Piektdien, 5. janvārī, Jelgavā notika ikgadējā mērniecības un zemes pārvaldības tematikai veltītā zinātniski praktiskā konference, ko rīko Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra. Šoreiz gan konference bija tik maz apmeklēta, ka bez šo rindu autora un pašiem prezentētājiem auditorijā bija vēl tikai pāris cilvēku. Par to organizatori var vainot tikai paši sevi, jo arī Mernieks.lv konferences programmu saņēma tikai ceturtdienas pēcpusdienā, turklāt vien pēc tam, kad sāka interesēties, vai pasākums vispār notiks. Par spīti tam (un arī salīdzinoši mazākam ziņojumu skaitam nekā ierasts) saturiski šī konference bija viena no interesantākajām, tajā izskanēja gana daudz mērnieku auditorijai noderīgas informācijas. Nelielais referentu skaits ļāva katram izpausties ilgāk, izrunājot tematus plašāk un pamatīgāk – tas tikai vēlreiz apliecina, ka kvalitātei ne vienmēr nepieciešama kvantitāte, varbūt reizēm tieši pretēji.

Vai mobilais internets tiks līdzi satelītnavigācijas sistēmu attīstībai?

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) GNSS Pastāvīgo bāzes staciju daļas vadītājs Jānis Zvirgzds konferencē iepazīstināja ar LatPos attīstības nākotnes iecerēm un virzieniem.

Līdz ar Eiropas Savienības Galileo un Ķīnas Compass GNSS sistēmu izaugsmi, tuvojoties globālam pārklājumam, LatPos plānos ietilpst iekļaut arī šo sistēmu sūtīto datu korekcijas, tādējādi nodrošinot arvien augstāku mērniecības precizitāti. “Ir mērķis līdz 2020. gadam nodrošināt korekcijas visu četru globālo satelītu navigācijas sistēmu – GPS, Glonass, Galileo un Compass – signāliem,” sacīja J. Zvirgzds. Taču tas nozīmēšot arī krietni lielākas prasības datu apstrādes kapacitātei lietotāju instrumentos – būs jāapstrādā ienākošie dati no apmēram četrreiz vairāk satelītiem, divreiz vairāk frekvencēs. Procesori gan kļūst arvien jaudīgāki, tāpēc ar šo uzdevumu tie varētu tikt galā, taču lielākais izaicinājums varētu būt cits – kā nodrošināt pietiekami ātru un stabilu mobilo internetu, lai LatPos korekcijas varētu tikt saņemtas operatīvi, mērniekam esot uz lauka?

“Joprojām vērojamas problēmas ar datu pārraidēm. Nezinu, kāpēc – vai šiem datiem tiek piešķirta zemāka prioritāte, vai iemesls ir cits”, sacīja J. Zvirgzds. Tiesa gan, tie modemi, kuros ierīkots 4G pieslēgums, strādājot diezgan stabili. Tāpat esot solīts, ka 5G tīklā būs iespēja piešķirt prioritātes svarīgākām datu plūsmām (protams, apmaksājot to kā paaugstināta servisa pakalpojumu).

Līdz ar Igaunijas un Lietuvas pierobežas bāzes staciju iekļaušanu LatPos sistēmā krietni paplašināta staciju tīkla klastera teritorija, iekļaujot apgabalus, kuri pirms tam neatradās tīkla iekšpusē – visa Vidzemes ziemeļu daļa Ainažu-Valkas areālā, kā arī Kurzemes dienvidrietumu puse (Vaiņodes-Liepājas apkārtne, ārpusē gan aizvien paliekot apvidum ap Nīcu-Rucavu). Patlaban lielākās platības, kas palikušas ārpus klastera teritorijas un kurās tāpēc nav pieejams tīkla risinājums, ir Vidzemes un Latgales austrumu daļa, kā arī paši Latgales dienvidi (lejpus Daugavpils). Lai paplašinātu klastera teritoriju austrumu virzienā, LĢIA plānojot uzstādīt jaunas bāzes stacijas, jo runāt ar Krieviju par iespējamu datu apmaiņu pašreizējā politiskajā situācijā neesot vērts. Savukārt ar Baltkrieviju gan esot plānots uzsākt sarunas. Tās pierobežā ir divas stacijas, kuru dati LatPos tīklam būtu ļoti vērtīgs papildinājums. Tāpat nākotnē esot iespējama LatPos sadarbība arī ar privātfirmu GNSS korekciju tīkliem, veicot datu apmaiņu.

Korekciju precizitātei par labu nenākot divu lielo kompāniju – “Leica” un “Trimble” – nemitīgā sāncensība. Abas kompānijas nereti viena otru vainojot gadījumos, kad nestrādā kāda korekcija, un esot gandrīz neiespējami izpētīt, kuram uzņēmumam katrā konkrētajā gadījumā ir taisnība. “Katrs saka, ka strādā ar standartiem, bet tajā pašā laikā kādu rindiņu pieliek klāt vai noņem nost, un otras firmas aparāts to nesaprot. Es domāju, ka tā ir biznesa politika”, sacīja J. Zvirgzds.

LatPos darbības pārbaudēs konstatēts, ka gadījumā, ja datu plūsma nav traucēta, inicializācijai nevajadzētu aizņemt vairāk par desmit līdz divdesmit sekundēm. Ja inicializācija jāgaida ilgāk, tad šādi mērījumi vairs nebūs ticami. EUPOS Rīga tīklā inicializācijas laiks esot īsāks – no 3 līdz 5 sekundēm, atzina J. Zvirgzds, tomēr jāņem vērā, ka tajā ir tikai 5 bāzes stacijas, starp kurām ir krietni mazāki attālumi (līdz 10 km), tāpat arī ir mazāk lietotāju. “Mērniecības sezonas laikā dienas vidū LatPos tiešsaistē ir jau apmēram 80 lietotāju”, informēja J. Zvirgzds.

Atsevišķs stāsts ir Saules aktivitāte un magnētisko vētru ietekme. Šādu uzliesmojumu brīžos ne vien pazūd satelītu uztveršana, bet var apstāties pat interneta datu plūsma. Kā smejot sacīja J. Zvirgzds – teju vai jādomā par to, vai varēs iedarbināt auto, jo elektromagnētiskie viļņi teorētiski var izsist no ierindas arī borta datoru. Katrā ziņā mērniekam šādā situācijā nekas cits neatliek kā krāmēt instrumentus bagāžniekā un doties mājās – neglābs pat pēcapstrāde, jo arī tā spēs sniegt tikai nekvalitatīvus datus. Latvijai tuvākais meteoroloģisko pētījumu centrs, kas prognozē arī magnētisko vētru tuvošanos, ir Lielbritānijā. Pirms doties izbraukumā mērīt uz lauka, ir vērts iemest aci viņu mājaslapā (http://geomag.bgs.ac.uk/data_service/space_weather/Global_activity_now.html) – tur magnētiskās vētras tiek paredzētas līdz pat trim dienām iepriekš.

Interesants jaunums LatPos sistēmā ir tas, ka, pieslēdzoties ar savu paroli, tagad iespējams redzēt, kur reālajā laikā atrodas pārējie vienam uzņēmumam piederošie, sistēmai pieslēgtie instrumenti. Problēmu gadījumā arī pats mērnieks var interneta lapā pārbaudīt, vai vispār ir pieslēdzies sistēmai. Tāpat arī uzņēmuma vadītāji varēs pārraudzīt, kur un cik ilgi mēra šī uzņēmuma mērnieki, atklāja J. Zvirgzds.

Mernieks.lv jau rakstīja par ieceri no šā gada 1. jūlija atcelt maksu par LatPos pakalpojumiem. J. Zvirgzds konferencē informēja, ka sākotnēji bijusi doma to nodrošināt jau no gada sākuma, taču (kā nereti mēdz gadīties) atbilstošais normatīvā akta projekts “iestrēdzis” likumdošanas procesa gaiteņos. “Joprojām nevaru to simtprocentīgi solīt, taču varam cerēt, ka no 1. jūlija tas patiešām tā būs,” teica J. Zvirgzds.

Augstumu pārejas problēmas un to risinājumi

LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras lektors Valdis Veinbergs konferencē dalījās pieredzē par to, kā Jelgavā noritējis vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas process. Galvenās grūtības bijušas saistītas ar pāreju no veco augstumu vērtībām uz Eiropas vertikālo augstumu atskaites sistēmu (EVRS). Atšķirības Jelgavā starp vecajiem un jaunajiem augstumiem bijušas ap 15,4 centimetru robežās. Viss esot skaisti līdz brīdim, kamēr tiek pilnveidots tīkls un veikta jauna uzmērīšana. Kādā gadījumā mērnieks 2015. gadā uzmērījis topogrāfiju konkrētā objektā no vēl nepilnveidotajiem punktiem. Punkti tikuši pārrēķināti atbilstoši EVRS un izgatavots topogrāfiskais plāns. Vēlāk veikta objekta rekonstrukcija un uzmērītas inženierkomunikācijas, izmantojot tos pašus, bet jau pilnveidotos punktus, taču augstumu vērtības sanākušas pavisam citas. Atšķirības starp nepilnveidotajiem un pilnveidotajiem punktiem bijušas robežās no 4,5 līdz 8 centimetriem. Iespējams, novirzes radījis arī tas, ka tika izmantoti atšķirīgi kvaziģeoīda modeļi – iepriekšējais LV ’98 un jaunais LV ’14.

“Jāatceras, ka, saskaņā ar augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas apriti regulējošajiem Ministru kabineta noteikumiem, mērniekam pazemes informācija jāņem no iepriekš veiktajiem izpildmērījumiem un nav jāveic atkārtota pazemes situācijas izpēte. Mērnieks uzliek transformēto augstumu no iepriekš gatavotajiem materiāliem, un, veicot (vai pat neveicot) virszemes mērījumu, sniedz projektētājam nepareizus datus,” skaidroja V. Veinbergs. Viens no iespējamajiem problēmas risinājumiem, kas Jelgavā tiekot praktiski izmantots – veicot izpildmērījumu, mērnieks plānā norāda augstumu starpību starp vēsturisko un pilnveidoto vietējā tīkla punktu augstumiem, lai komunikāciju būvnieks un speciālists, kas pieņem šo informāciju, varētu salīdzināt datus. Otrkārt, kanalizācijas un ūdensvadu rekonstrukciju gadījumos, veicot topogrāfisko uzmērīšanu, Jelgavā tiekot veikta arī pazemes inženierkomunikāciju augstumu pārmērīšana, izmantojot pilnveidoto tīklu.

Mērnieku ētikas grēki

LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras lektors un LĢIA Ģeodēzijas un Kartogrāfijas departamenta vecākais eksperts Aivars Ratkevičs prezentācijā “Speciālistu profesionālās ētikas apziņa ģeodēzijā” uzsvēra, ka ētikas normu ignorēšana (piemānot klientus) ilgtermiņā negatīvi atspēlējas uz paša mērnieka vai mērniecības uzņēmuma reputāciju un līdz ar to – biznesu. Kā vienu no galvenajām mērnieku ētikas kļūdām A. Ratkevičs nosauca “pārākuma apziņu”, kad mērnieks pret klientu izturas ar attieksmi: “Jūs darāt, kā vēlaties, bet taisnība ir man!”, šo pārliecību balstot normatīvo aktu noteiktajās juridiskajās priekšrocībās. Ne mazāk bīstama ir mērnieka nevēlēšanās risināt robežstrīdus un citas konfliktsituācijas, atstājot to pašu īpašnieku rokās. Tāpat mērnieki mēdzot grēkot ar pakļaušanos nepamatotām ierēdņu vai datu uzturētāju prasībām. “Reizēm vērojama vēlme izpatikt čomam vai šefam. Tad dati tiek “uzlaboti”, maksimāli mainot tos kļūdas pieļaujamajās robežās. Ir arī smagāki gadījumi. Piemēram, reiz mērnieks ar štoku bija “norāvis” kaimiņam labu gabalu. Izmeklēšanu mēs netaisījām, taču bija aizdomas, ka otrs zemes īpašnieks bija mērniekam samaksājis”, stāstīja A. Ratkevičs. Visdažādākos mērnieku ētikas pārkāpumu gadījumus viņam nācies novērot valsts robežu uzmērīšanas procesos. Starp tiem ir gadījumi, kad mērnieki pieļauj rupjas kļūdas aiz nezināšanas vai paviršības, kritiskās domāšanas trūkuma dēļ. Taču ir arī tādas situācijas, kad dati tiek “piedzīti” apzināti, pārkopējot cita mērnieka iepriekš veiktos uzmērījumu rezultātus. “Mūsdienās ir ļoti viegli atklāt šādu krāpšanos,” brīdina A. Ratkevičs.

Konferencē uzstājās arī LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras asociētais profesors Armands Celms, kurš stāstīja gan par doktora Jāņa Biķa devumu Latvijas ģeodēzijas nozares attīstībā, gan iepazīstināja ar ES fondu finansētu un ar Lietuvas kolēģiem kopīgi īstenojamu (sadarbojoties LLU un Klaipēdas Valsts lietišķo zinātņu universitātei) projektu par kopīgas ģeoinformācijas izglītības izveidošanu darba iespēju palielināšanai reģionā.

PLAŠĀKU FOTO GALERIJU SKATIET ŠEIT

PREZENTĀCIJAS

1. Dr. Jāņa Biķa devums ģeodēzijas attīstībā Latvijā
2. LatPos  korekcijas  dati  mērniecībai  ar  centimetru
3. Kopīgas ģeo–informācijas izglītības izveidošana darba iespēju palielināšanai reģionā
4. Vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveide un tās izaicinājumi Jelgavas pilsētā
5. Speciālistu profesionālās ētikas apziņa ģeodēzijā
6. Degradēto apbūvēto teritoriju izmantošana zemes ilgtspējīgai attīstībai pārrobežu reģionos

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv