Mārtiņš Rutkovskis,

Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs

Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija (LKĢA) 2025 gada 9. maija biedru kopsapulcē pieņēma svarīgu lēmumu, kurš iezīmē jaunu un spēcīgu ceļa posmu nozares attīstībā – jauna mērnieku sertifikācijas centra izveidi. Šis, līdzīgi kā sadarbība ar valsts iestādēm cīņā ar ēnu ekonomiku, mērķtiecīga virzība uz oficiālas nozares (ar savu NACE kodu) izveidi un citas aktivitātes, ir kārtējais no soļiem, ko LKĢA redz par nepieciešamu ģeotelpiskās informācijas industrijas (mērniecības nozares) ilgtermiņa attīstībai. Šajā rakstā vēlos paust LKĢA skatījumu uz to, kā un kāpēc situācija nobriedusi tiktāl, ka jauna sertifikācijas centra izveide kļuvusi par nepieciešamību, un kā tas uzlabos nozares darbību.

Uzņēmumu un profesionāļu kopīgais labums

LKĢA lēmumu motivējuši dziļāki, jau labu laiku ilguši procesi, kuru pamatā ir vēlme nodrošināt ekonomiski augošu, labklājīgu un atbildīgu (valsts nozīmes pamatdatus radošu) industrijas darbību, un virzībā uz šo mērķi radušās domstarpības ar otru nozares sabiedrisko organizāciju – Latvijas Mērnieku biedrību (LMB). LKĢA ir uzņēmumu apvienība, kurai rūp ne tikai ekonomiskais aspekts, bet arī mērniecība kā nākotnes nozare, kurā tiek nomaksāti visi nodokļi, pastāv efektīva individuālā sertifikācija un līdzsvarots atbildības dalījums starp uzņēmumiem un mērniekiem. Nozarei jābūt godīgai, caurspīdīgai un kvalitatīvai.

LKĢA redzējumā ģeotelpiskās informācijas ieguve un apstrāde ir komandas darbs. Uzņēmums spēj nodrošināt labāko aprīkojumu, investēt jaunākajās tehnoloģijās, ko viens atsevišķs mērnieks nespētu atļauties. Uzņēmumi ir atbildīgi par to, lai darbs tiktu veikts efektīvi, ātri un kvalitatīvi. Un tieši uzņēmumi ir tie, kas spēj aizsargāt un parūpēties par mērnieku, gan nomaksājot nodokļus, gan piedāvājot cienīgus darba apstākļus un aprīkojumu, kā arī citus  labumus.  Uzņēmums uzņemas rūpes par mārketingu, klientu piesaisti un galu galā – slēdz vienošanos, īsteno juridiskās attiecības ar klientu, tai skaitā risina problēmsituācijas. Mērnieks savukārt ir inženieris – profesionālis, kurš uzņēmuma paspārnē spēj precīzi un atbildīgi veikt savus tiešos inženiertehniskos pienākumus un par to saņem legālu atalgojumu, ar visām sociālajām garantijām. Ja mērniekam vēl jādomā par visiem uzņēmējdarbības aspektiem, sākot ar līgumu slēgšanu un beidzot ar instrumentu iegādi un apdrošināšanu, tad nav jābrīnās, ka mērniecības tiešie pienākumi, to izpildes kvalitāte var ciest. Sistēma, kurā par visu atbild viena persona – mērnieks, mūsdienās ir visai neiespējama, un, pirmkārt, kaitētu pašiem mērniekiem. Piemēram, LKĢA neuzskata, ka mērniekam būtu jācieš par to, ka tas nepareizi noformējis civiltiesisko apdrošināšanu, nav savlaicīgi kalibrējis instrumentu vai nepareizi nosūtījis datus. Ir pienākumi, kurus efektīvāk atstāt uzņēmuma pārziņā, lai mērnieks varētu pievērsties savai tiešajai profesionālo pienākumu atbildībai. Šīs atbildības nebūtu jāsāk jaukt un to robežas izpludināt.

Ir saprotams, ka LMB arodbiedrības lomā vēlas iestāties par individuālo mērnieku tiesībām un interesēm. Taču jautājums, vai patlaban izvēlētās aktivitātes un uzsvari tiešām ir tie, kas nāk kādam par labu. Ļoti apšaubāma arī to lietderība no pašu mērnieku interešu viedokļa. Vai veicinot mērnieka kā individuālista un vienpersoniskā darba veicēja lomu, kurš parasti ir sociāli neaizsargāts, ir ieguvums pašiem mērniekiem un Latvijas sabiedrībai? Tieši šo aspektu nepamatota ignorēšana vairākos pēdējā laika procesos ir radījusi LKĢA biedru neizpratni, kā arī mēģinājumus vienoties ar LMB par savstarpēju izpratni un kompromisiem, kas lielākoties beigušies nesekmīgi.

Viens no šādiem piemēriem ir tā sauktā “mērnieka darba vieta” būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kur sākotnēji uzņēmuma loma vispār netika paredzēta. Saskaņā ar sākumā plānoto ieceri, viss process tiktu uzticēts sertificētam mērniekam individuāli, un uzņēmuma vadība var pat neuzzināt, ka darbs ir veikts. Tas varēja radīt būtiskas problēmas situācijās ar negodprātīgiem klientiem – ja pakalpojums sniegts ar pēcapmaksu, tad, tiklīdz mērnieks iesniedzis izpildmērījumu BIS sistēmā, uzņēmumam vairs var nebūt iespēju saņemt samaksu, jo tas šādā shēmā tiek apiets.

Cits piemērs ir mērniecības uzņēmumu reģistra izveides kavēšana. LKĢA atbalstīja mērniecības uzņēmumu (juridisko personu) reģistra izveidi Valsts zemes dienestā (VZD), tam piekrita arī VZD, savukārt LMB uzrakstīja oficiālu iebildumu, apgalvojot, ka reģistra atrašanās pie valsts iestādes nav nepieciešama, kā rezultātā tas nav tapis. LKĢA uzskata, ka šāds mērniecības pakalpojumu komersantu un visu sertificēto mērnieku reģistrs pie autoritatīvas valsts iestādes dotu skaidru priekšstatu par nozares apjomu un identificētu tajā strādājošos.

Šie ir tikai daži piemēri, kas liecina par LMB un LKĢA pozīciju attālināšanos, taču šī raksta nolūks nav izgaismot visas pēdējo gadu aizkulišu nesaskaņas. LKĢA mērķis vienmēr bijis sadarboties nozares labā, bet, ja tas nav iespējams, atliek veidot pašiem savu mērniecības nozares ekosistēmu, kura necenšas iekāpt atpakaļ “zvērinātu mērnieku laiku” pagātnē, bet gan uztur modernas, konkurētspējīgas un godīgas uzņēmējdarbības pamatprincipus, gluži kā ikviena cita vērā ņemama profesionāla nozare. LKĢA biedri 2023. gadā pārstāvēja ap 40% mērniecības nozares apjoma Latvijā (rēķinot pēc tādiem kritērijiem kā nodarbināto skaits, nomaksāto nodokļu apjoms, apgrozījums), asociācijā ietilpst visi vadošie mērniecības pakalpojumu sniedzēji, un tas ir īpatsvars, ar kuru nedrīkst nerēķināties.

Jauna mērnieku sertifikācijas centra izveide būs viens no šīs ekosistēmas svarīgiem elementiem. Ko tas sniegs mērniecības uzņēmumiem un mērniekiem?

Pirmkārt – lai gan pirmajā mirklī tas var izklausīties paradoksāli, tas ļaus nozarei nesašķelties sīkās drumslās, bet palikt vienotai. Līdz LKĢA vadībai nonākusi daudzu tās biedru neapmierinātība ar pastāvošo situāciju sertifikācijas sistēmā, kuru iemesli ir gan sertifikācijas un uzraudzības izmaksu neatbilstība pretī saņemtā pakalpojuma kvalitātei, gan sertificēto personu profesionālās pilnveides kursu nepilnības (to kvalitāte,  savdabīgā punktu vērtēšanas sistēma, kas uzņēmuma darbiniekam apmaksātu 8 stundu dienas garuma konferenci novērtē tikai trīs mācībstundu apmērā, kā arī LMB faktiskā kontrole pār citu nozares dalībnieku organizētu kursu apstiprināšanu vai noraidīšanu). Vairāki biedri – LKĢA uzņēmumi – kā izeju no situācijas redzēja paši savu sertifikācijas centru dibināšanu. Ja vairāki no lielajiem uzņēmumiem (kuriem ir atbilstoša kapacitāte) laika gaitā veidotu katrs savus sertifikācijas centrus, tad situācija nozarē patiešām kļūtu visai absurda un nekontrolējama. Tāpēc LKĢA ir lēmusi uzņemties vadošo un vienojošo lomu.

