Nesen uzceltajā Latvijas universitātes “Zinātņu mājā” ar Latvijas Mērnieku biedrības kopsapulci un semināru pagājušajā piektdienā noslēdzās notikumiem piesātinātā Globālās Mērnieku dienas nedēļa. Seminārā tika runāts arī par jautājumiem, kas jau drīzumā gluži praktiski varētu mainīt mērnieku profesionālo ikdienu – īpaši jāatzīmē Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas mērnieku sertifikācijas un uzraudzības sistēmā.

LMB vīzija simtgades priekšvakarā

LMB kopsapulcē pirmais ar ziņojumu uzstājās Mārtiņš Reiniks, informējot par LMB kopš pērnā gada organizēto profesionālās kvalifikācijas celšanas semināru statistiku. Līdz šim notikuši 12 semināri par dažādiem tematiem un interese bijusi gana liela – seminārus kopumā apmeklējušas 142 personas. Interesanti, ka trešdaļa no tiem bijušas nesertificētās personas. “Ja normatīvajā regulējumā tiks iestrādātas izmaiņas, kas kursu apmeklēšanu sertificētam mērniekam paredzēs kā obligātu prasību kvalifikācijas celšanai, tad notiks pāreja uz stundu uzskaiti. Plānots, ka gadā būtu apmeklējamas 8 mācību stundas,” atklāja M. Reiniks.

Aldis Pizāns iepazīstināja ar mērnieka civiltiesiskās apdrošināšanas polises piedāvājumu, ko mērnieku biedrībai vairumpārdošanas gadījumā bija piekrituši sagādāt apdrošinātāju pārstāvji – 12 eiro par civiltiesiskās apdrošināšanas polisi, kas nosegtu minimālos (likumā noteiktos) riskus un ļautu mērniekam strādāt uz lauka. Piedāvājums esot izdevīgs, taču, neraugoties uz to, par šādu polisi interesi izrādījuši tikai 35 mērnieki. Labi nosacījumi esot bijuši arī veselības apdrošināšanai. “Brokeri bija ieinteresēti apdrošināt lielu cilvēku grupu un piedāvāja labu produktu, taču atsaucības nebija,” sarūgtinājumu neslēpa A. Pizāns, jautājot, vai klātesošie spēj kādā veidā izskaidrot, kas tam varētu būt bijis par iemeslu. Izskanēja versija, ka daudzi par šādu iespēju tā arī neesot uzzinājuši (neraugoties uz to, ka LMB piedāvājumus izsūtīja visiem biedriem). Tāpat iespējams, ka daudzi nezina, ka iespējams priekšlaicīgi lauzt esošo polisi, nezaudējot finansiāli. Uldis Mežulis piebilda, ka tiekot strādāts pie tā, lai jebkurš LMB biedrs (un, iespējams, arī jebkurš cits mērnieks) varētu noslēgt apdrošināšanas līgumu uz tādiem noteikumiem, par kādiem LMB būs vienojusies ar apdrošināšanas brokeri.

1. Mežulis informēja arī par galvenajiem LMB stratēģiskajiem virzieniem biedrības simtgades priekšvakarā (LMB 100 gadu jubileju svin nākamgad). “Biedrību ir izveidojuši vēl krietni pirms mums, un mums nav tiesību pasliktināt tās stāvokli – lai arī pēc nākamajiem simts gadiem mērniecības nozarei būtu sava biedrība,” sacīja U. Mežulis, piebilstot – tāpēc svarīgi būt vienotiem un vienam par otru atbildīgiem. “Nozare nesastāv tikai no atsevišķiem indivīdiem – rezultāti rodas tad, kad darbojamies visi kopā,” viņš sacīja.

Ivars Nudiens izstāstīja par mērniecības koncepcijas tapšanas gaitu kopš pagājušā gada vasaras, kas aizsākās ar diviem mērnieku forumiem, turpinājās ar darba grupu sanāksmēm un plašākām ikmēneša apspriedēm. Procesā gan esot pietrūcis mērķa skaidrības – vēl joprojām neesot īsti skaidrs, kāds būs gala dokumenta statuss un ko ar to iecerēts panākt (īstenot valstiskas normatīvā regulējuma izmaiņas?), sacīja I. Nudiens. Tāpat pagaidām vēl neesot pilnībā skaidrs arī koncepcijas iespējamais validācijas mehānisms, lai tā patiešām kļūtu par visas nozares (vairākuma) atbalstītu, reprezentatīvu redzējumu. Par visiem turpmākajiem koncepcijas attīstības jaunumiem esot plānots informēt LMB biedrus, un plānots arī noskaidrot, cik liela daļa biedru atbalsta koncepcijas pieņemšanu, cik – ne.

“Mēs dzīvojam tik dinamiskā pasaulē, ka arī mērnieks nevarēs izvairīties no jaunu zināšanu apguves – tehnoloģijas mainās, arī tirgus mainās. Līdz ar to arī nākamgad turpināsim organizēt kursus, pieredzes apmaiņas, sadarboties ar augstskolām, interesēties par jaunajām tehnoloģijām. Tāpat organizēsim dažādus forumus un darba grupas par tiem jautājumiem, par kuriem mums valdē nebūs vienota viedokļa vai arī nebūs nojausmas, ko mērnieki par tiem domā,” par biedrības tuvākās nākotnes plāniem informēja tās prezidente Una Krutova. LMB plāno arī turpināt uzsākto mēnešrakstu izdošanu, attīstīt starptautisko sadarbību (Baltijas, CLGE un FIG līmenī), kā arī godam nosvinēt simts gadu jubileju, izdodot grāmatu un sarīkojot vērienīgu balli.

Latvijas Mērnieku biedrības valdi šoreiz bija rotācijas kārtībā jāatstāj Jolantai Gau un Edgaram Dreimanim. J. Gau valdi gan nepameta, jo kandidēja uz pārvēlēšanu, kas arī sekmīgi izdevās, savukārt E. Dreimaņa vietā LMB valdē tika ievēlēta Jana Brice.

Būtiskas pārmaiņas sertificēšanā

Seminārs sākās ar Valsts zemes dienesta pārstāves Judītes Mierkalnes prezentāciju par zemes konsolidācijas procesu un mērnieka vietu un lomu tajā. Zemes pārvaldības likums nosaka, ka zemes konsolidāciju var ierosināt zemes īpašnieki, valdītāji, pašvaldība. Līgums par dalību zemes konsolidācijā esot svarīgākais dokuments šajā procesā. “Līgums vienmēr ir rūpīgi jāizlasa. Tas nosaka dažādus pienākumus, kas katrai pusei jāveic, tiesības izstāties, pienākumus segt izdevumus un citas lietas,” skaidroja J. Mierkalne. Liela nozīme zemes konsolidācijas projektā izstrādē ir zemes platībai – un ar to rodoties grūtības gan ļoti neprecīzo ierādīto zemes īpašumu robežu, gan vispār neuzmērītu zemes gabalu dēļ. Zemes ierīkotāja pienākums ir izvērtēt visas zemes vienības (instrumentāli mērītas, ierādītas, vispār nemērītas), lai saprastu to faktiskās platības – ņemot talkā gan kartogrāfiskos materiālus, gan tehniskus rīkus, un, ja nepieciešams, veikt arī uzmērījumus (pašam vai pieaicinot sertificētu mērnieku). J. Mierkalne sacīja, ka arī mērnieki netikšot “apdalīti” un tiks iesaistīti zemes konsolidācijā, vienīgi process tikšot organizēts mazliet atšķirīgi. “Parasti mērniecība sākas ar to, ka pārbauda, vai vecās robežas ir vietā, vai tās jāatjauno, tad notiek mērīšana. Zemes konsolidācijas projekta ietvaros būtu diezgan muļķīgi iet dabā, pārbaudīt vecās robežas, likt atjaunot robežzīmes un tad kaut ko mērīt – tāpēc, ka zemes konsolidācijas projektā, pārkārtojot robežas, daļa no robežzīmēm tāpat tiks iznīcinātas. Līdz ar to – zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos būs grozījumi attiecībā uz to, kā tas tiek organizēts zemes konsolidācijas procesa gadījumā,” informēja J. Mierkalne.

Tieslietu ministrijas pārstāve Jevgēnija Kučāne pastāstīja par gaidāmajām izmaiņām mērnieku sertifikācijas un uzraudzības regulējumā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām – sertifikātu varēs iegūt tikai personas, kas pēc izglītības iegūšanas vismaz divus gadus būs nostrādājušas par sertificēta mērnieka (ar vismaz 5 gadu pieredzi) palīgu. Turklāt sertificētais mērnieks sniegs sertifikācijas institūcijai savu raksturojumu par šo pretendentu, ko tā ņems vērā, izvērtējot sertifikāta piešķiršanu (interesanti gan, kā tieši tas notiks – vai tiešām pārbaudījumus nokārtojušam pretendentam sertifikāts tiks liegts, ja būs bijusi slikta atsauksme no mērnieka, pie kā strādāts par palīgu?). Sertifikācijas eksaminēšanas procesā plānots ieviest arī praktisko pārbaudījumu (piemēram, lauka un kamerālo praktisko zināšanu pārbaudi, zināšanas par mērniecības instrumentiem, uzmērīšanas gājiena veidošana, zināmu koordinātu atrašana, dokumentu sagatavošana). Savukārt jau sertificētiem mērniekiem būtiski zināt, ka sertifikāta saglabāšanai būs jāiziet kvalifikācijas paaugstināšanas kursi – 40 akadēmiskās stundas piecu gadu periodā. Ja konstatēti pārkāpumi – mācīties būs jādodas vēl papildus. Jāņem vērā, ka kuri katri kursi netiks atzīti par kvalifikāciju paaugstinošiem kursiem – “derīgo” kursu saraksts tiks publicēts LMB mājaslapā. Sertificēšanas institūcijām turpmāk būs jāveic vairāk pārbaužu apvidū. Tāpat VZD sniegs sertificēšanas centriem informāciju par mērnieku pieļautajām kļūdām, kas sertificēšanas centriem būs jāizvērtē un jāveic papildus pārbaudes, ja mērnieka darbībā tiks konstatēti papildus riski vai tam ir “neraksturīgi liels veikto darbu apjoms” (to, ko tas konkrēti nozīmēs, arī būšot jāizvērtē pašiem sertifikācijas centriem un šos kritērijus jāpublicē). Vēl viens būtisks jaunums – sertifikātu turpmāk varēs anulēt ne tikai par atkārtotiem identiskiem, bet arī dažāda rakstura pārkāpumiem.

LMB seminārā tika informēts arī par Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras aktualitātēm (tās detalizētāk tika prezentētas LĢIA “Ģeodēzistu dienas” ietvaros pagājušajā trešdienā, par ko portālā sekos atsevišķa publikācija). Savukārt seminārs beidzās ar starpdisciplināra rakstura prezentāciju iWater projekta vieslektora Jurija Kondratenko izpildījumā par modernas un integrētas lietusūdens pārvaldības jautājumiem – kā skaidroja Jānis Klīve, šādu ideju (semināru noslēgt ar pavisam atšķirīgas tematikas ziņojumu) LMB aizguvuši no igauņu kolēģiem, apmeklējot Igaunijas Mērnieku biedrības kopsapulci.

Apbalvojumi – gaidītie un negaidītie

Kā ierasts, dienas noslēgums tika aizvadīts svinīgā gaisotnē, “Zinātņu mājas” iespaidīgā, stiklotā ātrija pakājē apbalvojot LMB Goda ordeņu un Atzinības zīmju saņēmējus, četrus mērniecības nozarē sevi pierādījušus cilvēkus. Šogad tie bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras vadošā speciāliste, profesore Anda Jankava un pieredzējušais mērnieks, kādreizējais “Zemesprojekta” Ģeodēzijas nodaļas vadītājs Andris Pienkauss, kuriem piešķirti Goda ordeņi, kā arī mērniecības uzņēmuma SIA “Ģeodēzists” vadītājs Aigars Ansbergs un SIA “Mērniecības datu centrs” projektu vadītājs Kaspars Kojalovičs, kuri saņēma Atzinības zīmes.

“Citus gadus vērojot, kā kolēģi saņem apbalvojumus, cerēju, ka varbūt reiz pienāks arī mana kārta, taču nenojautu, ka tas notiks jau tik ātri. Domāju, ka šāds brīdis varbūt būs pēc gadiem desmit, kad tuvošos pensijas vecumam,” saņemot apbalvojumu, ar smaidu atklāja K. Kojalovičs.

Savukārt A. Ansbergs atzina, ka sākotnēji šķitis “mazliet neparasti, ka mērniecības apbalvojums tiek piešķirts uzņēmuma vadītājam, taču tad sapratu, ka drīzāk tas veltīts manam ieguldījumam Topografija.lv izveidošanā” (karšu platforma Topografija.lv tapusi A. Ansberga otra vadītā uzņēmuma SIA “ĢeoDati” un “Mērniecības datu centra” sadarbībā).

1. Jankava pauda dziļu pateicību par apbalvojuma piešķiršanu un atklāja, ka bijusi ļoti pārsteigta, uzzinot, ka šogad viens no LMB Goda ordeņiem piešķirts viņai.
2. Pienkauss veselības stāvokļa dēļ uz apbalvošanas ceremoniju nevarēja ierasties. Viņa vietā LMB Goda ordeni saņēma sieva, nododot klātesošajiem sveicienus no laureāta.

PLAŠĀKU FOTOGALERIJU IESPĒJAMS APLŪKOT ŠEIT: LMB kopsapulce, seminārs un apbalvošanas ceremonija, 22. marts, 2019 – SĀKUMS (mernieks.lv)

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv