Pēc “Covidgada” pauzes 19. martā atkal norisinājās viens no gada galvenajiem notikumiem mērniecības nozarē – Latvijas Mērnieku biedrības kopsapulce un seminārs. Šogad pasākums pirmo reizi notika attālinātā formātā (“Zoom” platformā), taču tas nepavisam netraucēja pilnvērtīgai informācijas apmaiņai. Semināra noslēgumā no tā virtuālajiem apmeklētājiem tika saņemti atzinīgi vērtējumi, tai skaitā pat atziņa, ka tas esot bijis vērtīgākais seminārs, kāds mērniekiem jebkad organizēts. Seminārā tiešām varēja gūt daudz praktiskas informācijas, no kuras šajā rakstā ieskicēts svarīgākais.

Zemes konsolidācijas procesa līkloči

Valsts zemes dienesta (VZD) Zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne seminārā iepazīstināja ar centieniem ierosināt zemes konsolidācijas procesu Latvijā. Lai gan VZD jau 2018. gadā izstrādājis informatīvo ziņojumu par zemes konsolidācijas ieviešanu Latvijā, aprakstot procesu, kā to varētu realizēt (tika konstatēts, ka nepieciešami grozījumi piecos likumus un citas normatīvo aktu izmaiņas), tomēr “kāju priekšā” beigās aizlikusi Zemkopības ministrija, kas 2019. gada beigās noraidījusi ES finansējuma piesaisti zemes konsolidācijas veikšanai (kā zemes īpašniekiem nepieciešamo līdzfinansējumu). Līdz ar to šis zemes konsolidācijas variants nav saņēmis atbalstu arī ne no Latvijas Pašvaldību savienības, ne Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, ne Latvijas Mērnieku biedrības.

Lai zemes konsolidācijas mērķus tomēr sasniegtu, izlemts koncepciju papildināt ar vēl vienu iespējamo procesa variantu, kas neparedz valsts (VZD vai citu iestāžu) iesaisti, bet paredz konsolidāciju veikt, izmantojot jau no 2007. gada praksē ieviesto zemes robežu pārkārtošanu, izstrādājot zemes ierīcības projektu. Zemes robežu pārkārtošanas procesā zemes īpašnieki tiktu atbrīvoti no valsts nodevas samaksas par zemes īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (gan tikai tajos gadījumos, kad pašvaldība atzinusi, ka robežu pārkārtošanas rezultātā tiek sasniegti zemes konsolidācijas mērķi). Šī koncepcija atbalstīta arī valdībā, un šobrīd Tieslietu ministrija jau sākusi izstrādāt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.

Robežplāni būs tikai elektroniskā formā

J. Mierkalne pastāstīja arī par plānotajiem grozījumiem Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, kas 4. martā tikuši izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi paredz izmaiņas, kas saistītas ar digitālā laikmeta uzvaras gājienu – pirmkārt, mērniekam, lai uzaicinātu valsts un pašvaldību institūcijas uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, būs jāizmanto oficiālo elektronisko adresi, otrkārt, ZKU dokumenti jāsagatavo elektroniskā formā un jāievieto elektroniskajā ZKU lietā. “Tas nozīmē, ka visi robežplāni būs tikai elektroniski dokumenti, papīra formātā paliks tikai gatavojamie akti,” skaidroja J. Mierkalne.

Tāpat noteikumu projekts paredz vairākas citas būtiskas izmaiņas:

• novērst ierobežojumu veikt kamerālo zemes robežplānu pārzīmēšanu, ja zemes vienībā ir reģistrēta robežu neatbilstība (gan ne visos gadījumos);
• platību ar citu zemes lietojumu iekļaušana zemes vienības platībā bez pieļaujamās zemes vienības platības atšķirību ierobežojumiem;
• pirmreizējā uzmērīšanā konstatētās robežu neatbilstības risināt tāpat, kā to dara atkārtotajā uzmērīšanā;
• izslēgt regulējumu par servitūtu teritorijas attēlošanu apgrūtinājuma plānos.

