Uz kvantu fizikas atklājumiem balstīti inovatīvi izgudrojumi nākotnē arvien vairāk mainīs profesionālu ģeodēzistu lomu, pieprasot no tiem cita veida kvalifikāciju, uzskata Hansjorgs Kuterers, Vācijas Nacionālās Kartogrāfijas aģentūras vadītājs un ģeodēzijas zinātņu profesors Karlsrūes Tehnoloģiju institūtā. Intervijā žurnālam “GIM International” viņš atklājis savas pārdomas par svarīgākajām turpmāko gadu tendencēm un to radītajiem izaicinājumiem ģeotelpiskās informācijas nozares attīstībā.

Jau 2020. gads un “Covid” pandēmijas krīze ieviesusi ietekmīgas pārmaiņas mērniecības profesijā. Īsā laikā nācies ievērojami mainīt pieeju, daudzviet no darba “uz lauka” pārejot uz attālinātiem un pilnībā virtuāliem risinājumiem. Lai gan digitālā infrastruktūra un jau iedibinātās attālinātās procedūras mērniekiem palīdzot tikt galā ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, tomēr šis laiks pieprasījis ievērojamus gan tehnisko, gan cilvēkresursu kapacitātes uzlabojumus. “Paātrinātā digitalizācija ģeotelpiskās informācijas nozarei vienlaikus ir gan iespēja, gan obligāts priekšnoteikums. Darbu iespējams turpināt digitāli, paļaujoties uz digitāli iegūtiem ģeotelpiskajiem datiem,” uzskata H. Kuterers.

Jaunajā desmitgadē mērniecības attīstībā noteicošās būšot Zemes novērošanas un tālizpētes tehnoloģijas, kam jāiet roku rokā ar ilgtspējīgi uzturētu infrastruktūru un visaptverošu atvērto datu politiku, paredz eksperts. Viens no šādiem piemēriem esot Eiropas Savienības “Copernicus” programma, kuras ietvaros arvien lielāks daudzums dažādu ģeotelpisko datu tiek iegūti ļoti īsos laika periodos. Tas savukārt rada pieprasījumu pēc arvien jaudīgākām datu apstrādes, izpētes un analīzes tehnoloģijām, kuras būšot iespējams izstrādāt, balstoties uz kvantu datoriem un mākslīgo intelektu. “Ar kvantu sensoriem aprīkoti optiskie pulksteņi nodrošinās ļoti precīzu augstumu atšķirību aprēķināšanu ļoti lielos attālumos, savukārt kvantu datori paātrinās līdz šim lielu laika patēriņu aizņemošās skaitļošanas darbības,” prognozē H. Kuterers.

Tas rada jautājumu par to, vai ģeotelpiskās informācijas nozarei izdosies piesaistīt pietiekamu skaitu kvalificētu speciālistu. Tālākai mērniecības attīstībai tas esot izšķiroši svarīgi, uzsver profesors. Par spīti plašajām darba iespējām nozarē, mērniecība un ģeotelpisko datu iegūšana aizvien esot publiski mazzināmas jomas, līdz ar to potenciālo kandidātu, kas gribētu un varētu kļūt par nozares profesionāļiem, ir krietni mazāk, nekā vajadzētu. Ir valstis, kas domā par to, kā šo situāciju risināt. Piemēram, Vācijā jau gadiem ilgi notiekot dažādas aktivitātes, kas vērstas uz jaunu cilvēku piesaistīšanu ģeotelpiskās informācijas nozarei. Šogad esot palaista kampaņa pat jauniešu iecienītajā sociālajā tīklā “Instagram”, sadarbojoties gan valstij, gan privātajam sektoram, gan zinātnei un nozares profesionālajām organizācijām.

Tāpat H.Kuterers uzsver arī atvērto datu svarīgo lomu nozares attīstībā. “Datiem, kas tiek radīti un izmantoti zinātnē un izglītībā, jābūt atvērtiem un brīvi pieejamiem caur efektīvu digitālo datu infrastruktūru, un ikviena ilgtspējīga atvērto datu iniciatīva no mūsu puses tiek ļoti atbalstīta,” pauž Vācijas Nacionālās Kartogrāfijas aģentūras direktors.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv