Piektdien, 31. martā, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra rīkoja semināru "Ģeodēzistu diena 2017", informējot par aģentūras paveikto 2016. gadā ģeodēzijas jomā. Lielāko publikas interesi raisīja jautājumi, kas saistīti ar valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu, kā arī gan valsts, gan vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes attīstību un pieejamību sabiedrībai.

 Paralēli LU zinātniskajā konferencē VZD prezentētajai idejai par tālizpētes izmantošanu kadastra sakārtošanā, izlasīju rakstu, kurš ir publicēts 1937. gadā. Raksts ir tapis laikā, kad pirmreizējā robežu uzmērīšana Latvijā bija pabeigta, sākas pazudušo un iznīcināto robežu atjaunošana un mērnieku sabiedrībā diskutēja par risinājumiem, kā to korektāk izdarīt.

Piektdien, 10. martā, Rīgā tika aizvadīta gadskārtējā Latvijas Mērnieku biedrības kopsapulce un seminārs. Šoreiz galvenās mērnieku diskusijas izvērtās par datu neatbilstības problēmām, kas tiek konstatētas pēc vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanas (tika analizēts Jūrmalas piemērs), atsevišķiem mērnieku sertifikācijas jautājumiem, kā arī gaidāmajām izmaiņām inženierbūvju izpildmērījumos. Kā ierasts, notika arī mērniecības goda apbalvojumu pasniegšana, ko šogad saņēma trīs nozares izcilnieki.

  Pagājušajā nedēļā Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences ietvaros notika vēl viena sesija ("Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi"), kurā tika apskatīti vairāki mērniecības nozarē "karsti" temati. Tika aktualizētas gan sen neatrisinātas problēmas, kā, piemēram, godīgas konkurences nepieļaušana starp GNSS korekciju servisiem vai Valsts zemes dienesta kadastra datu neatbilstība reālajai situācijai dabā, gan relatīvi jaunākas likstas kā Rīgas pašvaldības nespēja tikt galā ar vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanu vai Latvijas valsts pārvaldes sektora nīgrums attiecībā uz atvērto datu ieviešanu ģeotelpiskās informācijas jomā.