Latvijas vienlaidu aerolāzerskenēšanas projekts sākās 2013. gada rudenī, kad no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LĢIA tika piešķirts finansējums un dots uzdevums nodrošināt aerolāzerskenēšanu atsevišķās Daugavas upes baseina teritorijās, kurās 2013. gada pavasara plūdos tika radīti lielākie postījumi – Daugavas upei posmā no Kaplavas Krāslavas novadā līdz Rīgas HES un Ogres upei posmā no Līčupes līdz grīvai. No iegūtajiem datiem bija jāsagatavo digitālais reljefa modelis, kas nepieciešams plūdu riska modelēšanai. Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ, kas Latvijas rudenim ir diezgan tipiski – liels mākoņu blīvums, migla, lietus -, kas nepieļauj aerolāzerskenēšanas darbu veikšanu atbilstošas kvalitātes datu ieguvei, visa nepieciešamā teritorija netika noskenēta. Tika noskenēti 2 364 km2 no plānotajiem 3 940 km2, taču sasniegtais rezultāts bija veiksmīgs, un nākamajos gados aerolāzerskenēšana tika turpināta. Sākot ar Latvijas centrālo daļu, no 2014. gada katru gadu tika noskenēti no 6 000 līdz pat 16 000 km2 no Latvijas teritorijas. Aerolāzerskenēšanas darbu pēdējais posms tika pabeigts 2019. gadā, kad noskenēja atlikušos 11 635 km2 Ziemeļvidzemes teritorijā.

Latvijas teritorijas aerolāzerskenēšana tika veikta ar augstu precizitāti, jo tai bija jānodrošina pietiekama reljefa datu precizitāte, jau sākot ar mērogu 1:2 000. Vidējais punktu blīvums ir no 4 līdz 6 punktiem uz 1 m2, zemes virsmas punktu skaits – ne mazāk kā 1,5 punkti uz 1 m2. Datu precizitātes radītāji (ar 95% ticamības līmeni) pret valsts ģeodēzisko tīklu bija sekojoši: vertikālā precizitāte ne sliktāka kā 12 cm, horizontālā precizitāte ne sliktāka kā 36 cm.

Datu apstrādes tehnoloģija balstījās uz iegūto lāzerskenēšanas punktu automātisku klasificēšanu vairākos līmeņos – zemes punkti, zemā, vidējā un augstā veģetācija, būves. Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku reljefa modeli, zemes punkti tika vēl papildus manuāli precizēti. No digitālā augstuma modeļa datiem pamatā tiek sagatavoti divi galvenie produkti – digitālais reljefa modelis, kas raksturo pašu zemes virsmu jeb reljefu, un digitālais virsmas modelis, kas raksturo zemes virsmu ar visiem uz tā esošajiem objektiem – veģetāciju, būvēm, transporta infrastruktūras objektiem. Šo abu modeļu vizualizācijas ir publicētas Karšu pārlūkā.

Aerolāzerskenēšanas datiem ir ļoti plašs pielietojums. Tos, apstrādājot ar speciālu programmatūru, var izmantot daudzās nozarēs – no inženierijas un infrastruktūras dizaina līdz lidojuma simulācijām, inteliģentām transporta sistēmām, arheoloģijai, precīzajai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Piemēram, digitālo reljefa modeli var izmantot, lai veiktu pētījumus ģeomorfoloģijā, veiktu plūdu modelēšanu. Savukārt, analizējot digitālā virsmas modeļa datus, var izskaidrot parādības, kas notiek uz Zemes virsmas, lai pieņemtu lēmumus par vides problēmām. Digitālā virsmas modeļa datus plaši pielieto arī komunikāciju torņu izvietošanā, lai noskaidrotu iespējami labāko teritorijas pārklājumu.

No jaunā digitālā reljefa modeļa datiem tiek izgatavoti horizontāļu slāņi ar mēroga 1:10 000, 1:25 000 un 1:50 000 detalizāciju, ar ko pakāpeniski LĢIA topogrāfiskajās kartēs tiek aizstāta novecojusi reljefa informācija. Salīdzinot jaunos aerolāzerskenēšanas datus ar reljefa informāciju agrāk izdotajās kartēs, var secināt, ka reljefa datu precizitāte ir īpaši uzlabojusies teritorijās, ko klāj veģetācija (mežs, krūmi) un cilvēka intensīvas darbības teritorijās.