Trīs mērniecības un ģeodēzijas nozarei tuvāko sadarbības partneru valsts sektorā – Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras – vadītāji uzstājās Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) kopsapulcē 23. jūlijā, informējot par jaunāko sadarbībā ar nozari un aktualitātēm šo iestāžu darbā. Centrālais tikšanās temats bija godprātīgas nodokļu nomaksas veicināšana mērniecības/ģeodēzijas komersantu vidū, ko par kopīgu mērķi izvirzījušas nozares sabiedriskās organizācijas un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Kā zināms, pērn rudenī VID ar LKĢA un Latvijas Mērnieku biedrību noslēdza sadarbības vienošanos, kas paredz “mazināt kartogrāfijas un ģeodēzijas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas, kā arī veicinot mērnieku sociāli ekonomisko interešu aizstāvību.” VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme kopsapulcē atklāja, kā nodokļu administrācijai sokas ar mērniecības tirgus komersantu darbības analīzi godīgas nodokļu nomaksas kontekstā.

Saskaņā ar vienošanos, VID pieprasījis datus Valsts zemes dienestam (VZD) par 2020.gadā veiktajiem mērniecības un ģeodēziskajiem darbiem, lai izvērtētu, vai ar šiem darbiem saistītie komersanti deklarē savus ienākumus pilnā apmērā. VZD nosūtījis nodokļu administrācijai datus par ģeodēzistu veikto darbu skaitu (informāciju, kuru VZD ir saņēmusi no pašvaldībām par ģeodēzistu veiktajiem ģeodēziskajiem darbiem) un mērnieku veikto darbu skaitu (informāciju, kas ir reģistrēta VZD uzturētajā Kadastra informācijas sistēmā par zemes vienību un zemes vienības daļu kadastrālās uzmērīšanas darbiem). Tiesa gan, VID nācies secināt, ka komersantu datu analīzē datus par mērniecības darbiem nevarot izmantot, jo šie dati VZD “netiek uzturēti komersantu datu griezumā”.

Izprast nozares specifiku, VZD sniegto datu nozīmi un veikt korektu to interpretāciju nodokļu administrācijai aktīvi palīdz LKĢA, atklāj asociācijas vadītājs Mārtiņš Rutkovskis. “Latvijā kopumā darbojas ap 250-270 komersantu, kuri pilnībā vai vismaz daļēji nodarbojas ar mērniecības pakalpojumiem. Šiem komersantiem iespējams aprēķināt vidējos rādītājus par apgrozījumu, atalgojumu, paveikto darbu skaitu un tamlīdzīgi. Kopš pagājušā gada rudens ļoti aktīvi komunicējam ar VID, vismaz reizi divās nedēļās konsultējot dienesta darbiniekus, kuri pēta nozares datus, skaidrojot, kas jāņem vērā, lai neizdarītus pārsteidzīgus secinājumus. Ne vienmēr ir korekti balstīties uz vidējiem rādītājiem, vairāk vērts pievērst uzmanību minimālajiem rādītājiem – piemēram, minimālā pasūtījuma cena. Ja ir zināms, ka, lai reģistrētu vienu zemes robežplānu, vien ir nepieciešami jau 60 eiro, pievienojot tam darba stundu izmaksas, nodokļus, nonācām pie secinājuma, ka pasūtījumi zem 150-200 eiro varētu būt iekļaujami riska grupā,” skaidro M. Rutkovskis. “Protams, nav teikts, ka ikviens šāds pasūtījums uzreiz nozīmē, ka uzņēmums krāpjas. Var būt arī citi skaidrojumi – iespējams, uzņēmums saņēmis daļu atlīdzības jau iepriekšējā pārskata periodā un tagad tikai pabeidz darbus. Situācijas var būt dažādas, bet uz neskaidrajiem gadījumiem jāmeklē atbildes,” saka LKĢA vadītājs. Tiem komersantiem, kuru rādītāji būtiski negatīvi “izceļas”, un kuri pēc datu izvērtēšanas tiek iekļauti riska grupās, VID darbinieki pajautās šo skaidrojumu. Ja uzņēmumam būs loģisks pamatojums, viss kārtībā. Taču, ja komersants izvairīsies no atbildes, sāks slēpties, sekas būs citas.

Līdzās neizskaidrojami zemām pasūtījumu cenām vēl viens aizdomas rosinošs faktors ir neadekvāti liels vienas personas paveikto darbu skaits. “Šādam uzņēmumam var būt labi apgrozījuma rādītāji, bet ir skaidrs, ka, pat strādājot diennaktīm no vietas, nav iespējams tādu darbu apjomu paveikt. Tātad, iespējams, šajā uzņēmumā strādā nedeklarēts darbaspēks vai arī tiek pasūtīts ārpakalpojums kādam citam komersantam,” secina M. Rutkovskis.

VID redzeslokā nokļūst pirmie 20 uzņēmumi

Saņemtā VZD informācija par ģeodēziskajiem darbiem VID ļāvusi izvērtēt 245 komersantus un secināt, ka divdesmit nozares uzņēmumu oficiālie dati ir tādi, kas rada aizdomas par ienākumu nedeklarēšanu pilnā apmērā (neviens no šiem uzņēmumiem neesot LKĢA biedrs). To vidū ir četri komersanti, kuri pēc VZD sniegtajiem datiem 2020.gadā ir sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni, bet nav reģistrējušies kā PVN maksātāji; septiņi komersanti, kuru veikto darbu kopskaits pārsniedz 260, bet vidējais nodarbināto skaits nav lielāks par 3, kā arī trīs komersanti, kuri ir PVN maksātāji, bet kuru deklarētā kopējā darījumu vērtība ir 0 eiro. Šo 20 komersantu saraksts jau nosūtīts VID Nodokļu pārvaldei, kas veikšot “nepieciešamos nodokļu administrēšanas pasākumus”.

Izvērtētos ģeodēzijas darbu nozares komersantus VID iedalījis vairākās grupās. Mazliet vairāk par pusi – 132 uzņēmumi jeb 53,9% – iedalīti “uzticamu” un “veicināmu” uzņēmumu segmentā, savukārt “uzraugāmo” kategorijā iekļauti 80 jeb trešdaļa (32,7%) komersantu. Vēl 24 jeb gandrīz 10% uzņēmumu klasificēti kā “zemas ilgtspējas”, bet 9 (3,7%) – kā “ekonomiski neaktīvie” un “ierobežojamie”.

Interesanti, ka, aplūkojot datus par komersantiem pēc to nodarbināto mēneša vidējiem ienākumiem, atklājas, ka gandrīz trešdaļā (31%) uzņēmumu tie ir bijuši tikai līdz valstī noteiktajai minimālajai algai (430 eiro). Vēl apmēram trešdaļai (29%) nodarbināto vidējie ienākumi svārstījušies no 430 līdz 700 eiro, gandrīz ceturtdaļai (22,4%) – no 700 līdz 1000 eiro, bet 16,7% pārsnieguši 1000 eiro slieksni.

LKĢA biedru vidū situācija izskatās labāk – nodarbināto vidējie mēneša ienākumi (“uz papīra”) pērn bijuši 914 eiro, kas gan vēl tomēr atpaliek no valsts kopējā vidējās algas rādītāja (1125 eiro). Arī citādi tendences pārsvarā pozitīvas – LKĢA biedru uzņēmumiem pēdējos gados audzis gan kopējais apgrozījums, sasniedzot 11,2 miljonus eiro, gan peļņa, kas pārsniegusi 1,1 miljonu eiro (tiesa gan, pēdējie VID prezentētie dati par šiem rādītājiem ir par 2019. gadu, tātad vēl pirmskrīzes periodu). Tāpat audzis samaksāto nodokļu apjoms, samazinājušies nodokļu parādi (arī pērn), turklāt LKĢA biedriem “Covid-19” krīzes laikā gandrīz nav bijusi nepieciešamība pēc valsts atbalsta pasākumiem – dīkstāves pabalsti pieprasīti vien par pāris darbiniekiem, vēl daži uzņēmumi izmantojuši grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Sadarbība ar VZD kļuvusi ciešāka

Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Vita Narnicka LKĢA kopsapulcē prezentējusi savu redzējumu par VZD sadarbību ar nozari, kur galvenais uzsvars likts uz atklātību, atvērtību, pieejamību. Lielā mērā tas esot vērojams arī praksē, atzīst M. Rutkovskis. Ar Valsts zemes dienesta jauno vadību esot izveidojusies laba sadarbība, jo VZD gana aktīvi reaģējot uz LKĢA un LMB ierosinājumiem pēc normatīvo aktu izmaiņām. “Ierosinājām, ka nepieciešams grozīt kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, un tas arī šobrīd notiek. Tāpat iniciējām Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas noteikumu grozījumus, ierosinājums tika atbalstīts Mērniecības konsultatīvajā padomē. Mēs aktīvi rosinām šādus jautājumus, un VZD vadītāja rīkojas pēc atbalstoša principa – ja reiz nozare to prasa, tātad nozarei tas ir vajadzīgs,” stāsta M. Rutkovskis.

V. Narnicka kopsapulcē prezentēja gan pēdējā gada laikā VZD paveiktos, gan iesāktos un nākotnē plānotos darbus. Jau no 2022. gada 1.janvāra VZD sāks uzraudzīt sertificēšanas institūcijas, kuras sertificē zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības darbu veicējus. Tieslietu ministrijas vadībā uz priekšu virzoties arī atvērto datu publicēšanas priekšlikums, kuru realizējot, kā atvērtus datus publiskotu gan valsts adrešu reģistra, gan nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmas, gan apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas, gan augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sistēmas datus. Tāpat pašlaik tiekot strādāts gan pie zemes kadastrālās uzmērīšanas, gan būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu grozījumiem ar mērķi pilnveidot šos procesus, kā arī citām iniciatīvām.

Kopsapulcē tika arī parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, kuras direktors Mārtiņš Liberts prezentēja aģentūras jaunumus – tai skaitā darbu pie Rīgas trīsdimensiju modeļa, Latvijas topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000, lielāko apdzīvoto vietu topogrāfiskajiem plāniem 1:2000 mērogā un citiem kartogrāfiskajiem produktiem.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv