Būvniecības projektu attīstība bieži vien saskaras ar pirmo būtisko šķērsli – topogrāfisko uzmērījumu saskaņošanas ilgumu. Sabiedrībā un starp pasūtītājiem valda uzskats, ka pie garajiem termiņiem vainīgie ir mērnieki, taču nozares pārstāvji norāda, ka patiesie kavēšanās iemesli meklējami citur – inženierkomunikāciju (inženiertīklu) turētāju neefektivitātē un prasībās.

Ātrais darbs uz lauka pret birokrātijas “futbolu”

Kā skaidro Aigars Ansbergs, SIA “Ģeodēzists” vadītājs, mērnieks savu darbu veic operatīvi – praksē lauka darbi aizņem vienu līdz trīs, maksimums piecas dienas. Tomēr pēc tam sākas ilgstošais saskaņošanas process, kas saistīts ar pazemes inženierkomunikācijām. “Reizēm pat mēnesi notiek “futbols” ar inženiertīklu turētājiem,” norāda A. Ansbergs.

Mērniekiem nav rentgena, viņi nevar redzēt, kas atrodas zem zemes. Viņu uzdevums ir precīzi uzmērīt redzamo un iekļaut datus, ko snieguši inženiertīklu turētāji. Taču tieši šajā posmā veidojas kavēšanās un neskaidrības.

Paradoksālā “elektroniskā” saskaņošana

Saskaņošanas termiņi ir ievērojami. Ir gadījumi, kad tā aizņem 20 darba dienas, kam seko vēl 20 darba dienas precizējumiem, un kopumā saskaņošana var ievilkties līdz diviem mēnešiem. Caurmērā pasūtītājs, kurš vēlas privātmājas projektu uz zemes gabala, saskaras ar to, ka pēc mērnieka paveiktā darba paiet “vismaz mēnesis”.

Paradoksāla ir situācija ar digitālajām sistēmām. A. Ansbergs atceras, ka pie dažiem inženierkomunikāciju turētājiem agrāk, kad saskaņošana notika papīra formātā, tas aizņēma dažas darba dienas un bija bez maksas. Tagad, kad saskaņošana kļuvusi elektroniska, kam teorētiski vajadzētu procesu paātrināt, tas notiek krietni ilgāk.

Mērnieku neapmaksātais slogs

Sabiedrības viedoklis bieži vien vēršas pret mērniekiem, uzskatot, ka mērnieks ir vainīgs ne tikai pie ilgajiem termiņiem, bet arī pie kļūdām inženierkomunikāciju tīklu uzrādīšanā. Taču A. Ansbergs uzsver, ka tieši inženierkomunikāciju turētājs ir atbildīgs par saviem tīkliem, jo “kārtīgam saimniekam ir jāzina, kur atrodas viņa saimniecība.”

Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka inženiertīklu turētāji nereti pieprasa mērniekiem doties uz objektu atkārtoti, lai precizētu savu tīklu atrašanās vietas. “Mērniekam ir jābrauc, neskatoties uz saviem plāniem, un jādara tas uz savu rēķina”. Šādi izbraucieni var aizņemt pusi vai pat visu darba dienu, un tie netiek apmaksāti. Tas nozīmē, ka inženierkomunikāciju turētāji “iegūst šos datus mērnieku rēķina. Mums par to neviens papildus nemaksā,” atklāj A. Ansbergs. Ir bijuši gadījumi kad uz objektu jābrauc trīs reizes – pirmajā reizē uzmēra, tad brauc precizēt “Sadales tīkla” kabeļus , un pēc tam vēlreiz TET kabeļus. Šādas papildus neprognozētās izmaksas īsti nevarot iekļaut piedāvājuma cenā, jo, nosakot cenu iepriekš, mērniecības darbu veicējs nezin, vai būs, un cik daudz būs jāprecizē dabā inženiertīkli.

LKĢA: problēma ir skaidra

Arī Mārtiņš Rutkovskis, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Problēma ir skaidra – kavēšanās termiņus rada tieši saskaņošanas process. Rīgā topogrāfiskā plāna izstrāde un saskaņošana privātmājām var ilgt ap diviem mēnešiem. Optimistiskākais termiņš Rīgā ir mēnesis, bet realitātē tas var aizņemt līdz pat trim mēnešiem. Ārpus Rīgas šis process gan ir krietni ātrāks. Mērnieku darbs šajā procesā kopš pasūtījuma līdz samērīšanai un sazīmēšanai var tikt paveikts 3 līdz 5 dienu laikā. Viss pārējais ir saskaņošanas process ar inženiertīklu turētājiem un beigās arī ADTI reģistrāciju (pret pēdējo lielu iebildumu nav). Inženiertīklu turētāju darbība rada neizpratni, tajā nav vienotas pieejas. Ir uzņēmumi, kas saskaņo dažu dienu laikā, un ir tādi, kas to dara mēnesi. Turklāt ne vienmēr tas atkarīgs no skaņošanas sarežģītības.”

Kavējošie faktori un to novēršana

Kā šo situāciju skaidro paši inženierkomunikāciju turētāji? Mernieks.lv vērsās ar jautājumiem pie vairākiem no galvenajiem inženierkomunikāciju turētājiem Rīgā un dažiem Mārupes novadā – gan pie tiem, kuri saskaņošanas jautājumos tiek minēti kā problemātiski, gan tiem, kuri no mērnieku puses tiek atzīmēti kā veiksmīgie piemēri, kur saskaņošana norit ātri un bez liekas birokrātijas. Atbildes tika saņemtas no desmit inženierkomunikāciju turētājiem.

Viens no vislēnākajiem topogrāfisko plānu saskaņotājiem ir SIA “Tet”. Kā norāda pats uzņēmums, “strādājam pie tā, lai caurmērā topogrāfiskie plāni tiktu izskatīti 20 dienu laikā, taču mēdz būt situācijas, piemēram, trašu precizēšanas nepieciešamība dabā, kad tas aizņem vairāk laika.  Pirms skaņošanas katrā saņemtajā topogrāfiskajā  plānā norādītā inženiertīklu informācija tiek salīdzināta ar “Tet” datu bāzē esošajiem aktuālajiem datiem par inženiertīklu un tā novietni. Topogrāfiju saskaņošanas laiku ietekmē saskaņošanai saņemto topogrāfiju skaits un skaņojamās informācijas apjoms.”

“Tet” nenoliedz, ka elektroniskās saskaņošanas ieviešana termiņus pat pagarinājusi, taču norāda uz citām sistēmas priekšrocībām: “Sistēmai, kad viss tika organizēts fiziski papīra formātā, bija plusi un mīnusi. Bija jāpielāgojas iesaistīto uzņēmumu darba laikiem, nereti nācās organizēt tikšanos vairākas reizes. Elektroniskā sistēma, kas tiek izmantota pašlaik, ir klientiem ērtāka un prognozējamāka, skaņošanas process notiek “rindas kārtībā”.”

Savukārt uz jautājumu “Ko plānots darīt, lai procesu efektivizētu un tas kļūtu ievērojami ātrāks, tādejādi nekavējot kopējo būvniecības procesu?” “Tet” sniedz tikai vispārīgu atbildi, ka uzņēmums “nepārtraukti strādā pie skaņošanas procesa efektivizēšanas un skaņošanas  kvalitātes uzlabošanas.”

AS “Rīgas Siltums” norāda, ka uzņēmumā “topogrāfisko plānu un zemes ierīcības projektu saskaņošanas termiņš ir līdz 10 darba dienām no pieprasījuma saņemšanas dienas. Šis termiņš ir pamatots un izskatīšanas process netiek apzināti kavēts. (..) Lai paātrinātu saskaņošanas procesu, visu saskaņojamo topogrāfiju laukumi tiek iezīmēti ĢIS, un gadījumos, kad atkārtoti tiek saskaņota topogrāfija tajā pašā apgabalā, un tajā nav notikušas izmaiņas siltumtīklos, saskaņošana notiek nekavējoties.” Savukārt “ātrāku un efektīvāku saskaņošanas procesu veicinātu preventīva informācijas kvalitātes uzlabošana no inženiertīklu turētāja puses.”

“Rīgas Siltums” skaidro, kāpēc elektroniskās saskaņošanas sistēma reizēm var prasīt ilgāku laiku – tā esot precīzāka: “Topogrāfisko plānu papīra izdruku saskaņošana tika veikta, vizuāli salīdzinot siltumtīklu konfigurāciju un novietojumu topogrāfiskajā plānā ar RS arhīvā esošo dokumentāciju. Savukārt elektroniskā saskaņošanas sistēma ļauj nesakritības un nobīdes konstatēt daudz precīzāk. Iespējami gadījumi, kad patiesās siltumtrases atrašanās vietas noteikšana var prasīt papildu laiku.”

Arī AS “Augstsprieguma tīkls” norāda, ka tā saskaņošanas termiņš vidēji esot “10 dienas vai mazāk”. Uzņēmuma skatījumā tas neesot būtisks būvniecības termiņa pagarinājums. “Augstsprieguma tīkls” arī nepiekrīt, ka elektroniskais saskaņošanas process būtu ilgāks nekā papīra process. “Neuzskatām, ka klātienes topoplānu saskaņošana būtu ātrāka. Tas arī bija laikietilpīgs process. Patreiz tos var iesniegt saskaņošanai jebkurā laikā visiem inženierkomunikāciju turētājiem vienlaicīgi. Jāņem vērā arī fakts, ka turētāju pusē arī notiek attīstība, kas uzlabo topogrāfijas izskatīšanas iespējas, kas citos gadījumos var kopējo termiņu pagarināt, jo iepriekš turētājam nav bijuši šādi IT resursi. Kā rezultātā topogrāfiju kvalitāte uzlabojas.”

Tāpat arī AS “GASO” saskaņošanas termiņš esot līdz 10 darba dienām. “Topogrāfisko plānu saskaņošanas termiņš atkarīgs no plānu saskaņojumu apjoma un sarežģītības. Ņemot vērā, ka gāzesvadu bojājumi ir sprādzienbīstami, sabiedrības interešu aizsardzībai un drošībai precīza gāzesvadu novietojuma noskaidrošana ir nozīmīga. (..) Ja topogrāfisko plānu saskaņošanā konstatējams, ka novietojuma precīzai noskaidrošanai ir nepieciešamība pēc gāzesvadu novietojuma precizējuma apvidū, tad to tiek lūgts veikt (mērniekam – aut.). Gaso topogrāfisko plānu saskaņošanu veic bez maksas.” Elektroniskās saskaņošanas kārtība “GASO” gadījumā esot “efektivizējusi plānu saskaņošanas termiņus.”

SIA “Rīgas Ūdens” atklāj, ka vidējais atbildes sniegšanas ātrums uz “pirmreizējo pieprasījumu” šāgada pirmajā pusgadā esot bijušas 5,8 darba dienas, un mērnieku labojumi tiekot vidēji izskatīti 1-2 darba dienās. Reizēm paši mērnieki kavējoties iesniegt labojumus: “40% gadījumu mērnieki labojumus iesniedz tikai pēc 7+ kalendārajām dienām, puse no tiem – pat pēc 14+ kalendārajām dienām. Saskaņošana ietver ne tikai plāna pārbaudi, bet arī mērnieka korekcijas. Dažkārt plāni tiek iesniegti ar novecojušiem datiem, kas neatbilst ADTI informācijai. Sarežģītākos gadījumos (plaša teritorija, blīva apbūve) nepieciešams izskatīšanas termiņa pagarinājums līdz 5 darba dienām.”

“Rīgas Ūdens” izsaka konkrētus priekšlikumus, kā varētu paātrināt topogrāfisko plānu saskaņošanu: “Lai paātrinātu saskaņošanu, nepieciešami uzlabojumi normatīvajā regulējumā. Mūsu priekšlikumi:  1. Mērniekiem obligāti jāizmanto aktuālie ADTI dati no pašvaldības datubāzes, lai mazinātu neatbilstības. 2. Jāievieš iespēja mērniekam iesniegt ADTI datus priekšizpētei – tādējādi inženiertīklu turētājs jau laikus var sniegt komentārus. Mērķis – mazāk labojumu, ātrāka saskaņošana, drošāka būvniecība.”

Arī “Rīgas Ūdens” elektroniskās saskaņošanas paildzināšanos skaidro ar detalizētākas pārbaudes iespējām, kas nebijusi papīra skaņošanā, un ieguvums esot kvalitatīvāki dati: “Elektroniskās saskaņošanas procesā pārbaudām topogrāfiskajā plānā attēlotos datus, salīdzinot tos ar plašo informāciju, kas pieejama mūsu ĢIS datubāzē par ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem. Tas ļauj identificēt vairāk neatbilstību starp plānu un ĢIS datiem. Rezultātā pieaug nepieciešamība pēc labojumiem, ko jāveic mērniekam, un pagarinās saskaņošanas termiņš. Vienlaikus ir būtisks ieguvums – gala rezultāts ir kvalitatīvāks, aktuālāks un precīzāks, samazinot kļūdu risku būvniecības procesā.”

Vienīgais no aptaujātajiem inženierkomunikāciju turētājiem, kas neatklāja pat aptuvenu topogrāfisko plānu saskaņošanas termiņu uzņēmumā, bija AS “Latvijas Dzelzceļš” (saskaņā ar uzņēmuma iekšējo kārtību, tam jābūt 20 darba dienām), kas tikai norādīja, ka “ilgums ir individuāls katram atsevišķam pieteikumam un atkarīgs no iesniegtās topogrāfijas izstrādes kvalitātes, uzmērītā topoplāna lieluma, pazemes un virszemes inženiertīklu un objektu blīvuma, kā arī no sadarbības laikā ar mērnieku radušos topogrāfisko jautājumu risināšanā.” Arī par procesa uzlabošanu uzņēmumam nebija, ko sacīt, taču elektroniskās saskaņošanas ieviešanu kā paildzinošu faktoru “Latvijas Dzelzceļš” noraida.

Ātrākie saskaņotāji

Vieni no ātrākajiem (vismaz pēc pašu vērtējuma) aptaujātajiem topogrāfisko plānu saskaņotājiem ir AS “Sadales tīkls”, kur saskaņošana tiekot veikta vidēji divās darba dienās (kopumā šogad apstrādāti jau 8600 mērnieku pieteikumi). Vienlaikus uzņēmums uzskata, ka topogrāfisko plānu saskaņošanas process vismaz daļā gadījumu ir lieks un būtu jāpārskata, un ir gatavs arī izstrādāt atbilstošus priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām: “AS “Sadales tīkls” rosinātu obligātu  saskaņošanas prasību noteikt tikai gadījumos, kad inženiertīklu turētājs to ir norādījis kā nepieciešamību. Pārējos gadījumos topogrāfisko plānu saskaņošana varētu nebūt obligāta, paļaujoties uz mērnieka kompetenci un profesionalitāti. Vienlaikus inženiertīklu turētājiem jānodrošina pēc iespējas kvalitatīvāka sākotnējā informācija par pazemes inženiertīklu novietojumu, t. sk. sniedzot skaidras norādes par sniegto datu iespējamo precizitāti. Jāņem vērā, ka vēsturisko inženiertīklu, kas ierīkoti pirms vairākām desmitgadēm un joprojām ir lietošanā, gadījumā augstas precizitātes datu visbiežāk nav arī inženiertīklu turētāja rīcībā. Šādos gadījumos precīza novietojuma noteikšana būtu jāveic topogrāfiskā plāna izstrādes procesā, sadarbojoties mērniekam un inženiertīklu turētājam. AS “Sadales tīkls” plāno sagatavot attiecīgus priekšlikumus izmaiņām normatīvajā regulējumā.”

Pārējie aptaujā atbildes sniegušie uzņēmumi, par kuriem saskaņošanas ātruma ziņā saņemtas labas atsauksmes arī no mērniekiem, bija SIA “Rīgas Satiksme”, SIA LMT un SIA “RETN Baltic”. Pašu sniegtais termiņa vērtējums šiem uzņēmumiem bija attiecīgi “dažas dienas”, “3-5 darba dienas” un “1-3 dienas”.

Kas “ātrajiem saskaņotājiem” palīdz būt ātriem? Varbūt ir kāda labā prakse, kuru būtu vērts pārņemt arī citiem?

Lielākoties uzņēmumi runā par efektīvi izveidotu iekšējo kārtību. AS “Sadales tīkls” atklāj, ka “uzņēmuma iekšienē izveidotā kārtība nodrošina efektīvu ienākošo pieteikumu koordinēšanu.” “RETN Baltic” gadījumā esot arī “noteikts eskalācijas mehānisms – ja kavējas, iesaistās augstāks vadības līmenis”, kā arī ““pareizi sagatavots” sākums – dokuments vai priekšlikums tiek gatavots pēc standartizētas veidnes, lai nebūtu jātērē laiks jautājumiem, ko varēja paredzēt.” “Rīgas Satiksmes” veiksmes atslēgas esot vairākas: “Pirmkārt, uzņēmumā ir viena atbildīgā persona šī procesa organizēšanai. Otrkārt – mums ir optimāla kapacitāte, skaidrs iekšējais saskaņošanas process starp struktūrvienībām, sakārtota datu bāze, kas ļauj strādāt efektīvāk, un, protams, arī atbildīgi darbinieki.”  Savukārt LMT gadījumā ātrumu nodrošinot “augsts tehnoloģiju attīstības līmenis, sakārtoti procesi un atbildīgo speciālistu kompetence un pieredze.”

Vai mērnieka pakalpojums ietver arī tīklu precizēšanu dabā?

Jautājumā par to, kādos gadījumos inženiertīklu turētājs prasa mērniekam inženiertīkla atrašanās vietas dabā precizēšanu (bez samaksas un parasti inženiertīkla turētāja noteiktā laikā), aptaujāto uzņēmumu viedokļi ir visai vienoti. Inženiertīklu turētāju uzņēmumi pārsvarā uzskata, ka šāds pakalpojums ietilpst mērnieka pienākumos, un mērniekam ir jāiekļauj to savā izcenojumā pasūtītājam.

“Inženiertīkla atrašanās vietas dabā precizēšana ir daļa no mērnieka sniegtā pakalpojuma, ko mērnieks pasūtītajam sniedz par noteiktu samaksu. Ne vienmēr inženiertīklu turētājam ir pieejama precīza informācija par vēsturiski izvietoto infrastruktūru. Inženiertīklu turētājam ir pienākums mērniekam sniegt visus pieejamos datus un tehnoloģisko atbalstu (detektors), savukārt sertificēta mērnieka pienākums ir veikt uzmērīšanas darbus tādā precizitātes pakāpē, par kādu mērnieks ir vienojies ar pasūtītāju,” raksta AS “Sadales tīkls”.

“Rīgas ūdens” atsaucas uz normatīvajiem aktiem (MK noteikumiem Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” (21., 26., 39. punkts) un MK noteikumiem Nr. 334 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-15 “Inženierizpētes noteikumi būvniecībā”” (12., 13., 14. punkts)), kuri “paredz, ka ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes uzdevums ir nodrošināt precīzu informāciju par objektu novietojumu un īpašībām projektēšanai un būvdarbiem. To veic mērnieks, un precizēšana ir neatņemama uzmērīšanas procesa daļa, nevis papildu pakalpojums.”

Līdzīgi arī “GASO” piemin Ministru kabineta noteikumus, kas “paredz, ka topogrāfisko informāciju iegūst, veicot uzmērīšanu apvidū, topogrāfiskā uzmērīšana ietver nepieciešamību precizēt objektu novietojumu. Mērnieka dalība precīzā objekta novietojuma noskaidrošanā dabā, kas tiek lūgta atsevišķos, noteiktos gadījumos, nodrošina mērījumu un plāna precizitāti, kā arī veicina ātrāku situācijas pārbaudes un plānu precīzas saskaņošanas procesus.”

“Augstsprieguma tīkls” norāda, ka “inženiertīklu atrašanos dabā prasām koriģēt, ja zīmētais neatbilst mūsu datiem. 99% gadījumu tas ir kabeļu elektrolīnijām. Dabā precizēt neprasām, bet iedodam kabeļu elektrolīnijas garenprofilu, ko uznest uz topogrāfijas.” Tomēr “ja ar mums skaņo topoplānu, tad, protams, mēs prasīsim, lai rāda aktuālo informāciju, kā tas ir dabā. Uzskatām, ka tam, kas ierosina uzmērīšanas procesu, piesaistot speciālistu, ir jāuzmēra precīzu informāciju visām komunikācijām nepieciešamajā apgabalā un jāapmaksā šo, neatkarīgi no nepieciešamā darba procesa.”

Līdzīgu viedokli pauž arī SIA “Tet” un vairāki citi inženiertīklu turētāji.

Galvenais izaicinājums – vēsturisko datu neprecizitāte

Uzņēmumu atbildes par metodēm, ar kurām tie nodrošina savu inženierkomunikāciju tīklu datu precizitāti, ĢIS datubāzes esamību un inženiertīklu datu iesniegšanu Valsts zemes dienesta Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (ATIS), atklāj uzņēmumu tehnoloģiskās un funkcionālās sagatavotības līmeni.

Lielākā daļa atbildes sniegušo inženierkomunikāciju turētāju apliecina, ka tiem ir izveidota iekšējā ĢIS sistēma, un dati vairākas reizes gadā tiek nodoti ATIS. Tiesa, ne visiem datu detalizācija atbilst topogrāfijas vajadzībām (piemēram, šādu atrunu norāda “Rīgas Satiksme” un “Rīgas Siltums” ), vai precizitāte – ATIS prasībām (“Rīgas Satiksme” ; “Latvijas Dzelzceļš” skaidro, ka “uzņēmums strādā pie ATIS datu sagatavošanas iesniegšanai VZD, pirmreizējie dati tika iesniegti VZD uz izskatīšanu”). LMT esot “uzkrāti visi izpilduzmērījumu faili, kopēja datu bāze vēl ir tapšanas stadijā.” “GASO” atzīmē, ka “ĢIS netiek izmantots kā vienīgais datu avots inženiertīklu novietnes noskaidrošanai, tostarp, topogrāfisko plānu saskaņošanai. Šāda piesardzības principa ievērošana ir nepieciešama tam, lai nodrošinātu maksimālu drošību būvniecības darbu veikšanai sprādzienbīstamu gāzesvadu tuvumā.”

Daži uzņēmumi uzsver, ka pati ATIS sistēma nav vispiemērotākā topogrāfiskām vajadzībām (“Sadales tīkls”: “ATIS dati tāpēc ne vienmēr ir izmantojami topogrāfiskām vajadzībām, jo vēsturiski šī sistēma nav bijusi veidota tādam mērķim. Topogrāfijas izstrādes vajadzībām būtu izmantojama pašvaldību uzturētajās ADTI datubāzēs pieejamā informācija”; “Rīgas Ūdens”: “Jāatzīmē, ka ATIS sistēmai vēl nepieciešami uzlabojumi, lai tā pilnībā nodrošinātu visaptverošu datu apmaiņu ar mērniekiem.”)

Runājot par metodēm, ar kādām tiek nodrošināta datu precizitāte, vairāki tīklu turētāji norāda, ka saskaras ar problēmu, ko rada vēsturiski izbūvēta infrastruktūra, kuras dati tika fiksēti ar mazāk precīzām metodēm vai uz papīra planšetēm.

“Sadales tīkls” atzīst, ka sarežģītākā situācija ir ar vēsturisko infrastruktūru, jo izbūvēto pazemes tīklu atkārtota uzmērīšana ekspluatācijas laikā netiek veikta. Arī “Rīgas Siltums” atklāj, ka vēsturiski ievadītie dati (balstoties uz arhīva materiāliem, termovīzijas mērījumiem vai inženierkomunikāciju meklētāju datiem) reizēm ir apšaubāmi. Savukārt “Rīgas Satiksme” norāda, ka vēsturisko inženiertīklu topogrāfisko datu neprecizitātes dēļ pilnībā nodrošināt precizitāti nav iespējams.

LMT norāda uz interesantām lokālajām atšķirībām – Rīgā, kur ir senāka apbūve un inženiertīkli, var būt nepieciešama trases precizēšana (ar kabeļu meklētāju un/vai piesaistot mērniekus), taču pārējā Latvijā, kur būvniecība notika būvdokumentācijas digitālās noformēšanas laikā, būtiskas korekcijas nav vajadzīgas.

Precīzu informāciju par tīklu novietojumu uzņēmumi nodrošina, integrējot mērījumus jaunu būvniecības vai pārbūves procesu ietvaros (izpildmērījumi). Šī pieeja ir galvenais veids, kā novecojušos datus aizstāt ar ADTI atbilstošiem datiem.

“Rīgas Siltums” atjaunina datus savā datubāzē uzreiz pēc izpilddokumentācijas saņemšanas, ja tā ietver informāciju par atvērtā tranšejā uzmērītajiem siltumtīkliem vektordatu formā. Arī “Latvijas Dzelzceļš” atjauno savu tehnisko dokumentāciju pēc būvniecības un remontdarbu veikšanas. “Sadales tīkls” pakāpeniski uzlabo datu kvalitāti, precīzi uzmērot jaunizbūvētos inženiertīklu posmus novecojušo tīklu pārbūves laikā. “Tet” uzsver, ka aktīvi sadarbojas ar mērniekiem, lai uzmērītu tīklu novietni dabā un precizētu datus informācijas sistēmās. “RETN Baltic” cenšas jaunos trases posmus uzmērīt paši uz vietas, lai vēlāk salīdzinātu iegūtos datus ar būvnieku sniegto informāciju. “GASO” norāda, ka vēsturiskos datus precizē gan topogrāfisko plānu saskaņošanas procesu ietvaros, gan nepieciešamības gadījumā būvdarbu laikā u.c., veicot darbus gāzesvadu datu precizēšanai dabā.

Vairāki uzņēmumi ir ieviesuši sistēmas, kas nodrošina inženiertīklu plāna nepārtrauktu uzlabošanu lauka darbu ietvaros. Piemēram, “Rīgas Ūdens” iegūtos datus ievadot ĢIS datubāzē regulāri, ik dienu. Dati tiek iegūti, veicot uzmērīšanu avārijas darbu laikā tranšejās, kā arī ar apsekojumiem un kontrolmērījumiem. “Rīgas Satiksme” savukārt nodrošina, ka pilnvarots darbinieks ik dienu apseko objektus, pārbauda mērnieku datus un veic uzmērīšanas darbus, tādējādi dati tiek papildināti un precizēti katru dienu.

Vai visus datus varētu saņemt no ATIS?

Mernieks.lv interesēja arī jautājums, vai inženiertīklu turētāji atbalstītu risinājumu, kad mērnieks saņemtu visu informāciju par inženiertīkliem, piemēram, no VZD ATIS vai tamlīdzīgas sistēmas, kur būtu vienkopus visi dati, atceļot saskaņošanas nepieciešamību. Šajā jautājumā uzņēmumu viedokļi dalījās.

AS “Sadales tīkls” šādu risinājumu atbalstītu, jo “inženiertīklu turētājam jāsniedz mērniekam iespējami precīzāka informācija jau topogrāfiskā plāna izstrādes sākumā, atsakoties no obligātas topogrāfisko plānu saskaņošanas. Vienlaikus, strādājot pie topogrāfiskā plāna sagatavošanas, mērniekam vajadzētu būt pieejamai arī informācijai par izprojektētās, bet vēl neizbūvētās infrastruktūras novietojumu (Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) saskaņotajiem projektiem). To būtu svarīgi ņemt vērā, jo tas ievērojami palīdzētu izvairīties no neprecizitātēm un pārpratumiem būvniecības procesā.” Atbalstu priekšlikumam izsaka arī “LMT” un “RETN Baltic” (“mēs pilnībā atbalstām atteikšanos no topogrāfiju saskaņošanas. Ļoti reti saskaramies ar neprecizitātēm topogrāfijās”).

Vairāki citi uzņēmumi ir piesardzīgāki – ideju par vienotu datu bāzi nenoraida, tomēr norāda, ka tas īsti nevarētu aizstāt saskaņošanu, jo ir gadījumi, kad tā nepieciešama – arī tāpēc, ka ATIS sistēmā dati (patlaban) netiek iesniegti un aktualizēti pietiekami regulāri. Šo uzņēmumu viedokli visprecīzāk rezumē “Rīgas Ūdens” sniegtā atbilde: “Atbalstām centralizētu datu pieejamību, jo tas varētu vienkāršot procesu. Tomēr pilnīga atteikšanās no saskaņošanas šobrīd nav iespējama. Saskaņošana nodrošina datu precizitāti, kļūdu novēršanu un drošību būvniecības procesā. Arī gadījumā, ja dati būtu vienkopus pieejami, būtu nepieciešama inženierkomunikāciju turētāja interpretācija un apstiprinājums.” Līdzīgi izsakās arī “Latvijas Dzelzceļš”, “Rīgas siltums” un “Tet”.

Kritiski pret ideju noskaņots “Augstsprieguma tīkls”, kas savu nostāju pamato šādi: “Zinot, ka  mērnieki ne vienmēr pielieto aktuālos datus, tiek izmantotas savas datubāzes, ir nepieciešams pārskatīt topoplānus. Mēdz būt arī datu nobīdes, jo datu atjaunošana ATIS notiek dažas reizes gadā. Izvērtējot piedāvāto risinājumu, nav pieņemama situācija, ka jebkuram topogrāfijas izstrādātājam ir pieejami kritiskās infrastruktūras dati visas valsts mērogā.” Taču viskategoriskāk noraidošu pozīciju pauž “GASO”, pamatojot to arī ar valdības lēmumu: “Šāds priekšlikums ir skatīts valdībā un atzīts par neatbilstošu sabiedrības interesēm un drošībai, izslēdzot no Būvniecības likuma priekšlikumu inženiertīklu atrašanās vietas saskaņošanu veikt tikai ATIS.* Inženiertīklu atrašanās vietas saskaņošana vienā sistēmā, inženiertīklu turētājam katrā konkrētā situācijā un apvidū nepārbaudot situāciju, pat ja mazinātu administratīvo slogu atsevišķos gadījumos, ilgtermiņā radītu apdraudējumu būvdarbu veicējiem, komercdarbības videi un iedzīvotāju drošībai un radītu administratīvo slogu būvvaldēm un tiesām.”

Savukārt “Rīgas Satiksme” raugās uz iespēju dalīti: “Runājot par pazemes tīkliem – iespējams, atbalstītu. Bet attiecībā uz virszemes tīkliem šobrīd neatbalstītu, jo esošās sistēmas un normatīvā regulējuma ietvaros datu neatbilstību varētu kļūt vēl vairāk. Ikdienā mēs šīs nesakritības “izķeram”. Turklāt būtu nepieciešams mehānisms, kas nepieļautu datu virzīšanu tālāk bez mērnieka apsekošanas dabā un pārbaudes.”

Kurš būs atbildīgs par inženiertīkla pārrāvumu?

Mernieks.lv uzdeva inženiertīklu turētājiem arī jautājumu par teorētisku atbildības dalījumu noteiktā situācijā: “Jūs esat saskaņojuši plānu un tiek pārrauts Jūsu inženiertīkls, kurš plānā uzrādās vairāk kā 1m citur, nekā tur, kur esat saskaņojuši. Kas, jūsuprāt, būtu atbildīgs par novietojuma precizitāti un radušos situāciju – inženiertīklu turētājs, zemes īpašnieks, mērnieks vai būvnieks?”

Uzņēmumu viedokļi dalījās – daži atbildību saredz mērnieka pusē, daži – būvnieka, daži uzņemtos to arī uz sevi. Svarīgas arī situācijas nianses.

“Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Inženierkomunikāciju turētājs viennozīmīgi nevar būt atbildīgs, jo inženierkomunikāciju turētājs nav mērnieks, mērniecības datu uzturētājs vai būvnieks. (..) izpilduzmērījumus veic akreditēts mērnieks, kas apliecina datu precizitāti,” norāda “Augstsprieguma tīkls”.

“Kā to nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.281, mērniekam ir jāatbild par sagatavotā topogrāfiskā plāna kvalitāti kopumā, taču nenoliedzami arī plāna sagatavošanās procesā iesaistītajām pusēm ir jāpilda savs pienākums (iespējami precīzas informācijas sagatavošana u. tml.). AS “Sadales tīkls” ieskatā obligāta topogrāfisko plānu saskaņošanas kārtība rada maldīgu priekšstatu, ka tīkla turētāja saskaņojums noņem atbildību no mērnieka. Ja, sniedzot datus mērniekam, inženiertīklu turētājs ir norādījis, ka attiecīgie dati var nebūt precīzi (piemēram, vēsturisks elektrotīkls), tad mērnieka atbildība būtu precizēt šo informāciju dabā atbilstoši pasūtītāja (un regulējumā) noteiktai precizitātei,” raksta “Sadales tīkls”.

RETN Baltic atklāj, ka reti (ne biežāk kā reizi piecos gados) šādi gadījumi notiek, taču “veicot darbus ar atļaujām, mēs vienmēr pieprasām obligāti atšifrēt mūsu optisko kabeli, tādēļ atbildība vienmēr gulstas uz būvniekiem.”

“Latvijas Dzelzceļš” atbildību uzņemas uz sevi: “LDz ir atbildīgs par precīzu inženiertīklu izvietojumu atbilstoši saskaņotam topoplānam ar precizitāti, kas noteikta MK noteikumos nr. 281.”

“Ja tīkls ir uzmērīts neprecīzi, atbildība, protams, gulstas uz mērnieku. Taču “klasiskajā” gadījumā, kad dati ir vēsturiski un precīzi uzmērījumi nav veikti, atbildība drīzāk būtu jāskata būvniecības procesa ietvaros – paredzot projektētājam vai būvdarbu veicējam obligātas izpētes pirms darbu uzsākšanas,” skaidro “Rīgas satiksme”.

“Šobrīd mūsu viedoklis ir, ka par digitālo uzmērījumu atbild inženiertīklu īpašnieks, bet  papīra dokumentācijai ir nepieciešams laiks datu precizēšanai. Tas ir ļoti darbietilpīgs process un varētu aizņemt, iespējams, pat vairākus gadus,” pauž LMT.

“Rīgas Siltums” situāciju vērtē detalizēti, norādot, ka gadījumā, ja sabojāto tīklu novietojums sakrīt ar mērnieka izpildmērījuma datiem, atbildīgs ir mērnieks. Ja viņa vairs nav, tas ir individuāli risināms tiesiska regulējuma jautājums. Toties, ja tīkli būvēti padomju laikā un precīza informācija nav pieejama, inženiertīklu turētājam būtu jāpieprasa atzīme “orient.” topogrāfiskajā plānā. Ja nav pieprasījis – atbildība viņam; ja ir pieprasījis, bet norāde ignorēta – atbildīgs būvnieks. Savukārt topogrāfiskā plāna sagatavotājs atbild, ja tīklu novietojumu bija iespējams precīzi uzmērīt (virszemē vai pazemi caur skatakām, kontrolakām), bet tas nav izdarīts. Virszemes komunikāciju bojājumu gadījumā līdzatbildīgs ir arī būvnieks.

“Mērnieks kā sertificēta persona  atbild par veikto mērniecības darbību. Inženiertīkla turētājs atbildīgs par savu tīklu norādi datu bāzēs. Būvnieks – par darbu veikšanu tīkla aizsargjoslā un inženiertīkla īpašnieka saskaņojuma noteikto prasību ievērošanu (piemēram, rakšanas atļaujas). Zemes īpašnieks atbildīgs, lai būvniecība, tajā skaitā projektēšana un rakšanas darbi, zemes gabalā tiktu veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām,” uzskata “Tet”.

“Rīgas Ūdens” domā, ka “primārā atbildība par uzmērījumu precizitāti ir mērnieka pusē, jo viņš veic uzmērīšanu apvidū, izmantojot aktuālos ADTI datus. Ja ir novirze, mērniekam tā jāprecizē. Inženiertīklu turētājs nodrošina aktuālos datus savas dokumentācijas ietvaros, bet būvniekam jāievēro apstiprinātā dokumentācija un jāreaģē uz neatbilstībām.”

Savukārt “GASO” norāda, ka būtu jāzina precīzāki situācijas apstākļi, lai varētu sniegt atbildi.

Iespējamie risinājumi

Kā situāciju iespējams risināt? M. Rutkovskis kā vienu piemēru nosauc Lietuvu, kas 2020. gadā pieņēmusi radikālu lēmumu – pazemes inženieru tīkli netiek saskaņoti, tā vietā tiek izmantota sistēmā reģistrētā informācija. “Lietuvā process darbojas sekojoši. Pirmkārt, mērnieks deklarē, ka veidos plānu. Tad inženiertīklu turētājiem tiek nosūtīta informācija, un viņiem ir desmit dienas laika precizēt savas komunikācijas. Pēc 10 dienām mērnieks iegūst aktuālos datus, kurus pievieno topogrāfiskajam plānam, un nosūta klientam.”

Precizitātes prasības nav tik striktas – inženierkomunikāciju turētāji Lietuvā var norādīt tikai aptuvenu pieļaujamās robežas koridoru (piemēram, metru plata josla, ko būvniekam jāņem vērā). Galvenais – atbildība par pazemes komunikācijām ir uz īpašnieka pleciem. Ja būvnieks pārrauj vadu, vainīgs ir pats vada īpašnieks.

Situāciju ar privātajiem tīklu turētājiem Lietuva risinājusi pašvaldību līmenī, šim nolūkam pat piešķirot dotācijas.

“Nesaku, ka tieši šāds ceļš būtu jāiet arī Latvijā, taču Lietuvā ir skaidra, vienota, valstiski regulēta sistēma. Mums Latvijā patlaban trūkst valstiska redzējuma, kā sakārtot šo problēmu. LKĢA ir dalījušies ar Lietuvas pieredzi gan inženierkomunikāciju turētāju padomē, gan VZD, esam runājuši arī ar Ekonomikas ministriju, abās iestādēs ir izpratne. Patlaban notiek jauno ADTI noteikumu izstrāde, gaidām priekšlikumu iesniegšanas laiku.”

Vēl viens veids, kā mazināt birokrātiju un lieko darbu, ir iezīmēt atbildības robežas. “Mērnieks var atbildēt par virszemi – to, ko viņš redz. Komunikāciju turētājs atbild par pazemi, jo tas ir viņa īpašums. Būvniekam ir jāseko būvniecības dokumentācijai – ja topogrāfiskajā plānā ir uzrādīts, ka noteiktā vietā atrodas inženierkomunikācijas, tad būvniekam tajā vietā ir ļoti jāuzmanās. Tāpat komunikāciju turētājiem būtu jāiezīmē teritorijas, kas uz tiem attiecas. Piemēram, privātmāju būvniecībai savā īpašumā saskaņošana bieži nebūtu nepieciešama. Iezīmējot buferzonas (piemēram, 20–30 metri) vai teritorijas, kurās saskaņošana nav obligāta (piemēram, purvi), saskaņojamo plānu skaits samazinātos vismaz divas reizes. Tādu piemēru jau agrāk sniedza Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs, iezīmējot savas atbildības robežas, līdz ar to mērnieki zināja, kuros gadījumos saskaņošanu vispār nav nepieciešams prasīt,” norāda LKĢA vadītājs.

Arī A. Ansbergs uzskata – būtu lietderīgi, ja inženiertīklu turētāji publiskotu vai dotu norādes, kur ir precizējamās zonas. Tāpat kā vienu no risinājumiem saskaņojumu mazināšanai A.Ansbergs ierosina – ja inženiertīkls ir vienreiz saskaņots un/vai precizēts (ielikts attiecīgajās datu bāzēs), tad atkārtoti to vairs nedarīt, bet ja jāskaņo, tad skaņošanas laiks ne ilgāks kā 10 dienas.

“Ar dažiem izņēmumiem, neesmu saskāries ar inženiertīklu turētāju plānveida rīcību šīs informācijas sakārtošanā un/vai precizēšanā, patlaban “tiek ārstēts tikai tur, kur sāp”,” norāda A. Ansbergs.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv