Latvijas Mērnieku biedrība 24. martā Ogres Centrālajā bibliotēkā aicināja mērniekus uz ikgadējo semināru, ko rīkoja kā papildinājumu savai biedru kopsapulcei. Kā jau ierasts, semināra plašajā programmā atradās vieta gan valsts iestāžu ziņojumiem par mērniecības jomu regulējošo normatīvo aktu un citu procesu attīstību, gan pašu nozares sabiedrisko organizāciju, gan tehnisko ekspertu prezentācijām.

Par būvju kadastrālo uzmērīšanu skaidrības joprojām nav

Semināra pirmajā prezentācijā Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Vita Narnicka iepazīstināja ar jaunumiem VZD darbībā.

Darbu VZD klientiem atvieglojot Kadastrs.lv jaunievedums – iespēja digitāli pieteikt pakalpojumu (kā arī pievienot nepieciešamos dokumentus), kas noņem nepieciešamību sagatavot neparocīgu e-iesniegumu Latvija.lv portālā. Arī klienti jau esot novērtējuši jauno iespēju un sākuši to aktīvi izmantot, lai gan dienests nav veicis īpašu tās popularizēšanu. Tāpat pie pēdējā laika sasniegumiem V. Narnicka minēja Kadastrs.lv datu atvēršanu, ko visi jau esot pieņēmuši kā pašsaprotamu.

Pērn VZD uzsācis būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa transformāciju – veikti pirmie grozījumi Kadastra likumā un divos Ministru kabineta noteikumos, virkne prasību tiks atceltas ar jaunajiem grozījumiem noteikumos par Būvju kadastrālo uzmērīšanu. VZD atsevišķos procesa posmos atteikušies no apsekošanas dabā, kas veido apmēram 30% no pasūtījumu apjoma, reģistrāciju veicot no izpildmērījumiem, ko sagatavo arī mērnieki. “Līdz ar to mēs uzsākam izmantot ģeodēzisku sagatavotos darbus, un izmantosim tos arvien vairāk,” sacīja V. Narnicka. Pašlaik Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija strādā, lai izveidotu vienotu pakalpojumu no būvniecības ieceres posma (būvatļaujas saņemšanas) līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Par būvju kadastrālās uzmērīšanas nodošanu brīvajā tirgū lielāka skaidrība varētu rasties pēc tam, kad beigsies vienotās darba grupas darbs. “Pašlaik ministrijas nostāja ir skaidra – tiekam galā ar nākotnes procesu, tad runājam par pārējām lietām. Protams, darba grupa teorētiski var strādāt gadiem, tomēr pašreizējais politiskais spiediens ir tāds, ka tā varētu strādāt pa sestdienām, svētdienām un naktīm,” sacīja V. Narnicka. VZD nostāja esot par uzmērīšanas nodošanu arī sertificētiem nozares speciālistiem, ne tikai balstīšanos uz savām spējām.

Šogad pieaudzis valsts finansējuma apjoms budžeta mērniecības veikšanai – kā atzīmēja V. Narnicka, tas esot nepieredzēts notikums pēdējo 30 gadu vēsturē. Plānots, ka uzmērīto zemes vienību skaits šogad pieaugs divkārtīgi. Par stimulu šādam lēmumam kalpojis Valsts kontroles aprēķins, ka rindas ievilkšana izmaksā valstij dārgāk nekā straujāka naudas piešķiršana. Līdz ar to gaidāms iepirkums un darbi mērniekiem, lielākoties Latgales pusē. “Aicinu sekot līdzi informācijai – būsim jums liels darba devējs tuvākajā laikā,” klātesošajiem mērniekiem solīja V. Narnicka.

Darbs sākts arī pie jaunās Kadastra informācijas sistēmas, lai gan šajā jomā darbs pie iepirkuma sagatavošanas uz priekšu neveicoties pārāk raiti, atzina VZD vadītāja. Viens no iemesliem tam ir fakts, ka Latvijā esot ļoti maz programmētāju, kam ir pieredze ar ĢIS saturu saistītu interneta platformu veidošanā.

Oskars Gabrusenoks, VZD Ģenerāldirektora vietnieks reģistru ilgtspējas jautājumos informēja par VZD aktualitātēm mērniecības nozarē. Jau ilgāku laiku kopā ar mērniecības organizāciju pārstāvjiem, lielākajiem korporatīvajiem klientiem, valsts iestādiem notiekot darbs pie jaunajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem. “Daudzās sarunās un viedokļu nesaskaņās esam centušies atrast visiem pieņemamu kompromisu. Esam pārskatījuši apmēram 60% no esošajiem ZKU noteikumiem,” atklāja O. Gabrusenoks. Vēl gan esot nepieciešams panākt vienošanos par vairākiem būtiskiem jautājumiem, kā robežzīmju ierīkošana, vienoto robežzīmju ieviešana, vienkāršotā uzmērīšana (vai esošie tās principi nebūtu pārskatāmi), apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu izplatīšana un no 2025. gada plānotā atteikšanās no apgrūtinājumu plāna sagatavošanas. Noteikumu projektu esot plānots nodot sabiedrības līdzdalībai no šāgada 1. septembra.

Tāpat turpinās darbs pie ADTI noteikumiem, būtiskākā vienošanās veikta par konkrētiem termiņiem, kādos inženierkomunikāciju tīklu turētājiem jāsniedz skaņojumi, kā arī konkrētāku pārbaudāmo datu apjoma noteikšanu, lai nebūtu tā, ka prasības dažādās pašvaldības vai iestādes ir atšķirīgas. “Mēģināsim to panākt ar publiski pieejamu vadlīniju palīdzību, kur apkoposim labākos piemērus, labākās tradīcijas,” sacīja O. Gabrusenoks. Plānots arī noteikt, ka VZD būs iestāde, kas izsniegs mērniekiem informāciju par valstiski svarīgiem objektiem (pēc tam, kad Aizsardzības ministrija grozīs noteikumus par ierobežotās informācijas apriti par valstij svarīgiem objektiem).

No 2022. gada 1. janvāra VZD uzsācis veikt uzraudzību pār mērnieku sertificēšanas institūcijām, kontrolējot tām deleģēto valsts uzdevumu izpildi. Līdz šāgada 31. martam dienests gaida no sertifikācijas centriem pirmo gada pārskatu, ko VZD izvērtēs kontekstā ar sev pieejamo informāciju un sniegs priekšlikumus sertifikācijas centru darbības uzlabošanai.

Mārtiņš Riežnieks, VZD Kadastra departamenta Būvju metodikas nodaļas Vadošais metodikas eksperts, seminārā sīkāk pastāstīja par būvju reģistrāciju kadastrā no izpildmērījumiem. No šāgada 28. janvāra stājušies spēkā grozījumi Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumos, kas krietni palielina izpildmērījumu lomu. Izpildmērījumi nav nepieciešami būvju kadastrālās uzmērīšanas procesā, bet tie nepieciešami visos pārējos gadījumos. Paskaidrojuma raksta gadījumā izpildmērījumu vajag, ja veikta jauna būvniecība. Tāpat – paziņojuma gadījumā un nepabeigtas ēkas/jaunbūves gadījumā.

Būvniecības normatīvā regulējuma izmaiņu tematiku skāra arī Ekonomikas ministrijas pārstāvja Andra Lazareva prezentācija. Kā informēja A. Lazarevs, viena no galvenajām izmaiņām būvniecības procesā pēdējo gadu laikā no mērniecības viedokļa esot apliecinājuma karšu atcelšana. Ticis secināts, ka apliecinājuma kartes kļuvušas liekas, jo paskaidrojuma raksti pilda tieši tādu pašu funkciju. “Kāpēc atstājām tieši paskaidrojuma rakstus? Godīgi sakot, metām monētu, jo bija pilnīgi vienalga, kuru no šiem procesiem atstāt. Termiņi ir vienādi, izskatīšanas ātrums vienāds, dokumentācija nodošanai ekspluatācijā – faktiski arī vienāda,” sacīja A. Lazarevs. Savukārt jaunums ir paziņojumu procesa ieviešana, secinot, ka var atļaut personām veikt būvdarbus deklarēšanās kārtībā. Ticis palielināts būvdarbu daudzums, ko iespējams veikt ar deklarāciju. “Proti, personai ir dota iespēja vienkārši ieziņot. Lielākajā daļā ieziņošanas gadījumu vajadzēs augšupielādēt arhitekta sagatavotu novietojuma plānu, pēc uzbūvēšanas pievienot izpildmērījumu, ieziņot un informācija aizies uz VZD. Sūdzību gadījumā būvvalde varēs pārbaudīt šo būvdarbu tiesiskumu. Tātad persona pati nes atbildību par to, lai būtu ievēroti apbūves noteikumi, kaimiņu tiesības, saskaņojumi. Inženierbūvju gadījumā lielākoties pietiks ar paziņošanu vai pat vispār varēs iztikt bez ziņošanas būvvaldei, un darbu veikt bez jebkādas būvniecības dokumentācijas,” skaidroja A. Lazarevs.

Atsevišķu inženierbūvju gadījumā jau iespējams izmantot pirmās eksperimentālās projektēšanas pamatnes, kas tiek iegūtas bez mērnieku līdzdalības. Iespējams, ka ar laiku varētu tikt sagatavotas vēl vairākas šāda veida projektēšanas pamatnes, lai arī dažu citu būvdarbu veidu gadījumā atvieglotu to realizācijas procesu un izmaksas, pieļāva A. Lazarevs.

Ministru kabinets 28. martā pieņēmis izmaiņas “Ēku būvnoteikumos”, kas paredz, ka turpmāk nepabeigtas ēkas būvniecības gadījumā būvatļauju varēs pagarināt, neveicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, bet veicot nepabeigtas jaunbūves deklarēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Vienlaikus precizēta ēku pieņemšanas ekspluatācijā kārtība gadījumos, kad vienas būvatļaujas būvniecības procesa ietvarā tiek realizēta dažādu būvju grupu būvniecība, ēku pieņemšanai ekspluatācijā ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta būs nepieciešama tikai otrās un trešās grupas ēkām (jaunbūvēm), bet citām būvprojektā ietvertajām būvēm, tai skaitā pirmās grupas ēkām, tā vairs nebūs nepieciešama.

Pēc pandēmijas pieaug sūdzību skaits par mērniekiem     

Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra vadītājs Mārtiņš Reiniks seminārā informēja, ka 2022. gadā gandrīz divreiz pieaudzis sūdzību skaits par mērniekiem, ja salīdzina ar 2020. un 2021. gadu. Sūdzību izskatīšana esot laikietilpīgs process, jo tiek īstenotas arī pārsūdzības tiesības. Absolūtais vairums jeb 87% sūdzību saistītas ar zemes kadastrālo uzmērīšanu, tikai 11% – ar ģeodēziskajiem darbiem. Par nepamatotām atzītas 40% sūdzību, par pamatotām – trešdaļa, bet atlikušie 27% sūdzību vēl atrodas izskatīšanā vai arī tikušas atsauktas.

Nereti viedokli sertifikācijas centriem kā ekspertiem prasot arī tiesas, risinot ar mērniecību saistītas tiesvedības. Arī te vērojams straujš pieaugums. Ja līdz pagājušajam gadam šādi lūgumi ienāca apmēram reizi gadā, tad pērn tādi bijuši jau septiņi. Četros gadījumos sertifikācijas centrs nekonstatēja pārkāpumu, trijos – konstatēja. Sūdzības pārsvarā saistītas ar ierādīto robežu uzmērīšanu, neatbilstību novēršanu un viena no tām – arī par mērnieka uzvedību tiesas sēdes laikā.

Jānis Kokins, LMB valdes priekšsēdētāja vietnieks, seminārā sniedza informāciju par LMB organizēto profesionālās pilnveides kursu aktualitātēm. Pagājušajā gadā kopumā organizēta 41 apmācība par 37 kursu tēmām, izsniegta 1281 apliecība. Lielākā daļa pasākumu notikuši neklātienē. LMB SC vadītājs M. Reiniks piebilda, ka kursu cenas nosakot brīvais tirgus – bijuši gana daudz bezmaksas kursu, bet atsevišķi lektori prasījuši augstu cenu (un reizēm neesot viegli pierunāt lektorus lasīt kursus, pat piesolot lielu atlīdzību). Taču mērniekiem ir brīva izvēle, kurus no kursiem apmeklēt. M. Reiniks aicināja aktīvi izmantot bezmaksas kursu iespējas, starp kuriem ir valsts iestāžu rīkotie informatīvie pasākumi (piemēram, LĢIA “Ģeodēzistu diena”, “Kartogrāfu diena”), universitāšu konferences. Par brīvu esot iespējams apmeklēt vismaz piecus pasākumus gadā.

Kara laikā jāuzmanās no viltotiem GNSS signāliem 

SIA “Geostar” pārstāvis Māris Knoks savā prezentācijā par radiofrekvenču izmantošanu GNSS instrumentos skāra arī ļoti aktuālu tematu – Krievijas uzturētās GNSS sistēmas Glonass uzticamību kopš Ukrainas kara sākuma, kā arī kara iespējamo iespaidu uz citu satelītu navigācijas sistēmu signāliem, piemēram, GPS. Līdzīgi kā nesenajā Ģeodēzistu dienā brīdināja LĢIA, arī M. Knoks ieteica Glonass mērniecības darbos labāk neizmantot, ja vien iespējams. “Sakarā ar notikumiem Ukrainā Glonass sistēmai ir noņemta piekļuve pie visas pasaules monitoringa sistēmas, tātad Glonass šobrīd tiek kontrolēta un koriģēta tikai no Krievijas teritorijas,” skaidroja M. Knoks. Piedevām problēmas Ukrainas kara dēļ var rasties arī ar citu GNSS sistēmu signāliem. “Pirmkārt, signāls var tikt noslāpēts, traucēts, un mērnieks to var neuztvert. Tas vēl ir labais scenārijs, jo šādā gadījumā koordinātes vienkārši nesaņemsit, taču vismaz tās nebūs kļūdainas. Otrs variants ir sliktāks – pēc manas informācijas, krievu militāristu rīcībā ir tehnoloģijas, kas ļauj viltot GNSS signālus, turklāt ne tikai Glonass, bet arī citas sistēmas. Šādā gadījumā jūs it kā iegūstat pat ļoti labu precizitāti, bet patiesībā šīs koordinātes būs nepareizas. Palīdzēt šādā situācijā var diferenciālās korekcijas, ko saņemam RTK režīmā – šī sistēma uzrādīs pareizas koordinātas arī viltošanas gadījumā,” atklāja eksperts. M. Knoks pauda, ka ar viltošanas problēmu īpaši jārēķinās, mērot pie Krievijas robežas, taču labā ziņa esot tā, ka teritoriāli zonas, kurās izplatās viltotais signāls, neesot pārāk plašas, drīzāk tas notiekot šaurās joslās (ap 20 kilometru platumā, 30 – 100 kilometru garumā).

Seminārā uzstājās arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vadītājs Mārtiņš Liberts un viņa vietnieks Valdis Bērziņš, kuri sniedza informāciju par aģentūras pēdējā laika aktualitātēm, par kurām informācija portālā Mernieks.lv publicēta LĢIA Ģeodēzistu dienas un Kartogrāfu dienas apskatos.

Savukārt Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu asociācijas vadītājs Mārtiņš Rutkovskis uzstājās ar informāciju par mērniecības nozares nodokļu nomaksas un citu statistikas datu pētījumu, par ko Mernieks.lv rakstīja šeit:

Pirms semināra notika arī LMB valdes kopsapulce, kurā tika ievēlēts tikai viens jauns valdes loceklis – Ilvars Liepiņš (Latvijas Valsts meži), līdz ar to LMB valde turpmāk funkcionēs nepilnā (astoņu cilvēku) sastāvā: Aldis Pizāns, Ilvars Liepiņš, Māris Miezis, Jānis Kokins, Jānis Mažrims, Jānis Dragons, Ivars Nudiens, Rūdolfs Mellēns.

Goda zīme – Ēvaldam Ciematniekam  

Semināra ietvaros notika arī jau kopš 2013. gada notiekošā LMB apbalvojumu pasniegšana par ieguldījumu mērniecības nozarē. Šoreiz gan bija tikai viens apbalvojamais – Goda zīmi saņēma Ēvalds Ciematnieks. “Ēvalds Ciematnieks nenogurstoši ieguldījis savu darbu nozares attīstībā, sākot no inženiera pienākumu veikšanas līdz vadītāja amatam valstij nozīmīgu institūciju pārvaldē,” iepazīstinot ar Goda zīmes saņēmēja dzīves gājumu, atklāja   Jānis Klīve. Ē. Ciematnieks darba gaitas sācis kā inženieris – ģeologs, vēlāk strādājis par inženieri – topogrāfu, zemes ierīcības inženieri un dažādu nodaļu vadītāju Valsts zemes dienestā. Joprojām aktīvi praktizē kadastrālo uzmērīšanu un zemes ierīcību, kopš 2017. gada strādājot uzņēmumā “Metrum”.

Īpaši uzsverama Ē. Ciematnieka loma kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības nozaru juridiskās, normatīvās bāzes sakārtošanā. “Ēvalds ir bijis klātesošs visu normatīvo aktu izstrādes procesos zemes kadastrālajā uzmērīšanā un būtiskajos zemes reformas kartogrāfisko materiālu ieviešanas un teritorijas plānojuma izstrādes jautājumos,” informēja J. Klīve. Precizitāte, atbildības sajūta un godīgums ir trīs īpašības, kas profesionālā ziņā vistiešāk raksturo Ē. Ciematnieku.

“Mērniekiem, darot savu darbu, vienmēr jādomā par mērnieka reputāciju, par to, kādā veidā varam to celt. Tāpat gribētu, lai valsts iestādes vienmēr atceras par tām lietām, kas nodrošina veiksmīgu darbu gan kadastrālajā, gan topogrāfiskajā uzmērīšanā, un uzklausītu, kas ir tās problēmas, kas jārisina,” savā uzrunā pēc Goda zīmes saņemšanas sacīja Ē. Ciematnieks.