Latvijas Mērnieku biedrības pārstāvis Jānis Klīve 18. un 19. septembrī Atēnās notikušajā Eiropas Mērnieku padomes Ģenerālajā asamblejā ievēlēts par vienu no padomes viceprezidentiem. Mernieks.lv sazinājās ar J. Klīvi, lai skaidrotu, kāda ir padomes viceprezidenta amata praktiskā nozīme un ko tas var sniegt Latvijas mērniecības attīstībai, kā arī, kuri ir Eiropas mērogā šobrīd aktuālākie un asamblejā pārrunātie nozares jautājumi.

Viens no pamudinājumiem kandidēt uz Eiropas Mērnieku padomes viceprezidenta amatu bijis iepriekš asamblejās novērotais, ka būtībā Eiropas Mērnieku padomē trūkst “jaunu asiņu, kas vēlētos aktīvi iesaistīties, darboties”. Tāpat priekšzīmi rādījis kolēģis no Igaunijas Mairolts Kakko, kas viceprezidenta postenī nostrādājis iepriekšējos trīs sasaukumus (6 gadus). “Ja jau igauņi var, tad kāpēc mēs ne?” – atceroties, kā radusies ierosme pretendēt uz viceprezidenta vietu, stāsta J. Klīve. Tālākais jau bijis procedūras jautājums – vispirms kandidatūras apstiprināšana Latvijas Mērnieku biedrībā, nosūtīšana Eiropas Mērnieku padomei, kas saņēmusi līdzīgus pieteikumus no visām dalībvalstīm. Padomes valdes izvēle J. Klīvem bijusi labvēlīga – viņš atlasīts kā viens no pieciem kandidātiem, kas kopīgi izvirzīti vienotam apstiprināšanas balsojumam, kas notika Ģenerālās asamblejas ietvaros reizē ar jaunā padomes prezidenta vēlēšanām.

Kā skaidroja J. Klīve, viceprezidenta amats (kopā viceprezidenti ir pieci) faktiski ir darbs padomes valdē. Tas nozīmē līdzdalību lemšanā par visiem padomes izskatāmajiem jautājumiem, iespēju izvirzīt dienaskārtībā apspriešanai jaunus tematus, utml. Valdes sēdes pārsvarā notiekot attālināti, bet reizi ceturksnī valde organizējot tikšanos klātienē – šobrīd gan korekcijas šajā grafikā var ieviest COVID-19 pandēmija.

Galvenais mērķis, darbojoties Eiropas Mērnieku padomes valdē, būšot iestāties par Latvijas un mazo valstu interesēm kopumā. “Ir vairākas mums tuvas tēmas. Mazajām padomes dalībvalstīm visai sāpīgs jautājums ir ikgadējais līdzmaksājums, kas Latvijas gadījumā sasniedz ap 500 eiro. Tomēr, tā kā šeit izstrādāta konkrēta biedru naudas aprēķina formula, kas sasaista maksājuma lielumu ar konkrētās valsts kopprodukta apmēru, un par kuru savulaik panākta kompromisa vienošanās, paredzams, ka izmaiņas šajā jautājumā būs grūti panākt,” skaidro J. Klīve. Taču tas, ko varētu mēģināt – panākt, lai dalībvalstu kopīgi iemaksātais finansējums vairāk tiktu izlietots ar mērniecību tieši saistīto jautājumu risināšanai, nevis reprezentācijas, administratīviem, organizatoriskiem izdevumiem. Piemēram, ģenerālo asambleju laikā neesot nekādas nepieciešamības pēc pieczvaigžņu viesnīcām, jo tāpat visa diena tiek pavadīta konferenču zālē, viesnīcā atgriežoties tikai uz nakti, smej J. Klīve.

Prioritāte būtu panākt, lai arī Latvijas mērnieku sabiedrība turpmāk nopietnāk sekotu līdzi un iedziļinātos tajos jautājumos, kas tiek iztirzāti Eiropas Mērnieku padomē. Viena no šādām aktualitātēm ir būvju kadastrālās uzmērīšanas standarts, kura izstrādē starptautiskā mērogā Eiropas Mērnieku padome ir viens no partneriem. Standartu izstrādā Starptautiskā īpašuma mērīšanas standartu koalīcija (The International Property Measurement Standards Coalition), kura apvieno vairāk par 80 dažādu pasaules valstu nevalstiskās organizācijas un profesionālās asociācijas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu un to uzmērījumiem. Tiesa, standartu pārņemšana ir brīva izvēle, atšķirībā no Eiropas Komisijas regulām. Kā zināms, patlaban Latvijā būvju kadastrālā uzmērīšana vēl aizvien ir Valsts zemes dienesta pārziņā, lai gan savulaik valdībā pat apstiprināta koncepcija, kas paredz šo funkciju nodot mērniecības brīvajā tirgū.

Vēl viens svarīgs projekts ir GISCAD-OV (https://www.clge.eu/2020/clge/clge-appoints-lebourdais-and-nudiens-to-key-roles-in-giscad-ov-project), kurā šobrīd iesaistīta Eiropas Mērnieku padome (un kas tika pārrunāts arī Ģenerālajā asamblejā), ir potenciāli nozīmīgs ikvienam mērniekam un mērniecības nākotnei kopumā – tiek pētīts, kā izmantot Galileo un GPS satelītus kadastrālajā uzmērīšanā, lai panāktu pēc iespējas augstāku precizitāti (kā tehniskais speciālists šajā projektā darbojas arī Ivars Nudiens). \

Dalība Eiropas Mērnieku padomes valdē sniegs arī lielākas iespējas pārrunāt ar Eiropas kolēģiem Latvijas mērniecībā aktuālus jautājumus. Kā piemēru J. Klīve sauc nesen aktualizēto jautājumu par 1:500 mēroga topogrāfijas pieejamību – vai tik detalizētiem datiem vispār jābūt brīvi pieejamiem, ņemot vērā dažādus riskus, ko tas rada? Eiropas valstu pieredze šajā ziņā atšķiras. “Piemēram, zviedriem šī datubāze ir pavisam slēgta. Stokholmas pašvaldībā tā ir redzama tikai diviem cilvēkiem. Galvenās bažas ir par metro trasēm, to inženierkomunikāciju tīkliem un jo īpaši interneta kabeļiem, jo, ja tiek pārrauts maģistrālais interneta kabelis, tas var radīt bēdīgas sekas ekonomikai,” atklāj J. Klīve. “Mans personīgais viedoklis ir, ka šādai informācijai nevajadzētu būt publiskai, jo mēs spēlējamies ar uguni. Ir dīvaini satraukties par personas datiem, bet tajā pašā laikā brīvi parādīt, kur atrodas inženierkomunikācijas, kas pienāk pie manas mājas,” viņš piebilst.

Otrs jautājums ir par to, kādi ir topogrāfiskās informācijas uzglabāšanas modeļi. Daudzviet Eiropā topogrāfiskā informācija netiek centralizēti apkopota un uzturēta kā Latvijā, mērniekam bieži jādodas pie dažādām institūcijām, lai savāktu nepieciešamo informāciju par inženierkomunikācijām.

Kopumā starp Eiropas Mērnieku padomes dalībvalstīm akcenti mērniecības jomā ir atšķirīgi, skaidro J. Klīve. “Rietumeiropā centrālais uzdevums ir kadastrālā uzmērīšana, liela uzmanība tiek pievērsta arī nekustamā īpašuma vērtešanai, kamēr mums svarīga ir arī topogrāfiskā uzmērīšana, zemes ierīcība. Katrā valstī ir atšķirīgs modelis un var novērot atšķirības starp postpadomju telpas valstīm un Rietumeiropu,” secina J. Klīve.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv