Piektdien, 9. maijā, norisinājās Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) kopsapulce un seminārs, kurā ar interesantu, plašu skatījumu par savu vadīto organizāciju lomu un uzdevumiem ģeotelpiskās informācijas nozares attīstībā uzstājās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Valsts zemes dienesta vadība. Tāpat pasākumā tika pieņemts nozares tālākai attīstībai iespējami būtisks lēmums – LKĢA biedru balsojums par jauna mērnieku sertifikācijas centra izveidi.

LĢIA redzējums – kvalitatīvi un “saprātīgi atvērti” dati

Mārtiņš Liberts, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) vadītājs, pasākumā informēja par aģentūras aktualitātēm, sniedzot arī visai daudz jaunas un iepriekšējos semināros nedzirdētas informācijas, niansētāk pieskaroties vairākām aktualitātēm un atklājot arī atsevišķus kopējās LĢIA stratēģiskās politikas uzstādījumus.

Patlaban LĢIA pabeigusi stratēģijas izstrādi nākamajam piecu gadu ciklam. Aģentūras misija ir nodrošināt lietotājus ar maksimāli vērtīgiem, autoritatīviem ģeotelpiskiem datiem. Šie dati nav paredzēti tikai valsts pārvaldei, bet plašai sabiedrībai, tostarp privātajam sektoram. LĢIA garantējot savu datu kvalitāti. “Kamēr daži datu sniedzēji var piedāvāt 20 metru precizitāti, aģentūra nodrošina pat 20 centimetru precizitāti,” norāda M. Liberts.

Runājot par datu pieejamību, LĢIA stratēģiskā pieeja neesot tipiski atvērtie dati, bet gan bezmaksas pieeja datiem reģistrētiem lietotājiem valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā. Šī pieeja ir izvēlēta drošības apsvērumu dēļ, kā arī, lai iegūtu atgriezenisko saikni par datu lietojumu, kas palīdz pamatot valsts naudas tēriņus. Produktu kvalitātes uzlabošanai tiek veiktas arī regulāras klientu aptaujas.

Kā valsts pārvaldes iestāde LĢIA ir atbildīga par politikas ieviešanu un tai ir tiesības piedāvāt likumdošanas iniciatīvas. Aģentūra aktīvi iesaistot visas ieinteresētās puses svarīgu lēmumu pieņemšanā. “Varam kalpot arī kā instruments jūsu jomas sakārtošanai, kur uzskatāt to par nepieciešamu,” solīja M. Liberts.

Tāpat viņš atzīmēja, ka viens no aktuālākajiem izaicinājumiem saistīts ar ģeopratības veicināšanu – sabiedrības spēju uztvert, interpretēt un kritiski analizēt ģeotelpisko informāciju. Arī politiķu un ierēdņu izpratne par ģeotelpiskās informācijas pielietojamību lēmumu pieņemšanā esot vērtējama kā nepietiekama. Spilgts M. Liberta minēts piemērs tam ir nepārdomātas infrastruktūras būvniecības plānošanas sekas Rīgā (sastrēgumi), ko varēja novērst, balstoties uz ģeotelpiskajiem datiem.

Nozīmīgākā pāreja – LKS2020

Šogad viens no būtiskākajiem notikumiem ir pāreja uz jauno Latvijas koordinātu sistēmu LKS-2020. Sākot ar šī gada 1. oktobri, Latvijā patlaban izmantoto LKS-1992 nomainīs LKS-2020. Tas ietver arī ADTI datubāzi un valsts ģeodēziskā tīkla datubāzi, kas no 1. oktobra būs tikai LKS-2020 sistēmā. No 1. līdz 31. oktobrim iesāktos mērniecības darbus ļauts pabeigt vecajā sistēmā, pārējie dati tiks transformēti.

Pāreja uz jauno sistēmu ir nostiprināta Ģeotelpiskās informācijas likuma regulējumā, un pašlaik notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem. LĢIA ir saņēmusi daudz iebildumu, komentāru un priekšlikumu, kas pārsvarā ir tehniska rakstura. Lai gan likums ir pieņemts, diskusijas par tā ieviešanu mēdz sākties tikai pēc lēmuma pieņemšanas, norādīja M. Liberts.

LĢIA ir nolēmusi veikt centralizētu koordinātu pārrēķinu. Aģentūra transformēs visus savā rīcībā esošos koordinātu datus, lai līdz 31. oktobrim tie būtu pieejami jaunajā sistēmā. Tādējādi lietotājiem pašiem nebūs jāveic paralēlais pārrēķins, to veiks aģentūra centralizēti, lai izvairītos no haosa, skaidroja M. Liberts.

Attiecībā uz rīku savu datu pārrēķinam, LĢIA norāda, ka tā izstrāde notiek, taču ir radušies kavējumi. Rīks tika solīts martā, taču tas vēl nav publiski pieejams. Rīka pieslīpēšana vēl nav pabeigta, jo pagaidām nepietiekami efektīvi strādā lielu datu masīvu transformācija – kā informēja Una Krutova, LĢIA vecākā eksperte ģeoinformācijas sistēmu jautājumos, vienas “planšetes” apstrāde patlaban aizņem apmēram četras minūtes, kas ir pārāk ilgi. Tomēr LKS-2020 parametri ir publicēti EPSG katalogā,  LĢIA mājaslapā pieejami skaidrojumi par integrāciju, ļaujot interesentiem manuāli jau tagad strādāt ar jaunās sistēmas parametriem. Savukārt programmatūru jaunākās versijas ar LKS-2020 pārrēķinu atbalstu varētu būt gaidāmas jūnijā (tas atkarīgs no globālajiem programmatūru izstrādātājiem).

Ģeodēzisko punktu dižtīkls tuvojas

Saskaņā ar LĢIA plāniem, līdz 2029. gadam ir iecerēts pabeigt dižtīkla ierīkošanu un iekļaušanu valsts ģeodēziskajā tīklā.

Patlaban valsts ģeodēziskajā tīklā ir vairāk nekā 3000 punktu, kas esot krietni par daudz. Plāns ir pāriet uz sistēmu, kurā būs 80 fundamentāli punkti, kas vienmērīgi izvietoti pa visu Latvijas teritoriju. Šie punkti tiks izvietoti uz pašvaldībai vai valstij piederošas zemes, lai nodrošinātu valsts ģeodēziskā tīkla funkciju.

Šiem punktiem būs īpašs iezīmējums (uz tiem tiks novietota, M. Liberta vārdiem, “atstarojoša kaste”). Šis iezīmējums būs redzams satelītu uzņēmumos un fotogrāfijās, kas atvieglos to atrašanu un uzmērīšanu. Papildus tam, visiem šiem punktiem būs iespējas veikt globālās pozicionēšanas mērījumus.

Datu atvēršana kā sekmīgas sadarbības piemērs

Arī Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Vita Narnicka seminārā dalījās ar VZD kopējo stratēģisko vīziju, izceļot sadarbības un ilgtspējas nozīmi, un atvērto datu lomu tajā. Viņa uzsvēra, ka VZD sevi redz kā stratēģisku partneri Latvijas teritorijas pārvaldībā.

Viens no spilgtākajiem sadarbības piemēriem ir atvērto datu iniciatīva. Sākotnēji bijis nepieciešams pārliecināt politiķus par datu atvēršanas nepieciešamību. Politiskajā dienaskārtībā grūti iespraukties nelielas nozares vai to pārstāvošās organizācijas aktualitātēm, jo politiķi nereti uzskata, ka tās ir “šauras intereses”. Taču atvērtie dati kļuvuši par ļoti labu pozitīvas sadarbības piemēru, uzsver VZD vadītāja. Lai panāktu lūzumu attieksmē, viņai nācies doties pie kādreizējā Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un pamatot, ka atvērti adrešu dati ir cilvēku pamattiesības. Tas pozitīvi iespaidojis arī pārējo datu atvēršanas procesu. 2022. gadā bija atvērtas 20 datu kopas, un sākotnēji šķitis, ka daudz vairāk to nebūs. Taču tagad ir jau vairāk nekā 40 kopu, un drīzumā būs pāri 50.

Lai nodrošinātu nozares ilgtspēju, arvien svarīgāks kļūst skatījums uz nākotni. V. Narnicka uzsver – nozarei jābalstās datos, kuriem iespējams izskaidrot pievienoto vērtību. Tas nozīmē mērķtiecīgu darbu, lai identificētu, kuri dati ir nepieciešami šobrīd, kuri vairs drīz nebūs aktuāli, kuri kļūs būtiski tuvākajos gados. Tikai šāda pieeja ļauj nodrošināt produktus, kuru vērtība ir iepriekš definēta un saprotama, atzīst V. Narnicka.

Tuvākie trīs līdz pieci gadi solās būt īpaši izaicinoši budžeta finansējuma ziņā. Lai gan tiek cerēts uz pozitīvām vai neitrālām tendencēm, nozarei jārēķinās ar iespējamiem budžeta samazinājumiem un jābūt gatavai arī cīnīties par izdzīvošanu un vienlaikus attīstību. Attīstībai jākļūst par ikdienas procesu – par “jauno normālo”. Pēdējo gadu globālie satricinājumi, tostarp Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, apliecina, cik ātri var sabrukt ierastie procesi un cik strauji tie var tikt pārbūvēti. Šādā realitātē uzvarēs tie, kas spēs pielāgoties – kaut ar maziem, taču mērķtiecīgiem soļiem.

Lai spētu darboties laikmetā, kurā pārmaiņas ir konstanta parādība, nepieciešams atteikties arī no pārmērīgas normatīvisma dominēšanas. Pretējā gadījumā nozare riskē iestrēgt gadiem ilgstošos likumdošanas procesos, norāda VZD vadītāja.

Vēl viens būtisks aspekts ir procesu vadība. Klienti ne vienmēr paši precīzi zina, ko viņiem vajag. Tas nozīmē, ka iestādēm un nozares līderiem jāspēj virzīt piedāvājumu, spēcīgi komunicēt un profesionāli vadīt procesus. Efektīva komunikācija un stratēģiska vadība kļūst nevis par priekšrocību, bet gan nepieciešamību.

Jaunā sertifikācijas centra ideja gūst atbalstu

Pasākuma turpinājumā notika diskusijas un balsojums par jauna mērnieku sertifikācijas centra izveidi LKĢA paspārnē, ko rosināja LKĢA valde. Līdz šādam priekšlikumam asociācijas vadība nonākusi, pastāvot ilgstošai neapmierinātībai ar Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra darbību un neveiksmīgiem mēģinājumiem vienoties ar tā vadību par LKĢA ieskatā nepieciešamajiem uzlabojumiem. LKĢA biedru balsojumā tika pausts pārliecinošs atbalsts jaunā sertifikācijas centra izveidei – par to balsoja 26 biedri, divi – atturējās, viens balsojumā nepiedalījās.

Mernieks.lv tuvākajā laikā gatavos atsevišķu, šim jautājumam veltītu publikāciju, apskatot gan LKĢA seminārā izskanējušos argumentus, gan LMB un, iespējams, arī valsts institūciju pozīciju.

FOTO

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv