Pagājušā gada 20. jūnijā pieņemtās “Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu” (“Atvērto datu direktīva”) ieviešana, kas dalībvalstīm jāizdara līdz 2021. gada 17. jūlijam, atstās būtisku iespaidu uz ģeotelpiskās informācijas nozari. Direktīva paredz, ka “svarīgākie” par publiskajiem līdzekļiem radītie dati (t.sk. ģeotelpiskie dati) būs obligāti jāpadara brīvi un bez maksas pieejami un atkalizmantojami (t.i., tos varēs brīvi izmantot gan nekomerciāliem, gan komerciāliem mērķiem).

Direktīva nosaka sešu tematisko datu kopu kategorijas, kuru izsniegšanā valsts sektors nedrīkstēs piemērot nekādu maksu: 1.Ģeotelpisko datu kopas, 2.Zemes novērošana un vide, 3.Meteoroloģijas datu kopas, 4.Statistika, 5.Uzņēmumi un uzņēmumu īpašumtiesības, 6.Mobilitāte. Detalizētāk šīs īpaši svarīgās, par brīvu pieejamās atvērto datu kopas vēl noteiks Eiropas Komisija, bet tajās varētu būt iekļauti, piemēram, pasta indeksi, nacionālās un vietējās kartes, satelītattēli, enerģijas patēriņa dati, laikapstākļu prognožu izejas dati, demogrāfiskie un ekonomiskie indikatori, komersantu reģistri, dati par iekšzemes ūdensceļiem.

Tāpat direktīva paredz, ka šādas augstvērtīgo datu kopas ir ne vien pieejamas bez maksas, bet tām jābūt arī mašīnlasāmām, pieejamām, izmantojot API (lietojumprogrammu saskarni) un attiecīgā gadījumā iespējams tās iegūt kā lielapjoma lejuplādi.

Direktīvā gan ir noteikta vesela virkne ar izņēmumiem, kuros gadījumos direktīvas prasības nepiemēro. Tie ir, piemēram, “dokumenti, kuru sagādāšana ir darbība, kas neietilpst attiecīgo publiskā sektora struktūru publiskā uzdevuma jomā”, “dokumenti, uz kuriem trešām pusēm ir intelektuālā īpašuma tiesības”, dokumenti, kuriem liegta piekļuve, pamatojoties uz personas datu aizsardzību, protams, arī ar valsts drošību, kā arī ar “slepenu informāciju saistībā ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību” saistīti dokumenti. Īpaši interesanta un potenciāli plaši traktējama atruna no valsts iestāžu puses varētu būt šī: “dokumenti, kuriem piekļuve ir ierobežota ar dalībvalstu noteiktiem piekļuves režīmiem, tostarp gadījumos, kad iedzīvotājiem vai juridiskām personām ir jāpierāda, ka tie ir īpaši ieinteresēti iegūt piekļuvi dokumentiem.” Tāpat direktīvā kā atsevišķs izņēmums uzsvērts tas, ka “augstvērtīgu datu kopu pieejamība bez maksas neattiecas uz konkrētām publisku uzņēmumu turējumā esošām augstvērtīgu datu kopām, ja tas radītu konkurences kropļojumus attiecīgajos tirgos.”

Protams, jācer uz to, ka valstis nemeklēs nepamatotas atrunas, lai ierobežotu pieeju atvērtajiem datiem, bet gan drīzāk sekos direktīvā ieteiktajam, ka “dalībvalstis tiek mudinātas pārsniegt šajā direktīvā izklāstītās minimālās prasības”, piemērojot tās arī publiskajiem uzņēmumiem, kas iesaistīti konkurences tirgū. Turklāt “dalībvalstis var arī nolemt šīs direktīvas prasības piemērot privātiem uzņēmumiem, jo īpaši tādiem, kuri sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus.”

Direktīvā noteikts pat konkrēts termiņš, kurā publiskā sektora struktūrām jāizpilda atvērto datu informācijas pieprasījums – proti, dati jāsniedz ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Tiesa, “plašiem vai sarežģītiem pieprasījumiem minēto termiņu var pagarināt par vēl 20 darba dienām”, šādas pagarināšanas nepieciešamību attiecīgi pamatojot.

Oficiālu, autoritatīvu ģeotelpisko datu lietošana varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu ģeomātikas sektoram un sabiedrībai kopumā, vērtē žurnāls “Geospatial Information Magazine”. Augstvērtīgās datu kopas parasti ir nacionālo kartogrāfijas aģentūru, kadastra un zemes reģistru rīcībā. Eiropas Savienības organizācijas EuroGraphics un EuroSDR jau paudušas atbalstu direktīvas idejai, piekrītot, ka brīvi pieejami ģeotelpiskie dati varētu paātrināt dažādu informācijas pakalpojumu un produktu ar pievienoto vērtību parādīšanos.

Vienlaikus gan “GIM Magazine” atzīst, ka problēmas varētu radīt ieceres finansiālais aspekts – datu brīvpieeja valstīm nozīmē noteiktas papildus izmaksas un tas varētu nebūt pa prātam Finanšu ministrijām. Turklāt direktīva, lai gan nosaka sasniedzamos rezultātus, tomēr dalībvalstīm esot atstāta visai liela brīvība interpretācijām, kā tieši pārnest direktīvas normas nacionālajos tiesību aktos. Šobrīd Eiropas Komisija konsultējoties ar dalībvalstīm, lai kopīgi formulētu, kuras specifiskās datu kopas uzskatāmas par augstvērtīgām, kuras publiskās struktūras varētu par nodokļu maksātāju naudu tās uzturēt, kāds būs informācijas publiskošanas modelis, kā datu atvēršana varētu ietekmēt nacionālās ekonomikas.

Žurnāls prognozē, ka ģeomātikas privātais sektors (mērniecības, kartogrāfijas, attālinātās izpētes, ĢIS, GNSS, fotogrammetrijas, bezpilota lidaparātu un lāzerskenēšanas pakalpojumu sniedzēji) pavisam noteikti iegūtu no direktīvas pieņemšanas. Pieeja jaunām, augstas kvalitātes datu kopām varētu veicināt strauju jaunu datu pielietošanas veidu un servisu attīstību.

Lai noskaidrotu iespējamās izmaiņas, kādas direktīvas ieviešana varētu atstāt uz ģeotelpisko datu pieejamību Latvijā, Mernieks.lv sazinājās ar Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Skaidrojot, cik tālu šobrīd likumdošanas procesā tikts ar direktīvas prasību ieviešanu, VARAM informē, ka pagaidām aktuālākie normatīvie akti atvērto datu jomā ir 2018.gada 25.septembrī apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Nr.611 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, kuros noteikts, ka iestāde tās rīcībā esošos atvērtos datus ievieto Latvijas Atvērto datu portālā (data.gov.lv), un 2019.gada 20.augustā Ministru kabineta apstiprinātais informatīvais ziņojums “Latvijas Atvērto datu stratēģija”, kurā noteikti konkrēti uzdevumi valsts pārvaldes iestādēm, lai veicinātu valsts pārvaldes rīcībā esošu datu demokratizāciju.

Tātad jaunu normatīvo aktu grozījumu projekti pagaidām vēl nav nonākuši līdz pirmajai oficiālajai izskatīšanas stadijai (izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē). Ministrija sola, ka tas notiks: “Pārņemot Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvu 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI), tiks veikti grozījumi normatīvajā regulējumā par atvērto datu pārvaldību attiecīgajās atvērto datu jomās.”

Tā kā šobrīd vēl visas Eiropas Savienības mērogā notiek darbs pie konkrētu “augstvērtīgo” (t.i., obligāti atveramo) datu kopu identificēšanas, vēl nav skaidra arī atbilde uz jautājumu par to, kādas tieši ģeotelpisko datu kopas Latvijā vēl varētu tikt atvērtas direktīvas izpildes ietvaros. Tomēr ministrija apliecina, ka “ja ir kāda datu kopa, kura šobrīd nav pieejama atvērto datu veidā, tad Ministru kabinetā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums par datu publicēšanas izmaksu segšanu (ja dati ir bijuši par maksu – tad kompensējot negūtos ieņēmumus, kā arī datu publicēšanas izmaksas (programmsaskarnes (API) izstrādi).”

Tāpat VARAM norāda, ka informatīvā ziņojuma protokollēmumā noteikto pienākumu atvērt noteiktas datu kopas ir izpildījusi tikai LĢIA, bet ne VZD: “Balstoties uz informatīvā ziņojuma protokollēmumu, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai (LĢIA) un Valsts Zemes dienestam ir jāatver konkrētas datu kopas. LĢIA šī informatīvā ziņojumā noteiktās datu kopas ir publicējusi Latvijas Atvērto datu portālā.”

Savukārt Eiropas Komisija šobrīd izstrādājot Eiropas datu stratēģiju, kurā noteiktas deviņas datu telpas, kuru ietvaros arī noritēs darbs pie datu integrācijas attiecīgas datu telpas ietvaros starp dalībvalstīm. Kā būtiskākā ģeotelpisko datu kopa ar potenciāli augstāko pievienoto vērtību šajās “datu telpās” esot adrešu reģistrs, informē VARAM.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv