Mērniecība ir viena no jomām, kuru mūsdienu tehnoloģiju attīstība mainījusi visstraujāk. Tas gan atvieglojis mērnieka darbu, gan radījis jaunas iespējas, bet vienlaikus arī riskus. Kreigs Hills, “Leica Geosystems” mārketinga un pakalpojumu nodaļas viceprezidents žurnālā “GIM International” publicējis savas pārdomas par to, kas ir strauji mainīgās mērniecības nozares galvenie izaicinājumi.

“Labais” izaicinājums esot tas, ka strauji pieaug pieprasījums pēc izmaksu efektīviem pakalpojumiem. Piemēram, globālais digitālo dvīņu servisa tirgus tuvākajos gados augšot eksponenciāli, uzņēmumu digitālajai transformācijai arvien paātrinoties. Iemesls tam ir ģeotelpisko datu nozīmība efektivitātes paaugstināšanai dažādās industrijās. Un tieši mērnieki atrodas vislabākajās pozīcijās, lai apmierinātu šo augošo pieprasījumu pēc ģeotelpiskajiem datiem. Izaicinājums tajā gan ir tas, ka mērniekiem jāspēj atrast veids, kā pārliecināt savus klientus, lai tie spētu novērtēt sniegto pakalpojumu vērtību – citiem vārdiem, nesākt pārdot savus pakalpojumus pārāk lēti. Kā jau parasti – lielākie ieguvēji būs tie, kuri spēs pārdot servisu ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību, norāda K. Hills.

Svarīgākais, lai to panāktu, esot apvienot jaunās tehnoloģijas ar to lietotājam draudzīgu darba organizāciju. Aptaujās noskaidrots, ka šobrīd jau 40% mērnieku izmantojot bezpilota lidaparātus, un skaidrs, ka tuvākajos gados šis īpatsvars arvien pieaugs. Tāpat pavisam neliela cilvēka iesaiste nepieciešama, izmantojot autonomos lāzerskeneru robotmoduļus, un arvien vairāk mērnieku novērtējot šādu datu ievākšanas vienkāršību un precizitāti. Taču tas, kur vēl esot vērojamas iespējas izaugsmei – ātrāka datu pārvade no “lauka” uz biroju, lai būtu iespējams maksimāli ātri no iegūtajiem datiem izvilkt vērtīgus rezultātus.

Krietni nepatīkamāks izaicinājums mērnieka profesijai mūsdienās esot tas, ka mērnieki pieredzot arvien asāku konkurenci no pakalpojumu piedāvātājiem, kas ir ārpus mērniecības jomas. Tehnoloģiskās pārmaiņas devušas iespēju arī cilvēkiem, kuriem nav mērnieka izglītības vai darba pieredzes, veikt dažādus datu vākšanas uzdevumus. Šeit slēpjas arī būtiski riski, jo, lai gan ne-mērnieki var viegli ievākt 3D datus, tiem bieži trūkst zināšanu, lai korekti reprezentētu šos datus nepieciešamajā atskaites sistēmā. Tāpat viņiem nav tehnisko zināšanu, lai izpildītu lauka procedūras un veiktu pārbaudes, kas nepieciešamas iespējami augstākās datu kvalitātes nodrošināšanai, brīdina K. Hills. Eksperts iesaka, ka šīs problēmas risināšanai kvalificētajiem mērniekiem būtu jākļūst par “datu menedžeriem” – neprofesionālo datu ieguvēju koordinatoriem (darba devējiem?), pārraugot datu ievākšanu un pārliecinoties, ka tiek izmantots visatbilstošākais aprīkojums. Jautājums gan, ar kāda mehānisma palīdzību (valsts prasības?) piespiest šos “ne-mērniekus” vispār šādai sadarbībai piekrist.

Taču vislielākais risks mūsdienās esot prasmīgu, pieredzējušu nozares speciālistu trūkums. Būvniecības bums visā pasaulē šobrīd esot radījis iepriekš vēl nepieredzētu pieprasījumu pēc mērnieku pakalpojumiem. Vienlaikus arvien mazāk cilvēku tomēr izvēlas savu karjeru veidot mērniecībā, tādējādi spējīgus nozares profesionāļus atrast ir arvien grūtāk. Piedevām daudzi no esošajiem mērniekiem ir tuvu pensijas vecumam un pakāpeniski pamet nozari.

Atbilde, kā “aizbērt šo plaisu”, jau atkal meklējama tehnoloģiju sniegtajās iespējās, uzsver K. Hills. Mērniekiem nepieciešams sekot līdzi jaunākajām inovācijām un apgūt iespējas, kā “ar mazāk” izdarīt vairāk, citiem vārdiem, strādāt arvien produktīvāk. Mūsdienu instrumenti ļauj profesionāļiem izdarīt daudz vairāk krietni īsākā laikā. Piemēram, būvniecības nozarē krietni palīdz būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) sistēmas, kurās uzglabātie dati ļauj precīzāk sekot līdzi būvplānam un veikt uzbūvētā pārbaudes. Arī totālās stacijas var izmantot, lai salīdzināto plānoto ar esošo, pārbaudot sienu vertikalitāti vai betona pārsegumu līmeniskumu, kamēr 3D skeneri savukārt ļauj ārti novērtēt kopējo kvalitāti un atbilstību būvniecības dokumentācijā iecerētajam. Tas viss nozīmējot “kvantu lēcienu” ģeodēzista produktivitātē.