Pēc Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) iniciatīvas 12. jūnijā norisinājās pirmā darba grupas sapulce, kas veltīta ambiciozam mērķim ar potenciāli tālejošām sekām gan mērniecības un ģeodēzijas, gan citās ar ģeotelpisko datu ieguvi un apstrādi saistītās profesijās. Tā būtu jaunas tautsaimniecības nozares – ģeotelpiskās informācijas nozares (nosaukuma sākotnējais “darba variants”, kas laika gaitā var mainīties) – izveide.

Bez idejas iniciatoriem sēdē bija pulcējušies pārstāvji no dažādām gan sabiedriskajām, gan valsts organizācijām un izglītības iestādēm – Latvijas Mērnieku biedrības, Valsts zemes dienesta, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Ekonomikas ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes u.c.

Sēdes ievadā LKĢA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis iepazīstināja ar idejas rašanos un pamatojumu. Mūsdienās ar ģeotepisko datu ieguvi un apstrādi ir saistīts daudz plašāks profesiju loks kā senāk – tie vairs nav tikai mērnieki, ģeodēzisti un kartogrāfi. “Ja runājam par nozares tvērumu, manuprāt, tam būtu jāaptver pilnīgi visas ar ģeotelpiskajiem datiem saistītās profesijas – ieskaitot tālizpētes veicējus, datu turētājus, apstrādātājus,” norādīja M. Rutkovskis. Daļēji iedvesmu atvēzēties uz šo mērķi sniedzis arī nebūt ne ātrais (3 gadu garumā ilgušais) un vieglais, tomēr galu galā sekmīgais un rezultatīvais darbs pie jauno profesijas standartu izstrādes.

Nozares izveide LKĢA ieskatā nozīmētu dažādus vērtīgus ieguvumus ne tikai pašā nozares iekšienē esošajiem, bet arī sabiedrībai kopumā. Nozares dalībniekiem tas palīdzētu gūt vienotu izpratni par ģeotelpiskajiem datiem, nodrošināt godīgāku konkurenci, dotu iespēju slēgt nozares ģenerālvienošanos (piemēram, par minimālo darba samaksu, līdzīgi būvniecības nozarei) u.c., savukārt sabiedrībai nodrošinātu labklājību, kas balstīta visaptverošos ģeotelpiskajos datos un viegli pieejamā ģeotelpiskajā informācijā, jaudīgāku pienesumu valsts ekonomikai, augstāku ģeopratību un citus labumus.

Patlaban dažādu ministriju pārziņā ir izkaisīti normatīvie akti, kas regulē ģeotelpiskās informācijas radīšanu un apstrādi, līdzīgi arī ar ģeotelpisko informāciju saistītās profesijas, darbības un apakšnozares ir izmētātas pa NACE klasifikāciju. LKĢA piedāvājums būtībā ir “izvilkt” no šīm dažādajām nišām ārā visu, kas attiecas uz ģeotelpiskās informācijas radīšanu un apvienot to zem vienas ģeotelpiskās informācijas nozares “cepures”. Pat ja šobrīd varētu šķist, ka šo darbību/profesiju kopums vēl ir pārāk mazs atsevišķas (kaut vai otrā NACE līmeņa) nozares izveidei (par to gan varētu strīdēties, jo jau tagad pie tā būtu pieskaitāmi, kā jau minēts, ne vien mērnieki, kartogrāfi un ģeodēzisti, bet lērums citu profesiju, sākot no BIM modelētājiem, aerofotogrāfiem (vai faktiski jebkura, kurš profesionālos nolūkos uzņem ar koordinātām iezīmētas fotogrāfijas), beidzot ar meteorologiem un militāristiem), tad jāņem vērā, ka gan tuvā, gan vidējā termiņā šajā jomā gaidāma ļoti strauja izaugsme (dažādi tirgus pētījumi paredz vairākkārtīgu apgrozījuma pieaugumu jau dažu gadu laikā).

M.Rutkovskis apliecināja, ka LKĢA, piesaistot palīgos studentus, iecerējusi veikt arī citu Eiropas valstu pieredzes izpēti, gūstot priekšstatu par to, kādā attīstības stadijā ģeotelpiskās informācijas nozare ir šajās zemēs. “Tas noteikti ir viens no svarīgajiem jautājumiem, kuru mums jānoskaidro – ko un kā dara citi? Mums nav jāizgudro divritenis, mēs varam mācīties no labajiem piemēriem,” – sacīja LKĢA vadītājs.

Kas tieši iecerēts un kā to panākt?

Pirmais jautājums, uz ko idejas autoriem jāatbild – ko īsti nozīmēs “savas nozares izveide”? Kas ar to tiek saprasts? LKĢA prezentētajā ceļa kartē minētas vairākas lietas – gan normatīvā regulējuma grozījumi, gan nozaru kvalifikācijas struktūras izmaiņas, gan Profesiju klasifikatora aktualizēšana, kā arī – sava NACE koda izveide.

Visambiciozākais un šķietami visgrūtāk sasniedzamais, bet vienlaikus nozares izveidi visapliecinošākais uzdevums ir tieši pēdējais – NACE koda iegūšana. Jāņem vērā, ka, tieši balstoties uz NACE kodu, nozarē iespējams, piemēram, slēgt ģenerālvienošanos par minimālo darba samaksu (ko LKĢA min kā vienu no nozares izveides ieguvumiem).

Patlaban mērniecības un ģeodēzijas pakalpojumi NACE klasifikatorā ir “aizslēpti” aiz ja ne deviņām, tad vismaz četrām atslēgām. “Mātes” kategorija ir “Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi” (NACE klasifikācijā apzīmēta ar burtu M), kas ir viena no tikai 21 lielajām nozarēm (ērtības labad dēvēsim par “virsnozarēm”). Šīs virsnozares ietvaros kā viena no apakšnozarēm ir ar 71. kodu apzīmētā “Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze”, savukārt zem tās slēpjas 71.1. “Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi un konsultācijas”. Pēdējais apakšlīmenis ir 71.12 “Inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas”, zem kuras varam ieraudzīt dažas no “klasiskajām” ģeotelpiskās informācijas darbības jomām kā “zemes uzmērīšana un robežu izpētes darbi” un “kartogrāfiskās un telpiskās informācijas sniegšana”.

LKĢA jau esot saskārusies ar attieksmi, ka patlaban nozare esot “par mazu”, lai tai būtu savs NACE kods. Visticamāk, ģeotelpiskās informācijas nozarei tiešām nebūtu reāli uzreiz kļūt par vienu no lielajām virsnozarēm, iegūstot savu NACE burtu, taču uz “otrā līmeņa” nozari (ar savu ciparkodu uzreiz zem “Zinātniskajiem, tehniskajiem un profesionālajiem pakalpojumiem”) tā varētu pretendēt visai pamatoti. Te gan jāņem vērā, ka NACE klasifikāciju nosaka nevis Latvijas vietējais, bet gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa regulējums. Eiropas Komisija un Eiropas centrālā statistikas iestāde “Eurostat” ir tās, kas tieši atbild par NACE klasifikācijas sistēmas uzturēšanu, pilnveidi, atjaunošanu, un dalībvalstīm vienpusēji nav iespēju tajā veikt būtiskas izmaiņas (katrā ziņā ne tādas, kas rosinātu “jaunas nozares” izveidi), lai saglabātu statistikas uzskaites vienotību ES.