ATIS dati būs pieejami mērniekiem bez papildu maksas

VZD Apgrūtināto teritoriju daļas vadītāja Iveta Rieksta iepazīstināja ar apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (ATIS) aktualitātēm. ATIS datu pārklājums pagaidām vēl nav pilnīgs, tas atkarīgs no konkrētās nozares. Tādās nozarēs kā kuģu un gaisa kuģu navigācija, ceļu infrastruktūra, aizsargājamās dabas teritorijas un valsts ģeodēziskie punkti dati jau esot iesniegti pilnībā, pārējās nozarēs (siltumapgāde, ūdensapgāde, sakaru infrastruktūra u.c.) datus iesnieguši lielākie datu turētēji, bet ar pārējiem tiek “turpināta sadarbība”. Diezgan sarežģīta izvērtusies komunikācija ar pašvaldībām, kur tikai ar ministrijas iesaisti izdevies piedabūt pašvaldības iesniegt ATIS datus par inženierkomunikācijām. Sadarbības līgums noslēgts arī ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, kas jau iesniegusi valsts ģeodēziskā tīkla punktus, bet vēl tiekot gaidīti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti (lai gan, kā norādīja prezentācijas klausītāji, šie punkti atrodas pašvaldību pārziņā un atbildībā), virszemes ūdens objekti un purvi. Pagaidām ATIS sistēmā vēl neesot iekļauta arī dzelzceļu infrastruktūra, bet šos datus plānots iesniegt līdz šā gada beigām.

Nākotnē ATIS dati bez papildu samaksas būs pieejami arī profesionālās darbības veicējiem – t.sk. zemes kadastrālajiem uzmērītājiem, ģeodēzistiem. “Jau esošā noslēgtā maksas līguma ietvaros jums būs iespēja saņemt arī ATIS datus profesionālās darbības veikšanai. Šī funkcionalitāte neļaus pieprasīt datus par objektiem un apgrūtinātām teritorijām tajās zemes vienībās, kurām valsts drošības iestādes būs noteikušas ierobežotas informācijas piekļuvi,” informēja I. Rieksta.

Daļa ADTI datu kļūs slepenāki

Pārmaiņas gaidāmas arī augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (ADTI) jomā – šeit sākts darbs pie grozījumiem saistībā ar sensitīva rakstura datu pieejamību. Plānots, ka turpmāk noteiktas ADTI datu kopas bez autentificēšanās publiskā vidē vairs nebūs pieejamas, seminārā informēja Oskars Gabrusenoks, VZD ģenerāldirektora vietnieks kadastra jautājumos.

Šobrīd Aizsardzības ministrijas izveidota speciālistu darba grupa apzinājusi tās zemes vienības, kuru datus nedrīkst attēlot un sniegt pieejamus sabiedrībai publiskos reģistros bez autentificēšanās, jo tas apdraudētu valsts drošību. Tāpat panākta vienošanās par to, kādu konkrētu ADTI slāņu publiskošana šajās zemes vienībās jāierobežo. Atbilstoši tam vēl būs jāsagatavo tehniskie risinājumi, kas paredz, ka no sensitīvajām zemes vienībām tiks izgriezti noteikti datu slāņi (šobrīd, kamēr šāds risinājums vēl nav izstrādāts, tiekot izņemta ārā visa informācija par attiecīgo zemes vienību). Plānotie ierobežojumi par datu publisku attēlošanu attieksies arī uz datu turētājiem, ne tikai VZD.

Attiecīgie grozījumi Valsts drošības likumā šobrīd pieņemti Saeimā divos lasījumos, un iecerēts, ka trešajā lasījumā tos pieņems līdz jūlijam.

Jaunumi datu apstrādei TAPIS sistēmā

Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļas vecākais konsultants Roberts Lipsbergs informēja par Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) attīstību, kur pēdējā laikā iestrādātas dažādas jaunas funkcionalitātes. Piemēram, lietotājiem nodrošinātas iespējas sniegt viedokli, ieteikumus par katru plānošanas dokumentu (ierakstot tekstu, norādot kartē punktu, utml.), uz kuriem tiks sniegtas atbildes. “Tālāka procesa virzība nav iespējama, kamēr šie priekšlikumi nav atbildēti,” atklāja R. Lipsbergs. Tāpat iespējams arī saņemt paziņojumus par savā apkārtnē paredzētu plānošanas dokumentu izstrādi.

TAPIS tagad arī nodrošina ģeotelpisko datu augšup un lejupielādes funkcijas. Caur sistēmu iespējams saņemt kadastra datus, spēkā esošo funkcionālo zonējumu, u.c. informāciju. Augšupielādējot datus TAPIS sistēmai, ieteicams pārbaudīt, vai datu saturā nav līklīnijas, jo TAPIS tās neatpazīst. Vadlīnijām neatbilstoši sagatavotus datus sistēma identificēs kā kļūdainus (piemēram, nekorekti norādīts ģeotelpiskais kods vai gadījumi, kad objekts mazāks par vienu kvadrātmetru). Vēl svarīgi, ka finansiālu apsvērumu dēļ nolemts atteikties no .dgn formāta datņu apstrādes (.dgn failus sistēma vairs neatpazīst), taču mērniekiem nevajadzētu būt problēmām strādāt arī ar citu tiem pazīstamu – .dxf formātu, sacīja Roberts Lipsbergs.

Būvvalžu liktenis pēc administratīvi teritoriālās reformas pagaidām neskaidrs

VARAM Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļas vadītāja Diāna Orlovska seminārā runāja par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz mērniekiem. Lielākais neskaidrais jautājums, kas tieši attiecas uz mērnieku darbu, ir būvvalžu atrašanās vietas pēc teritoriālās reformas spēkā stāšanās datuma – 1. jūlija. D. Orlovska pieļauj, ka uzreiz pēc 1. jūlija, visticamāk, izmaiņu vēl nebūs un kādu laiku turpinās darboties esošās būvvaldes. Vienlaikus ir vietas, kur jau šobrīd darbojas apvienotās būvvaldes. Mērniekiem ieteicams katrā konkrētā gadījumā sazināties ar konkrēto pašvaldību un sekot līdzi situācijas izmaiņām.

LĢIA aerolāzerskenēšanas datu ieguves un apstrādes iespējas

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) Tālizpētes nodaļas vadītājs Pēteris Pētersons iepazīstināja ar LĢIA rīcībā esošajiem aerolāzerskenēšanas datiem, kas tikuši iegūti vairāku gadu laikā (no 2013. līdz 2019. gadam), lai atjaunotu augstuma modeli. Ar LIDAR palīdzību panākta augstāka vertikālā precizitāte (ne sliktāka kā 12 cm pret valsts ģeodēzisko tīklu). Iegūtie dati iegūstami atvērto datu portālā, kur tie ikvienam pieejami lejupielādei, taču, lai datus ērti apstrādātu, jāievēro dažas lietas. Datu aplūkošanai var instalēt bezmaksas programmu “Fugroviewer”, ar ko ērti datus atvērt un veikt tajos vienkāršus mērījumus. Profesionālam lietojumam būs nepieciešamas jau nopietnākas programmas. Arī ĻGIA sagatavojusi dažus gan bezmaksas datu produktus – piemēram, digitālo reljefa modeli, gan maksas – digitālo virsmas modeli ar informāciju par ēkām, tiltiem, veģetāciju, utt. To sniegtās iespējas gan varot panākt arī ar dažādu bezmaksas programmu lietojumu, apstrādājot atvērto datu portālā pieejamos LIDAR datus, atzina P. Pētersons. Interesanti, ka šogad paredzēts veikt Rīgas aerolāzerskenēšanu un vienlaikus aerofotografēšanu, izstrādājot pilsētas digitālo 3D modeli, kas noderēšot gan mērniecībā, gan kartogrāfijā. Plānots, ka lidojumi notiks jau pavasarī, un to rezultātā tiks iegūti vēl augstākas kvalitātes dati.

“Rail Baltica” zemes gabalu mērniecība un ģeodēziskie izaicinājumi

Aigars Lipčiks, “Eiropas dzelzceļa līniju” nekustamo īpašumu speciālists, seminārā iepazīstināja ar tuvākajā nākotnē plānotajiem darbiem “Rail Baltica” projekta attīstībā, kur ne mazums pasūtījumu sagaidāmi arī mērniekiem. Piemēram, šogad tiks uzsākta īpašumu atsavināšana Rīgas lidostas – Lietuvas robežas posmā (aptuveni 500 īpašumi), un tiks izsludināts iepirkums zemes ierīcības un kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumiem (vispārīgā vienošanās ar vairākiem pretendentiem). “Aicinu pieteikties konkursam, darba pietiks visiem,” iedrošināja A. Lipčiks.

Vienlaikus jāievēro, ka atsavināmu zemes gabalu uzmērīšanā jāievēro nedaudz atšķirīga kārtība no ierastās. Ja zemes ierīcība tiek veikta atsavināmiem īpašumiem, zemes gabala īpašnieks šajā gadījumā nav uzmērīšanas ierosinātājs, līdz ar to mērniekam īpašnieks gan ir jāinformē, kā arī “saprātīgu” laika periodu jānogaida atbilde, taču īpašnieka saskaņojums darbu turpināšanai nav obligāti nepieciešams. Tāpat “RailBaltica” kā lineāras inženierbūves objektam nav jāparedz zemesgabaliem piekļuve – tā netiek paredzēta nevienā no zemes ierīcības projektiem.

“RB Rail” Ceļu un inženierkomunikāciju nodaļas vadītājs Ēriks Diļevs seminārā izstāstīja par ģeodēzijas izaicinājumiem “RailBaltica” būvniecībā. Lai panāktu iespējami augstāku uzmērīšanas darbu precizitāti, projektētājiem uzstādītas papildus prasības – piemēram, reperiem jābūt nostiprinātiem ar betona pamatiem, lai tie kalpotu vismaz desmit gadus; katrs pamattrases posms jākoordinē 2 kilometru garumā, savukārt pārrobežu posmos projektētājiem jāveic uzmērījumus minimāli 50 metru attālumā uz katru pusi, lai savietotu valstu koordinātu tīklus un to atšķirību dēļ neveidotos neprecizitātes (kā secināts, pat vienas valsts ietvaros varot veidoties 1-3 metru novirzes no trases iecerētās līnijas). Noteikts mērķis ieviest vienotu ģeodēzisko tīklu visai “Rail Baltica” trasei, kura precizitāte būs viens milimetrs. “Tā ir ļoti augsta prasība, taču ātrgaitas dzelzceļu projektos tas ir nepieciešams,” atklāja Ē. Diļevs.

Sertificētie izglītoties neraujas

Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra vadītājs Mārtiņš Reiniks iepazīstināja ar Sertifikācijas centra aktualitātēm. Pērn viena no būtiskākajām bija sertifikācijas cenrāža maiņa, kas tika apstiprināta 2019. gada beigās un stājās spēkā no 2020. gada. Cenu pieaugumu tajā esot noteikuši vairāki kritēriji – gan normatīvo aktu izmaiņas, kas paaugstinājušas sertificēto personu uzraudzības standartus, eksaminācijas prasības, gan arī vēlme mainīt iepriekšējo uzraudzības izmaksu segšanas principu pa sertifikācijas nozarēm. Iepriekšējā prakse bijusi tāda, ka kāda no sertificēšanas jomām subsidē citas jomas – piemēram, zemes ierīcībā sūdzību ir mazāk, tādējādi zemes ierīkotāji par savu sertifikātu samaksā arī par kadastrālo uzmērīšanu, kur sūdzību ir krietni vairāk. Ar jauno cenrādi ticis ieviests princips, ka katras sertificējamās jomas sertifikātu maksas nosedz attiecīgās jomas uzraudzību.

Aplūkojot datus par mērnieku profesionālās pilnveides kursu apmeklētību, atklājas ne visai iepriecinoša aina, atklāja M. Reiniks. Divu gadu periodā visas LMB sertificētās personas apmeklējušas tālākizglītības kursus vairāk nekā 6500 stundu garumā – vidēji 10,6 stundas katram sertificētajam. Tas nozīmē, ka vidēji katram sertificētajam šobrīd pietrūkst 3,7 stundas apmeklētu tālākizglītības kursu (apmēram vienas dienas semināra apjoms). Kopumā pat divas trešdaļas sertificēto nav apmeklējuši līdz šim nepieciešamo kursu stundu skaitu, starp kuriem ir arī tādi, kuri tālākizglītības prasību vispār ignorējuši (t.i., nav apmeklējuši nevienu semināru).

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv