Pēc ilgas iestrēgšanas izpildvaras gaiteņos, 4. jūnijā tikuši pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1011, kas paredz izmaiņas mērnieku sertificēšanas un uzraudzības procesā. Salīdzinājumā ar pirms diviem gadiem portālā Mernieks.lv aprakstīto un mērniecības nozares profesionāļu skarbi kritizēto noteikumu projekta variantu, apstiprinātā versija ir piedzīvojusi vairākas izmaiņas, turklāt tās anotācijā tiek apgalvots, ka ar jaunajiem noteikumiem tiek izpildīti pērn skaļi izskanējušā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumi. Vai mērniecības nozare tiešām beidzot tikusi pie laba, pārdomāta sertifikācijas un uzraudzības regulējuma?

Mērniekiem būs jāmācās

Sabiedrisko organizāciju galvenie iebildumi pirms diviem gadiem bija par to, ka noteikumu projektā nav ņemta vērā virkne priekšlikumu, par kuriem bija panākta vienošanās kopīgajā darba grupā, kas strādāja pie grozījumu sākotnējās redakcijas. Pirmkārt, noteikumos nebija definēti “lielie, stratēģiskie jautājumi” – mērniecības nozares valstiskā pārraudzība (kurai ministrijai/ministrijām jābūt atbildīgai par nozari), valsts deleģējums sertifikācijas jomā (viens sertifikācijas centrs, kas strādā ar valsts deleģējumu). Tāpat piedāvātajā redakcijā nebija iekļauti vairāki citi praktiski jautājumi – sertifikātu veidu izmaiņas, mērnieka asistentu regulējums, profesionālo ekspertu regulējums, pārkāpumu uzskaites sistēmas izveidošana, atkārtota eksaminācija, mērnieku kvalifikācijas paaugstināšana.

Valdībā apstiprinātajā noteikumu redakcijā no visiem minētajiem jautājumiem atrisināti divi – mērnieku kvalifikācijas paaugstināšana un mērnieku asistentu (jeb palīgu) regulējums.

Noteikumi paredz, ka sertificētajām personām, lai tās varētu pagarināt sertifikāta darbības termiņu, ir jāapmeklē “augstskolu, profesionālo organizāciju un valsts iestāžu kvalifikācijas celšanas kursus ne mazāk kā 40 akadēmisko stundu apjomā piecu gadu periodā.” Kā skaidro Tieslietu ministrija, lai gan minētā norma paredz tikai kopējo apmeklējamo mācību stundu skaitu piecu gadu periodā, mērniekiem tomēr nevajadzētu kvalifikācijas paaugstināšanu atstāt tikai uz pēdējo brīdi: “Mērniekam ir godprātīgi jāizvērtē un jāseko līdzi, lai noteiktais minimālais kvalifikācijas kursu apjoms noteiktajā sertifikācijas periodā būtu ievērots, pretējā gadījumā sertifikāta darbības termiņa pagarināšana nebūs iespējama. Mērniekam rūpīgi ir jāizvērtē savas iespējas un piedāvāto kursu apjoms, jo pastāv iespēja, ka pēdējā gadā nemaz nebūs iespējas iziet visu kvalifikācijas kursu noteikto apjomu.”

Prasība apmeklēt kvalifikācijas kursus attiecas arī uz jau līdz šim sertifikātu saņēmušajiem mērniekiem – tiem “minētās prasības piemēro proporcionāli norādītajam nepieciešamajam kvalifikācijas celšanas kursu stundu skaitam gadā, bet ne mazāk kā astoņas akadēmiskās stundas gadā”. Šis formulējums rada jautājumus – piemēram, ja līdz sertifikāta atjaunošanai palikuši divarpus gadi, vai mērniekam šajā laikā jāapmeklē kvalifikācijas kursi vismaz 24 (3 pilni gadi reiz 8) vai tikai 20 (divarpus gadi reiz 8) akadēmisko stundu apjomā? Tieslietu ministrija skaidro, ka jāizmanto aprēķina formula nevis par pilniem gadiem, bet tiešām ļoti proporcionāli: “Lai mērniekiem neuzliktu pārmērīgas prasības un atvieglotu pārejas periodu, nepieciešamo kvalifikācijas kursu skaitu sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai piemēro proporcionāli nepieciešamajam kvalifikācijas kursu apmeklējumam gadā. Proti, šajā gadījumā tiek pieņemts, ka, ja 5 gadu periodā ir jāapmeklē 40 akadēmiskās stundas, tad 1 gadā ir jāapmeklē 8 stundas. Tādējādi, atbildot uz jautājumu, cik akadēmiskās stundas kursos jāpavada mērniekam, ja ir palikuši 2,5 gadi līdz sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai, paskaidrojam, ka tādā gadījumā mērniekam 2,5 gadu periodā jāapmeklē kvalifikācijas celšanas kursus vismaz 20 akadēmisko stundu apjomā (2,5 x 8 ak.st.=20 ak.st. 2,5 gadu periodā)”. Jārēķinās gan, ka, rēķinot tik proporcionāli, rezultātu reizēm var nākties noapaļot uz augšu vai leju. Piemēram, ja līdz sertifikāta atjaunošanai palicis gads un divi mēneši: ~1,17 (gadi) x 8 (stundas/gadā) = 9,36 stundas – vai mērniekam šādā situācijā būtu jāmācās deviņas vai tomēr desmit stundas? Saskaņā ar noapaļošanas principiem matemātikā – deviņas, bet droši vien labāk (drošāk) apmeklēt visas desmit. Cerams, šī norma neradīs pārpratumus praksē.

Noteikumos paredzēts arī, ka kvalifikācijas celšanai piemēroto kursu sarakstu savā mājaslapā publicēs mērnieku profesionālā organizācija (Latvijas Mērnieku biedrība).

Savukārt mērnieka palīgu darbību jaunajā noteikumu redakcijā nosaka divi punkti (4.1. un 4.2.). Tie paredz, ka persona, kas pretendē uz sertifikāta saņemšanu, vispirms iegūst “atbilstošu izglītības līmeni” un tad – vismaz divu gadu darba pieredzi, strādājot par mērnieka palīgu pie sertificētās personas attiecīgajā jomā. Kad prakse pie sertificētā mērnieka beigusies, tā pienākums ir izsniegt raksturojumu par attiecīgo mērnieka palīgu un sniegt rekomendāciju sertificēšanas institūcijai. Pašai sertificētajai personai, lai tai būtu tiesības apmācīt mērnieka palīgu, jābūt vismaz 5 gadus ilgai praktiskajai darba pieredzei no pirmreizējā sertifikāta saņemšanas attiecīgajā jomā.

Uzraudzībai jākļūst stingrākai

Papildus šiem diviem punktiem, kas nākuši vēl no “vecā mantojuma” priekšlikumiem, MK noteikumos  ir iekļauti vēl vairāki būtiski jauninājumi, kurus virzīt acīmredzot palīdzējis pērn publicētais Valsts kontroles revīzijas ziņojums par zemes kadastrālās uzmērīšanas uzraudzību. Vairāki precizējumi un korekcijas tapuši pēc Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) ierosmes. LKĢA šāgada janvārī nosūtīja vēl vienu iebildumu vēstuli, kurā citstarp deva arī vairākus konkrētus ieteikumus uzraudzības stiprināšanai – un šie ieteikumi pat vārds vārdā parādījušies noteikumu gala redakcijā.

Viens no šiem priekšlikumiem paredz, ka sertificēšanas centra ekspertam, kurš veic sertificētās personas uzraudzību (lauka pārbaudes), ir “tiesības atrasties pārbaudāmajā zemes vienībā vai zemes vienības daļā un zemes vienībā vai zemes vienības daļā, kas robežojas ar to”. Jaunā norma atrisina pretrunu starp sertificēšanas centru pienākumu veikt lauka pārbaudes un to, ka līdz šim pārbaužu veicējiem nemaz nebija normatīvajos aktos noteikta pamata atrasties vietās, kur veicamas pārbaudes.

Sekojot Valsts kontroles ieteikumiem, tagad noteikumos ir definēts konkrēts sertificēšanas institūcijām veicamais uzraudzības pasākumu apjoms – proti, sertifikāta darbības termiņa piecu gadu periodā par katru sertificēto personu ir jāpārbauda vismaz trīs zemes ierīcības, zemes kadastrālās uzmērīšanas vai ģeodēziskos darbus katrā sertificētajā jomā. Turklāt starp šiem trim darbiem netiek ieskaitītas tās pārbaudes, kas veiktas saņemto sūdzību rezultātā. Noteikumi paredz, ka pārbaudāmos darbus jāizvēlas pēc nejaušības principa, katram izvēlētajam darbam jāpārbauda tehnisko dokumentāciju un jāveic pārbaudi apvidū. Pārbaudi apvidū jāveic ar neatkarīgiem mērījumiem pret skaidri noteiktiem situācijas elementiem un apvidus objektiem, tostarp pret robežzīmēm.

Tāpat paredzēts, ka intensīvāka uzraudzība tiek īstenota tiem mērniekiem, kuri veic neraksturīgi lielu darbu apjomu vai kuru darbībā ir konstatēti citi riski (saņemtas sūdzības, utt.). Šādu sertificēto personu darbības uzraudzībā tiks nodrošinātas papildu pārbaudes.

Jālasa ne tikai noteikumi, bet arī anotācija

Iepriekš sabiedriskās organizācijas bija izteikušas iebildumu pret pārāk nekonkrētajām prasībām praktiskā eksāmena regulējumā, kas dotu sertifikācijas centriem pārāk vaļīgas interpretācijas iespējas šo prasību piemērošanā praksē. Noteikumos parādījusies norma, kas nosaka praktiskā eksāmena minimālo ilgumu – proti, tam jābūt vismaz 120 minūtes ilgam. Tomēr aizvien nav skaidrs, vai noteikumos ir pietiekami konkrēti definēts, kādi un kādas grūtības pakāpes uzdevumi sertifikāta pretendentam jāliek šajās 2 stundās izpildīt. Tieslietu ministrija gan šeit problēmu nesaskata un norāda, ka pilnai saprašanai par to, kādam jābūt praktiskajam eksāmenam, sertifikācijas centriem esot jālasa MK noteikumu projekta anotācija. “Izsmeļošs un saprotams likumdevēja skaidrojums par likuma vai Ministru kabineta noteikumu pamatojumu, jēgu un praktisku piemērošanu ir pieejams noteikumu projektu anotācijā. Tādējādi, ņemot vērā, ka sertificēšanas institūcijas ir noteikumu Nr.1011 9. punkta normas piemērotāji, tad, lai nepieļautu interpretācijas starp sertificēšanas institūcijām, tām noteikumu Nr.1011 9. punkts ir jāpiemēro kopsakarā ar anotācijā iekļauto skaidrojumu par praktiskā pārbaudījuma piemērošanu,” atbildē uz Mernieks.lv uzdoto jautājumu raksta Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Mauliņa.

Anotācijā skaidrojums par praktiskā eksāmena saturu tiešām ir detalizētāks nekā noteikumos. Papildus noteikumos rakstītajam, ka “praktiskais pārbaudījums atkarībā no darbu veida, kurā fiziskā persona pretendē uz sertifikātu, ietver pretendenta lauka un kamerālo vai kamerālo praktisko zināšanu pārbaudi, piemēram, zināšanas par mērniecības instrumentiem, uzmērīšanas gājienu veidošanu, objektu uzmērīšanu, iepriekš zināmu koordinātu atrašanu, zemes vienību projektēšanu, mērniecības dokumentu sagatavošanu, kā arī ģeodēzisko mērījumu aprēķinu dokumentiem”, anotācijā skaidrots arī, ka:

“Pretendentam zemes kadastrālajā uzmērīšanā praktiskajā pārbaudījumā varētu pārbaudīt:

1) prasmi strādāt ar mērniecības instrumentiem. Uzdevuma piemērs: ierīkot divus atbalsta punktus, izmantojot globālās navigācijas satelītu sistēmas uztvērēju. Izmantojot paša ierīkotos punktus ar elektronisko tahimetru veidot gājienu ar vienu karātni un atrast apvidū iepriekš ierīkotu punktu, izmantojot uzdevumā dotās koordinātas;

2) dokumentu sastādīšanas prasmi, kas ietver zināšanas par dokumentu noformējumu, kā arī prasmi lasīt un saprast citus dokumentus. Uzdevuma piemērs – sastādīt atzinumu par robežu neatbilstību, izmantojot eksaminētāju iepriekš sagatavotus citus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un informāciju.”  

Vai būs viens sertificēšanas centrs?

Par mērniecības nozares stratēģiskajiem jautājumiem noteikumu grozījumu projekta anotācijā ir īpaša atruna – proti, Tieslietu ministrija sola līdz šā gada 1. novembrim nākt klajā ar informatīvo ziņojumu, kurā  izvērtēs “ministrijas lomu zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā” un rosinās “Ministru kabinetam normatīvajos aktos noteikt institūciju, kas valstī atbild par minēto jomu, lai novērstu situāciju, kurā nevienai no valsts pārvaldes iestādēm Latvijā tieši nav noteikta atbildība par zemes kadastrālās uzmērīšanas lomu.”

Tieslietu ministrija portālu Mernieks.lv informēja, ka minētais informatīvais ziņojums, kurā apskatīts ne tikai valstiskās atbildības jautājums, bet arī jautājums par sertificēšanas uzdevuma deleģēšanu vienai institūcijai, jau esot gatavs un tūdaļ sāksies tā saskaņošana izpildvaras gaiteņos. “Lai risinātu jautājumus par mērniecības nozares valstisko pārraudzību un deleģējumu vienai sertificēšanas institūcijai, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi informatīvā ziņojuma projektu par atbildības izvērtējumu zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā un Ministru kabineta protokollēmuma projektu, kurā tiks iekļauti turpmāki attīstības virzieni un nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos. Izstrādātais informatīvais ziņojums tiks prezentēts tuvākajā Aizsardzības ministrijas rīkotajā Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes sēdē. Gadījumā, ja informatīvais ziņojums tiks atbalstīts, tas tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā,” informē L. Mauliņa.

Interesanti, ka jautājumā par vienoto cenrādi starp sertificēšanas institūcijām ir ieslēgta “atpakaļgaita”, pareizāk sakot – šī iecere ir izslēgta no tālākās virzības. “Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā ietverto nozares izvērtējumu un priekšlikumus, šobrīd jautājums par vienotās maksas cenrāža noteikšanu ir zaudējis aktualitāti un gadījumā, ja Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums tiks atbalstīts Ministru kabinetā, Tieslietu ministrija sagatavos grozījumus Zemes ierīcības likumā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, atceļot normas, kas Ministru kabinetam nosaka par pienākumu apstiprināt maksas pakalpojumu cenrādi par zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības darbu veicēju sertifikāciju, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu un sertificēto personu darbības uzraudzību izpildi,” raksta L. Mauliņa.

Vai tas nozīmē, ka informatīvajā ziņojumā ir atbalstīts variants ar valsts deleģējumu vienam sertifikācijas centram (tad, saprotams, zustu nepieciešamība pēc “vienota cenrāža” starp vairākām setificēšanas institūcijām)? Tā šobrīd ir spekulācija, taču grūti iedomāties citu pamatojumu, jo, kā zināms, tieši konkurence ar cenām līdz šim bieži minēta kā viens no galvenajiem sertifikācijas un uzraudzības kvalitātes krišanās cēloņiem, un “vienotais cenrādis” tika izvēlēts kā kompromisa risinājums situācijai, ja turpinātu pastāvēt vairāki sertifikācijas centri.

Ministrija sola turpināt risināt arī “mazos jautājumus”. Uz jautājumu, kāpēc noteikumu grozījumos nav iekļauti tādi priekšlikumi kā sertifikātu veidu izmaiņas, profesionālo ekspertu regulējums, pārkāpumu uzskaites sistēmas izveidošana, atkārtota eksaminācija, Tieslietu ministrija atrunājas ar juridiski birokrātisko loģiku – proti, pirms šo jautājumu regulēšanas MK noteikumos vispirms esot nepieciešamas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. ”Grozījumos tika iekļauti tikai tie priekšlikumi, kas bija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (turpmāk – Kadastra likums) dotajam deleģējumam. Lai noteikumos iekļautu izmaiņas sertifikātu veidos, paredzētu profesionālo ekspertu institūtu, pārkāpumu uzskaites sistēmas izveidošanu un atkārtotu eksamināciju, vispirms nepieciešama vienota izpratne par nepieciešamajām izmaiņām un attiecīgi grozījumi Kadastra likumā,” skaidro L. Mauliņa.

Atliek novēlēt, lai darbs pie nepieciešamajām izmaiņām Kadastra likumā un pēc tam – atkārtotiem grozījumiem 1011ajos noteikumos noritētu raiti, un kāpēc gan tam tā nenoritēt, ja reiz visi šie jautājumi darba grupu ietvaros jau ir izdiskutēti un faktiski par tiem panākta vienošanās jau pirms vairākiem gadiem? Kad normatīvajos aktos tiks iestrādāti gan “lielie, stratēģiskie”, gan atlikušie “mazie, praktiskie” jautājumi, tad varēs teikt, ka likumiskā bāze pilnvērtīgam mērnieku sertifikācijas un uzraudzības procesam beidzot ir sakārtota.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv