Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas biedru sapulces ietvaros organizētajā seminārā, kas norisinājās 29. novembrī, tika aplūkoti jaunākie dati par mērniecības tirgus tendencēm, nodokļu nomaksu, algu apjomu un secinājumi, par kādiem ekonomiskiem procesiem tie liecina. Tāpat klātesošie guva priekšstatu arī par ģeotelpiskās informācijas jomas kopējiem izaicinājumiem, progresu virzībā uz atsevišķas ģeotelpisko datu nozares izveidi Latvijā, kā arī citiem LĶGA iniciētiem plāniem jomas sakārtošanā tuvākajā nākotnē.

Nodokļu kontrolēs iegūtās papildu summas – nelielas  

Semināru ievadīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktora vietniece Tatjana Čeremiskina un Datu ticamības novērtējuma metodikas un uzraudzības daļas vadītāja Zita Vitmane-Zīle, kas sniedza apskatu par pēdējos gados VID paveikto darbā ar mērniecības/ģeodēzijas uzņēmumu nodokļu nomaksas disciplīnu un problemātiskajiem komersantiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktā datu analīze liecina, ka arī ģeodēzijas un mērniecības nozares komersanti nonāk dienesta uzmanības centrā nodokļu nomaksas neatbilstību dēļ. VID analizētie dati par 205 juridiskajām personām arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, kā arī citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā (par kurām tikusi saņemta informācija par 2023. gadā iespējami nedeklarētiem ieņēmumiem) parāda sarežģījumus nodokļu nomaksas disciplīnā. Saskaņā ar VID nodokļu maksātāju reitingu, 43,4% no šiem komersantiem tiek vērtēti kā zema riska, bet 53,2% kā vidēja vai augsta riska.

Pamatojoties uz nodokļu maksātāju iesniegto darba devēju ziņojumu informāciju, vidējais darba vietu skaits šajos uzņēmumos svārstās ap 1200, savukārt vidējie bruto ienākumi 2024. gada deviņos mēnešos pieauguši līdz 1015 eiro (salīdzinājumā ar 932 eiro pērn). Taču daudziem nodarbinātajiem aizvien tiek deklarēti ienākumi, kas ir zemāki par minimālo algu – darba vietu īpatsvars ar minimālo algu vai lielāku šāgada deviņos mēnešos šajos uzņēmumos pat samazinājies – no 63,7% (2023. gadā) uz 62,8%.

VID, salīdzināšanai izmantojot Valsts Zemes dienesta (VZD) datus par darbu apjomiem, kopš 2021. gada vērtējusi informāciju par “riskantiem ģeodēzijas nozares komersantiem”. 2021. gadā tika izvērtēti 89 uzņēmumi, kuri iedalījās 48 PVN maksātājos un 41 nemaksātājā (lai gan 19 no tiem, iespējams, bija sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni), 2022. gadā saistībā ar iespējamām ienākumu neatbilstībām tika izvērtēti 55 uzņēmumi, no kuriem 47 – PVN maksātāji, 8 – nemaksātāji, bet pērn pārbaudīti 75 komersanti, no kuriem 52 bija PVN maksātāji, bet 23 – nemaksātāji.

Pārbaužu rezultātā par 2021. gadu 48 komersanti tika aicināti iesniegt precizētas PVN deklarācijas un uzrādīt gūtos ieņēmumus pilnā apmērā un iesniegt paskaidrojumus par neatbilstībām ar Valsts zemes dienesta sniegtajiem datiem. No šiem gan tikai 4 komersanti precizēja PVN deklarācijas (palielinot kopējo deklarēto darījumu vērtību par 7,8 tūkstošiem eiro). Savukārt no PVN nemaksātājiem 7 komersanti tika identificēti preventīvo pasākumu veikšanai, pieprasot paskaidrojumus par reģistrēšanos PVN maksātāju sarakstā. Tomēr no visiem septiņiem tikai viens tika aicināts reģistrēties PVN maksātāju reģistrā (turklāt tas notika jau cita procesa ietvaros), bet par pārējiem sešiem tika secināts, ka to ieņēmumi tiešām nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni.

