Septembra nogalē Vācijas pilsētā Štutgartē norisinājās ikgadējais InterGeo forums, kura instrumentu izstādē šogad, saskaņā ar pasākuma organizatoru sniegtajām ziņām, piedalījušās 579 kompānijas, bet to apmeklējuši vairāk nekā 17 000 apmeklētāju no 121 valsts. Viņu vidū bija arī vairāki mērniecības nozares profesionāļi no Latvijas, kas piekrita dalīties pārdomās par konferencē redzēto. Navigējot cauri jaunākajām tehnoloģiju attīstības tendencēm, arvien skaļāk sevi piesaka fonā esošais jautājums – kur tajā visā būs mērnieka vieta? Vai ar laiku nezudīs vajadzība pēc mērnieka kā apmācīta profesionāļa?

Ar vienkāršām metodēm iegūstamo datu precizitāte kļūst arvien labāka

Ja pirms dažiem gadiem izstādē esot dominējuši bezpilota lidaparāti – droni un ar tiem saistītās tehnoloģijas, vēlāk masveida automātisko datu iegūšanas risinājumiem pievienojušies arī ar skeneriem aprīkoti robotsuņi, tad šogad lielākais uzsvars bijis likts uz lietotāja rokas skeneriem, kas balstās uz jauno SLAM (simultaneous localization and mapping – vienlaicīgas lokalizācijas un kartēšanas) tehnoloģiju. Tagad ar šīs tehnoloģijas palīdzību esot iespējams iegūt daudz augstākas kvalitātes datus nekā iepriekš, apliecina Māris Knoks, SIA GeoStar valdes priekšsēdētājs. “Iepriekš novērotās precizitātes problēmas tagad ir atrisinātas. Protams, tā vēl gluži nav milimetru precizitāte, taču centimetra robežās sasniedzama diezgan stabili.” Viens no M.Knoka pārstāvētā ražotāja Trimble izstādē prezentētajiem interesantākajiem jaunumiem bijis mobilais lāzerskeneris MX60, ko iespējams nostiprināt uz automašīnas jumta un iegūt apkārtnes punktu mākoni.

SLAM tehnoloģiju kā galveno šāgada InterGeo izstādes jaunumu uzsver arī Rūdolfs Mellēns, SIA GreenValley pārstāvis. Turklāt šī tehnoloģija sastopama ne tikai rokas skeneros, bet dažādās ierīcēs – būtībā visās mobilajās skenēšanas sistēmās. Savukārt droni esot kļuvuši jau par pierastu, aprobētu tehnoloģiju, kur būtiski jauni izrāvieni nav manāmi, līdz ar to interese par tiem būtiski mazinājusies. Vairāki ražotāji izstādē piedāvājuši GNSS iekārtu modeļus ar iebūvētām lāzersensoru kamerām. “Pagaidām gan īsti nav saprotams, kā tās pielietot – izspraušanā vai uzmērīšanā, taču šāds piedāvājums ir parādījies,” konstatējis R.Mellēns. Paša R. Mellēna pārstāvētā kompānija SIA GreenValley izstādē piedalījusies ar vairākām jaunām iekārtām – jauna mobilā skenēšanas sistēma, uz auto novietojamais skeneris, kā arī neliels, portatīvs rokas skeneris. Inovatīvs jaunums esot rotējoša tipa skeneris, kas piestiprināms droniem, kā arī paša drona vadības sistēma (apstrādā punktu mākoņa datus un attēlo uz operatora ekrāna tiešsaistē), kas ļauj lidot starp kokiem, alās un citās sarežģīti pieejamās, šķēršļotās vietās, neuztraucoties par avarēšanu. Piedāvāta arī jauna tipa programmatūra, kurā apvienota gan fotogrammetrija, gan LIDAR datu apstrāde, kas līdz šim vienmēr bijuši atsevišķi produkti no dažādiem ražotājiem.

Tomēr arī dronu klātbūtne forumā aizvien bijusi būtiska, portālam Mernieks.lv pauda Andrejs Veliks, SIA A-Geo valdes loceklis. Šogad bijis vērojams, ka uz dronu ražošanas attīstību nopietnāk atvēzējušās arī Eiropas Savienības valstis (tiesa, ES ražoto bezpilota lidaparātu detaļas tiekot izgatavotas Dienvidkorejā, Eiropā vienīgi tiek samontēts gala produkts). Tomēr ES ražojumi ne vien cenas, bet arī kvalitātes ziņā joprojām būtiski (vismaz par 4 gadiem) atpaliekot no Ķīnā (DJI) ražotajiem analogiem. Viena no galvenajām atšķirībām esot sensoru trūkums, kas padara dronu vadīšanu nedrošāku. Interesants atklājums šāgada izstādē bijis batimetriskais skeneris, ar ko iespējams izmērīt ūdenstilpņu parametrus.

Savukārt no SIA A-Geo pārstāvētā Itālijas instrumentu tirgotāja Stonex izstādē ticis prezentēts lāzerskeneris (gan pārnēsājams, gan uz auto jumta novietojams), kura programmatūras risinājumā iekļauti mākslīgā intelekta algoritmi, kas ļauj jau automātiski atpazīt dažādus elementus vidē – kokus, automašīnas – “praktiski visu, ko redz apkārtējā vidē” -, kas ļoti atvieglojot datu apstrādi.

Līdzās SLAM tehnoloģijai aparatūrā, otra svarīgā tendence ģeotelpiskās informācijas nozarē ir dažādu jaunu programmatūras risinājumu parādīšanās datu apstrādes jomā, arvien vairāk integrējot un utilizējot arī mākslīgā intelekta algoritmus (kas gan vēl neesot spējīgi paveikt plašu uzdevumu spektru). Šo tendenci akcentē Aldis Pizāns, CHC NAV izplatītāju pārstāvis. “Dažādi programmatūras risinājumi mākoņdatņošanas, punktu mākoņu vizualizācijas jomā tagad tiek piedāvāti kā ārpakalpojumi – mērniecības uzņēmums tos var abonēt, pasūtīt kā ārpakalpojumu. Mākslīgā intelekta iesaiste programmatūrās ir būtiski progresējusi objektu klasificēšanas jomā. Tomēr mans profesionāļa subjektīvais viedoklis ir tāds, ka pagaidām mākslīgais intelekts vēl nav tā apmācīts, lai spētu veikt darbus plašākā amplitūdā. Esam vēl tālu līdz tam, lai teiktu, ka mākslīgais intelekts dara visu, un mērnieks teju vairs nav vajadzīgs,” analizē A. Pizāns. Savukārt iekārtu jomā kā vienu no pamanāmākajiem jaunumiem viņš atzīmē GNSS iekārtu aprīkošanu ar kamerām un lāzertālmēriem.

Pašu CHC NAV portfolio jaunums esot bezpilota lidaparāts, kura īpašā iezīme esot tāda, ka avārijas situācijā tas spējot nolaisties tikai ar trīs propelleriem, ja viens tiek sabojāts (par četru propelleru droniem nekas tāds līdz šim nebija dzirdēts un faktiski uzskatīts par fiziski neiespējamu), kā arī operēt mērenā lietū: “Smidzināšanu noteikti izturēs, spēcīgāks lietus – uz klienta paša atbildību.” Tāpat CHC NAV Eiropas tirgū sākot piedāvāt rokas skeneri ar 32 skenēšanas līnijām iepriekšējo 16 līniju vietā, kas sniedz iespēju skenēt lielākā attālumā (no 60-120 metriem).

Ēriks Trišins no SIA GPS Partners uzsver vairākus savas kompānijas pārstāvētā ražotāja Leica Geosystems jaunos instrumentus, kas tika prezentēti izstādē. “Ir radīts interesants, inovatīvs risinājums KickTheMap, kas viedierīci kopā ar GNSS RTK aksesuāru padara par ideālu instrumentu komunikāciju (tranšeju) fiksēšanai. Tāpat tas spēj veidot gan 3D modeļus, gan palīdzēt mērniecībā.” Cits jaunums ir Leica ICON iCS50 – robotizēts būvniecības rīks, kas ļauj veikt gan vienkāršus, gan sarežģītus izspraušanas un 3D mērījumu uzdevumus. “Tas paredzēts gan celtniekiem, gan mērniekiem, kas darbojas celtniecībā. Unikāls rīks – līdzīgs tahimetram, bet ar to iespējams veikt visa projekta izspraušanu,” informē Ē. Trišins.

Arī Armands Celms, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta direktors, InterGeo ievērojis, ka datu apstrādes risinājumi kļuvuši par globāliem ārpakalpojumiem, integrējot tajos atšķirīga formāta datus, ievāktus ar dažādiem instrumentiem. Tāpat arvien lielāka kļūstot mākslīgā intelekta nozīme, tiesa, jāņem vērā, ka MI algoritmi jāapmāca atbilstoši lokālajām īpatnībām, tai skaitā jau pieminētajā objektu identifikācijā. “Koks Latvijā nav tas pats, kas koks Centrālāzijā. Šeit jābūt prasmēm pareizi ievadīt informāciju, lai apmācītu mākslīgā intelekta algoritmus. Cilvēks bez kvalifikācijas to nevar izdarīt,” uzsver A. Celms. Vienlaikus ar dažādām digitālajām tehnoloģijām piesātināto iekārtu dominanci, nekur nepazudīšot arī “klasika”. “Optiskie instrumenti tiek un tiks ražoti. Tas ir svarīgi arī akadēmiskās apmācības procesā, lai jaunajos ģeodēzistos veidotos ģeotelpiskā izpratne,” skaidro A. Celms.

Klasiskie mērniecības instrumenti izstādē tomēr bija mazāk pamanāmi, atzīst Una Krutova, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vecākā eksperte ģeoinformācijas sistēmu jautājumos. “Dominēja LIDAR pārnēsājamie skeneri – gan tie, kas ievāc punktu mākoņus, gan tie, kas strādā ar fotogrammetrijas metodēm, kuras tagad iebūvētas pat parastajos instrumentos. Arī jaunākajos mobilo telefonu modeļos iebūvētas dažādas iespējas – faktiski lietotājs var pievienot telefonam GPS anteni, iegūt punktu mākoni un aizsūtīt uz kādu tīmekļa vietni datu apstrādei. Vēl viena tendence ir pieprasījums/piedāvājums dinamiskam procesam, kurš notiek teju reālajā laikā – datu pēcapstrāde norisinās daļēji jau to iegūšanas brīdī. Kopumā tas viss rada iespējas jaunām, inovatīvām pieejām mērniecībai, ko diezgan daudzi jau izmanto,” stāsta U. Krutova.

Tehnoloģiju progress – mērnieka profesijas drauds vai iespēja?   

Tehnoloģiju attīstība, paaugstinoties to precizitātei un darbam ar tām kļūstot vienkāršākam, kas paplašina to pieejamību ne vien profesionāļiem, bet arī ikdienas lietotājam (turklāt ienākot arī mākslīgā intelekta risinājumiem, kas palīdz ne tikai datu ieguvē, bet arī to apstrādē) kārtējo reizi liek uzdot jau labu brīdi nozarē cirkulējošo jautājumu – vai nākotnē “precīzā mērīšana” aizvien būs tikai akadēmiski izglītotu profesionāļu prerogatīva, vai to varēs darīt teju ikviens, kuram ir vispārēja pamata sapratne par digitālajām iekārtām un interese veltīt mazliet laika, lai apgūtu šīs metodes? Vai kā pēdējais bastions, kas sargās profesionāļu darbu, paliks vienīgi normatīvo aktu prasības (pēc sertificēta speciālista atbildības), līdz kādā brīdī kritīs arī tas? Par to aptaujāto ekspertu viedokļi ir samērā vienprātīgi – jā, jaunās tehnoloģijas sniedz iepriekš nebijušas iespējas diezgan precīzu datu ieguvē ar vienkāršām metodēm, tomēr tam līdzi nāk arī virkne ar jaunām niansēm un izaicinājumiem, kuru izpratnei tomēr ir un būs nepieciešama profesionāla izglītība.

“Gan jā, gan nē. Lai paspēlētos, patlaban skenēt iespējams arī ar parastu mobilo telefonu. Jaunākajos Iphone modeļos ir iebūvēts LIDAR, ar kuru lielā daļā gadījumu var iegūt centimentra precizitāti arī cilvēks ar minimālām priekšzināšanām. Savukārt, ja gribat iegūt profesionālu rezultātu ar absolūtu garantiju, ka šī centimetra precizitāte patiešām ir sasniegta (un visos gadījumos), tad izglītība joprojām ir nepieciešama un nāksies pielikt lielākas pūles, izprast metodiku, kā pareizi skenēt. Ir nepieciešams izmantot kontrolpunktus piesaistei, jo rokas skeneri dod labu relatīvo precizitāti (punkts pret blakus esošo punktu), bet ar absolūto precizitāti, kur ir runa par lielākiem attālumiem, vēl ir problēmas, un diez vai tuvākajā laikā tās tiks atrisinātas. Tur joprojām nepieciešams ģeodēzists, kurš prot veikt punktu kontroli. Tāpēc ģeodēzisti pavisam noteikti neizmirs!” – skaidro M. Knoks. “Problēma patlaban ir nevis amatieros, kas mēģinātu strādāt ar profesionāliem rokas skeneriem, bet drīzāk pretēja – profesionāļos, kas sāk izmantot parastu mobilo telefonu, un, pāris reizes iegūstot labu rezultātu, pieņem, ka tā būs vienmēr, ieslīgst pašpārliecinātībā un šādi izdarītus mērījumus vairs nepārbauda,” brīdina eksperts.

Tendence, ka tehnoloģijas arvien vairāk atvieglo un vienkāršo lietotāja darbu, ir pastāvējusi visu laiku, atzīst A. Veliks. “Cilvēkam arvien mazāk jāzina par pašas iekārtas darbību, var vairāk pievērsties tieši veicamajam uzdevumam. Ikviens ražotājs mēģina panākt, lai lietotājam izpildīt uzdevumu kļūtu arvien vienkāršāk un saprotamāk. Lietotājam nav jāzina, kā notiek process, lietotājam svarīgs ir rezultāts. Tā tas ir ne tikai mērniecībā, bet ar visām iekārtām, visās nozarēs,” secina A. Veliks.

Citās domās par tehnoloģiju progresa ietekmi uz lietošanas vienkāršību ir R. Mellēns. “Manuprāt, viss kļūst tieši sarežģītāk. Arī ar Iphone pieejamo skeneri nebūt nav tik vienkārši strādāt – ja kāds tam netic, lai pamēģina paņemt telefonu, noskenēt teritoriju un uzzīmēt topogrāfisko plānu. Nekas nav vienkārši – ir jāsaprot, kā tehnoloģija darbojas, kā to pielietot, kā var panākt precizitāti, un kur rodas kļūdas. Datus ievākt vēl ir vienkārši, taču tas ir tikai pirmais solis. Vari uzlikt skeneri arī uz sava kaķa, lai viņš staigā pa māju, un nākamajā rītā tavā rīcībā būs tik daudz datu, ka nezināsi, ko ar tiem iesākt. Svarīgi datus ne tikai ievākt, bet arī prast apstrādāt,” norāda R. Mellēns. Tiesa, arī viņš atzīst, ka šajā ziņā palīgā nāk mākslīgais intelekts, kas ļauj apmācīt programmatūru automātiski atpazīt zīmes, vietējos simbolus, gan izejas datos, gan fotogrāfijās, tādējādi paātrinot procesu.

“Jau tagad ir situācijas, ar kurām saskārušies, piemēram, Lauku atbalsta dienesta darbinieki, saņemot pieprasījumus platību maksājumiem, kad lauksaimnieks ir pārliecināts par sava ar telefonu veiktā uzmērījuma pareizību, taču dati rāda ko citu. Pat ja pieņemam, ka mobilās un visiem pieejamās rokas skeneru tehnoloģijas kļūst aizvien precīzākas, paliek jautājumus – kurš parakstīs šādus datus, ja tos ieguvis neprofesionālis, kurš nezina, kā tos pārbaudīt ar citu uzmērīšanas metodi?” – retoriski vaicā A. Celms. Ir pozitīvi, ka jaunās tehnoloģijas veicina sabiedrības vispārējo ģeotelpisko pratību, tomēr domāt, ka tās varētu aizstāt profesionāļu darbu, vēl ir pāragri, uzskata LBTU profesors.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Foto galerija: bilžu autori  Armands Celms (t.sk. titulbilde), Rūdolfs Mellēns, Una Krutova, Ēriks Trišins

(c) Ēriks Trišins:

(c) Una Krutova:

(c) Armands Celms (+titulbilde):

(c) Rūdolfs Mellēns: