Mērnieks ir profesija, kam darbs būs vienmēr. To apliecina arī fakts, ka, ienākot jaunām tehnoloģijām, nozare attīstās arvien straujāk.

Mūsdienu mērniecība piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, kas saistīti ar augstas precizitātes un ticamības datu iegūšanu, apstrādi un pārvaldīšanu. Mērniecība ietver ģeodēziju, topogrāfiju, kartogrāfiju, kadastrālo uzmērīšanu un lāzerskenēšanu. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai datu ieguve kļūst ne tikai precīzāka, bet arī daudzveidīgāka un ātrāka.

Daudzi mērniecības sniegto pakalpojumu rezultātā iegūtie dati papildina nozīmīgus valsts reģistrus, piemēram uzmērītās robežas nonāk  Valsts Zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Savukārt topogrāfiskie un izpildmērījumu plāni ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācija (ADTI), kur datu bāzes turētāji ir pašvaldības, kas vai nu pašas uztur datus vai deleģē uzturēšanas funkciju kādam privātam datu uzturētājam, kas specializējas augstas detalizācijas informācijas izveidošanā, uzturēšanā un aktualizēšanā. “Mērnieks savus iegūtos datus iesniedz datu centram, kur tiek veikta datu pārbaude un tālāk dati nonāk VZD un valsts pārvaldē. Datus pēc tam izmanto atbilstoši vajadzībai gan fiziskas, gan juridiskas personas,” struktūru raksturo Mārtiņš Rutkovskis, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas vadītājs, SIA Geodevelopment valdes priekšsēdētājs.

Mērniecība iedalāma divās lielās jomās: viss, kas saistīts ar būvniecību – topogrāfija, dažādi izpildmērījumi un citi pakalpojumi. Uz šo jomu attiecināmas arī tehnoloģiju iespējas, piemēram, precīza datu ieguve ar lāzeriem, skanēšana (vēsturisko būvju saglabāšana, digitālā “dvīņa” izveide), datu ievākšana ar droniem. Otra joma – “klasiskā” mērniecība, kas saistīta ar īpašumu robežām, kad nepieciešams pārbaudīt robežas, sadalīt vai apvienot īpašumus.

Profesionalitāti garantē sertifikāts

Jebkurā gadījumā mērniecības speciālista profesionalitāti un darba rezultātu garantē sertifikāts. “Mērniekam ar savu sertifikātu ir jāgarantē, ka viņa paveiktais darbs izdarīts ar atbilstošu tehnoloģiju, ar atbilstošu metodiku atbilstošā precizitātes klasē un atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam ietvaram,” uzsver Aigars Ansbergs, Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes loceklis un SIA Ģeodēzists vadītājs.

Latvijā mērnieku sertifikācijas institūcijas ir Latvijas Mērnieku biedrība un vēl viens privāts sertifikācijas centrs. Tiesa, bijusī Latvijas Mērnieku biedrības vadītāja, tagad Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes locekle un SIA Mērniecības datu centrs vadītāja Una Krutova atzīst, ka perspektīvā tomēr nepieciešama viena atbildīgā sertificēšanas organizācija, vieni noteikumi un vienota sapratne par sertifikācijas procesu.

“Mērnieks ir tāds vispārināts jēdziens, kas ietver vairāku mērniecības darbu apakšveidus – kadastrālo uzmērīšanu, ģeodēziju un topogrāfiju. No juridiskā viedokļa tiek izsniegts kadastrālās uzmērīšanas sertifikāts, zemes ierīkošanas sertifikāts un ģeodēzisko darbu sertifikāts,” skaidro U.Krutova. Ar ģeodēzisko darbu sertifikātu var veikt topogrāfiskās uzmērīšanas darbus, var veikt izpildmērījumus, veikt ģeodēziskā atbalsttīkla mērījumus, ģeodēziskos darbus būvniecībā – nospraust būves, mērīt būvju deformācijas – tas viss ietilpst zem viena sertifikāta, lai arī veikto funkciju nosaukumi atšķiras. Topogrāfs ne tikai iegūst augstas detalizācijas datu informāciju, bet sertifikāts apliecina, ka viņam ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija arī citiem pienākumiem, piemēram, lāzerskenēšanai. “Īsāk sakot, atkarībā no darba uzdevuma sertificētais speciālists izvēlas atbilstošos instrumentus – dronu vai lāzerskaneri vai parasto GPS vai ko citu un pilda noteikto uzdevumu,” piebilst A.Ansbergs.

Jāatzīmē, ka pēc augstskolas diploma iegūšanas sertifikātu var iegūt vien pēc diviem gadiem, kas pavadīti strādājot sertificēta mērnieka uzraudzībā un pilnveidojot pieredzi.

Rūpēties par nozares caurspīdīgumu

Latvijā darbojas divas ar mērniecību saistītas profesionālās organizācijas – Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija (LKĢA). LMB apvieno gandrīz 200 personas, kas savā profesionālajā darbībā ir saistītas ar ģeodēziskiem, zemes kadastrālās uzmērīšanas, zemes ierīcības un kartogrāfiskiem darbiem. LMB galvenie darbības virzieni ir nozares attīstība un popularizēšana, tās tehniskās un zinātniskās attīstības veicināšana, ģeodēzistu un mērnieku profesionālo interešu aizstāvība, speciālistu sertificēšana un izglītības veicināšana.

LKĢA ir mērniecības nozarē strādājošo uzņēmumu apvienība, kuras darbības mērķis ir veicināt mērniecības darba vides sakārtošanu un attīstīt nozari, nodrošinot mērniecības profesionāļu, valsts un pašvaldības iestāžu un klientu veiksmīgu un efektīvu sadarbību. Viena no pašreizējām LKĢA aktualitātēm ir veicināt mērniecības nozares caurspīdīgumu saistībā ar nodokļu aspektu, tāpēc pērn noslēgts sadarbības memorands ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). “Mēs vēlamies padarīt mērniecību par godprātīgu un uzticamu nozari. Aptuveni 75 – 85% no visiem mērniecības darbiem tiek reģistrēti VZD un iekļaujas valsts reģistros. Sadarbībā ar VID mēs varam noskaidrot, vai nozarē nedarbojas kādi pelēkie uzņēmumi, vai datu apjoms, kas tiek nodots VZD ir korekts un vai tam pretī ir nodokļu nomaksa atbilstoši iesaistīto darbinieku resursam. Mērķis ir vienādi noteikumi visiem un vienlīdzīga konkurence tirgū,” uzsver M. Rutkovskis.

Jāveicina profesijas prestižs

Otrs abu organizāciju kopīgais mērķis ir mērnieka profesija prestiža vairošana. Pārstāvji atzīst, ka mūsdienu mērnieks ir “kaut kas pa vidu starp labu IT speciālistu un augstas kvalifikācijas ģeodēzistu”. Aptuveni 70% no visiem mērnieka pienākumiem ir darbs pie datora – datu apstrāde, pārbaude, izveidošana noteiktos formātos, kas prasa daudzpusīgas zināšanas. Līdz šim LKĢA un LMB ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kur Vides un būvzinātņu fakultātē apgūstama programma Zemes ierīcība un mērniecība, nesen akreditēta programma Ģeoinformātika un tālizpēte un Rīgas Tehnisko Universitāti (RTU), kur mērnieka specialitāti var apgūt Ģeomātikas studiju programmās.

M.Rutkovskis stāsta, ka abas mērniekus pārstāvošās organizācijas aktīvi nodarbojas ar profesiju standartu atjaunošanu un jaunu izstrādi, lai mērnieka profesijas griesti nebūtu būvinženieris, kā tas ir pēc šobrīd spēkā esošā profesiju klasifikatora. “Tas būtu  ģeotelpiskās informācijas inženieris, mērniecības inženieris, ģeomātikas inženieris vai tamlīdzīgi. Mēs nodarbojamies ar pasūtījumu veikšanu augstskolām, lai saprastu, kādus speciālistus vēlamies nākotnē, jo uzņēmēju vēlmes ir augstas,” viņš spriež.

Savukārt, runājot par profesijas prestižu, U.Krutova aicina paraudzīties uz Rietumeiropu: “Daudzviet Eiropā mērniecība pieder pie tā dēvētajām liberālajām profesijām – kā notārs, ārsts, advokāts, kas ir sava aroda augsta līmeņa speciālisti. Sertificēts mērnieks Rietumeiropā ir nopietna, cienījama, dažkārt paaudžu paaudzēs mantojama profesija. Mērnieks nereti ir vienīgā persona, kam ir tiesības noteikt nekustamo īpašumu tādā līmenī, lai tas kļūtu par tiesiski saistošu. Mēs arī vēlētos vairot un popularizēt šo cienījamo, uz tradīcijām balstīto profesiju, kas saistīta ar smalku inženieriju, precīzu datu apstrādi, ģeotelpiskiem risinājumiem. Un no otras puses – tā ir dinamika, tehnoloģijas, ātru lēmumu pieņemšana, kas nāk kopā ar digitālo laikmetu. Tā ir augsta profesionalitāte kopā ar uzticamību un pieredzi,” uzskata U.Krutova.

LKĢA arī strādā pie tā, lai mērniecības pakalpojumus sniegtu mērniecības uzņēmumi. M.Rutkovskis skaidro, ka pašreizējā likumdošana ļauj jebkuras darbības jomas uzņēmumam pieņemt darbā sertificētu mērnieku un līdz ar to sniegt mērniecības pakalpojumus. “Ar šo specifisko pakalpojumu sniegšanu jānodarbojas specifiskam šāda tipa uzņēmumam, jo kvalitātes un atbildības kritēriji ir ļoti augsti. Piemēram, Rietumeiropā arī uzņēmuma īpašniekiem vai valdes locekļiem jābūt sertificētiem mērniekiem,” strikts ir LKĢA vadītājs.

Klātesoši visos būvniecības procesos

Būvniecība ir joma, kur mērniecības speciālistu klātbūtne nepieciešama visos projekta norises posmos. “Mēs sevi redzam kā palīgus jebkurā būvniecības procesā, kur būvnieks prasa mērniecības komponenti. Mēs esam klāt sākot no vietas izpētes, no topogrāfijas, uz kuras pamata tiek veikts būvprojekts. Topogrāfija šajā etapā atkarībā no pasūtījuma var būt gan kā klasiska mērniecība, gan ar ļoti smalku inženierizpēti, kur dati iegūti, piemēram, ar zemes ģeoradariem vai tālizpētes metodēm, kas ir efektīvas, lai iegūtu datus lieliem objektiem. Būvlaukumā mērnieks precīzi sprauž asis, nosaka koordinātas, veic izpildmērījumus, monitorē deformācijas un veic citus darbus, kur nepieciešama garantēta, augsta precizitāte. Tagad būvlaukumā bieži pietiek ar vienu mērnieku divu vietā, jo talkā nāk jaunāko tehnoloģiju roboti. Plus būvniecības gaitā var būt specifiski uzdevumi saistībā ar BIM, kad BIM modelis tiek pārbaudīts pret izbūvēto. Arī pie nodošanas ekspluatācijā notiek visa uzbūvētā uzmērīšana un ar to viss nebeidzas, arī pie apsaimniekošanas, iespējams, nepieciešams dokumentēt kādas izmaiņas.” uzskaita A.Ansbergs.

Arī datu apkopošanas ziņā notiek attālināšanās no papīra izdrukām un pdf formāta. Rezultāti tiek veidoti 3D modeļu vai punktu mākoņa veidā, jau parādās arī 4D formāts. Tiesa, valsts reģistros vēl ir plakanais divdimensiju formāts, mērniecības pārstāvji cer, ka ar laiku arī tas mainīsies, jo jauno tehnoloģiju izmantojums kļūst arvien plašāks.

“Mērniecība ir nozare, kur tiek radīti precīzi dati. Mēs varam iedot datus virs zemes, zem zemes, zem ūdens. Mums vajag IT speciālistus ar sapratni par ģeotelpisko piesaisti un nākamie gadi būs izaicinājums sameklēt šādus cilvēkus,” vienisprātis ar kolēģiem ir M.Rutkovskis.

Antra Veļķere, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija