Zaube – Siguldā, Kolka – Piņķos, Madliena – Ogrē, Vecslabada – Ludzā, vakcinācijas punkti pļavās un neskaitāmas tamlīdzīgas dīvainības bija novērojamas Vakcinācijas biroja sākotnēji (19. februārī) prezentētajā ārstniecības iestāžu un ģimenes ārstu prakšu vietu-vakcinācijas punktu digitālajā kartē. Pēc vairāk nekā nedēļas kļūdas tikušas labotas, tomēr pieredzētais liek meklēt atbildi uz jautājumu – kas ir iemesli nespējai valstiski prioritārā jautājumā paveikt tik šķietami elementāru uzdevumu kā izveidot karti ar pareizi atliktiem punktiem?

Nepagāja ilgs laiks, kad pēc Vakcinācijas biroja, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju izziņotās kartes publiskošanas, vērīgi lietotāji tajā pamanīja pirmās ērmības. Sociālajā tīklā Twitter lietotāji ziņoja par arvien jauniem un jauniem gadījumiem, kad kartē atzīmētie punkti atradās kilometriem vai pat desmitiem kilometru tālu no patiesajām ģimenes ārstu prakšu adresēm.

Tviterī tika ieteikti potenciālie problēmas risinājumi, un, cenšoties radīt iespaidu par operatīvu reakciju, Vakcinācijas birojs solīja steidzami meklēt risinājumu. Tomēr vēl vairāk nekā nedēļu pēc pirmajām norādēm uz kļūdām kartē tās joprojām nebija izlabotas.

Problēmas formālais cēlonis šajā gadījumā ir “Bing” karšu servisa nespēja atainot visas adreses precīzi tajās vietās, kur tās atrodas – jo tieši “Bing” servisu izmantojuši kartes autori, kas, kā izrādās, nav pats Vakcinācijas birojs, ne arī īsti Nacionālais veselības dienests (NVD), kam tika pāradresēti Mernieks.lv jautājumi, bet, kā skaidroja NVD sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Karolīna Šaule – Zāļu Valsts aģentūra. Kā portālam Mernieks.lv atzina NVD, problēmas būtība ir tajā, ka kartes veidošanā sākotnēji tika izmantotas tikai adreses, bet ne to ģeogrāfiskās koordinātas.

“Vakcinācijas kabinetu pārskats veidots “Microsoft Power Bi”. Punktu vizualizācijā punkti tiek attēloti “Bing” kartē – rīks automātiski nosaka lokāciju pēc ārstniecības iestāžu adresēm, bet ne vienmēr pēc adresēm tiek noteikta korekta lokācija. Izmantotas tiek Veselības inspekcijas (VI) ārstniecības iestāžu reģistra adreses. Iespējamais risinājums, lai kartē pilnīgi visas adreses tiktu attēlotas precīzi, ir adrešu vietā izmantotas koordinātas. Lai pārietu no adrešu izmantošanas uz koordinātām, tam ir nepieciešamas koordinātas visiem punktiem uzreiz,” informēja A. K. Šaule.

Adrešu ģeogrāfiskās koordinātas pieejamas Valsts adrešu reģistrā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 698 “Adresācijas noteikumi” 60. pants joprojām paredz, ka Valsts zemes dienests adrešu reģistra datus sagatavo un izsniedz par maksu. Tiesa gan, noteikumu 61. punkts nosaka, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm dati pienākas par brīvu (valsts tiešās pārvaldes iestādes ir visas iestādes, kas juridiski pieder pie Latvijas Republikas – ministrijas un citas Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai ministram tieši pakļautas pārvaldes iestādes, kā arī to padotībā esošas iestādes).

Kāpēc kartes veidotāji netika pieprasījuši nepieciešamos datus (adrešu koordinātas) no Valsts zemes dienesta? Uz šo jautājumu Nacionālais veselības dienests skaidru atbildi nesniedza. Jā, par to esot ticis spriests, bet tad nez kāpēc izlemts, ka varbūt pietiks ar pašu rīcībā esošajiem datiem…

Ne izņēmums, bet sistēmiska likumsakarība

Virspusēji raugoties, varētu konkrētajā gadījumā vainot vienīgi NVD (un ZVA?) neizdarību, taču šāda veida situācijas esot tik izplatītas, ka skaidrs – problēmas sakne ir esošajā sistēmā, uzskata Rihards Olups, “Open Street Map” kopienas pārstāvis. Sistēma ir tāda, kas pamatīgi apgrūtina datu apmaiņu pat pašu valsts iestāžu starpā, par datu pieejamību privātajam sektoram, kartogrāfijas entuziastiem “no malas” nemaz nerunājot. To raksturo birokrātija, valsts institūciju savstarpēja nesadarbošanās un datu (šajā gadījumā konkrēti – valsts adrešu reģistra datu) brīva nepieejamība.

“Šobrīd “tiesības saņemt” datus nozīmē papildu problēmas ar līgumsaistībām, datu saņemšanu, apstrādi, aizsardzības nodrošināšanu… Ja datus nepieciešams iegūt ātri, nav laika iesaistīt juristus un tikt galā ar formālo procesu. Izmantot kādu tiešsaistes resursu ir daudz ātrāk un vieglāk. Visticamāk, kopumā tie ir ekonomiski iemesli, kuros vainojama sliktā datu pieejamība – visu iepriekš minēto darbību veikšanai nepieciešams laiks, un laiks ir nauda. Un dažreiz arī dzīvības,” saka R. Olups.

Pašreizējā sistēma ne tikai visiem apgrūtina piekļuvi ģeotelpiskiem pamatdatiem, bet arī veicina nekvalitatīvu datu izmantošanu, kā to perfekti izgaismo vakcinācijas punktu kartes piemērs.

“Valsts un pašvaldību iestādes bieži nelieto centralizētos datus, tā vietā veido savas datu kopas. Tās dažreiz ir sliktākas kvalitātes, dažreiz labākas, bet tas vienmēr ir papildu darbs. Galu galā, vidējā datu kopu kvalitāte ir daudz zemāka. Viens no datu kvalitāti ietekmējošiem faktoriem ir paši sākotnējie dati. Viens veids – visi datus izmisīgi tur pie sevis un ievāc atsevišķi. Rezultāts ir daudzas nepilnīgas datubāzes un slikta pakalpojumu kvalitāte. Tā ir esošā situācija Latvijā. Cits ietekmējošs faktors ir datu “svaigums”. Adresācijas dati ir ļoti mainīgi. Pat bez milzu adresācijas reformām (nesen – Rīgā, Ādažos un daudz kur citur) tiek veidotas jaunas mājvietas, attīstīti apbūves projekti, nojauktas, apvienotas un sadalītas ēkas. Šādu datu uzturēšana vairākiem datu turētajiem ir ekonomiski nelietderīga, varbūt pat neiespējama – ko redzam tādējādi, ka to neviens lielā apjomā viens pats nedara,” skaidro R. Olups. “Finansējuma, ietekmes un citu faktoru apvienojums daudzu gadu, pat gadu desmitu gaitā novedis pie tā, ka Latvijā ir maz atvērtu ģeodatu. Un visi saka – adresēm jābūt atvērtām. To saka kopienu aktīvīsti, uzņēmēji, pašvaldību darbinieki, valsts iestāžu darbinieki. To saka pat paši adrešu datu uzturētāji. Bet tas ir kā visiem sēdēt piesmakušā telpā, un teikt, ka vajadzētu atvērt logu. Pie loga sēdošiem bail par apkures rēķina pieaugumu, un tā mēs visi nedaudz smokam,” viņš piebilst. Risinājums, viņaprāt, būtu viens – izveidot vienu, vienotu atvērtu datu kopu, kura būtu pieejama visiem bez ierobežojumiem.

Gaidīt vasaru, lai atvērtu logu

Kā zināms, lai gan Ministru kabinets jau 2018. gada sākumā apstiprināja informatīvo ziņojumu (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40437608), kurā paredzēts atvērt vairākas ģeotelpisko datu kopas, tai skaitā adrešu reģistra datus, valdībai “piemirsies” piešķirt šim solim nepieciešamos līdzekļus, kā rezultātā Valsts zemes dienests minētos datus aizvien nav publiskojis vienotajā ģeoportālā. Vienlaikus 2019. gada augustā valdībā pieņemtajā “Latvijas atvērto datu stratēģijā” melns uz balta rakstīts: “IKT nozares pārstāvji ar aprēķiniem pierādīja, ka, ja Adrešu reģistra dati tiktu publicēti atvērto datu formā, valsts budžeta ieņēmumi būtu lielāki tikai no astoņu IKT nozares uzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem”. Papildinot R. Olupa analoģiju – izrādās, ka gaiss aiz loga ir ne tikai svaigāks, bet arī siltāks, tātad bažām par apkures rēķina pieaugumu nav pamata.

Iespējams, šo logu beidzot varētu “paraut vaļā” šāgada jūlijā noteiktā Eiropas Savienības “Atvērto datu direktīvas”* integrēšana nacionālajos normatīvajos aktos, par ko Mernieks.lv detalizēti rakstīja šeit: http://mernieks.lv/article/3147 Tiesa gan, daudz kas būs atkarīgs no tā, kā tieši (ar cik kvalitatīviem, pārdomātiem un patiesi ieinteresētiem risinājumiem) direktīvas prasības tiks ieviestas, jo tās, protams, pieļauj interpretācijas iespējas. Citiem vārdiem, tas, ka, piemēram, adrešu reģistra datiem būs jābūt pieejamiem bez maksas, iespējams, vēl nenozīmē, ka tie būs pieejami arī ātri un ērti. Direktīvā noteikts visai garš termiņš, kurā publiskā sektora struktūrām jāizpilda atvērto datu informācijas pieprasījums – dati jāsniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas (turklāt “sarežģītu pieprasījumu” gadījumos ar iespēju pagarināt to vēl par 20 dienām). Vakcinācijas vietu kartei analoģiskā situācijā, kad rezultāts nepieciešams ātri, jau atkal varētu rasties kārdinājums meklēt kādus no kvalitātes viedokļa apšaubāmus apkārtceļus. Tāpēc būtiski, lai direktīvas prasības tiek ieviestas ne tikai formāli, bet pēc būtības nodrošinot datiem maksimāli ērtu, vieglu un ātru piekļuvi. Mernieks.lv turpinās sekot procesa attīstībai.

* – “Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu”

Ikars Kublinš, Mernieks.lv