Noslēdzies Tieslietu ministrijas (TM), Valsts zemes dienesta (VZD) un sociālo partneru koprades darbnīcu cikls, kas veltīts ilgtspējīgas kadastrālās vērtēšanas metodikas plānošanai. Metodika ir matemātisks aprēķina modelis, ar ko nosaka objektīvu vērtību zemei un ēkām. Koprades procesā Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā veiksmīgi salāgotas sabiedrības un sociālo partneru intereses un panākta vienošanās par konkrētiem soļiem vērtēšanas metodikas atjaunošanai nākamā pusgada laikā.

TM uzdevums ir aktualizēt kadastrālās vērtības atbilstoši tirgus cenām, taču šobrīd vērtības atspoguļo 2012. gada tirgus situāciju Latvijā. Koprade inovācijas sprintā – dizaina darbnīcu un mediatora vadītu sarunu ciklā – bija iespēja īsā laika periodā apzināt dažādu iesaistīto pušu nostājas vēsturisko attīstību, kā arī dalībnieku aktuālās intereses un vajadzības. Neitrāla procesa virzītāja vadībā puses vienojās par vērtēšanas metodikas pilnveidošanas plānu un nākotnes sadarbības veidošanu.

“Visi vērtēšanas sistēmā iesaistītie apzinājās, ka metodika ir nepilnīga, taču trūka vienotas izpratnes par risinājuma ceļu. Sprintam piesaistītā mediatore meistarīgi vadīja sarunas starp TM, VZD un sociālajiem partneriem, lai palīdzētu mums vienoties par ļoti konkrētiem pasākumiem. Esam panākuši vienprātību par darba aktivitātēm, grafiku un iesaistītajām personām metodikas pilnveidošanai nākamā pusgada garumā,” apgalvo Anda Smiltēna, Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos. 

“Inovācijas sprinta pieeja šī jautājuma izskatīšanai piedāvāja drošu vidi un iespēju regulārām, konstruktīvām sarunām par konkrētu rīcību situācijas uzlabošanai. Ļoti noderēja mediatores loma sarunu strukturēšanā. Ja visi pildīsim pausto apņemšanos īstenot norunāto, ticu, ka mums izdosies pilnveidot kadastra vērtēšanas sistēmu,” stāsta VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka. 

“Sprints apliecina, ka, atklāti un cieņpilni runājot par savām vajadzībām un vēlamajām problēmrisināšanas pieejām, varam pārvarēt savus pieņēmumus, attīstīt efektīvus lēmumu pieņemšanas un informācijas aprites procesus un atrast kopsaucējus, uz kuru pamata veidot vienotu nākotnes vīziju un stratēģiju. Ieinteresēto pušu sanākšana kopā ir liels ieguvums Latvijas valsts publiskajai pārvaldei un sabiedrībai. Sprinta laikā apzinātie rīki un sarunu pieredze palīdzēs iesaistītajām pusēm turpināt aktīvu darbu iecerētā īstenošanai, stiprinās uzticēšanos sadarbības kultūrai un demokrātiskam dialogam,” norāda mediatore, sprinta procesa vadītāja Ilze Dzenovska. 

Konteksts:

Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.

Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros.

Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.), un no 2024. gada arī pašvaldībām būs iespēja startēt sprintu uzsaukumos.