Līdzīga statistika bijusi arī par 2022. gadu – paskaidrojumi pieprasīti no 34 PVN maksātājiem, deklarācijas precizējuši četri, nomaksāto nodokļu pieaugums – 3,2 tūkstoši eiro. Ticis arī pieņemts lēmums par 1 komersanta izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra, jo tas nesniedzis nepieciešamo informāciju. Lielāks “nodokļu papildienesīgums” 2022. gadā bijis no individuālajiem komersantiem un fiziskajām personām, kur 8 gadījumos personas sniegušas labojumus deklarācijās, aprēķinot papildus iedzīvotāju ienākuma nodokli, PVN un mikrouzņēmuma nodokli 8,6 tūkstošu eiro apmērā, savukārt 10 gadījumos tika sniegti paskaidrojumi kopā ar darījumus apliecinošajiem dokumentiem, kas pamatoja gūtos ieņēmumus.

2023.gada datu analīzē pieciem nodokļu maksātājiem īstenoti veicināšanas pasākumi, pieprasot papildu informāciju par viņu deklarētajiem ienākumiem, vienā no gadījumiem tika panākta vienošanās ar nodokļu maksātāju par darba algas paaugstināšanu. Papildus izvērtēti pieci individuālie komersanti un viena fiziskā persona, secinot, ka šajos gadījumos nav nepieciešams uzsākt tūlītējas kontroles darbības.

VID uzdotie jautājumi un mērniecības uzņēmumu sniegtās atbildes

Ģeodēzijas nozares komersantiem VID pieprasījis dažādus paskaidrojumus un detalizētu informāciju par veiktajiem mērniecības darbiem, īpaši pievēršot uzmanību tam, kādi pakalpojumi sniegti, kas ir bijuši pakalpojuma saņēmēji un kāda samaksa ir saņemta. Tika lūgti paskaidrojumi par reālajiem mērniecības un ģeodēzisko darbu pakalpojumiem, ja konstatēts, ka uzņēmuma valdes loceklis ir pilna laika darbinieks citā darba vietā. Tas radīja jautājumus par to, kā tiek veikta mērniecības darbu organizācija uzņēmumā – vai tiek strādātas virsstundas vai arī darbi tiek veikti uz uzņēmuma līguma pamata.

Pārbaudes pievērsās arī nepieciešamajiem materiāltehniskajiem resursiem, kas tiek izmantoti mērniecības darbībās. Tika analizēts, vai šie resursi ir uzņēmuma īpašumā vai iznomāti. Uzņēmumiem tika lūgts precizēt, no kādām personām tiek nomāti tehniskie līdzekļi. Tāpat VID aicināja sniegt paskaidrojumus par darbinieku zemo atalgojumu.

Ģeodēzijas nozares komersantu sniegtie paskaidrojumi ietvēra informāciju par to, kā pakalpojumu cenas tiek noteiktas, ņemot vērā izmaksas, darba laika patēriņu un objekta ģeogrāfiju. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā uzmērīšanas darbi atšķiras atkarībā no objekta specifikas. Piemēram, apbūves gabala uzmērīšana vai izpildmērījuma darbi Rīgā, kur jāņem vērā blīva komunikāciju tīkla esamība, atšķiras no vienkāršākiem uzdevumiem lauku reģionos. Izmaksas un laika patēriņš šādās situācijās ir atšķirīgs, kas ietekmē gan pakalpojuma cenu, gan darbinieku noslodzi.

Papildu sarežģījumi radušies situācijās, kad samaksa par veiktajiem darbiem netiek veikta savlaicīgi. Dažos gadījumos pasūtījumu izpilde vienā pārskata periodā tika reģistrēta Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā, bet samaksa par šiem darbiem tika saņemta tikai nākamajā periodā. Tas radīja neskaidrības par ieņēmumu uzskaiti un atspoguļošanu nodokļu deklarācijās.

Uzņēmumiem arī nācās skaidrot, kā tiek reģistrēti darbi vienā pasūtījumā. Piemēram, situācijās, kad vienā pasūtījumā ietilpa gan robežu uzmērīšana, gan topogrāfiskie darbi, tie nereti tika reģistrēti kā divi atsevišķi darbi.

Tika pārbaudīts arī komersantam pieejamais tehniskais nodrošinājums, secinot, ka noteiktos gadījumos tas samazina resursu patēriņu (piemēram, iesaistīto darbinieku skaitu) cenu un izdevumus, līdz ar to samazinot arī pakalpojuma cenu.

Kā virzās ideja par ģeotelpiskās informācijas nozares izveidi?

Armands Celms, LKĢA valdes loceklis, LBTU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta direktors, seminārā atskatījās uz gada sākumā publiski izskanējušo nodomu veidot Latvijā ģeotelpiskās informācijas nozari un informēja par šīs ieceres tālāko virzību. “Šī gada martā, Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūts rīkoja konferenci, kurā tika deklarēta apņēmība veidot atsevišķu ģeotelpiskās informācijas nozari Latvijā. Vasarā notika nākamā sapulce, kurā piedalījās nozares sabiedriskās organizācijas, valsts pārvaldes iestādes, universitāšu pārstāvji un citas ar mērniecību saistītās institūcijas,” informēja A. Celms.

Sanāksmju laikā tikusi analizēta situācija arī kaimiņvalstīs un plašākā Baltijas jūras reģionā, kā arī Centrāleiropā un Rietumeiropā. Nolemts, ka situācijas izpēte jāveic pēc vienotas pieejas (ar viena veida jautājumiem), noskaidrojot, kā Latvija varētu piemērot citu valstu labāko praksi, vienlaikus pielāgojot risinājumus savām vajadzībām. Patreiz noslēgumam tuvojoties šo vienoto jautājumu formulējumu izstrāde, kas jāpabeidz tuvāko 2 mēnešu laikā, kā arī jāpārtulko šie jautājumi angļu valodā.

Pati informācijas ieguve notiks viena semestra laikā – no janvāra beigām līdz maija beigām. Pavasara semestrī viens no studiju kursiem zemes ierīcības un mērniecības programmas ietvaros veiks jautājumu nosūtīšanu, saraksti, atbilžu saņemšanu un sākotnējo datu apstrādi. Datos balstīti secinājumi ļaus pamatotāk izvēlēties virzienu, kā tieši veidot mērniecības nozari Latvijā. “Pirmos rezultātus varētu gaidīt ap Līgo svētkiem. Esmu dziļi pārliecināts par to, ka nozare tiks izveidota!” rezumēja A. Celms.

Ģeotelpiskās informācijas jomas izaicinājumi – globāla mēroga

 Ģeotelpiskās informācijas jomā būtisks pagrieziena punkts bija 2007. gadā pieņemtā INSPIRE direktīva, kas noteica vienotus standartus vides datu pārvaldībā un izmantošanā. Tā kalpoja par pamatu Latvijas Ģeotelpiskās informācijas likumam, kurš savukārt nosaka virkni Ministru kabineta noteikumu. Šis normatīvais rāmis regulē ģeotelpiskās informācijas izmantošanu, ieskaitot mērniecības nozari, savas uzstāšanās ievadā atgādināja Una Krutova, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vecākā eksperte ģeoinformācijas sistēmu jautājumos.

Eiropas Savienībā pēdējos gados tiek aktīvi veidotas t.s. “lielās datu telpas”, kas aptver veselības, rūpniecības, finanšu un citas sfēras. No šīm lielajām datu telpām izriet t.s. augstvērtīgās datu kopas, kuru izmantošana sniedz “būtisku labumu sabiedrībai, videi un ekonomikai.” Šai informācijai jābūt pieejamai ar vienkāršām licencēm, viegli lejuplādējamai un izmantojamai. Augstvērtīgās datu kopas kļuvušas par centrālo elementu ģeotelpiskajā nozarē. Tas ietver ne vien ģeotelpiskos datus (adreses, kadastra dati, administratīvās vienības u.c., bet arī zemes novērojumu datus (ortofoto, augstumu modeļi, hidrogrāfijas dati, ģeoloģijas dati, u.c.), transporta tīklu kartes, daļēji arī meteoroloģiskos datus un pat dažādu statistikas informāciju ar ģeotelpisko piesaisti. Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikts pienākums sagatavot, uzturēt augstvērtīgās datu kopas.

Latvijas profesiju kartē ģeotelpiskās informācijas nozares profesijas klasificētas zem būvniecības jomas. Nozare ir sadalīta starp vairākām ministrijām un iestādēm, kas bieži vien rada sadrumstalotību pārvaldībā un atbildības jautājumos. Tāpēc LĢIA atbalstot ideju apzināt un nodalīt atsevišķu ģeotelpiskās informācijas nozari. Šāda pieeja palīdzētu labāk identificēt nozarē iesaistītos uzņēmējus un speciālistus, tādējādi atvieglojot sadarbību ar valsts iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu.

Nozares sadrumstalotība un ietekmes trūkums ir izaicinājums ne tikai mūsu valstī – līdzīga situācija vērojama arī citviet pasaulē. ANO Globālās ģeodēzijas ekselences centrs, organizējot diskusijas ar ekspertiem no dažādām valstīm, secinājis, ka ģeotelpiskās informācijas nozare daudzviet cieš arī no politiskās izpratnes trūkuma. Lēmumu pieņēmēji bieži vien nenovērtē šīs nozares nozīmi sabiedrības un vides labā. Tas apgrūtina resursu piesaisti un stabila finansējuma nodrošināšanu. Ar to cieši saistīts būtisks šķērslis nozares attīstībā – nepietiekami resursi datu uzturēšanai un pilnveidei. Universāla problēma ir arī speciālistu trūkums. Ģeodēzistu skaits samazinoties daudzās pasaules valstīs. “Nozare kļūst “vecāka”, nav jauno speciālistu, kas varētu pārmantot šo ļoti specifisko, matemātisko nozari. Galvenie iemesli – jauniešiem ģeodēzija neasociējas ar jomu, kurā iespējama “laba karjera”, savukārt universitātes neuzskata ģeodēzijas kursus par finansiāli izdevīgiem,” starptautiskajās diskusijā secināto rezumē U. Krutova. Pēdējam secinājumam rodams nesens apliecinājums arī Latvijā – Rīgas Tehniskā universitāte aizvērusi maģistra programmu tieši ar šādu pamatojumu.

Kā situācijas iespējamos risinājumus LĢIA redz visu iesaistīto personu sadarbības stiprināšanu, ģeoinformācijas darba grupas izveidi ar valdības un nozares pārstāvju iesaisti, valsts stratēģijas izstrādi (kas pamazām jau notiek), kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu par ģeotelpiskās informācijas nozīmi ar informatīvo kampaņu palīdzību.

Kādas algas saņem mērniecības/ģeodēzijas nozares profesijās?

Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, Māris Krievs, SIA Metrum valdes loceklis, seminārā uzstājās ar nozares darba vietu, atalgojuma un produktivitātes datu pārskatu. Tas liecina, ka 2024.gadā ģeodēzijas un mērniecības nozarē reģistrētas 943 darba vietas, taču ne visas ir pilna laika slodzes (pēc darba stundām rēķinot, nozarē sanāktu tikai 680 pilna laika darba vietas, bet, ierēķinot atvaļinājumus, pietiktu ar 750 darbiniekiem).

Vidējā stundas likme ģeodēzijas un mērniecības profesijās turpina pieaugt. 2024. gadā prognozēta vidējā likme 11,2 eiro par stundu, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 8,8 eiro 2022. gadā. Vislielākais ienākumu pieaugums vērojams kadastra inženieru un fotogrammetrijas inženieru vidū, kur stundas likmes ir attiecīgi 9,9 eiro (no 8,1 eiro 2023. gadā) un 13,4 eiro (no 11,9 eiro pērn). Fotogrammetrijas inženiera stundas likme norāda, ka tieši šī profesija kļuvusi par visaugstāk apmaksāto, apsteidzot stabilo līdzšinējo līderi – ģeodēzijas inženieri (13 eiro stundā).

Līdz ar to redzams arī kopējais vidējo mēnešalgu sadalījums starp nozares profesijām, kur atlīdzība pat nereti attiecināma uz nepilnu slodzi, attiecīgi, piemēram, kartogrāfijas inženierim (strādā vidēji ap 75% slodzi) vidējā alga par pilnu slodzi būtu nevis šajā tabulā redzamā 1573, bet gan ap 2000 eiro mēnesī (bruto), kas būtu jau krietni virs patlaban vidējās algas valstī (1703 eiro). Savukārt ģeodēzijas inženieru atalgojumu uz augšu “dzenot” būvlaukumos ieviestā elektroniskā darba laika uzskaite, kas apgrūtina iespējas slēpt nodarbinātību, vērtē M. Krievs.

Palielinās arī mērniecības nozares apgrozījums uz 1 darbinieku pret valsts vidējo IKP uz vienu darbinieku – 2023. gadā tas sasniedz 73% (gadu iepriekš bija tikai 64%). “Kopumā nozarē vērojama pakāpeniska izaugsme. Ja vēl 2022. gadā IKP uz darbinieku bija nepilni 25 000 eiro, tagad tas ir vismaz 31 000 eiro. Mazliet vairāk sākam sevi cienīt,” uzskata M. Krievs.

Nākamie soļi – mērniecības jomas reģistrs un datu integrācija BIS

Semināra noslēgumā Mārtiņš Rutkovskis, LKĢA valdes priekšsēdētājs, pastāstīja par turpmākajiem asociācijas soļiem darbā pie nozares sakārtošanas un ilgtermiņa attīstības. Viens no būtiskākajiem būs iesaiste Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidē, radot skaidru, pārskatāmu un uz datu kvalitāti balstītu platformu, kurā plānota:

• Caurspīdīga darba organizācija: Pilnvarojuma princips ļauj pasūtītājiem vai būvniekiem pilnvarot mērniecības uzņēmumus, kas tālāk uzdod darbus sertificētām personām.
• Oficiāla dokumentācijas iesniegšana: Mērnieks veic darbus, izstrādā un paraksta dokumentāciju, to iesniedz BIS mērniecības uzņēmuma pilnvarotā persona.
• Sertificēto personu un uzņēmumu uzskaite: BIS sistematizē datus par sertificētajiem speciālistiem un komersantiem, ļaujot tālāk šo informāciju izmantot Valsts ieņēmumu dienestam, sertifikācijas centriem un citām institūcijām.

Papildus tam LKĢA rosina veidot centralizētu mērniecības jomas reģistru, ko uzturētu valsts iestāde. Šāds reģistrs nodrošinātu:

• Visaptverošu nozares aptvērumu: Reģistrā ietvertu visus sertificētos mērniecības jomas profesionāļus, kā arī uzņēmumus, kuros strādā vismaz viena sertificēta persona.
• Ilgtspējīgu pārvaldību: Valsts pārziņā esošs reģistrs garantēs datu ticamību, kvalitāti un ilgtermiņa pieejamību.
• Birokrātisko procesu atvieglojumu: Valsts un pašvaldību iestādes vienuviet iegūs drošticamus datus par komersantiem un sertificētām personām, atvieglojot birokrātiskos procesus un mazinot ēnu uzņēmējdarbības risku un novēršot “vienas dienas” firmas.

“LKĢA nepieļaus nozares nolaišanos līdz amatnieku līmenim! Visu cieņu amatniekiem, bet mērnieks nav amatnieks – mērnieks ir inženieris. Nozares spēks ir stipros uzņēmumos un izglītotos darbiniekos!” – semināra noslēgumā sacīja M. Rutkovskis.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Titulbilde: LKĢA, Foto: Ikars Kubliņš