Ik gadu Intergeo forums kalpo kā ģeodēzijas nozares pulss, atklājot, kurā virzienā attīstās mērniecības un telpisko datu iegūšanas tehnoloģijas. Šī gada izstādes galvenā atziņa, ko uzsvēra teju visi aptaujātie speciālisti, bija lāzerskeneru un SLAM (Simultaneous Localization and Mapping) tehnoloģijas pārliecinoša dominance. Runātāji atzīmēja, ka SLAM ir kļuvis par teju obligātu elementu, un lāzerskeneri bija atrodami “praktiski katrā stendā”.

SLAM izplatība un kvalitātes izaicinājumi

Vispārējā tendence liecina par to, ka tirgū ieplūst daudz dažādu budžeta klases pārnēsājamo rokas skeneru. Andrejs Veliks (SIA A-Geo) atzīmēja, ka ir parādījušās daudzas kopijas no Ķīnas ražotājiem, kuru cenas sākas pat no 3000 dolāriem. Ķīna, pēc A. Velika domām, jau labu laiku tehnoloģiski rāda, “kam jābūt, kur jābūt un kāpēc jābūt,” liekot lielajiem ražotājiem, piemēram, Hexagon, Leica un Topcon, ļoti daudz ieguldīt, lai tiktu līdzi. Atis Vallis (Carlson izplatītājs) norādīja, ka daudziem šiem rokas skeneriem iekārtu ziņā ir ļoti līdzīgi elementi un sensori, kas liek domāt, ka galvenā atšķirība slēpjas programmatūrā.

Tomēr lāzerskenēšanas attīstība rada izaicinājumu attiecībā uz datu kvalitāti. Māris Knoks (GeoNovus Latvija) skaidroja, ka ar SLAM sekundēs iegūst miljoniem punktu, aizstājot nelielu, precīzu mērījumu skaitu ar ļoti lielu punktu skaitu, no kura tiek ņemts vidējais. Tomēr kvantitāte ne vienmēr nozīmē kvalitāti, svarīgi, kāda ir mērījumu izkliede. M. Knoks strikti ieteica pievērst uzmanību diviem SLAM kvalitāti raksturojošiem parametriem: paša sensora izejas lodziņam un inerciālās sistēmas kvalitātei. Jo lielāks uztveršanas lodziņš, jo labāka fotonu uztveršana un augstāka precizitāte, kas var sasniegt 1 centimetru līdz pat puscentimetram, atšķirībā no maziem sensoriem, kuru precizitāte parasti ir 3 līdz 5 centimetri. Inerciālās sistēmas (elektroniskie žiroskopi) kļūst arvien precīzākas, lai skeneris pārāk viegli nezaudētu orientāciju telpā kustības laikā.

Interesanta tendence, ko atzīmēja Mārtiņš Rutkovskis (Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija) – izstādē parādījušies vairāk lietoto instrumentu tirgotāju (instrumenti, kas tiek atjaunoti un tad pārdoti otrreizējā tirgū). Tāpat interesanti, ka daudzos Ķīnas ražotāju stendos esot bijis iespējams iegādāties detaļas, kuras pircējs pēc tam pats var salikt kopā, lai izveidotu dronu vai kādu citu iekārtu. Kopumā izstāde bijusi krietni mazāka – platība apmēram divreiz mazāka kā pirms septiņiem gadiem. To uzsvēra gandrīz visi aptaujātie. M. Knoks norādīja, ka to nosaka tendence tirdzniecībai pārcelties uz interneta vidi, tomēr klātienes izstādes arvien esot neaizstājamas, lai pilnvērtīgāk iepazītos ar instrumentu paraugiem.

Programmatūras atpalicība un pakalpojumu sniedzēju pieaugums

Aldis Pizāns (Latvijas Mērnieku biedrība, CHCNAV izplatītājs) pauda viedokli, ka šobrīd programmatūra netiek līdzi aparatūrai, jo pēdējā rada milzīgu datu kvantumu. Lai gan pagaidām izrāviena vēl nav, A. Pizāns uzskata, ka “drīz programmatūra spēs ar dažu klikšķu palīdzību apstrādāt šo datu daudzumu, ko mēs jau patlaban spējam iegūt, un tad mērniekam būs vēl krietni vieglāk strādāt”.

M.Rutkovskis atzīmēja arī būtisku pāreju uz pakalpojumu sniedzējiem (servisiem). Tā vietā, lai pārdotu programmu, tiek pārdots risinājums: klients iesūta datus, un serviss tos apstrādā, vizualizē vai dara ko citu, un atdod atpakaļ. “Šķiet, ka šāda ir tendence – piedāvāt servisu, lai klientiem pašiem programmatūra nav jāpērk,” sacīja M. Rutkovskis. Izstādē pārāk maz bijuši risinājumi, kas vērsti uz automātisku punktu mākoņu apstrādi.

Runājot par mākslīgo intelektu (MI), Atis Vallis skaidroja, ka viņa pārstāvētās kompānijas, Carlson, programmatūrā ir iestrādāta mašīnmācīšanās, kas ir MI sastāvdaļa. Tā ļauj automātiski atpazīt un vektorizēt šķautnes, atmatu līnijas vai lauzumu līnijas telpiskajos datos. A. Veliks izstādē kopumā gan novērojis, ka iepriekšējā gada cerības uz strauju mākslīgā intelekta vadītu tehnoloģiju izrāvienu šogad nav piepildījušās. “Pērn daudzi ražotāji solīja, ka gada laikā izstrādās iekārtas, kas darbosies uz MI bāzes, taču realitāte ir daudz piezemētāka. MI tehnoloģijai nepieciešama liela datu bāze un procesors, kas to apstrādā. Ir atsevišķi MI tehnoloģiju elementi, piemēram, atpazīšanas funkcijā, bet kopumā MI risinājumi nav tādā līmenī, lai mērnieks tiem varētu uzticēt darbu pilnībā,” skaidroja A. Veliks. Savukārt A. Pizāns uzsvēra, ka mākslīgā intelekta kvalitāte ir tieši tik laba, “cik laba informācija tam tiek piegādāta”.

Klasisko instrumentu un citu tehnoloģiju vieta

Kopējā tendence liecinot par to, ka, lai gan klasiskie instrumenti vizuāli ir mazumā, tie nekur nepazūd, uzsvēra Armands Celms (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte). Klasiskie instrumenti – tahimetri, GPS antenas un optiskie nivelieri – nekur nepazūd, bet gan “papildina cits citu”. A. Celms īpaši norādīja uz tahimetru lomu apstākļos, “kad bieži vien notiek GPS traucējumi,” jo tādā brīdī var paļauties tieši uz tiem.

Izstādē plaši bija pārstāvēti arī droni. A.Celms kā jaunumu minēja dronu boksu (kasti). Šī kaste nodrošina autonomu drona darbību, piemēram, pacelšanos, bateriju uzlādi un atgriešanos. Ēriks Trišins (SIA GPS Partners) gan piebilda, ka kopumā dronu paliek mazāk, jo šķiet, ka DJI ir pārņēmis tirgu.

A.Celms īpaši atzīmēja arī ģeoradaru attīstību, ko virza augošs pieprasījums, kas esot “laba ziņa”. Arī Ē. Trišins izcēla ģeoradaru klātbūtni izstādē un to nozīmi pazemes inženierkomunikāciju izpētē.

Kompāniju inovācijas un konkrētie jaunumi

Aptaujāto instrumentu tirgotāju pārstāvētās kompānijas izstādē prezentēja konkrētus uzlabojumus un jauninājumus:

• SIA GPS Partners/Leica (pārstāvis Ēriks Trišins): Leica prezentēja jauno tahimetru Leica TS20. Tam ir paaugstināta IP66 klase, kas ir ļoti piemērota darbam sarežģītos laika apstākļos (lietus, sniegs, utml.). Pats unikālākais jaunums ir tas, ka Leica ir ieviesusi tahimetrā mākslīgo intelektu. TS20 izmanto kameru un mākslīgo intelektu, lai atpazītu, kuru prizmu tas mēra, un rezultātā pats spēj pielāgot konstantes. “Kā tas darbojas dzīvē, gan vēl neesmu redzējis, bet centīsimies tikt pie jaunā instrumenta un demonstrēt to šeit,” solīja Ē. Trišins.
• Carlson (pārstāvis Atis Vallis): Carlson demonstrēja jaunu robotu tahimetru ar uzlabotām precizitātes īpašībām. Šis tahimetrs spēj mērīt pozīciju, leņķus un attālumu vienlaicīgi, atšķirībā no citu ražotāju tehnoloģijām, kas veic šos mērījumus secīgi. Izstrādāts algoritms, kas vienlaicīgi ņem vērā štoka kustību vai slīpumu, izslēdzot kļūdas no rezultātiem. Carlson arī paplašinājuši Layout Androids programmatūru, kas tagad ļauj mērīt gan tahimetriju, gan pozicionēšanu ar GPS. Tika prezentēts jauns Carlson GNSS uztvērējs (pagaidām gan tikai ASV tirgū, Eiropā gaidāms nākamgad), kam ir unikāla tehnoloģija – antenā ir divi dažādi čipi, kas veic neatkarīgus aprēķinus, plus digitāls trešais aprēķins, kas nodrošina ļoti augstu ticamību. “Tas būtu tā, it kā trīs cilvēki nomērītu vienu attālumu – kas sniegtu daudz ticamāku rezultātu, nekā, ja to darītu katrs atsevišķi,” salīdzināja A. Vallis.
• Geonovus Latvija/Trimble (pārstāvis Māris Knoks): Trimble prezentēja divus principā jaunus kontrolierus: TSC 510 un TSC 710. Tie izskatās tāpat kā vecāki modeļi, bet tiem ievietotas jaunas “smadzenes” ar spēcīgāku procesoru un atmiņu. M. Knoks arī apstiprināja, ka Trimble Business Center (TBC) programmatūra pāriet uz gada licencēm jeb abonēšanu, sekojot vispārējām pasaules tendencēm šajā jomā.
• SIA A-Geo/Stonex, AlphaGeo (pārstāvis Andrejs Veliks): A. Veliks norādīja, ka viņu pārstāvētie Stonex sola ātro SLAM skeneri ar diviem miljoniem punktu sekundē, taču pagaidām tie ir tikai solījumi. Jaudīgākais jaunums esot ķīniešu ražotāja AlphaGeo radītā hibrīdsistēma Falcon X, kur GNSS+Lidar SLAM tehnoloģija apvienota vienotā iekārtā.
• CHCNAV (pārstāvis Aldis Pizāns): A.Pizāns atklāja, ka tika prezentēts jauns GNSS skeneris ar LiDAR funkciju, proti, ViLi i100 modelis. Tāpat viņa pārstāvētā kompānija turpina uzlabot uz automašīnām liekamos LiDAR skenerus (MLS) un veic batimetrijas instrumentu uzlabojumus, piemēram, Apache 4 Pro modelim ar uzlabotu konstrukciju dziļumu mērīšanai.

Kopumā, lai gan vairāki runātāji atzīmēja, ka izstāde bija sarukusi mērogos salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, un revolucionāru jaunumu nebija, izstāde skaidri iezīmēja tehnoloģiju attīstības virzienu: kvantitāte (SLAM dati) valda, taču kvalitāti un efektivitāti nākotnē noteiks programmatūras, MI un inerciālo sistēmu spēja apstrādāt šo milzīgo datu plūsmu.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Foto: A. Celms