Laikmetā, kad vairs gandrīz nekam nevar droši uzticēties, viltus ziņām, viltus videoklipiem un citiem viltus datu formātiem varētu pievienoties arī viltus satelītattēli, brīdina ASV Vašingtonas universitātes zinātnieki, kuriem pašiem izdevies radīt fiktīvus satelītattēlus, apvienojot ģeotelpiskos datus ar mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām.
“Jāsaprot, ka arī satelītu attēli nav absolūti uzticami un sabiedrībai jāapzinās potenciālās sekas, ko var radīt viltus ģeogrāfija”, portālam “The Verge” skaidrojis viens no pētījuma autoriem, Vašingtonas universitātes asistējošais profesors Bo Žao.
“Viltus ģeogrāfija” nav nekas jauns – jau pagātnē tikušas apzināti viltotas kartes, lai pretinieka karaspēku iemaldinātu lamatās vai pat… pieķertu konkurentus zogam kartogrāfu darbu (ja vēl kādā kartē parādās apzināti viltotais apdzīvotās vietas nosaukums, ir iespējams pierādīt, ka karte tikusi pārkopēta).
Mūsdienās satelītattēlus iespējams viltot tā, ka tie izskatās pilnībā reālistiski, “netrenētai acij” nespējot manīt atšķirību. Turklāt satelītattēlus vismaz pagaidām ir parasti pieņemts uzlūkot kā autentiskus un patiesus, jo parasti tos izplata valdību organizācijas.
Viltoti satelītattēli pavērtu jaunas iespējas dažādas propagandas un viltus ziņu izplatītājiem. Piemēram, būtu iespējams izveidot ticamākus maldus par it kā notikušām kataklizmām (plūdiem, ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, utml.). Tāpat iespējams arī pretējs efekts – pateicoties viltus satelītattēlu izplatībai, kļūtu vieglāk diskreditēt arī reālu satelītattēlu uzticamību (to varētu izmantot valdības, kas “pieķertas” kādos noziegumos tieši ar satelītattēlu palīdzību).
Pēdējos gados jau konstatēti vairāki piemēri ar viltotiem satelītu attēliem, pētījumā norāda zinātnieki. Piemēram, 2019. gadā parādījās salīdzinoši nevainīgais Indijas satelītattēls naktī, kas it kā atainoja hinduistu festivāla “Diwali” radīto izgaismojumu, kas daudzkārt pārsniedza ierasto Indijas urbāno teritoriju gaismas (sk. 1. attēls), lai gan NASA paziņoja, ka patiesībā festivāla radītais papildus apgaismojuma daudzums ir tik niecīgs, ka to nevar pamanīt no kosmosa. Tāpat 2019. gadā tika izplatīts viltots satelītattēls ar it kā Ņujorkas centrālparkā notiekošu ugunsgrēku (2. attēls).
Viltoti satelītattēli ir ģeotelpiskās informācijas un mākslīgā intelekta sintēzes produkts. To radīšanā vislabāk varot tikt izmantoti tā sauktie ģeneratīvie sacensību tīkli (Generative Adversial networks jeb GAN), kuri, ja tiem dots uzdevums simulēt ģeotelpiskos datus, spēj atlasīt piemērotus viltojamo datu “kandidātus”, nosakot, kuri no tiem vislabāk atbilst tipiskiem ģeotelpiskajiem datiem. Šādā veidā varot operēt ne tikai ar satelītattēliem, bet pat 3D punktu mākoņiem (minētie 2019. gada viltotie attēli gan neesot radīti ar GAN starpniecību, bet vienkārši, izmantojot Photoshop – un tomēr pat šādi radītiem attēliem noticēja ne mazums cilvēku).
Vašingtonas universitātes zinātnieki pētījuma ietvaros izstrādājuši arī programmatūru, kas spēj identificēt viltotus satelītattēlus. Šim nolūkam viņi vispirms radījuši viltotu attēlu, kur Vašingtonas štata Takomas pilsētas urbānajā struktūrā ievietoti Sietlas un Pekinas topogrāfiskie elementi. Savukārt viltotā attēla noteikšanai izmantota gan krāsu histogrammas, gan izšķirtspējas (malu asums, gradientu vērtības) un citas automatizētās analīzes metodes. Pētnieki gan uzsver – cīņa ar viltotiem satelītattēliem izvērtīsies nemitīgā tehnoloģiju sacensībā, jo, uzlabojoties viltojumu kvalitātei nāksies uzlabot arī viltojumu noteikšanas metodes.
Avoti:
Deep fake geography? When geospatial data encounter Artificial Intelligence (Vašingtonas universitātes pētījums)
Deepfake satellite imagery poses a not-so-distant threat, warn geographers
Ikars Kubliņš, Mernieks.lv
Atbildēt