Otrkārt, līdz ar sertifikācijas centra dibināšanu LKĢA plāno veidot arī savu mācību centru, kurā asociācijas biedri varēs pieprasīt tieši to kvalifikāciju apmācību, kas mērniekiem ikdienas darbā konkrētajā brīdī visvairāk nepieciešama. Piemēram, ja aktuāla nepieciešamība papildināt zināšanas tieši tālizpētes metodēs – tiek nodrošināti kursi šajā jomā. LKĢA kā profesionālā organizācija pārzina arī to, kādi kursi ir nepieciešami un derīgi sertifikācijai, pamatojoties uz informāciju par mērnieku biežāk pieļautajām kļūdām, kas ienāk no uzņēmumiem.  Kvalitatīvai apmācību nodrošināšanai plānots piesaistīt arī ārvalstu mācībspēkus. Sertifikācijas centra izveide ļaus apmācības organizēt neatkarīgi no citu sertifikācijas centru vai biedrību akcepta – tās izvērtēs un apstiprinās pats LKĢA sertifikācijas centrs. LKĢA jau šobrīd organizē ap 50% no visām nozares profesionālās pilnveides apmācībām (LMB – ap 25%, atlikušie 25% ir valsts iestāžu, universitāšu semināri, konferences), taču sertifikācijas centra un mācību centra izveide ļaus kļūt pilnībā neatkarīgiem, efektīvāk pielāgoties nozares vajadzībām un vēl vairāk nostiprināt profesionālās mūžizglītības pakalpojuma kapacitāti.

Treškārt, līdz ar sava sertifikācijas centra izveidi LKĢA gūs iespēju jau izstrādes stadijā līdzdarboties sertifikācijas un uzraudzības normatīvā regulējuma tapšanā sadarbībā ar valsts institūcijām. Patlaban valsts Tieslietu ministrijas (TM) personā noraidījusi šādu iespēju, uzskatot, ka sertifikācijas noteikumu tapšanā no paša sākuma pieaicināmi tikai paši sertifikācijas centri, bet nozares sabiedriskās organizācijas drīkst ņemt dalību tikai publiskās apspriešanas stadijā, kas sniedz iespēju iesniegt priekšlikumus vai iebildumus tikai desmit dienu periodā. LKĢA uzskata, ka šāda pieeja nepamatoti ierobežo nevalstisko organizāciju iespējas savlaicīgi un kvalitatīvi iesaistīties visai nozarei svarīgu normatīvo aktu izstrādē.

Visbeidzot, ceturtais un, iespējams, visizaicinošākais (ilgtermiņa) mērķis – būtiski uzlabot sertificēto personu uzraudzības efektivitāti. Sertifikācijas un uzraudzības sistēmai jābūt tādai, lai nozare pati spētu pašregulēties. Nelegālā nodarbinātība, fiktīvi darbu “parakstītāji”, kas piestrādā desmit dažādos uzņēmumos, nereālistisks darbu skaits uz vienu darbinieku – sistēmai jāatrod iespēju, kā reaģēt arī uz šādām galējībām, ne tikai izskatīt klientu sūdzības. Tas nav viegli izdarāms, jo var piekrist, ka patlaban sistēmā pietrūkst tam atbilstošu juridisko/normatīvo instrumentu. Arī tāpēc svarīga LKĢA iespēja pilnvērtīgi iesaistīties sertifikāciju regulējošo normatīvu izstrādē no paša sākuma, ko TM nostājas dēļ ļauj tikai sava sertifikācijas centra izveide. Tomēr LKĢA uzskata, ka ar patlaban spēkā esošo sertifikāta un uzraudzības cenu (mērnieku sertifikāts ir visdārgākais starp reglamentēto profesiju sertifikātiem Latvijā!) jau ir iespējams paveikt krietni vairāk efektīvas sertifikācijas un uzraudzības īstenošanā. LKĢA neuzskata, ka viss, kas pastāv patlaban, darbojas pavisam slikti, taču 18 gadu laikā uzkrātā pieredze ir uzrādījusi noteiktas problēmas. LKĢA redz, kā tās risināmas, un tas būs viens no mūsu primārajiem stratēģiskajiem uzdevumiem.

Nozares attīstība ir iespējama vienīgi caur spēcīgiem uzņēmumiem. LKĢA ir uzsākusi apjomīgu un garu ceļu uz mērniecības jomas sistēmisku pilnveidi. Asociācija aicina ikvienu, kurš piekrīt šiem mērķiem, iesaistīties ar idejām un atbalstu. Kopā varam veidot nozari labāku!