Šonedēļ mērniecības nozare visā pasaulē atzīmēja jau par ikgadēju tradīciju kļuvušo Globālo Mērnieku dienu. Tās centrālais notikums bija 23. marta vakarā Eiropas Mērnieku padomes (CLGE) organizētais tiešsaistes atzīmēšanas pasākums, kurā ar uzrunām uzstājās dažādas amatpersonas, tika spriests par (nepietiekamo) sieviešu lomu mērniecībā, paziņoti CLGE studentu darbu konkursa rezultāti un nosaukts “Globālais mērnieks 2021”.

Atklāšanas uzrunu sacīja CLGE prezidents Vladimirs Krupa, kurš izstāstīja par Globālās Mērnieku dienas tradīcijas izveidošanos. “Šī ir pirmā centralizētā Globālās mērnieku dienas tiešsaistes ceremonija, un mēs esam lepni, ka šajā brīdī varam būt kopā ar visu pasauli. Šajos sarežģītajos laikos ir ļoti svarīgi attīstīt ciešu sadarbību,” uzsvēra V. Krupa.

CLGE līmenī Mērnieku dienas svinēšana aizsākusies 2012. gadā (toreiz – kā Eiropas mērnieku diena), bet līdzīgas tradīcijas pastāvēja jau citur pasaulē – īpaši ASV, kur mērnieku dienas reizēm atcerējušies pat ASV prezidenti. Tāpēc 2014. gadā CLGE savas Ģenerālās asamblejas laikā Budapeštā pirmoreiz atzīmēja ne vairs tikai Eiropas, bet jau Globālo Mērnieku dienu. Iniciatīvu atbalstījusi arī Starptautiskā Mērnieku federācija (FIG). 21.marts kā Mērnieku dienas datums izvēlēts kā pirmā pavasara diena un mērniecības sezonas simbolisks sākums, skaidroja V. Krupa (šogad datums iekrita svētdienā, tāpēc izlemts svinēšanu pārcelt dažas dienas vēlāk).

FIG prezidents Rūdolfs Šteigers savā uzrunā uzsvēra modernās mērniecības tehnoloģiju svarīgo nozīmi ikdienā, kas pastāv vienlaikus ar sabiedrības nepietiekamām zināšanām par mērnieka darbu. “Mūsu profesija šodien ir sabiedrības labklājības un attīstības pamatu pamats. Ģeodati, atrašanās vietas servisi, GNSS, GPS – šie visi jēdzieni ir pazīstami arī cilvēkiem ārpus mūsu vides. Taču mums aizvien nepieciešams promotēt savas prasmes un pakalpojumus. Tāpēc ir nepieciešams organizēt tādus pasākumus kā Globālā Mērnieku diena, kuri, cerams, dos grūdienu mūsu profesijai,” sacīja R. Šteigers.

Par šāgada mērnieku dienas tematu tika noteikts “Sievietes mērniecībā”, un, kā vienā no pasākuma atklāšanas uzrunām sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Frederika Rīza, sieviešu līdztiesība darba tirgū esot ļoti aktuāls un prioritārs jautājums arī parlamenta dienaskārtībā. Diemžēl šobrīd sievietes par līdzvērtīgu darbu Eiropas Savienībā vidēji aizvien saņemot par 16% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. “Bet kā ar sievietēm mērniecībā? Šajā profesijā jau vēsturiski vairāk darbojušies vīrieši, bet tendences ir pozitīvas – sieviešu skaits arvien pieaug. Piemēram, Beļģijā pēdējos piecos gados sieviešu īpatsvars mērniecībā pieaudzis no 10 līdz 25 procentiem,” atklāja Rīza.

“Ir pagājis ilgs laiks, kopš pirmā sieviete bija tiesīga kvalificēties mērnieka profesijā, tomēr mērniecībā aizvien dominē vīrieši. Piemēram, Horvātijā tikai 26% sertificēto ģeodēzisko inženieru ir sievietes. Šobrīd redzams, ka ik gadu mērnieka profesiju izvēlas arvien vairāk un vairāk sieviešu, tomēr īpatsvars aizvien ir zems. Turklāt nav runa tikai par kvantitatīviem datiem – ir arī reālās dzīves negatīvas pieredzes. Piemēram, kad sievietes nespēj atrast darbu mērnieka profesijā, negūst atzinību, ko ir pelnījušas, saņem zemākas algas nekā vīriešu kolēģi tajās pašās pozīcijās un tiek diskriminētas,” dzimumu problemātiku mērniecības nozarē analizēja arī Blaženka Mičeviča, CLGE darba grupas vadītāja.

CLGE Pārbaužu komitejas vadītājs Mairolts Kakko informēja par CLGE studentu ideju konkursa “On the Move” rezultātiem. Vēsturiski konkursā no 2012. līdz 2020. gadam piedalījušies 86 dalībnieki no 26 valstīm, bijuši 27 uzvarētāji. Interesanti, ka visveiksmīgākā valsts konkursa vēsturē ir Latvija – tieši no mūsu zemes nākuši visvairāk konkursa uzvarētāju (sk. karti 3. attēlā). Jāsaka, Latvija nebija tālu no uzvaras arī pēdējā konkursā.

2020. gada rudenī izsludinātajā studentu “On the Move” konkursā varēja piedalīties ar mērniecību, kadastru, ĢIS saistītiem tematiem, kas virzīti uz jaunu, inovatīvu ģeomātikas risinājumu un aplikāciju izstrādi (izmantojot Galileo, EGNOS vai Copernicus iespējas), un žūrijas vērtējumā izvirzīti trīs finālisti ar labākajām idejām – Hamidreza Ostadabbass no Vācijas ar tematu par QFIELD un QGIS sinerģiju interaktīvo karšu izstrādē, Freke Kaseta no Beļģijas ar tematu “Tranzīta orientētas attīstības plānošana Flandrijas reģionā – “StationsRadar””, kā arī… Rīgas Tehniskās universitātes absolvents Andris Kivlenieks ar tematu “Automātiska objektu atpazīšana no lāzerskenēšanas datiem”. Par uzvarētāju žūrijas vērtējumā tikusi atzīta Freke Kaseta, bet Latvijas pārstāvis ieguvis trešo vietu.

Globālās Mērnieku dienas svinīgais pasākums noslēdzās ar Vācijas Ģeodēzijas, Ģeoinformācijas un Zemes pārvaldības asociācijas ģenerāldirektora Hansjorga Kuterera uzrunu, kurā, turpinot vēl vienu Mērnieku dienas ikgadējo tradīciju, viņš atklāja, kura vēsturiski nozīmīga mērniecības persona atzīta par “Globālo mērnieku 2021”. Šoreiz tas ir Johans Karls Frīdrihs Gauss (sk. 4. attēlu), viens no izcilākajiem matemātiķiem pasaules vēsturē, devis lielu ieguldījumu arī fizikas un astronomijas attīstībā (1777 – 1855). Gauss darbojies arī ģeodēzijas laukā, veicot Hanoveras karalistes ģeodēzisko uzmērīšanu, procesa gaitā izgudrojot heliotropu – instrumentu, kas izmanto spoguli, lai atstarotu saules gaismu tālās distancēs un tādējādi izmērītu atrašanās vietas pozīciju.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv