Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) rīkotā konference 21. martā pulcēja nozares profesionāļus, lai apspriestu aktuālākos izaicinājumus un attīstības perspektīvas. Diskusijās izskanēja jautājumi par digitalizācijas lomu, birokrātijas mazināšanu un starptautisko sadarbību, kā arī tika analizētas izmaiņas normatīvajā regulējumā un datu pārvaldībā.

LMB konferenci ar pirmo tematisko prezentāciju atklāja Vita Narnicka, Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore, iepazīstinot ar dažādām dienesta aktualitātēm, izaicinājumiem un nākotnes vīzijām.

V. Narnicka atzīmēja normatīvo aktu procesu nesamērīgi gauso gaitu, ilustrējot ar piemēru par Kadastra likuma grozījumuieviešanu, kas prasīja aptuveni trīs gadus, kamēr zemes robežu procesu pārvaldības sistēmas izveide aizņēma vien piecus mēnešus. Pastāvošais normatīvisms ir novecojis un apgrūtina operatīvu darbību, tāpēc VZD ir apņēmies mērķtiecīgi strādāt pie normatīvo aktu pilnveides un birokrātijas mazināšanas.

Prezentācijas ietvaros liela uzmanība tika pievērsta datu nozīmei, to kvalitātei un mūsdienās notiekošajām pārmaiņām. VZD ģenerāldirektore uzsvēra, ka Latvija pirms padsmit gadiem bijusi viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienībā ģeotelpisko datu jomā. Tomēr, mainoties tehnoloģijām un politiskajai situācijai, ir būtiski saglabāt šo pozīciju, paaugstinot datu pievienoto vērtību sabiedrībai. “Mēs dzīvojam milzīgu iespēju laikmetā, un, ja mēs šīs iespējas saredzēsim un izmantosim, nozare kļūs daudz jaudīgāka!” sacīja V. Narnicka.

Kā vienu no kontroversiālākajām pēdējā laika izmaiņām VZD procesos dienesta vadītāja izcēla atteikšanos no mērnieku gatavotiem apgrūtinājumu plāniem, reģistrējot šos datus no apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (ATIS). Spilgts šo pārmaiņu rezultāts ir dramatisks apgrūtinājumu skaita pieaugums kadastrā. Pirms šīm izmaiņām, kas stājās spēkā 1. februārī, kadastrā bija reģistrēti aptuveni 2 miljoni apgrūtinājumu, bet tagad šis skaitlis ir dubultojies, sasniedzot gandrīz četrus miljonus. Šis lēciens saistīts ar faktu, ka, procesam aktivizējoties, daudzi inženiertīklu turētāji ir veikuši savu tīklu reģistrāciju. Jaunā kārtība nozīmē, ka pašvaldībām vairs nav jāsaskaņo desmitiem tūkstošu dokumentu un VZD darbiniekiem tie nav jāievada sistēmā, jo viss process ir automatizēts. Šāda pieeja ļauj ievērojami samazināt darba apjomu un ekonomēt lielus resursus, uzsvēra V. Narnicka.

Vēl viens no biežāk apspriestajiem un jūtīgākajiem jautājumiem ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana. VZD aktīvi strādājot pie tā, lai kadastrālās vērtēšanas process būtu caurspīdīgāks, saprotamāks un ciešāk saistīts ar teritoriālo plānojumu. Lai uzlabotu vērtēšanas precizitāti un novērstu neloģiskas situācijas, tiek veikta datu salīdzināšana starp kadastra datiem un teritoriālajiem plānojumiem. Identificēti konkrēti piemēri, kur atrasti zemes gabali, kurus objektīvi nav iespējams apbūvēt, bet tie joprojām figurē ar augstu kadastrālo vērtību.

V. Narnicka pieminēja arī jaunās kadastra sistēmas tapšanu un portāla kadastrs.lv attīstību. Nākamais mērķis ir pilnībā pārstrādāt portālu kadastrs.lv no nulles, lai tas būtu ērtāk lietojams un atbilstu mūsdienu prasībām. Tiek plānots, ka nākotnē mērnieki paši varēs iesniegt un iezīmēt datus tieši portālā (šāda prasība paredzēta programmētāju iepirkuma specifikācijā).

Mērnieku pirmie soļi BIS

Tā kā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāvji slimības dēļ konferencē nevarēja ierasties, Rūdolfs Mellēns, LMB valdes loceklis, informēja par vēl vienu būtisku jauninājumu – mērnieka (ar ģeodēzisko darbu sertifikātu) iespējas darbam būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ietvaros. Pašlaik mērnieki savā darbā tieši sazinās ar pasūtītājiem un apakšuzņēmējiem, nosūtot un saņemot nepieciešamos datus, bet BIS ieviešana paredz centralizētu datu pārvaldību un piekļuvi informācijai. “Visas mūsu darbības BIS tiks uzskaitītas, tādējādi dodot iespēju sistemātiski pārbaudīt katra mērnieka profesionālo darbību,” sacīja R. Mellēns.

Šāda sistēma varētu sniegt vairākas būtiskas priekšrocības mērniekiem. Pirmkārt, lielāka neatkarība un mazāka ietekmējamība. Centralizēta sistēma varētu mazināt mērnieku atkarību no konkrētiem būvniecības pasūtītājiem un samazināt risku, ka trešo pušu intereses varētu ietekmēt mērnieku lēmumus, uzsvēra R. Mellēns. Otrkārt, darbs BIS nodrošinātu organizētu dokumentāciju un tiešu piekļuvi aktuālajai informācijai. Mērniekiem vairs nebūtu jāpieprasa aktuālā informācija par projektiem ar e-pastu starpniecību, bet varētu tai piekļūt tieši BIS vidē. Tāpat mērnieku līdzdalība BIS celtu arī nozares prestižu.

Tomēr līdz ar jaunajām iespējām parādās arī potenciāli izaicinājumi un neskaidrības. Konferencē izskanēja bažas par izmaiņām darba komunikācijas procesā. Ja iepriekš mērnieks varēja tieši sazināties ar pasūtītāju un apakšuzņēmēju, tad jaunajā sistēmā varētu būt jāgaida pilnvarojums no galvenā būvatļaujas saņēmēja, lai piekļūtu nepieciešamajai informācijai. Arī pasūtītājiem-privātpersonām, kas neorientējas BIS, varētu būt sarežģīti, piemēram, piešķirt mērniekam pilnvarojumu pieslēgties lietai. Tas varētu radīt birokrātiskus šķēršļus un paildzināt darba izpildes laiku.

Lai novērtētu jaunās sistēmas darbību, 27. martā paredzēts uzsākt sistēmas testēšanu. Šajā testa vidē plānots pārbaudīt, kā realizēti LKĢA un LMB ieteikumi, informēja R. Mellēns. Tad arī varēšot sīkāk spriest par to, cik pamatotas ir izskanējušās bažas.

LMB starptautiskā sadarbība aizsniegusies pat līdz Malaizijai

Jānis Klīve, LMB valdes loceklis, pastāstīja par savu pieredzi Eiropas mērnieku padomes (CLGE) viceprezidenta amatā divus prezidentūras termiņus – no 2020. līdz 2024. gadam. Darba pirmais gads bijis visai sarežģīts Covid-19 pandēmijas dēļ, kas ieviesa hibrīda vai pilnībā attālinātas saziņas formas. J.Klīves kā viceprezidenta pienākumi ietvēra CLGE jauno mērnieku (studentu) konkursa organizēšanu bakalaura/maģistra un doktora kategorijās. Konkursa uzvarētāju apbalvošana notiek InterGeo izstādē, un tajā ir iesaistījusies arī Eiropas Kosmosa aģentūra, tādējādi veicinot jauno talantu piesaisti satelīttehnoloģiju nozarei. Konkursa uzvarētāji saņem arī naudas balvas. Latvijas studenti ir bijuši veiksmīgi šajā konkursā, gūstot godalgotas vietas jau kopš 2016. gada.

CLGE valdes sēdes notiek 4-6 reizes gadā (divreiz gadā klātienes tikšanās). Valde sastāv no prezidenta, sešiem viceprezidentiem, ģenerālsekretāra un grāmatveža, kā arī ir izveidota jauno mērnieku pārstāvja pozīcija, lai uzturētu saikni ar studentiem un jaunajiem mērniekiem (līdz 36 gadu vecumam).

CLGE darbības ietvaros aktuāla ir mērnieku profesionālā darbības kodeksa izstrāde un ieviešana Baltijas valstīs. Šī iniciatīva aizsākās 2014. gadā ar Eiropas pieredzes izpēti. Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu biedrība ir iztulkojusi un apstiprinājusi šo kodeksu. Pašlaik notiek diskusijas ar Igaunijas kolēģiem par tā parakstīšanu visās trīs Baltijas valstīs. Detalizētāk par to, kā arī neseno Baltijas mērnieku forumu, var lasīt šeit.

Aktivitātes CLGE, kā arī Starptautiskās mērnieku federācijas (FIG) ietvaros veicina Latvijas atpazīstamību un uzticamību starptautiskajā mērnieku vidē. Svarīgi ir arī iegūtie zināšanu un kontaktu apmaiņas ieguvumi, uzsver J. Klīve. Viņš uzsver principu: “Kopā mēs esam stiprāki”, kas ir aktuāls gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Aldis Pizāns, LMB valdes priekšsēdētājs, savukārt darīja zināmu pieredzēto nesen notikušajā Igaunijas mērnieku biedrības kopsapulcē, kurā aktualizēti ne tikai nacionāli jautājumi, bet arī reģionāla un starptautiska sadarbība.

Viena no būtiskākajām tēmām Igaunijā ir izaicinājumi, kas saistīti ar pazemes un virszemes komunikāciju nesakritībām topogrāfiskajos plānos. Šī problēma pat liekot domāt par iespējamu atteikšanos no atsevišķiem apakšzemes plāniem.

Tomēr Igaunijas mērnieku biedrības kopsapulcē tika apskatītas ne tikai iekšējās problēmas. Klātesot visu trīs Baltijas valstu mērnieku biedrību prezidentiem, radās iniciatīva par ciešākas reģionālās sadarbības veidošanu, iespējams, pat izveidojot kopīgu Baltijas valstu biedrību vai asociāciju. Šāda reģionāla apvienība ļautu Baltijas valstīm kļūt par nozīmīgāku spēlētāju starptautiskā līmenī, spējot efektīvāk risināt dažādus jautājumus.

Diskusijās tika aplūkotas arī Baltijas mērnieku foruma attīstības iespējas, kas varētu kalpot kā laba platforma dažādiem pasākumiem, piemēram, mērnieku kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem, paceļot tos starptautiskā līmenī.

Patlaban LMB strādā pie dalības CLGE ģenerālajā asamblejā, cerot, ka līdz tam laikam būs parakstīts Baltijas valstu kopīgais profesionālās darbības kodekss. Tāpat A. Pizāns minēja kontaktus ar pavisam eksotiskas valsts – Malaizijas mērnieku biedrību, kas esot uzrunājusi LMB un izrādījusi interesi par sadarbību un kopīgu informācijas apmaiņas semināra rīkošanu.

Lai veicinātu operatīvāku saziņu un viedokļu apmaiņu starp mērniekiem, LMB pērn organizētajā Ģeoforumā tika spriests par dažādu platformu izmantošanu. Rezultātā izveidota Whatsapp kopiena “Ģeotelpiskā nozare”, kur ikviens ģeotelpiskās nozares speciālists var pievienoties un diskutēt dažādās tematiskās apakšgrupās. Šāda pieeja ļauj ātri apmainīties ar viedokļiem, izmantojot telefonus un datorus, un veicina iespējas izteikties katram.

LMB SC aktivitātes

LMB Sertifikācijas centra (SC) vadītājs Mārtiņš Reiniks savā uzrunā sniedza ieskatu par SC jaunumiem un iniciatīvām. Viņš aplūkoja vairākas aktualitātes – sertificēto personu reģistru un SC portāla pilnveidošanu, kā arī mērnieku profesionālajām apmācībām un citām iniciatīvām.

Sertificēto personu reģistra pilnveides nepieciešamība bija viens no galvenajiem M. Reinika prezentācijas akcentiem. Viņš norādīja, ka normatīvais regulējums nosaka sertifikācijas institūcijām uzturēt reģistru ar aktuālu informāciju par sertificētajām personām. Tomēr reizēm informācija tajā ir nepilnīga un novecojusi.

Pilnveidota sistēma attiecībā uz uzņēmumiem, kuros strādā sertificētās personas. Mērniekam ir iespēja izvēlēties un norādīt vairākus savus uzņēmumus reģistrā. Ja parādās jauns uzņēmums, par kuru iepriekš nav bijusi informācija, arī to var iesniegt, un saraksti tiks papildināti. M. Reiniks aicināja aktīvi līdzdarboties reģistra uzturēšanā.

M. Reiniks pievērsās arī SC portāla pilnveidei, norādot uz problēmām, kas saistītas ar paroļu periodisku maiņu un aizmiršanu. No marta ir ieviesta jauna funkcionalitāte – iespēja portālā ieiet ar e-parakstu(pirmajā reizē gan vēl būs jāielogojas ar paroli un jādod piekrišana personas datu apstrādei).

M.Reiniks sniedza apkopojumu par mērnieku profesionālo apmācību 2024. gadā, atzīmējot, ka, lai gan pasākumu skaits samazinājies, to apmeklētība ir bijusi teicama. Sešu gadu laikā izsniegtas gandrīz 7000 apliecību un notikuši vairāk nekā 200 pasākumi. Pērn kopumā katrā jomā ir bijis iespējams apgūt 45 un vairāk stundas (apjoms, ar ko vienai sertificētajai personai pietiek pieciem gadiem).

LMB SC vadītājs pieminēja arī citas iniciatīvas, kas saistītas ar sadarbību ar Valsts zemes dienestu un Tieslietu ministriju, iesniedzot dažādus ieteikumus. Viens no tiem ir saistīts ar sertificēto personu reģistra lietošanu un korektīvajām darbībām vai sankcijām, rosinot elastīgāku pieeju (ne tikai sertifikāta anulēšana vai apturēšana, bet arī brīdinājuma opcija). Tāpat ticis lūgts precizēt prasības un kritērijus kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem. M. Reiniks ierosina publiskot SC izstrādātos par mērniekiem iesniegto sūdzību izvērtējumus, kā arī plānveida atzinumus (kas būtu pieejami anonimizētā veidā līdzīgi kā tiesu spriedumi – bez personu datiem, bet ļaujot saprast lietas būtību). Tā tiktu veidota labā prakse, izvērtējot noteiktus gadījumus, par kuriem reizēm tiek runāts, nezinot visas detaļas.

Konferencē ar ziņojumiem uzstājās arī Una Krutova, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vecākā eksperte ģeoinformācijas sistēmu jautājumos, kas iepazīstināja ar vienu no gada lielākajām aktualitātēm – pārēju uz jauno augstumu koordinātu sistēmu LKS-2020, par ko LĢIA informēja arī Kartogrāfu dienas pasākumā, kā arī Atis Vallis, Carlson Latvija, SIA Lejaslīves valdes priekšsēdētājs, kas savā prezentācijā detalizēti aplūkoja jonosfēras aktivitātes ietekmi uz GNSS mērījumu precizitāti Latvijā (par to lasāms viņa prezentācijas aprakstā LBTU konferences rakstā).

Konferences ietvaros norisinājās arī LMB studentu konkursa laureātu apbalvošana – ar tiešsaistes balsojumu uzvarētājus noteica klātesošā publika. Pēc darbu prezentācijas labākā bakalaura darba vai diplomprojekta kategorijā uzvarēja Ilgvars Caune (LBTU) ar diplomprojektu “Mūsdienīgie kartogrāfiskie paņēmieni orientēšanās karšu veidošanā”, savukārt labākā maģistra darba atzinība tika RTU absolventam Mārcim Mistrim par darbu “Būvju kadastrālā uzmērīšana Latvijā, esošā situācija, nākotnes iespējamie risinājumi”.

LMB goda apbalvojumu ceremonija

Konferences noslēgumā tika turpināta jau kopš 2013. gada uzsāktā tradīcija, un ar LMB goda apbalvojumiem sveikti divi nozares veterāni, kas snieguši lielu ieguldījumu mērniecības attīstībā. Šogad apbalvojumus saņēma Jānis Dragons un Baiba Ziemele.

J.Dragons studijas uzsāka tālajā 1982. gadā Latvijas Valsts universitātē, kur studēja Fizikas un matemātikas fakultātē, specializējoties fizikā. Tieši universitātē viņš satika savus nākamo sievu Ilzi. Daudz vēlāk, 2010. gadā J. Dragons absolvēja LLU Lauku inženieru fakultātes Zemes ierīcības specialitāti un ieguva mērnieka kvalifikāciju.

Karjeru sāka Valsts zemes dienestā, pēc tam pārgāja mērniecības privātās uzņēmējdarbības jomā. Aktīvi darbojies mērniecības sabiedriskajās organizācijās, strādājot pie nozīmīgiem projektiem – sertifikācijas sistēmas reformām, kadastrālās uzmērīšanas normatīvu izstrādes, Mērniecības likuma idejas iedzīvināšanas un virzības (kas aizvien ir procesā).

Savā uzrunā, pateicoties par apbalvojuma saņemšanu un atzīmējot savus pirmos aroda skolotājus – Mārtiņu Pošivu un Rudīti Klāvu -, J. Dragons uzsvēra arī paveiktos un vēl paveicamos darbus, paužot cerību, ka tiks īstenota arī mērniecības nozares koncepcijas izstrāde, kas ļautu nofiksēt nozares pašreizējo stāvokli un iezīmēt nākotnes sapni.

Baibas Ziemeles darbs gadu gaitā bijis cieši saistīts ar Latvijas zemes reformas procesu nodrošināšanu, mērniecības jomas atjaunošanu, starptautisko sakaru dibināšanu un uzturēšanu. Savu profesionālo darbību viņa uzsāka privātuzņēmumā, bet pēc Valsts Zemes dienesta izveides strādāja Zemes kadastra centrā par informātikas nodaļas vadītāju, vēlāk iesaistījās uzņēmumā “Mikrokods”.

No 2014.gada B. Ziemele bija arī Latvijas Mērnieku biedrības priekšsēdētāja. Šis laiks biedrībai bija sarežģīts, ietverot milzīgu darbu SIF projekta vadībā, CLGE ģenerālas asamblejas organizēšanu Rīgā un Valsts kontroles revīzijas ziņojumam nepieciešamo pārskatu gatavošanu. “Baiba Ziemele nesavtīgi palīdzējusi biedrībai un bijis daudzu ideju ģenerators,” sacīja LMB administratore Sigita Lātsa.

B. Ziemele, saņemt apbalvojumu, vislielāko pateicību izteica diviem cilvēkiem, kas reiz kļuvuši par viņas pirmajiem paraugiem un iedvesmotājiem – Jānim Klētniekam, kuru B. Ziemele sastapa Latvijas universitātē, un Mintautam Eglītim, ar kuru ceļi krustojās Valsts zemes dienestā. “Esmu ļoti laimīga par to, kā veidojusies mana darba dzīve un tās ietvaros esmu darījusi visu, lai Latvijas mērniecības nozari parādītu arī starptautiski,” sacīja B. Ziemele.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

FOTO GALERIJA ar bildēm pilnā izmērā