Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Plāno būtiski mainīt mērnieku sertifikācijas noteikumus 29.06.2017

Sviitra

 Valsts sekretāru sanāksmē 15. jūnijā izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1011, kas regulē mērnieku sertificēšanas kārtību. Noteikumu projekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas mērnieku sertifikācijā - piemēram, praktiskā eksāmena ieviešanu, civiltiesiskās apdrošināšanas limita samazināšanu, mērnieka tiesības brīvprātīgi apturēt sertifikāta darbību, valsts nodevas aizstāšanu ar sertificēšanas institūcijas cenrādī noteikto maksu par sertifikāta izsniegšanu un citus jauninājumus. Tomēr mērniecības sabiedriskās organizācijas iebilst pret noteikumu projektu šādā formā, jo tajā ignorēti virkne jautājumu, par kuriem iepriekš darba grupā panākta kopīga vienošanās.

Kā minēts noteikumu projekta anotācijā, mērnieku sertificēšanas mērķi ir "nodrošināt kvalitatīvu un profesionālu mērniecības pakalpojumu sniegšanu patērētāju un valsts interesēs, kā arī paaugstināt mērnieka profesijas prestižu ". Tomēr, analizējot mērniecības procesu un tajā iegūto datu kvalitāti, Valsts zemes dienests un mērniecības profesionālās organizācijas esot nonākušas pie secinājumiem, ka pašreizējā mērnieku sertificēšanas sistēma šos mērķus nesasniedz un ir jāpilnveido.

Kā vienu no galvenajiem sertificēšanas sistēmas pilnveidošanas mehānismiem tiek piedāvāts ieviest praktisko eksāmenu. Katrā no sertificēšanas jomām praktiskais eksāmens būtu atšķirīgs, taču tā jēga viena - pārliecināties, ka jaunais speciālists jau uzreiz pēc sertifikāta saņemšanas pratīs patstāvīgi paveikt darbus, kurus sertifikāts tam dod tiesības izpildīt. Praktiskais eksāmens pārbaudītu gan pretendenta prasmes strādāt ar mērniecības instrumentiem (GNSS uztvērējiem un tahimetriem), gan arī prasmes patstāvīgi sastādīt dokumentus. Kā piemēru iespējamam eksāmenam zemes kadastrālās uzmērīšanas sertifikāta iegūšanai noteikumu projekta autori piedāvā:

"1) prasme strādāt ar mērniecības instrumentiem.  Uzdevuma piemērs: ierīkot divus atbalsta punktus,  izmantojot globālās navigācijas satelītu sistēmas uztvērēju. Izmantojot paša ierīkotos punktus ar elektronisko tahimetru veidot gājienu ar vienu karātni un atrast apvidū iepriekš ierīkotu punktu, izmantojot uzdevumā dotās koordinātas;

2) dokumentu sastādīšana, kas ietver zināšanas par dokumentu noformējumu, kā arī prasmi lasīt un saprast citus dokumentus. Uzdevuma piemērs – sastādīt atzinumu par robežu neatbilstību, izmantojot eksaminētāju iepriekš sagatavotus citus zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un informāciju."

Cits noteikumu grozījumu projektā iekļautais priekšlikums paredz padarīt stingrākus nosacījumus sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai. Pašreiz spēkā esošais regulējums paredz, ka sertificētajai personai, lai pagarinātu sertifikātu, pēdējo piecu gadu laikā sertificētajā jomā nepieciešams veikt vismaz divus darbus. Noteikumu projekta autori uzskata, ka šāda prasība ir nesamērīgi zema, tāpēc nepieciešams noteikt, ka sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai sertificētajai personai nepieciešams veikt vismaz divus darbus tikai viena gada laikā. Savukārt, ja sertifikāta darbība ir brīvprātīgi apturēta vismaz uz vienu gadu, tad sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai sertificētajai personai būtu nepieciešams veikt vismaz divus darbus sertificētajā jomā pēdējo trīs gadu laikā.

Sertifikāta brīvprātīga apturēšana ir vēl viens jauninājums, ko paredz noteikumu grozījumu projekts. Pagaidām mērniekiem šādu tiesību nav, taču praksē esot situācijas, kad pēc tā ir nepieciešamība - piemēram, ilgstoša darbnespēja, grūtniecība, dzemdības, bērna kopšana vai citi gadījumi. Tāpēc noteikumos ierosināts, ka sertificētā persona varēs brīvprātīgi apturēt sertifikāta darbību uz laiku līdz diviem gadiem, iesniedzot sertificēšanas institūcijai iesniegumu (sertifikāta darbību varēs atjaunot arī ātrāk nekā sākotnēji norādītajā termiņā).

Stingrāk tiek piedāvāts regulēt arī sertifikāta darbības anulēšanu, padarot sertificēšanas institūcijām vieglāku sertifikāta anulēšanas procedūru atkārtotu pārkāpumu gadījumos. Šobrīd noteikumos ierakstīts, ka sertifikātu var anulēt, ja divu gadu laikā no pirmā pārkāpuma mērnieks izdara "tādus pašus" profesionālās darbības pārkāpumus, taču jaunajā redakcijā tiktu precizēts, ka atkārtotie pārkāpumi ir konstatēti attiecīgajā sertifikāta darbības jomā, un tie var būt dažāda rakstura normatīvo aktu prasību pārkāpumi (ne obligāti identiski pirmajam pārkāpumam).

Noteikumu grozījumu projektā piedāvāts arī samazināt mērniecībā sertificētajām personām civiltiesiskās apdrošināšanas limitu no 14 229 eiro uz 5000 eiro. "Apdrošināšanas limita aprēķinam izmantots būvniecības jomā attiecībā uz būvdarbu veicējiem un būvdarbu vadītājiem pielietotais princips par 10 procentiem no objekta vērtības vai gada apjoma. Ņemot vērā mērniecībā sertificētās personas vidējo gada apgrozījumu – aptuveni 50 000 eiro, attiecīgi 10 procenti no šī apjoma ir 5000 eiro", šādu limita summas izvēli pamato grozījumu autori, Tieslietu ministrija.

Jau kādu laiku tiek runāts par valsts nodevas atcelšanu par zemes ierīcības darbu, zemes kadastrālās uzmērīšanas un ģeodēzisko darbu sertifikāta izsniegšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu - arī šī izmaiņa iestrādāta jaunajos grozījumos. Turpmāk maksu par šiem pakalpojumiem noteiktu paši sertifikācijas centri saskaņā ar valdības apstiprināto cenrādi.

Noteikumu grozījumu projekts paredz vēl vienu interesantu un būtisku izmaiņu - turpmāk mērniecībā varētu sertificēties ne tikai Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes atbilstošo studiju programmu beidzēji, bet arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras absolventi. LU struktūrvienībās ģeogrāfijas studenti apgūstot visas mērniecībā nepieciešamās iemaņas, tāpēc nebūtu pamata arī viņiem liegt pretendēt uz sertifikātiem mērniecības, ģeodēzijas darbos, uzskata Tieslietu ministrija.

Mērniecības sabiedriskās organizācijas gan nav sajūsmā par noteikumu grozījumu projektu. Tajā neesot parādījusies lielākā daļa no punktiem, par kuriem ar Tieslietu ministriju vienojusies darba grupa, kuras sastāvā bija Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) pārstāvji. Piedāvātajās izmaiņās nav iekļauta valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšana profesionālajai organizācijai, sertifikātu veidu izmaiņas, mērnieka palīgu darbības regulējums, pārkāpumu uzskaites sistēmas izveidošana, sertificēto personu reģistra papildināšana, mērnieku kvalifikācijas paaugstināšana un citi būtiski jautājumi.

" Viss, kas iepriekš runāts, atduras pret lielo monstru, ko sauc valsts iestāde/ministrija. Un nav svarīgi, ka darba grupā piedalījās šo iestāžu pārstāvji. Un nav svarīgi, ka nozare prasa izmaiņas, neprasot budžeta līdzekļus. Monstrs dara pa savam, nepaskaidrojot mērķi, kāpēc no darba grupas priekšlikumiem izraudzītas tieši šīs izmaiņas", neizpratni par ministrijas selektīvo pieeju noteikumu projekta izstrādē pauž LKĢA izpilddirektore Ilze Dragone.

Tāpat sabiedriskās organizācijas iebilst pret vairākiem grozījumos iekļautajiem punktiem - cenrāža lietojumu iekļaušanu bez papildus informācijas vai izvērtējuma (jo īpaši saistībā ar to, ka nav izvērtēta cenrāžu pamatotība no pilnvērtīgas sertificēto personu uzraudzības viedokļa). Iebildumi ir pret to, ka noteikumu projektā nav konkretizētas praktisko pārbaudījumu prasības. "Praktiskā eksāmena izvērsums Noteikumu projekta anotācijā rakstīts iespējamības formā, tas pieļauj interpretāciju un atšķirības starp dažādām sertifikācijas institūcijām un svarīgākais, parastam normatīva lietotājam (valsts iedzīvotājam) tas liedz skaidri lasīt vienā normatīvā noteiktās prasības", minēts LKĢA un LMB iebildumu vēstulē. Tāpat noteikumu projektā nav konkretizētas arī sertifikāta anulēšanas situācijas. Sabiedriskās organizācijas iebilst arī pret sertifikātu pretendentu loka paplašināšanu (LU absolventu iekļaušanu), jo "šobrīd nozares rādītāji neliecina par trūkstošiem speciālistiem, un 5 gadu pārejas periods beidzās 2014.gada 31. decembrī, kurā jebkurš praktizējošs speciālists varēja iegūt sertifikātu reglamentētā jomā".

Noteikumu grozījumu projektam, lai tas stātos spēkā, vēl jāiziet cauri apstiprināšanas procesam Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejā un Ministru kabineta sēdē.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

LMB un LKĢA iebildumu vēstule

Komentāri:
 
Mērnieks1
29.06.2017
15:05
1. Vai tiešām Valsts zemes dienests un Mērniecības profesionālās organizācijas ir nonākušas pie secinājuma, ka mērnieki nemāk strādāt ar instrumentiem? Kur ir pierādījumi par šādiem apgalvojumiem? Lūdzu publicējiet faktus! Varbūt, tomēr, TM tiek krāpta ar nepatiesu informāciju un sertifikācijas institūcijas ir ieinteresētas vēl papildus iekasēt naudu par apmācību un praktisko eksāmenu! Vai patiešām TM strādā (piedodiet) tik stulbi ierēdņi! Domāju, ka tie, kas panāks šādu rezultātu – praktisko iemaņu demonstrēšana, ilgi varēs smieties par ierēdņu stulbumu! Cerams, ka TM paskaidros, kā reāli, ne uz papīra, praktiskās iemaņas jāpārbauda? Vienīgās zāles, kas var izārstēt mērnieku sabiedrību ("nodrošināt kvalitatīvu un profesionālu mērniecības pakalpojumu sniegšanu patērētāju un valsts interesēs, kā arī paaugstināt mērnieka profesijas prestižu") ir atbildība par veikto darbu un bargi sodi par pārkāpumiem (viens, divi, trīs pārkāpumi gada laikā un anulēts sertifikāts uz 5 gadiem), bet Mērnieku sertificēšanas institūcijas ir pret, jo tad viņas zaudēs ienākumus! Viss ir vienkārši un loģiski, žēl, ka ierēdņiem nav loģiskās domāšanas!
2. Varbūt Mērniecībā varētu sertificēties arī Meliorācijas, Agronomijas, Mežsaimniecības, Celtniecības absolventi, jo šie studenti arī apgūst visas mērniecībā nepieciešamās iemaņas, tāpēc arī viņiem nebūtu pamata liegt pretendēt uz sertifikātiem mērniecības, ģeodēzijas darbos, jo citādi tā var būt diskriminācija! Ārprāts, cik tas stulbums un lobijs var būt liels!
 
Mērnieks1
29.06.2017
15:34
3. Kāpēc nevar veikt profesionāli vienu vai divus darbus gadā, piemēram, profesors Balodis, lai nezaudētu kvalifikāciju un varētu lekcijas diskutēt ar studentiem par šo darbu, vai tiešām tas ir kvalitātes jautājums .....! Protams nē, lieliem komercuzņēmiem (turpmāk: Lielie) pietrūkst tirgū kalpu – ģeogrāfijas, meliorācijas, agronomijas, mežsaimniecības, celtniecības izpalīgi, ļēts darbaspēks. Jāiznīcina visi, kas grib strādāt atsevišķi un pastāvīgi, pēdējā laikā, kā sēnes pēc lietus “sīkie” saradušies un sākuši strādāt pārāk profesionāli, Lielie netiek līdz, bet lieliem darbi sarunāti, bet strādāt nav kam! Labs Lielo pasūtījums, jo uz Lieliem jau tas neattieksies! Labi apstrādāti ierēdņi, malači Lielie, laba shēma!
 
bebrs
29.06.2017
16:25
Tvaika iela ir laba vieta kur noņemt spriedzi un mazināt šizofrēniju.Dodies ar steigu.
 
opaa
29.06.2017
16:57
Autorus studijā!!! Debīliķu bars.
 
jess
29.06.2017
17:57
Labi noteikumu grozījumi, būs vairāk speciālistu! Tikai nesaprotu vienu priekš kam personai, kuru sertificē jākārto praktiskais eksāmens, ja visus āra darbus dara palīgi bez sertifikātiem un sajēgas par ģeodēziju? Sertificētais apmācīs jebkuru:))
 
Cirks
30.06.2017
11:41
Klauni kopumā gan “darba grupa”, gan “lielais monstrs”. Mērnieks1 perfekti raksturo situāciju – nav pat īsti ko piebilst. Par nepieciešamību ieviest praktisko eksāmenu - vai tad universitātēs studentiem vairs nav jākārto praktiskie eksāmeni vai ieskaites, kuros tie apliecina savu prasmi rīkoties ar instrumentiem? Izrādās “mērniecības profesionālās organizācijas” neuzticas šo augstskolu sniegtās izglītības kvalitātei... Kaut gan, lasot jauno noteikumu grozījumu projektu, tas kļūst saprotams, - pretendentu loks uz sertifikāta iegūšanu tiek papildināts ar “visu mērniecībā nepieciešamo iemaņu” apguvējiem, tādējādi “būtiski paaugstinot mērnieka profesijas prestižu”. Izcila loģika....
 
hmm...
03.07.2017
16:33
interesanti ar tiem LU ĢZZF studentiem. Tad varēja, tad nevarēja, tad atkal varēs...
 
feja
07.07.2017
14:04
Konspekts no studiju programmas: LU ĢZZF ģeogrāfijas bakalaura programmā obligāti apgūstamie priekšmeti – kartogrāfija; zemes tālizpēte; ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. Ierobežotās izvēles kursi – datu apstrāde MicroStation vidē; resursu vērtēšana un pārvaldība; teritoriju attīstības resursi un plānošana; ģeodēzija; ģeogrāfisko informācijas sistēmu pamati ArcView vidē.
Kas apguvis kaut pusi no šiem priekšmetiem un no dabas apveltīts ar loģisko domāšanu, tas ir labāks mērnieks par vienu otru no tiem, pēc kuru bezatbildīgās rīcības nākas stādīt neatbilstības aktus…
 
to feja
07.07.2017
14:37
Piekrītu. Daži pēc LU aizgāja studēt RTU lai iegūtu plusiņu sertifikāta ieguvei.
 
to feja
08.07.2017
18:17
vēl daži uz doktorantūru :)
 
111
12.07.2017
08:33
Visa tā sertifikācija ir viena liela figņa.. vien pīpis vai ir mācijies vai nav.. piemērs iz dzīves: vakar biju mērīt Ikšķilē Lībiešu ielā savu komunikāciju, blakus raka ūdeni un mierīgi bēra ciet.. Prasiju vai kāds mēra, teica ka nē.. bet izpildmērijums beigas tad būs un ar visām šķērsojošām komunikācijām...
 
12.07.2017
09:41
Problēma šeit ir tajā, ka komunikāciju racējiem(parasti lāpstas operatoram) nav sertifikāta, un visdrīzāk arī ne jausmas, ka komunikācija būtu jāuzmēra, un vēl piedevām atvērtā tranšejā. Savukārt mērnieks kā lai uzmin, kurā brīdī kur kas tiek rakts ciet, un kur par galvu kaklu būtu jāskrien mērīt, zinot, ka nevienam no mērniekiem nav tikai viens vai divi objekti, bet visbiežāk tuvu 10? Un diez ko arī negribas izrādīt savu iniciatīvu skriet pa trīs reizēm dienā uz objektu piemērīt katrus 20metrus, par ko neviens nav gatavs maksāt izbraukumu izdevumus. Pēc visa šī sertificētajam vienkārši jāizmanto savas tiesības racējus pasūtīt tālāk, vai pasūtīt šurfēt to visu vaļā...
 
XYZ
13.07.2017
13:10
Smīnis uz lūpām izauga kad izlasīju Laura un 111 komentārus. Tas ir Izmisuma smīnis. Man tā ir bijis daudzas reizes...mēru savu, bet blakām rok kaut ko citu. Arī esmu prasījis vai kāds mēra. Atbilde 90% ir - NĒ!
Vai tā ir lāpstas operatora atbildība!? Domāju ka drīzāk uzņēmuma vadītāja un projekta vadītāja atbildība. Kāpēc vispār atvērtās tranšejas uzmērīšanas problēmas notiek tikai mērnieku kūlāros? Kāpēc tas nenotiek pie būvniekiem? Kamēr neizdomās risinājumu ar tranšejas foto kurā redzms mērnieks...uzskatu ka nekas nemainīsies!
Lūgums cunftes meistariem...ja kādam ir kādas idejas par foto tehnoloģiju pielietošanu atvērto tranšeju uzmērīšanā...lūdzu uzrakstiet gan uz asociāciju Mārtiņam, gan LMB. Varbūt kāds var ierosināt "PRĀTA VĒTRAS" organizēšanu...ideju iegūšanai. Tad jau tālāk redzēs!
 
vēl lielāks smīns;)
13.07.2017
13:55
Es atvainojos, bet mūsu labās organizācijas visu šo zin (kā nekā pašu biedri vien to dara) tad jautājums, kāpēc jāgaida kāds no malas (domāts - laimes lācis, lielais glābējs, gudrais vai vienkārši id...ts, kas iedomājies, ka kaut ko var sakārtot)? Kāpēc cunftes mērniekam, kurš strādā pēc labākās sirdsapziņas jātērē savs laiks un jānodarbojas ar darbiem, ko uzņēmušās darīt mūsu organizācijas (bet varbūt tomēr nē)? Tad jau sanāk, ka šajās organizācijās ir vieni vienīgi neprofisionāļi, kuri neko neredz, nedzird, nesajēdz, kā arī negrib dzirdēt, redzēt, sajēgt (savu interešu vārdā)!! Un tikai nestāstiet, ka tas kaut ko dos! Ja arī ir veiksmes gadījumi, lūdzu tikai ar pierādījumiem un faktiem!:), jau apnicis klausīties - nāciet, rakstiet, mēs visu atrisināsim!!! Paldies par veltīto laiku!
 
14.07.2017
07:41
No pieredzes zinu, ka Jelgavā šo jautājumu vismaz mēģināja risināt tā, ka būvvalde pieprasīja vai nu fotogrāfijas no mērīšanas brīža, kurās būtu redzama atvērtā tranšeja un mērnieks ar instrumentu, vai arī būvvaldes pārstāvja klātbūtne pie atvērtās tranšejas mērīšanas brīdī. Tas gan kādus gadus 4 atpakaļ. Ar tās pašas Jelgavas piemēru ir pietiekami, lai parādītu, ka arī PP tīklus var sakārtot, vajag tikai gribēšanu. Tikai Jelgavas pilsētas objektu tāmēs ir redzēta pozīcija "poligonometrijas punktu apsekošana, uzsākot būvdarbus", un "poligonometrijas punktu apsekošana un atskaites sastādīšana pēc būvdarbu pabeigšanas". Un ir šie PP tīkli vajadzīgi, lai izvairītos no situācijām "es pēc GPS" un "bet es arī pēc GPS, bet man par 5cm augstāk!"
 
tiem, kas smīn
15.07.2017
09:37
Jau kādu laiku šķiet, ka atvērtā tranšeja ir kļuvusi par mērnieku pašmērķi. Ka mērījujumus pie atvērtas tranšejas vajag tikai mērniekiem (izņēmums, pēc Laura rakstītā, ir Jelgava, varbūt vēl kāda pilsēta... :) )
 
smīniņš
17.07.2017
10:35
To jau visi zin, ka darbojās copy-paste, bet ekskavatoristam pārrauts elektrības kabelis vai cita komunikācija 3-10 metri no plāna (lauku apvidos)! Bet viss jau ir labi!:)
 
Kabelis
17.07.2017
11:01
Nevienam mana atrašanās vieta neinteresē.
 
smīniņš
17.07.2017
11:29
piekrītu kabelim (slepenajam).
 
17.07.2017
21:59
Mani tak nevajag mērīt, esmu ierakts pēc projekta!!!
 
Kabeļnieks
18.07.2017
13:11
Tāpat visi nāk ar kabeļu lokatoru mani meklēt...
 
Slepenais kabelis
19.07.2017
15:11
Esmu pieradis, ka ar mani visi taisa copy paste un es joprojām esmu slepens. Manu īsto vietu vienmēr atrod ekskavatorists, esmu viņam par to pateicīgs, jo visi beidzot uzzin, kur es esmu:)
 
111
27.07.2017
11:11
labi, ka ir tāds ekskavatorists...
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada augusts Arrow_right
P O T C P S S
31123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
Šodiena 2017. gada 22. augusts

Vārda diena:

Rudīte, Everts

Lietotāji svin vārda dienu:

Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.