Jaunais gads gaidāms ar virkni plānotu satelītu un cita veida kosmosa misiju startiem. Portāls Geospatial World apkopojis svarīgākos no tiem, kas gaidāmi 2024. gadā.

Janvāris

8.janvārī plānots no Kanaveralas zemesraga Floridā plānots palaist Mēness robotu “Peregrine”, kam uz Zemes pavadoņa jānogādā krava ar mērinstrumentiem, bruģējot ceļu cilvēku atgriešanās lidojumiem nākotnē. Šī misija ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Tā ir pirmā ASV kosmosa lidaparāta došanās uz Mēnesi kopš “Apollo” projekta beigām pirms 50 gadiem. Tāpat tā ir pirmā reize, kad nosēšanos uz Mēness plānots veikt ar komercuzņēmuma organizētu lidojumu.

11.janvārī Japāna plāno palaist optisko novērošanas satelītu IGS Optical 8, kas kalpos gan valsts aizsardzībai, gan civilajai dabas katastrofu pārvaldības programmai.

Savukārt 26. janvārī Indija palaidīs orbītā savu laikapstākļu pētniecības satelītu INSAT-3DS, kura pamata uzdevums būs nodrošināt meteoroloģijas pakalpojumus Indijai.

Februāris

Mēness kosmosa programmas renesansi februārī turpinās iezīmēt ASV plāni palaist uz turieni vēl vienu robotu Nova-C. Arī tas pārvadās zinātniskos instrumentus, līdzdarbojoties lunārās izpētes un resursu utilizācijas programmā.

Februāra sākumā NASA plāno nogādāt orbītā satelītu PACE, kas veiks globālo okeānu krāsu mērījumus, kas nodrošinās datus par okeānu ekoloģiju un oglekļa aprites ciklu, kā arī dažādu gāzu uzkrāšanos atmosfērā.

Tāpat februārī plānots palaist Soyuz raķeti, kuras uzdevums būs nogādāt krājumus uz Starptautisko kosmosa staciju. Raķetes starts paredzēts 15. februārī no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā.

Marts

Marta sākumā ieplānots starts ambiciozajam NISAR, kas būšot lielākais un dārgākais līdz šim uzbūvētais radaru attēlveidošanas satelīts. NISAR spēs veidot detalizētas Zemes virsmas 3D kartes, kas noderēs gan dabas katastrofu monitoringā, dabas resursu pārvaldībā un klimata izmaiņu pētīšanā.

Tāpat martā tiks palaisti trīs Viasat-3 satelīti, kas nodrošināšot līdz šim neredzētu pakalpojumu ātrumu un elastību – ikviens satelīts spēs pārraidīt 1 terabitu datu sekundē un spēs fleksibli novirzīt savu kapacitāti tur, kur atrodas satelīta pakalpojumu klienti.

Aprīlis

Aprīlī NASA izmēģinās savu alternatīvu Krievijas Soyuz piegādes raķetēm satiksmē ar Starptautisko Kosmosa staciju. Kosmosa lidmašīnu sauc Dream Chaser un to uzbūvējusi kompānija Sierra Space. Tā ir atkārtojami izmantojama kravas un pasažieru transportlidmašīna, kas turpmāk varētu nodrošināt piegādes SKS.

Tāpat aprīlī ģeostacionārajā orbītā plānots nogādāt arī vairākus meteoroloģiskos satelītus GOSAT-GW.

Maijs

Interesanti, ka vienlaikus ar ASV intereses par Mēnesi atdzīvošanos “sarosījusies” arī Ķīna, kas maijā plāno palaist lunāro moduli Change 6, kura uzdevums būs savākt pirmos paraugus no Mēness “tumšās puses”. Zinātnieki cer, ka tas palīdzēs gūt vērtīgu ieskatu Mēness ģeoloģiskajā sastāvā un veidošanās vēsturē.

Jūnijs

Jūnijā paredzēts Eiropas Savienībā izstrādātās smago kravu nesējraķetes Ariane 6 starts. Tiek liktas cerības, ka Ariane 6 spēs nodrošināt krietni smagāku kravu nogādāšanu kosmosā, tādējādi apmierinot arvien augošo pieprasījumu pēc daudzu satelītu palaišanas vienlaikus dažādo satelītu konstelāciju vajadzībām.

Jūnijs solās būt svarīgs atskaites punkts arī Turcijas kosmosa industrijas vēsturē, jo turki grasās pirmo reizi palaist savu vietēji ražoto ģeostacionāro komunikāciju satelītu. Tas nodrošinās pakalpojumus klientiem gan pašā Turcijā, gan arī Eiropā, Āfrikas ziemeļu piekrastē, Vidējos Austrumos, Indijā un Indonēzijā.

Visbeidzot, svarīgu komunikācijas satelītu jūnija beigās plāno palaist arī Norvēģija. Arctic Satellite Broadband Mission, kā jau var noprast no tā nosaukuma, būs divi satelīti ar vienu mērķi – nodrošināt mobilā platjoslas interneta tīkla pārklājumu Arktikas reģionā gan militārām, gan civilām vajadzībām. Satelītus uzbūvējusi Norvēģijas aizsardzības ministrija sadarbībā ar Inmarsat un Northrop Grumman.

Jūlijs

Jūlijā savu vārdu satelītu jomā teiks arī Indonēzija, kas ar Falcon 9 nesējraķeti iecerējusi nogādāt orbītā ģeostacionāro komunikāciju satelītu Nusantara Lima ar 160 gigabitu sekundē datu pārraides kapacitāti.

Augusts

Jaunais “skrējiens pēc Mēness” nebeidzas ar valstu oficiālo kosmosa aģentūru centieniem – augustā uz Zemes pavadoni tiks nosūtīts arī par privātajiem līdzekļiem būvēts Mēness modulis, kas izmēģināšot “kritiski svarīgas tehnoloģijas Mēness nākotnes pētniecībai, ieskaitot mīksto nosēšanos, mobilitāti, resursu utilizāciju”.

Mēneša beigās gaidāms vēl viens NASA izstrādāts satelīts ar interesantu misiju. TSIS-2 mērīs Saules enerģijas apjomu, kas tiek izstarots tieši uz Zemi. Plānots, ka satelīts spēs aptvert un izmērīt 96% no solārā spektra enerģijas.

Septembris

Septembrī nozīmīgi notikumi gaidāmi Eiropas Savienības kosmosa programmā. Pirmkārt, Sentinel-4A satelīta palaišana. Jaunais Sentinel satelīts būs paredzēts gaisa kvalitātes un siltumnīcas gāzu koncentrācijas mērīšanai, ieņemot svarīgu lomu klimata pārmaiņu monitorēšanā.

Taču ar to ES pienesums satelītu skaitam orbītā nebūs izsmelts. Septembrī plānots palaist arī jaunākos Galileo navigācijas sistēmas satelītus – Galileo FOC 27 un 28. Tie arī būs paši pēdējie satelīti, kuri noslēgs Eiropas Savienības globālās navigācijas satelītu sistēmas izveidi.

Tāpat septembrī pirmo no diviem jaunās paaudzes satelītiem, kas paredzēts drošiem valdības un tās sadarbības partneru, kā arī starptautisko organizāciju sakariem, kosmosā nosūtīs Spānija – SpainSat NGI.

Oktobris

Savukārt oktobrī Eiropas Kosmosa aģentūra sūtīs izplatījumā satelītu Hera. Tam paredzēts iesaistīties planetārās aizsardzības misijā AIDA, kas izveidota Zemes aizsardzībai no asteroīdiem. Hera skrupulozi analizēs NASA eksperimenta, kurā tika dots trieciens kādam asteroīdam, rezultātā izveidojušos krāteri – tas ļaušot precīzāk sagatavoties Zemes aizsardzībai no līdzīgiem draudiem nākotnē.

Savukārt NASA novembrī grasās palaist satelītu Jupitera pavadoņa Eiropas pētīšanas misijā. Tas, riņķojot ap Jupiteru, neskaitāmas reizes palidos garām Eiropai un ar augstas izšķirtspējas kamerām un spektometriem pētīs tās virsmu un plāno atmosfēru, ar ledu caururbjošu radaru meklēs ūdeni, ar magnetometru un gravitācijas mērījumiem izzinās mēneša magnētisko lauku.

Novembris

Viens no gada gaidītākajiem notikumiem kosmosa pētniecībā patlaban nolikts uz novembri. Pirmo reizi kopš Apollo 17 misijas 1972. gadā kosmosa kuģis ar apkalpi dosies tālāk par Zemo Zemes orbītu. Artemis 2, kura sastāvā būs četri astronauti (trīs amerikāņi un viens kanādietis), aplidos apkārt Mēnesim un atgriezīsies uz Zemes. Misija vienlaikus būs kā tests NASA Orion dzīvības uzturēšanas sistēmām.

Vēl viena Mēness misija novembrī būs VIPER rovera nogādāšana uz Zemes pavadoņa. Tas pētīs pagaidām mazzināmos reģionus ap Mēness Dienvidpolu, meklējot ledu un citus iespējamos resursus, kas varētu noderēt kādreizējai cilvēces klātbūtnei uz Mēness.

Decembris

Decembrī Jaunzēlande plāno palaist nelielu zondi uz Venēru. Zondes uzdevums būs 5 minūšu laikā Venēras mākoņu slāņos ievākt dažādus mērījumus, lai izprastu tur valdošo elementārdaļiņu struktūru un meklētu organiskās molekulas.

Bez kosmosa pētniecības projektiem 2024. gadā turpināsies arī globālo satelītinterneta tīklu veidošana. Šogad šajā cīņā līdzās jau simtiem un pat tūkstošiem satelītus palaidušajiem OneWeb un Starlink iesaistīsies arī Amazon, kas nogādās orbītā pirmos Project Kuiper tīkla satelītus, kā arī AST SpaceMobile. Bet – tas jau ir atsevišķa raksta temats.