Tas nenozīmē, ka NACE ir iekalta akmenī – izmaiņas tajā, protams, ir iespējamas. Savulaik NACE tika reformēta no NACE 1 uz NACE 1.1, tad uz pašreizējo NACE 2 (stājās spēkā 2008. gada sākumā) un 2023. gada pavasarī spēkā stājusies Regula (ES) 2023/137 (apraksts par regulu latviski: https://eur-lex.europa.eu/LV/legal-content/summary/statistical-classification-of-economic-activities-nace-revision-2-1.html) no nākamā gada 1. janvāra ievieš jau nākamo klasifikācijas sistēmu – NACE 2.1. Jāsecina, ka šis vilciens ģeotelpiskās informācijas nozarei ir aizgājis, jo NACE 2.1. nesola izmaiņas šajā ziņā. Galvenā jaunās klasifikācijas reforma ir informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares saskaldīšana divās daļās, faktiski nodalot masu mediju nozari no informātikas nozares. Taču sīkākas izmaiņas ir arī daudzās citās nozarēs (angliski par izmaiņām detalizētāk var lasīt šeit: https://dzs.gov.hr/UserDocsImages/dokumenti%20EN/NACE%20Rev.%202.1_most%20important%20changes.pdf).

Cīņa par NACE kodu nav cīņa tik daudz Latvijas, bet gan ES līmenī. Eurostat, iespējams, mēdz uzklausīt gan industrijas ekspertus, gan arī signālus, kas nāk no nacionālajām statistikas iestādēm. Tas nozīmē, ka ģeotelpiskās nozares veidotājiem, pirmkārt, būtu jāstrādā nozares Eiropas līmenī, aktīvi promotējot šo jautājumu Eiropas Mērnieku padomē. Vietējā līmenī viens ceļš varētu vest uz Centrālo statistikas pārvaldi un Ekonomikas ministriju kā tās pārraudzības iestādi. Katrā ziņā, redzot, cik dinamiski tiek reformēta IKT nozare, arī ģeotelpiskās informācijas nozares straujā attīstība un pārmaiņas, ekspertu atbilstoši pamatotas, varētu rast dzirdīgas ausis Eurostat un Eiropas Komisijas līmenī.

Salīdzinoši elastīgāk iespējams veikt izmaiņas Profesiju klasifikatorā (Latvijā grozījumi tajā tiek pieņemti itin bieži), taču vairāk gan detaļās, ne tādā mērogā, kas pretendētu uz jaunas nozares izveidi. Arī profesiju klasifikators pamatā ir saskaņots ar starptautisko standartu (ISCO-08), tajā valstīm iespējams veikt lokālas izmaiņas, pievienojot specifiskākas profesijas zem pamatkodiem. Taču nez vai iespējams tikai nacionālā līmenī mainīt pamatkodus, piemēram, 216. profesiju grupu pārvērst par “ģeotelpiskās informācijas nozares” grupu, izmetot no tās tur savādā kārtā iekārtojušos “dizainerus” un pielasot klāt kaut ko “ģeotelpisku” no citām grupām. Jāsecina, ka arī šeit vērienīgu izmaiņu panākšanai būtu ejams starptautisks ceļš, šoreiz jau ANO līmenī (par ISCO-08 atbild ANO aģentūra – Starptautiskā Darba organizācija).

Nosacīti lokāla un no starptautiskiem standartiem mazāk atkarīga ir Latvijas nozaru kvalifikācijas struktūra, kur vairākas ar ģeotelpiskās informācijas darbībām saistītas profesijas sagrupētas zem būvniecības nozares. Taču nozaru kvalifikācijas struktūra vairāk veidota izglītības standartu vajadzībām, turklāt tā pirms vairākiem gadiem pilnveidota ES Sociālā fonda finansēta projekta ietvaros, kur viens no mērķiem bijis “nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai”. Tātad – jau atkal – tomēr jārēķinās ar šo “Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru” un jāpēta, vai un kā tās ietvaros iespējams izdalīt ģeotelpiskās informācijas nozari, un, ja tas iespējams – ko uz tā pamata varēs iesākt? Vai, balstoties uz Latvijas nozaru kvalifikācijas struktūru, ģeotelpiskās informācijas industriju varēs pasludināt par “atsevišķu nozari” ne tikai izglītības kontekstā vien, un uz tā pamata, piemēram, slēgt nozares ģenerālvienošanos un paveikt citas labas lietas? Tas, visticamāk, ir jautājums juristiem un ierēdņiem.

Sanāksmes dalībnieku spilgtākie komentāri

Una Krutova, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra:

“Nozares tvērums no “nosacīti” parastās mērniecības ir paplašinājies un tajā ienākušas gan jaunas tehnoloģijas, gan iepriekš nebijušas datu pielietošanas iespējas. Tas ir identitātes jautājums – saprast, kas mēs esam, un kur ejam. Vienlaikus pagaidām tas atgādina neiespējamo misiju no sērijas: “Aizej tur – nezin kur, atnes to – nezin ko.””

Armands Celms, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte:

“Jāsaprot, ka procesā var būt izmaiņas – kādi nāks klāt, kādi atkritīs. Tā tas notiek vienmēr. Katrā ziņā nozares definēšana ir svarīga un pašapziņu ceļoša. Lietuvā un Igaunijā atsevišķu ģeotelpiskās informācijas nozaru nav, tādā gadījumā mēs kļūtu par pirmrindniekiem.”

Oskars Gabrusenoks, Valsts zemes dienests:

“Manuprāt, nozarei ir jābūt. Vajadzība pēc ģeotelpiskās informācijas, datiem un to ieguves un apstrādes speciālistiem pastāv, un, ja atsevišķa nozare šo pieprasījumu spēj nodrošināt labāk, tad, protams, tāda jāveido. Jāvirzās uz priekšu!”

Jānis Kaminskis, Rīgas Tehniskā universitāte:

“Pie jau minētā nozares tvēruma noteikti var pievienot arī vidi, plānošanu, hidrogrāfiju, kosmosa izpēti. Tā kā nedzīvojam ideālā pasaulē, mums jāstrādā arī ar “partizānu metodēm”, lai izsistu cauri to, ko vēlamies! Mums būs arī starptautisks atbalsts – gan no Eiropas Mērnieku padomes, gan Starptautiskās Mērnieku federācijas, gan Ziemeļvalstu ģeodēzijas komisijas un citām organizācijām. Mūsu nozare ir starp tām, kas tuvākajā laikā attīstīsies visstraujāk.”

Jānis Mažrims, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija:

“Piekrītu, ka nozare ir vajadzīga. Svarīgi, lai tā nepaliktu kā apakšnozare kādai citai. Neatkarīgai nozarei ir vieglāk pastāvēt par sevi, nekā esot, piemēram, zem būvniecības.”

Jānis Klīve, Latvijas Mērnieku biedrība/Rīgas Tehniskā universitāte:

“Ar nozares izveidi varam paaugstināt ģeopratību valsts līmenī, jo tā ir nākotnes “zelta bedre”. Citās valstīs jau tagad skaidrāk apzinās faktu, ka mūsdienās faktiski visas nozares ir saistītas ar ģeotelpisko informāciju. Tas ir ceļš, ko jāiet arī mums – Latvijas attīstības vārdā!”

Mārtiņš Reiniks, Latvijas Mērnieku biedrība/Rīgas Tehniskā universitāte:

“Traktēt nozari nav viegls uzdevums. Taču no tā nevajag baidīties. Jo mērķis ir ne tikai apvienot profesionāļus vai apmierināt kādas ambīcijas, bet gan sakārtot nozares vidi, izglītības jautājumus.”

“Esmu pārliecināts, ka mums izdosies. Kā tieši un kādā termiņā – to šobrīd pateikt grūti, taču pirms trim gadiem, kad sākām darbu pie jaunajiem profesijas standartiem, arī nekas nebija zināms. Vienkārši ir jāiet iekšā “tumšajā mežā” un jālaužas tam cauri!” – rezumēja M. Rutkovskis.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv