Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) ikgadējā konference “Zemes pārvaldība un ģeodēzija” 14. martā pulcēja nozares ekspertus, akadēmiķus un pašvaldību pārstāvjus, lai pārrunātu aktuālākos jautājumus un tendences zemes pārvaldības, ģeotelpiskās informācijas un saistītās jomās. Konferences programma bija plaša un daudzveidīga, aptverot gan akadēmiskus jaunumus, gan praktiskus risinājumus un valsts politikas virzienus.
Jaunas studiju programmas, studējošo skaits – nepietiekams
Konferences sākumā Vivita Puķīte, LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāja, akcentēja pēdējo gadu nozīmīgās pārmaiņas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte). 2022. gadā notika nosaukuma maiņa, bet 2023. gadā – fakultāšu apvienošana, kā rezultātā izveidojās Meža un vides zinātņu fakultāte, apvienojot Meža fakultāti un Vides un būvzinātņu fakultāti. Šī ir lielākā fakultāte universitātē, apvienojot četras struktūrvienības. Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūts šajās pārmaiņās tomēr saglabājis nemainīgu sastāvu, mainoties vien katedru un institūta nosaukumiem.
Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūtā ir pieejamas gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas dažādos līmeņos, tostarp jaunā Ģeoinformātikas un tālizpētes studiju programma – gan bakalaura, gan maģistra līmenī (maģistra studijās jau bijuši pirmie absolventi). Fakultāte kopumā ir uzņēmusi ievērojamu skaitu studējošo (salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem), ieskaitot pilna un nepilna laika studijas, kā arī maģistra studijas. Tomēr kopumā zemes ierīcības un mērniecības studiju programmās studējošo skaits nav visai iepriecinošs. “Ar saviem spēkiem vien studējošos nevaram piesaistīt pietiekamā skaitā. Tā kā nozarei ir nepieciešami speciālisti, mēs ļoti priecātos aktīvi kopīgi sadarboties studentu piesaistē. Nākamais gads ir satraucošs, jo paaugstināts vidusskolas matemātikas centralizētā eksāmena ieskaites slieksnis no 10% līdz 20%,” sacīja V. Puķīte.
Pozitīva ziņa ir jaunā profesijas standarta – ģeotelpisko datu inženieris – sagatavošana. LBTU nupat saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas atbildi, kas ļaus diplomos ierakstīt šo kvalifikāciju.
Datu transformācijas procesi Valsts zemes dienestā
Konferencē uzstājās arī Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora vietnieks reģistra ilgtspējas jautājumos Oskars Gabrusenoks, iepazīstinot ar dienesta rīcībā esošo datu atjaunošanas un transformācijas procesiem, lai nodrošinātu aktuālāku informāciju ar mazākiem resursiem. Viena no būtiskākajām pārmaiņām – VZD no būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa pāriet uz būvju reģistrācijas procesu, kurā datus var iegūt no būvniecības dokumentiem, ne vienmēr apsekojot un uzmērot objektus dabā. Jau patlaban (pēdējo 6 mēnešu laikā) vairāk nekā 50% būvju tiek reģistrētas, neapsekojot tās dabā. To sasniegt palīdzējusi iespēja visas inženierbūves reģistrēt no būvniecības dokumentiem, izpildmērījumiem, vienkāršotās būvniecības gadījumos – tikai no dokumentiem, kas pieejami Būvniecības informācijas sistēmā, bet privātmāju gadījumā – no arhitektu un būvniecības procesā sagatavotiem dokumentiem.
Nozīmīgs darbs ir veikts apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (ATIS) datu atgūšanā un apvienošanā ar kadastra datiem, kas ļauj iegūt aktuālāku informāciju un izvairīties no manuālas datu pārnešanas. Kopš 1. februāra abas sistēmas savietotas, un apgrūtinājumu informācija ir daudz aktuālāka. Šāda veida aktualizāciju plānots veikt četras reizes gadā. Tāpat tikušas veiktas arī datu plūsmas izmaiņas attiecībā uz neapbūvētām zemēm, ciešāk sasaistot tās ar teritorijas plānojumā paredzētajām funkcionālajām zonām. Nākotnē plānots šo pieeju attiecināt arī uz apbūvētām zemēm.
Atvieglotas ir arī atmežošanas kompensāciju procesuālās prasības, samazinot administratīvo slogu. Patlaban VZD strādā pie zemes kadastrālās uzmērīšanas procesa pārvērtēšanas, lai atteiktos no daļas dokumentu un veicinātu digitalizāciju – kopā ar nozares profesionāļiem izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas būs jāapstiprina valdībā. Tāpat tiek strādāts pie vienotiem būvju reģistrācijas procesiem.
***
Valdis Bērziņš, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģenerāldirektora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos konferencē informēja par Latvijas koordinātu sistēmas modernizāciju un citām LĢIA aktualitātēm, par ko detalizētāk iespējams lasīt Kartogrāfu dienas 2025 apskatā.
Pašvaldību teritorijas plānošanas aktualitātes
Konferencē tika diskutēti arī jautājumi par teritorijas plānošanu pašvaldībās. Inga Tramdaha, Tukuma novada pašvaldības teritorijas plānotāja dalījās pieredzē par apvienotā novada teritorijas plānošanas procesu, kas ir sarežģīts un laikietilpīgs, ņemot vērā novada lielo teritoriju un iedzīvotāju skaitu. Plānošanas process ietver vairākus posmus, sākot ar datu un informācijas sagatavošanu, sabiedriskās apspriešanas un redakciju izstrādi. Novads ir izstrādājis trīs teritoriālos plānus – apdzīvojamo vietu attīstības plānu, piekrastes teritorijas plānu un transporta infrastruktūras attīstības plānu, tāpat nepieciešams izstrādāt arī vides pārskatu. Apbūves noteikumos tiek paredzētas funkcionālās zonas un teritorijas izmantošanas noteikumi. Svarīga ir sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām un dažādām valsts institūcijām, kā arī sabiedrības iesaistīšana plānošanas procesā. Plānošanas procesā bieži nākas veikt kompromisus starp dažādām interesēm. Īpaši sarežģīta ir piekrastes teritoriju plānošana, ņemot vērā dažādus ierobežojumus un iedzīvotāju intereses. Tiek meklēti risinājumi arī specifiskām situācijām, piemēram, piekrastes zvejnieku saimniecību attīstībai.
Copernicus tālizpētes datu pielietojums
Grigorijs Goldbergs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks prezentēja iespējas izmantot Copernicus programmas satelītdatus zemes seguma un zemes lietošanas kartēšanai un citiem mērķiem. Programmas ietvaros pieejami Sentinel-1 (radars) un Sentinel-2 (optiskais sensors) satelītuzņēmumi ar dažādām priekšrocībām un trūkumiem, kā arī Sentinel-3, kam ir vairāku veidu sensori. Tiek piedāvāti dažādi produkti, kas attiecas uz mežu, zālāju un apdzīvoto vietu kartēšanu.
Eksperts demonstrēja koku seguma blīvuma noteikšanu, izmantojot Copernicus datus un lāzerdatus. Salīdzinot abus modeļus, secināts, ka Copernicus dati mežu apstākļos ir gana precīzi (ap 16% nobīde). G. Goldbergs uzsvēra iespēju studentiem un citiem interesentiem pašiem veidot līdzīgus produktus, izmantojot brīvi pieejamus datus un programmatūru.
Izmaiņas datu saskaņošanā un uzturēšanā atsevišķās pašvaldībās
Mērniecības Datu centra pārstāvis Raitis Rozentāls konferencē sniedza pārskatu par uzņēmuma darbības aktualitātēm . Uzņēmums ir pieredzējis ģeotelpisko datu uzturētājs Latvijā, sadarbojoties ar 21 pašvaldību un citiem partneriem. Viens no galvenajiem darbības virzieniem ir ADTI datu bāzes uzturēšana, ģeotelpisko datu servisu veidošana un ATIS datu sagatavošana un iesniegšana VZD.
Svarīga aktualitāte uzņēmuma darbā ir jauna darba reģistrācijas kārtība Bauskas novadā. Turpmāk Bauskas novada pašvaldības teritorijā ADTI datus uztur divi datu uzturētāji. Iecavas apvienības pārvaldes teritoriju turpina apkalpot MDC. Savukārt Bauskas, Vecumnieku un Rundāles apvienības pārvaldes teritoriju apkalpo Ģeotelpiskie risinājumi. Datu reģistrācija notiek tikai pie viena datu uzturētāja. Ja reģistrējamais objekts atrodas abu datu uzturētāju teritorijās, tad darbu iesniedz tam datu uzturētājam, kura teritorijā atrodas lielākā objekta daļa (nav jāsaņem reģistrācijas apliecinājums no otra datu uzturētāja).
Tāpat ir izmaiņas ielu sarkano līniju saskaņošanas kārtībā bijušajā Jelgavas novada teritorijā (bet ne bijušajā Ozolnieku novada teritorijā). Jaunā pašvaldības prasība ir, ka sarkanās līnijas turpmāk precizē pats mērnieks, salīdzinot ar jauno teritorijas plānojumu un saskaņojot to ar pašvaldību.
Tāpat ir papildus VZD prasības izpildmērījuma plāna noformēšanā. Kopš 2025. gada janvāra VZD papildus prasības tiek attiecinātas arī uz elektroapgādes izpildmērījuma plāniem. Līdz šim MDC reģistrēja EN un ID plānus, neprasot ievērot VZD papildus prasības. Šobrīd, reģistrējot EN un ID plānus, MDC ieteikuma formā atgādina par šīm papildus prasībām. MDC pārliecinās tikai par faktu vai plānā ir norādīta apjoma rādītāju tabula, RAMI_IZPM_BUVE_####_#” slānis un ir atbilstoši specifikācijai, taču nepārbauda tabulā norādīto
informāciju vai slānī attēloto objektu.
Kas virza pārmaiņas ģeotelpisko datu industrijā?
Una Krutova, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vecākā eksperte ģeoinformācijas sistēmu jautājumos, savā prezentācijā apskatīja jaunākās tendences ģeotelpisko datu nozarē un dažādajiem spēkiem, kas to ietekmē, no politiskā regulējuma ietekmes līdz tirgus “rokai” un tehnoloģiju straujajai attīstībai.
Galvenie virzītājspēki, kas ietekmē pieprasījumu pēc noteiktiem produktiem un pakalpojumiem nozarē, identificēti trīs. Pirmais no tiem ir politika vai valsts pasūtījumi, kas nosaka, kādi dati ir vajadzīgi un jāražo. Otrkārt, tehnoloģijas ienes jaunus veidus datu apstrādē, paplašinot arī nozares dalībnieku loku. Treškārt, dati tiek radīti cilvēkiem, kuriem tie vajadzīgi un kas tos lieto, uzsvēra U. Krutova.
Šobrīd ģeotelpiskajā nozarē notiek būtiskas pārmaiņas, ko ietekmē gan politiskā vide, gan tehnoloģiskais progress un mainīgās lietotāju prasības.
Viens no galvenajiem virzieniem ir pieaugošā politisko ietvaru ietekme. Ilgtspējas programmas un vides politikas direktīvas nosaka informācijas pieejamības un pārvaldības prasības, radot spiedienu uz to, kāda informācija ir jāvāc un kā tā tiek izmantota. Eiropas Savienības datu politika akcentē publiskā sektora datu atkārtotu izmantošanu un atvērtību. Principi kā “atvērtība pēc noklusējuma” kļūst arvien svarīgāki, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi datiem un veicinātu to izmantošanu. Tomēr jāņem vērā arī strauji mainīgās geopolitiskās reālijas, kas var ierobežot datu apmaiņu un pieejamību.
Līdztekus politiskajām tendencēm strauji attīstās tehnoloģijas. Prezentācijā tika iezīmēti trīs galvenie virzieni: ģeotelpisko zināšanu infrastruktūra, kas balstās uz zināšanu kognitīvo datu piramīdu; reāllaikā saistītās datu telpas, kur dati tiek apvienoti tematiski, piemēram, lauksaimniecības, vides, veselības dati, vai ģeotelpiskie dati (kuri gan var attiekties uz dažādām jomām); inteliģento sistēmu datu ekosistēmas, kur dažādas datu sistēmas tiek savstarpēji saistītas.
Ne mazāk būtiska tendence – pieaug pieprasījums pēc arvien ātrākas datu apstrādes un atbildēm reāllaikā, jo īpaši no mašīnām, kurām nepieciešama labi strukturēta informācija. Tas nozīmē, ka jāņem vērā gan cilvēku, gan mašīnu vajadzības datu pieejamībā un formātā, kas var būtiski atšķirties. Piemēram, ģeotelpiskās informācijas speciālisti veido cilvēkiem lasāmas un saprotamas kartes, taču mašīnām daudz labāk piemēroti varētu būt pavisam cita veida datu masīvi, kas cilvēkiem nav uztverami, norādīja U. Krutova.
Eksperte arī uzsvēra, ka tehnoloģijas attīstās straujāk par politiku, radot zināmu atpalicību regulējumā. Tāpēc ir nepieciešami autoritatīvi un uzticami datu avoti. Nākotnē pieaugs digitālās vides un reālās pasaules savstarpējā saikne, kā arī mākslīgā intelekta loma datu apstrādē. Tas savukārt prasīs nepārtrauktu speciālistu kvalifikācijas celšanu.
VZD virzība uz ilgtspēju
Sandra Notruma, VZD Izaugsmes un ilgtspējas departamenta direktore, pastāstīja par dienesta virzību uz ilgtspējas mērķiem. Izpētes procesa rezultātā izvirzīti 19 mērķi un gandrīz 60 rezultatīvie rādītāji, pie kuriem tiks strādāts līdz 2030. gadam. Šie stratēģiskie mērķi ir balstīti uz trim galvenajiem pīlāriem: vide un klimats, cilvēks un pārvaldība. Pirmo reizi ir iezīmēti vienoti stratēģiskie mērķi vides jomā, un tiek veikti dažādi pasākumi, lai tos sasniegtu. Mērķi ietver gan domāšanas modernizāciju, gan biroju sakārtošanu visā Latvijā, samazinot enerģijas patēriņu un dabas piesārņojumu. Vides un klimata jomā ir izvirzīti mērķi autoparka zaļināšanai un ietekmes uz vidi mērīšanai un mazināšanai. Cilvēku jeb darbinieku pīlārs ir ārkārtīgi svarīgs, un stratēģijā liela uzmanība tiek pievērsta darbinieku digitālajām prasmēm, veselībai un labbūtībai. Trešais pīlārs ir saistīts ar sabiedrību un pārvaldību, zem kā ietverti stratēģiskie mērķi, kas saistīti gan ar ērtākiem un vieglāk pieejamiem pakalpojumiem, digitālās infrastruktūras attīstību, organizācijas kultūru un atbildīgiem piegādātājiem.
Ilgtspējas mērķu īstenošanā VZD jau ir veikti konkrēti pasākumi, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā ir izmantota iespēja atteikties no lielām ēkām un pāriet uz mazākiem, kopstrādes birojiem bez daudziem kabinetiem, tādējādi samazinot kopējo izmantoto telpu platību par 31%. Tiek domāts arī par aprites ekonomiku un datoru un tehnoloģiju atkritumu pārvaldību.
Mārtiņš Rutkovskis, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, konferencē iepazīstināja ar nozares sabiedrisko organizāciju jau vairāku gadu garumā veikto datu analīzi un cīņu (sadarbībā ar valsts iestādēm) par ēnu ekonomikas samazināšanu nozarē. Viņš uzsvēra, ka viens no asociācijas mērķiem ir sakārtot ģeotelpiskās informācijas nozari un veicināt tās attīstību, kā arī panākt, lai nozare nebūtu ekonomikas pelēkajā zonā. Ēnu ekonomika negatīvi ietekmē kvalitatīvu darbaspēku un profesijas prestižu, jo zemās oficiālās algas atbaida jauniešus. Detalizētāk ar šo tematu iespējams iepazīties Mernieks.lv pērnā gada nogales publikācijās:
Konferencē uzstājās arī Mārtiņš Reiniks, Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra vadītājs, kura prezentācijas saturu aplūkosim nākamajā – LMB konferences (21. marta) apskatā.
Jonosfēras aktivitāte – joprojām līdz galam neapzinātais traucēklis precīziem mērījumiem?
Atis Vallis, Carlson Latvija, SIA Lejaslīves valdes priekšsēdētājs, savā prezentācijā detalizēti aplūkoja jonosfēras aktivitātes ietekmi uz GNSS mērījumu precizitāti Latvijā. Jonosfēra, Zemes atmosfēras augšējais slānis (daļa no termosfēras un eksosfēras), var aizkavēt GNSS signālus, tādējādi pagarinot to ceļā pavadīto laiku līdz uztvērējam. Jonosfēras aktivitātes (kas maksimumu parasti sasniedz gada otrajā pusē) var rezultēties ar scintilāciju – nevienmērīgu elektronu blīvumu, kas būtiski ietekmē iespējas veikt precīzus mērījumus. Spēcīga scintilācija pat var neļaut iegūt fiksētu risinājumu mērījumu laikā.
Lai izprastu jonosfēras ietekmi, ir svarīgi iegūt datus par tās aktivitāti, taču Latvijā trūkst jonosfēras grafiku, kas atspoguļotu šos procesus. Lai gan LĢIA rīcībā ir antenas un dažādi dati, bet iespējas šos datus vizualizēt un izmantot prognozēšanai nav, norādīja A. Vallis.
Eksperts mēģinājis aprēķināt TEC, I95 indeksa vērtības Latvijai un sākotnēji vēlējies izveidot automātisku aprēķinu sistēmu. Tomēr LatPos staciju datu automātiskas lejuplādes ierobežojumi nav ļāvusi šo procesu automatizēt.
Lai izprastu jonosfēras mierīguma līmeni Latvijā, tika analizēti 2022. gada dati. Tika salīdzināti dažādi laika posmi un konstatētas atšķirības, piemēram, starp diennakts un saules aktivitātes maksimuma periodiem. Dienā tipiskās TEC vērtības var sasniegt līdz 50 (līdz TEC 30 precizitāte saglabājas 1-3 cm, no TEC 30-70 tā ir 3-10 cm robežās), naktī tās ir zemākas, bet saules aktivitātes maksimumā var būt ievērojami augstākas. Ja šīs vērtības pārsniedz noteiktu līmeni (piemēram, 70), mērījumu veikšana var kļūt apgrūtināta (no TEC 70-100 precizitāte 10-30 cm amplitūdā) vai pat neiespējama (ja TEC vērtība pārsniedz 200).
Eksperimentālā mērījumu veikšana G1 punktā Mālpilī ar vairākiem instrumentiem pie jonosfēras aktivitātes TEC 60-80 robežās ir parādījusi atšķirīgu to precizitāti un noturību pret ārējiem apstākļiem. Daži instrumenti uzrādīja labu atkārtojamību un precizitāti, tuvojoties teorētiskajam horizontālās precizitātes 4 cm rādiusam, savukārt citiem rezultāti ievērojami atšķīrās. Būtiski, ka atsevišķos gadījumos faktiskā mērījumu precizitāte varēja būt zemāka nekā instrumenta norādītā. Tas liecina, ka instrumenta spēja tolerēt jonosfēras ietekmi un citus traucējumus ir būtisks faktors mērījumu veiksmīgā izpildē.
Konferences noslēgumā interesantu beigu akcentu pielika tās moderators Edgars Pinkovskis, LBTU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta pasniedzējs, kurš vērsās pie abām ģeotelpiskās informācijas nozares sabiedriskajām organizācijām – Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, aicinot uz ciešāku sadarbību un savstarpēju sapratni. E. Pinkovskis atzīmēja, ka starp šīm organizācijām dažkārt pastāv pārāk asas nesaskaņas, taču, līdzīgi kā “Straumes” kaķis un pārējie dzīvnieki, visi atrodamies vienā laivā un tāpēc jāstūrē kopīgā virzienā.
Ikars Kubliņš, Mernieks.lv
FOTO GALERIJA ar bildēm pilnā izmērā
Atbildēt