Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūts (LU ĢĢI) 2019. gadā uzvarēja Luiziānas universitātes (ASV) izsludinātā starptautiskā iepirkuma konkursā par digitālās zenītkameras iepirkumu. Šāgada februārī Luiziānas štata mērnieku žurnālā “L’Arpenteur Louisiane” publicēts Bendžamina A. Fernandesa raksts par darbu ar Latvijas speciālistu izgatavoto iekārtu, informē Jānis Balodis, LU ĢĢI vadošais pētnieks.

Rakstā minēts, ka LU radītajai zenītkamerai iepirkuma izvēles procesā bijis jākonkurē ar tādu valstu kā Vācijas un Šveices ražojumiem, taču priekšroka tikusi dota tieši Latvijas speciālistu radītajai aparatūrai. “Digitālās zenītkameras ir izstrādājušas akadēmiskās institūcijas Vācijā, Šveicē un Latvijā – tās apvieno datoru, teleskopu, digitālo kameru, GPS un tiltmetru (līmeņrādi) vienā ierīcē. Izvērtējot tādus faktorus kā zenītkameras cena un kompaktums, izvēle krita par labu Latvijas Universitātes radītajai digitālajai zenītkamerai “Vesta”,” rakstīts žurnālā.

“L’Arpenteur Louisiane” atzīmē, ka “Vesta” ir izmēros salīdzinoši mazāka, līdz ar to vieglāk pārvietojama kamera nekā konkurentu radītās. Uzstādot to uz īpaši pielāgotā statīva, zenītkameru uz lauka varot viegli apkalpot viens cilvēks. Zenītkameras barošanas avots ir 12 voltu motocikla baterija un tā tiek kontrolēta attālināti no otra datora, izmantojot Wi-Fi tīklu.

Zenītkamera tiek izmantota apjomīga projekta ietvaros, kura galvenie mērķi ir izmērīt gravitācijas lielumus Luiziānas štatā un izstrādāt ģeoīda modeli ar 1 cm precizitāti. Zenītkameras uzdevums ir izmērīt Zemes gravitācijas lauka anomāliju radīto vertikāles novirzi, kas reprezentē ģeoīda virsmas slīpumu pret referencelipsoīda virsmu.

“Sesijas laikā, lai noteiktu novērojuma ģeodēzisko pozīciju, tiek izmantota vidējā GPS lokācija. Novērojuma beigās lietotājs ieguvis vairāk nekā 200 kadrus, kas pēc tam tiek apstrādāti. Pēcapstrādē tiek izveidots zvaigžņu almanahs, kurā ietvertas ap 1,3 miljardiem zvaigžņu. Katram attēlam ir savs GPS laika zīmogs, noteikts astroģeodēziskais platums un garums, pievienoti līmeņrāža dati,” vēstīts Luiziānas štata mērnieku žurnāla publikācijā.

Luiziānas universitātes speciālistu darbs ar LU zinātnieku izstrādāto zenītkameru pēc neilga apmācību perioda sācies 2019. gada beigās. Lai gan “Covid-19” pandēmija iecerēto kavējusi, tomēr tieši zenītkameras kompaktie izmēra (viena cilvēka apkalpes iespēja), kā arī piemērotība darbam naktī ļāvusi turpināt veikt novērojumus. Līdz šim novērojumi veikti jau 12 vietās ar vairāk nekā 40 individuālajām sesijām. Vēl gan liels darbs priekšā – novērojumi jāveic vēl vairāk nekā 30 vietās.

Detalizētāk ar Luizinānas mērnieku žurnāla publikāciju (angliski) var iepazīties šeit: https://fv1-2.failiem.lv/down.php?i=wdww5pcz3&n=DoV+Paper+by+Ben%281%29.pdf   

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv