Valdības decembrī atbalstītie grozījumi Valsts zemes dienesta (VZD) pakalpojumu cenrādī, kas stājās spēkā 6. janvārī, formāli paredz atsevišķu pakalpojumu cenu pieaugumu par dažiem eiro. Tomēr, iedziļinoties grozījumu praktiskajā piemērošanā, atklājas būtiski lielāks izmaksu kāpums konkrētās situācijās, ar kurām ikdienā saskaras nekustamo īpašumu īpašnieki.

Īpaši tas attiecas uz kadastra datu reģistrāciju un aktualizāciju, kur līdzšinējais vienotais pakalpojums ir sadalīts vairākās maksas pozīcijās. Rezultātā maksa par viena kadastra objekta reģistrāciju atsevišķos gadījumos pieaug vairāk nekā divas reizes (no 52 uz 117 eiro), lai gan publiskajā komunikācijā šīs izmaiņas raksturotas kā nelielas.

Šāda cenu struktūras maiņa raisa jautājumus gan par pakalpojumu veidošanas loģiku un caurspīdīgumu, gan par ietekmi uz privātpersonām, kas vēlas sakārtot vai attīstīt savu nekustamo īpašumu. Tāpēc Mernieks.lv uzdeva VZD virkni jautājumu par cenu pieauguma pamatojumu un tā praktiskajām sekām.

VZD uzdotie jautājumi:

1. Kāds ir ekonomiskais pamatojums tam, ka viena kadastra objekta reģistrācijas izmaksas faktiski pieaug par vairāk nekā 100% (kaut arī VZD komunikācijā tas tiek raksturots kā “neliels cenu pieaugums”)?
2. Kādi konkrēti jauni darbi vai izmaksu posteņi ir ietverti jaunajā pakalpojumā “Objekta datu reģistrācija vai datu aktualizācija”, kas iepriekš netika veikti, bet tagad veido papildu 65,05 eiro maksu?
3. Kāpēc līdzšinējais vienotais pakalpojums ir sadalīts divos atsevišķos maksas pakalpojumos, ja klienta skatījumā rezultāts ir viens un tas pats – kadastra datu reģistrācija?
4. Kā VZD vērtē šo cenu izmaiņu ietekmi uz privātpersonām un mazajiem īpašniekiem, kuri vēlas sadalīt zemi, veikt mantojuma sakārtošanu vai īpašuma attīstību? Vai VZD ir veicis ietekmes novērtējumu par to, vai būtisks pakalpojumu sadārdzinājums var atturēt īpašniekus no īpašumu sakārtošanas un aktualizācijas Kadastrā?
5. Vai pastāv risks, ka augstākas izmaksas veicinās “neformālu” situāciju saglabāšanu – nereģistrētas izmaiņas, atliktu zemes sadali u.c.?
6. Vai VZD apsvēra alternatīvus risinājumus, piemēram, pakāpenisku cenu pieaugumu vai atlaides privātpersonām noteiktos gadījumos (mantojums, ģimenes īpašumi, lauku teritorijas)?
7. Vai VZD plāno pārskatīt šo cenrādi, ja praksē tiks konstatēts būtisks pakalpojumu pieprasījuma kritums?

VZD izvēlējās neatbildēt konkrēti uz katru no uzdotajiem jautājumiem,  bet atsūtīja apvienotu atbildi, kurā cenrāža izmaiņas saista ar vienotās būves reģistrācijas pakalpojuma ieviešanu un uzsver tā sniegtos ieguvumus:

“Izmaiņas Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) pakalpojumu cenrādī veiktas, lai ieviestu vienoto būves reģistrāciju Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), Kadastrā un zemesgrāmatā ar vienu pieteikumu BIS. Attiecīgi, VZD sniegto pakalpojumu cenu izmaiņas vairumā gadījumu samazinās kopējās būves reģistrācijas izmaksas no dažiem simtiem EUR iedzīvotājiem līdz pat vairākiem tūkstošiem EUR – uzņēmējiem un investoriem, jo nebūs jāsedz izmaksas par būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu.

Piemēram, sadalot zemes vienību divās zemes vienībās un uzbūvējot uz vienas no tām daudzdzīvokļu māju, reģistrācijas izmaksas būtiski samazināsies. Piemēram, daudzdzīvokļu mājai ar 75 dzīvokļiem izmaksas samazināsies par 8186 EUR (izmaksu salīdzinājumu skatīt tabulā).

Izmaiņas VZD pakalpojumu cenrādī ir veiktas arī tāpēc, lai vienkāršotu maksas piemērošanu un mazinātu ar pakalpojuma izpildi saistītās izmaksas. VZD turpmāk datus primāri iegūs no dažādām sistēmām, kas klientam samazinās iesniedzamo dokumentu skaitu. Savstarpējā saziņa notiks vairāk digitālā veidā, mazinot manuālo darbu un atsevišķos gadījumos paātrinot pakalpojumu izpildes laiku.

Tāpat jānorāda, ka izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu VZD sniegto pakalpojumu izcenojumu atbilstību faktiskajām izmaksām. Aktualizējot pakalpojumu cenas ir īstenotas Likuma par budžetu un finanšu vadību 1.panta 2.punktā noteiktās prasības, lai iestādei nodrošinātu vispārējo ekonomisko līdzsvaru, sedzot savus izdevumus un ieņēmumus. Reģistrācijas un aktualizācijas pakalpojumos būtiski ir izmantots darba spēka, arhīva telpu, klientu apkalpošanas tīkla resursi un informācijas tehnoloģijas, kuras regulāri pieprasa to modernizāciju un tām arī pieaug tirgus izmaksas.

Pēdējās izmaiņas attiecīgajos noteikumos bija veiktas 2023.gadā. Finanšu ministrija savā informatīvajā ziņojumā norāda, ka iestādēm nepieciešams aktualizēt maksas pakalpojumu cenrāžus, ja tie nav mainīti vairāk kā divus gadus, lai nodrošinātu, ka maksas pakalpojumu izcenojumi ir atbilstoši faktiskajām izmaksu pieaugumam.

Lai VZD veiktu datu reģistrāciju Kadastrā no zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, VZD klientus atbrīvo no vairākām birokrātiskām darbībām. Piemēram, pievienos pakalpojumam nepieciešamos datus – no fotoplāniem, arhīva materiāliem, Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (ATIS). Šajos gadījumos veidojas pakalpojumu cenu pieaugums, bet mazināsies klientam iesniedzamo dokumentu skaits.”

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv