
| 12 | Hanza-elektro, SIA |
| 13 | BAUSTELLE, SIA |
| 14 | KINEX, SIA |
| 15 | ARKO BALTEX, SIA |
| 16 | MSCO, SIA |
| 17 | JOE, SIA |
| 18 | DN WATS, SIA |
| 19 | OŠUKALNS, SIA |
| 20 | Autoceļuizpētes centrs, SIA |
| 21 | OMS, SIA |
| 22 | CE-BO Projekts, SIA |
| 23 | MIKOR, SIA |
| 24 | Global Project, SIA |
| 25 | RGMP, SIA |
| 26 | MODO GOLF, SIA |
| 27 | IxCom, SIA |
| 28 | MELIORPROJEKTS, SIA |
| 29 | Norma-S, SIA |
| 30 | Baltex Group, SIA |
| 31 | Igate CBF, SIA (OP Solutions, SIA) |
| 32 | BUVGEO, SIA |
| 33 | CP ĢEO, SIA |
| 34 | RĪGAS TILTI, SIA |
| 35 | Citrus Solutions, SIA |
| 36 | 8 CBR, SIA |
| 37 | Latvijas Dzelzceļš, VAS |
| 38 | StarptautiskālidostaRīga, VAS |
| 39 | CEĻU PĀRVALDE, AS |
| 40 | BM-projekts, SIA |
| 41 | Viva projekti, SIA |
| 42 | LEC, SIA |
| 43 | Geolite, SIA |
| 44 | Ceļuprojekts, AS |
| 45 | ĢeoEkoRisinājumi, SIA |
| 46 | LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS, SIA |
| 47 | DAINA EL, SIA |
| 48 | RUKART, SIA |
| 49 | GASO, AS |
| 50 | Latvijas valsts meži, AS |
| 51 | A-GEO, SIA |
| 52 | Rīgas ūdens, SIA |
| 53 | Pilsētsaimniecība, JPPI |
Atbildēt