Ģeomātikas speciālistu deficīts, kā arī to nepietiekamās prasmes Latvijā saistītas gan ar sabiedrības (un īpaši – jauniešu) zināšanu un intereses trūkumu par ģeotelpiskās informācijas nozari, gan ar ne vienmēr mūsdienu prasībām atbilstošu un kvalitatīvu augstāko izglītību. Šādus secinājumus izteica Rīgas Tehniskās universitātes organizētā pasākuma (semināra ar prezentācijām, paneļdiskusiju un grupu darbu) “Iespējas un izaicinājumi ģeomātikas nozarē” dalībnieki.

Jānis Kaminskis, Rīgas Tehniskās universitātes ģeomātikas studiju programmas direktors, pasākuma ievada prezentācijā par mūsdienu ģeomātikas izglītību Latvijā izklāstīja pārmaiņas, ko sistēmā ienes jauno nozares profesiju standartu (ģeotelpisko datu inženieris bakalaura programmā un ģeotelpiskās informācijas inženieris maģistra līmenī) ieviešana un iepriekšējo četru standartu svītrošana, kā arī minēja piemērus no ārvalstu pieredzes, kur universitātes izkopušas starptautisko sadarbību ģeomātikas izglītībā tādā mērā, ka pat veido kopīgas ģeodēzijas maģistra studiju programmas (šādā veidā sadarbojoties Delftas, Cīrihes, Milānas un Gēteborgas universitātes). Jaunie speciālisti ārzemēs darba vietas, pirmkārt, atrodot privātajā un valsts sektorā, kā arī pašvaldībās.

Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur viskūtrāk izmanto satelītu/kosmosa industrijas sniegtos datus, jo mūsu valstī to dara tikai pāris institūcijas – šādu, skumīgu secinājumu konferencē sniedza Dāvids Štēbelis, Eiropas Kosmosa aģentūras industriālais koordinators. Kopumā Latvijā kosmosa sektorā strādā 91 darbinieks (no tiem pilnas slodzes darbinieki ir tikai 31). “Mums nav izveidojusies speciālistu bāze, kas nodarbotos ar konkrētiem pienākumiem,” secina D. Štēbelis. Tālizpētes jomā visvairāk trūkst attēlu apstrādes un interpretācijas, datu analītikas un mašīnmācīšanās, kā arī mākslīgā intelekta un ĢIS programmu prasmes. Lielākās problēmas šajā ziņā vērojamas tieši valsts sektorā (gan ar darbinieku atlasi, pieņemšanu darbā, gan noturēšanu, kā arī darbinieku kompetenci).

Uzņēmumi uzverot, ka izglītības programmas ģeomātikas jomā neatbilst kosmosa sektora mūsdienu prasībām. Studijās pārāk maz tiekot izmantotas mūsdienu tehnoloģijas, joprojām strādājot ar papīra kartēm. Studentiem no augstskolas sola trūkst praktiskās pieredzes, kā risināt problēmas. Līdz ar to būtu jāattīsta arī kompetenču izglītības pieeja, iesaka D. Štēbelis. Arī jauno darbinieku apmācīšana uzņēmumos uz vietas bieži neesot rezultatīva – lai gan tajā tiekot ieguldīti lieli resursi, rezultāts izpaliek.

Kosmosa nozare varētu finansēt jaunus apmācības kursus universitātēs. “Mēs vēlētos redzēt universitāšu iesaisti jaunu studiju moduļu veidošanā ģeomātikas kursa ietvaros – piemēram, izglītība tālizpētes jomā. Mēs varētu sagādāt tam nepieciešamo finansējumu,” sacīja D. Štēbelis. Tāpat kosmosa aģentūra varētu finansēt arī industriālās maģistra programmas pieeju (kad maģistra darbs tiek izstrādāts, risinot konkrētu, kādas iestādes/aģentūras/valsts kapitālsabiedrības pasūtītu problēmu, un industrija nosedz izmaksas, kas saistītas ar darba izstrādi). Līdzīga pieeja jau tiekot īstenota doktorantūras studijās.

Tāpat uzlabot iespējams arī esošo speciālistu prasmes. Arī šajā jomā Kosmosa aģentūra plāno organizēt specifisku apmācību kursu, par kura precīzu ievirzi vēl tiks lemts.

Linda Gulbe, SIA “Baltic Satellite Service” vadošā pētniece, konferencē iepazīstināja ar tālizpētes metožu praktisku pielietošanu, nosakot elektrolīniju aizsargjoslu fragmentus, kuros nepieciešams veikt koku un krūmu izciršanu. Kopējais elektrolīniju garums Latvijā vairāk nekā 2 reizes pārsniedz ekvatoru – 92 000 kilometru. Galvenais izaicinājums darbā bijusi telpiskā un laika izšķirtspēja. Reizēm krūmu joslas satelītattēlos ir ļoti vāji saskatāmas, tāpēc labāks datu avots varētu būt lāzerskenēšanas dati, taču tie nereti ir novecojuši. Tāpēc izlemts pielietot datorizētās metodes, aktuālos satelītattēlus salīdzinot ar lāzerskenēšanas datiem, un meklējot tajos neatbilstības. Mašīnmācīšanās algoritmus var apmācīt, zinot, kā izskatās teritorijas, kurās koki un krūmi atrodas. Vienlaikus jāzina arī koku vainaga augstums un koka attālums no elektrolīnijas, lai saprastu, vai tas apdraud elektrolīniju. Tam noderējuši meža inventarizācijas dati.

“Apkopojot pieredzi projektos, vēlos uzsvērt, ka galvenie izaicinājumi saistīti ar datu izšķirtspēju, lai gan, ja arī vienmēr un visur būtu iespējams iegūt drona kvalitātes ortofoto, tad rastos nākamā problēma – kā apstrādāt šo milzīgo datu apjomu. Taču iespējamie risinājumi ir meklējami mākslīgā intelekta un dziļās mašīnmācīšanās nozarēs. Tālizpētes jomā arvien vairāk būs jāizmanto MI risinājumi,” rezumēja L. Gulbe.

Rūdolfs Mellēns, SIA “Geo Pro” valdes loceklis konferencē pastāstīja par pieredzi, strādājot pie Baltkrievijas robežas izpētes, kur darba uzdevums bijis ļoti skarbs – 180 kilometru garā posmā uzrādīt katru koku ar vismaz 18 cm diametru. Turklāt šo izpēti nedrīkstēja veikt, izmantojot jebkādus lidaparātus. Tāpēc nācies lietot lāzerskenerus, staigājot ar kājām, jo darbi bija jāveic ziemas sezonā, kad bija bieza sniega sega un ar auto nebija iespējams pārvietoties. Kopā projekta gaitā ar LIDAR 360 programmu automātiski identificēti vairāk nekā 770 000 koki, manuāli pievienoti ieraksti par katra koka sugu. Datu apstrāde prasījusi 4 mēnešus. Pēc tam līdzīgi darbi veikti arī Brīvdabas muzejā, Rīgas lidostā un citās vietās.

Konferences pirmā daļa noslēdzās ar nelielu paneļdiskusiju, kurā pieredzē par ikdienas darba sasaisti ar profesionālo izglītību un citiem jautājumiem dalījās vēl vairāku institūciju pārstāvji. Valdis Bērziņš, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) ģenerāldirektora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos, atzina, ka ir jūtams augsti kvalificētu ģeodēzistu, kartogrāfu, ĢIS ekspertu trūkums, ar ko aģentūra saskārusies vairāku projektu realizācijā. Vienā no projektiem – Rīgas digitālā dvīņa izstrādē -, ar nolūku veicināt pašu darbinieku prasmju attīstību, datu apstrādi izlemts veikt LĢIA iekšienē, lai gan to būtu bijis iespējams pasūtīt arī kā ārpakalpojumu. “Cenšamies ieviest automatizācijas risinājumus, taču tehnoloģiskās ražošanas līmenī to vēl nevar, jo tehnoloģija vēl nav tādā līmenī, lai nerastos kļūdas, kas tāpat jāpārbauda manuāli. Ceram uz universitātēm, kas apmācīs studentus, kuri cels ģeopratību gan mūsu iestādē, gan valstī kopumā,” sacīja V. Bērziņš.

Rīgas pašvaldībā galvenā problēma savukārt esot finanšu trūkums, līdz ar to trūcis arī tehnisko un cilvērkesursu ĢIS tehnoloģiju izmantošanas iedzīvināšanai. Ilgu laiku bija jāpārliecina pilsētas vadība, ka ĢIS datiem ir nozīme, ka tie ir nepieciešami pilsētas pārvaldībai. Beidzot šie argumenti esot sadzirdēti un kļūstot mazliet vieglāk – pēdējo gadu laikā radusies iespēja celt atalgojumu vismaz svarīgākajiem ĢIS profesionāļiem, atzina Gunta Grūbe, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes Ģeotelpiskās informācijas aprites nodaļas vadītāja.

Taču kā otru izaicinājumu viņa atzīmēja arī augstskolu beidzēju sagatavotību. Tehnoloģiju zināšanās jaunieši esot gana apsviedīgi, taču problēmas radot domāšanas veids un neadekvāta sevis uztvere. “Viņiem šķiet, ka jau ir zvaigznes, nepieņem pieredzējušāku cilvēku padomus, nepakļaujas insrukcijām, pārāk paļaujas uz mākslīgo intelektu. Jāatceras, ka mākslīgais intelekts nevar aizstāt loģisko domāšanu, tikai paveikt tehniskas lietas. Arī vecākai paaudzei ir arvien grūtāk pieņemt šo “mileniāļu” paaudzi,” norādīja G. Grūbe.

“Mūsu vīzija ir tāda, ka valsts, pašvaldību iestādes savu funkciju īstenošanai arvien vairāk izmanto dažādus satelītu datus. Prasmīgas izglītības trūkums šajā ziņā ir viens no lielākajiem traucēkļiem. Universitātēs jābūt vairāk kursiem un programmām, kas specializējas šajos priekšmetos. Reizēm pasniegt kursus aicināti Eiropas kosmosa aģentūras eksperti, bet viņi nevar aizstāt profesionālās mācību programmas,” sacīja Kaspars Karolis, Izglītības un zinātnes ministrijas Kosmosa nozares eksperts.

Risinājumi – jauniešu ieinteresēšana, universitāšu sadarbība

Konferences otrajā daļā tika organizēts praktiskais seminārs sadalot klātesošos trijās grupās un dodot uzdevumu sniegt risinājumus cilvēkresursu trūkumam ģeomātikas nozarē.

Viena no darba grupu identificētajām problēmām – izpratnes un intereses trūkums jauniešos par ģeotelpiskās informācijas jomu, attiecīgi risinājumi saistīti ar šādas intereses veicināšanu jau no mazotnes, ģeopratību sākot mācīt jau pamatskolā vai pat bērnudārzā. Bērnus varētu ieinteresēt ar viņiem saprotamām, atraktīvām piesaistes formām – piemēram, datorspēlēm (arī populārajā spēlē “Minecraft” iespējams integrēt ģeotelpiskus uzdevumus) vai dažādiem spēles formāta praktiskiem uzdevumiem (piemēram, uzzīmēt sava rotaļu laukuma karti).

Reizēm pat studentiem esot atklājums, ka Latvijā notiek ģeotelpisko datu ieguve, izmantojot lidaparātus. Turklāt arī sabiedrībā kopumā nav ne zināšanu par to, ka ģeotelpiskās informācijas jomās trūkst speciālistu, ne izpratnes, pie kādām sekām tas var novest.

Speciālistu pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību raksturojot šādi (aptuvenie) dati – šogad ģeomātikas nozarē visās trīs augstskolās studijas pabeiguši labākajā gadījumā padsmit maģistri, uz kuriem pretendē kopumā ap 300 darba devējiem – 29 uzņēmumi, kas nodarbojas ar kosmosa tehnoloģijām, apmēram 200 mērniecības uzņēmumi, apmēram 43 pašvaldības un ap 15 valsts iestādēm-lielajiem datu ražotājiem.

Savukārt, lai risinātu vairāku konferences dalībnieku akcentētos kvalitātes izaicinājumus izglītības jomā, ierobežotu resursu un intelektuālās kapacitātes apstākļos arī Latvijas universitātēm vajadzētu ņemt piemēru no ārzemju augstskolām un savstarpēji ciešāk sadarboties studiju moduļu izveidē un īstenošanā, turklāt veidojot šādu sadarbību arī ar vismaz tuvāko kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – kolēģiem.

FOTO GALERIJA ar bildēm pilnā izmērā

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv