varbut varat ar salidzinat kada nauda katra nozare?
Laikapstākļi
Rīga, LV
16:04,
2025.07.01
ziņas ĪSUMĀ
- LĢIA publicējusi jauno kvaziģeoīda modeli
- TM skaidro, kāpēc sertificēšanas noteikumu grozījumu izstrādē nepieaicina nozares sabiedriskās organizācijas
- Globāla aptauja atklāj akadēmiskās izglītības daudzveidību zemes mērniecībā un ģeomātikā
- Galileo korekcijas palīdz Kanādas zinātniekiem kartēt Antarktīdu
- Digitālais dvīnis palīdz atjaunot Amsterdamas viaduktu
- Rīgā aizvadīta EuroGeographics Ģenerālā Asambleja
- Stājies spēkā Daudzpusējais saprašanās memorands par Globālās ģeodēzijas apgādes aprites stiprināšanu
- Pārejas virsma uz LKS-2020 NTv2 formātā
- Eiropā būs pieejami 10 cm izšķirtspējas satelītattēli
- Ģeotelpiskie standarti kļūst atvērtāki, saprotamāki un mašīnlasāmi
- Somijā ģeotelpisko datu vākšanai izmanto pašbraucošos auto
- Intergeo un 3DISE sadarbosies, lai satuvinātu ģeotelpiskās un 3D tehnoloģiju kopienas
- LMB biedru sapulce un konference 21. martā
- LBTU 14. martā aicina uz konferenci “Zemes pārvaldība un ģeodēzija”
- Kanādas uzņēmums piedāvā satelītattēlus kā atvērtos datus
LĢIA vadītāja amatu saglabā Mārtiņš Liberts
Noslēdzies Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) direktora atlases konkurss, un par tā uzvarētāju komisija vienbalsīgi atzinusi Mārtiņu Libertu, kurš ir arī līdzšinējais iestādes vadītājs.
Mārtiņš Liberts LĢIA sāka vadīt 2017. gadā, kad kā profesionālā dienesta karavīrs uz noteiktu laiku tika iecelts šīs iestādes vadītāja amatā. Tā kā 2022. gadā beidzas M. Liberta profesionālā dienesta līguma termiņš, bija nepieciešams izsludināt atklātu konkursu uz LĢIA direktora amata vietu. Kā vēstīts iepriekš, konkursā pieteicās divi pretendenti.
Pirms darba LĢIA Mārtiņa Liberta lielāko daļu profesionālās pieredzes veidojis darbs Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur darbu viņš uzsācis kā Štāba bataljona virsnieks. Pēc nepilniem astoņiem gadā šajā amatā M. Liberts 2000. gadā kļuvis par Apvienotā štāba virsnieku, bet vēl pēc pāris gadiem – par Apvienotā štāba Apvienoto operāciju centra priekšnieku. Sākot no 2007. gada, Mārtiņš Liberts uz trim gadiem bijis Latvijas Republikas Militārā pārstāvja NATO/ES vietnieks NATO jautājumos, bet pēc tam viņš atgriezies Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur kļuvis par Zemessardzes 1. zemessardzes novada komandieri. No 2013. gada M. Liberts bijis Sauszemes spēku/kājnieku brigādes komandieris.
Mārtiņš Liberts ASV Jūras Kara koledžā absolvējis augstākā komandējošā sastāva kursu, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – pedagoģijas bakalaura grādu, savukārt Salve Regina universitātē (ASV) – starptautisko attiecību mākslas maģistra grādu.
M. Liberts ļoti labā līmenī pārvalda gan angļu, gan krievu valodu.
Jau iepriekš vēstīts, ka atklātais konkurss uz LĢIA direktora amatu norisinājās trijās kārtās. Pirmās kārtas laikā tika izvērtēti pretendentu iesniegtie dokumenti un atbilstība obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un iepazīstināja ar savu redzējumu par LĢIA attīstības iespējām turpmāko piecu gadu laikā. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana.
Konkursa trešajā kārtā Mārtiņš Liberts ļoti labi apliecināja savu stratēģisko redzējumu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, kā arī orientāciju uz rezultātu sasniegšanu.
Lai turpinātu darbu LĢIA pēc 21. jūnija (kad beidzas Mārtiņa Liberta profesionālā dienesta līguma termiņš), M. Libertam vēl jāsaņem Ministru kabineta apstiprinājums.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, tās sastāvā bija Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs, Aizsardzības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Svetlana Araslanova un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Everita Palma-Jansone. Tāpat pretendentu vērtēšanā tika piesaistīti neatkarīgi novērotāji: Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Pizāns un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis.
Autors:
Pēdējie komentāri
Ļoti žēl, ka Rīgā mums ir atsevišķa valstpilsēta,un tās kvaziģeoīda modelis nav iekļauts jaunajā LV14-2020 modelī. Ja es kļūdos,palabojiet,bet aprakstā…
Dati pieejami atvēto datu portālā. Brīvi pieejami
Mērniek ar stāžu , skaties LMB pie sertificēto personu reģistra, tur ir ir visi VIDreitingi
“Nelegālā nodarbinātība, fiktīvi darbu “parakstītāji”” Tad jau sanāk, ka LKĢA vērsīsies pati pret saviem biedriem? Jo nu šādus lozungus var…
Atbildēt