Pirms dažām nedēļām publiskajā telpā parādījās mērnieka palīga Oskara Kļavas atklātā vēstule, kurā viņš detalizēti aprakstījis savu darba pieredzi uzņēmumā “Latvijasmernieks.lv”. Ja vēstulē rakstītais ir patiesība, tas atklāj ļoti nepatīkamu ainu. Saskaņā ar O. Kļavas vēstīto, mērniecības procesā visi krāpj visus: uzņēmums – mērniekus, mērnieki – uzņēmumu, abi kopā – klientus un valsti, interesantas “izdarības” veic arī pašvaldību pārstāvji, visbeidzot tādas lietas kā “mērnieku rallijs ikdienā” ar bīstamu ātruma pārkāpšanu uz grants seguma ceļiem vai apzināta dabas piesārņošana uz pārējā vēstulē minētā nihilisma fona jau vairs nepārsteidz. Interneta komentāros vēstule radījusi visai pretrunīgu reakciju – daļa lasītāju ir sašutuši, otra daļa tajā neko šokējošu nesaskata un pārmet autoram pārlieku ideālismu un “reālās dzīves” neizpratni. Ņemot vērā, ka līdz šim publiski parādījies un apspriests tikai O. Kļavas rakstītais, Mernieks.lv uzdeva jautājumus arī uzņēmuma “Latvijasmernieks.lv” vadībai, par vēstulē aprakstītajām situācijām lūdza sniegt viedokli mērnieku sertifikācijas centriem, kā arī uzdeva papildjautājumus pašam O. Kļavam.

Ar pilnu O. Kļavas vēstules tekstu var iepazīties pievienotajā dokumentā. Būtiskākie tajā minētie apgalvojumi skar patvaļīgu robežzīmju pārvietošanu vai no jauna izveidošanu, mērījumu datu viltošanu, ēku uzmērīšanas procesa un dokumentācijas pārkāpumus (atsevišķu ēku neuzmērīšana, tīša nepareizu lietošanas veidu norādīšana), tīši neprecīzu datu norādīšanu situācijas plānu rasējumos, “parakstu mērniecību” (sertificēta mērnieka nepiedalīšanās kadastrālajā uzmērīšanā, neierašanās uz robežu saskaņošanu dabā, tā vietā šīm darbībām deleģējot mērnieku palīgus), izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citus pārkāpumus. Turklāt O. Kļava vēstulē uzsver, ka šāda prakse neesot mērnieku pašdarbība, uzņēmuma vadība esot par to informēta un to akceptējot.

Uzņēmuma “Latvijasmernieks.lv” valdes asistente Olga Goldberga uz portāla Mernieks.lv uzdotajiem jautājumiem sniedza īsu, lakonisku atbildi, uzsverot, ka O. Kļavas vēstulē minētā informācija neesot patiesa un pieļaujot iespēju vērsties tiesā pret vēstules autoru. “Mūsu vērtējumā vēstulē minētie fakti balstās uz Oskara Kļavas nekompetenci, normatīvo aktu nepārzināšanu un emocijām. Ļoti gribētos cerēt, ka vēstule ar patiesībai neatbilstošām ziņām un nepatiesu faktu izklāstu nav Oskara Kļavas vēlme viņam vien zināmu iemeslu dēļ graut mūsu prestižu, kā arī līdz ar prestiža graušanu panākt, ka mūsu klienti pēc pakalpojumiem sāk vērsties pie mūsu konkurentiem. Ja notiks krasa klientu samazināšanās, izskatīsim jautājumu par savu aizskarto tiesību aizstāvību tiesā,” raksta O. Goldberga.

1. Kļava uz Mernieks.lv uzdotajiem papildus jautājumiem līdz raksta publicēšanai neatbildēja. Tādējādi paliek neprecizēts, kas tieši viņam radījis pārliecību, ka uzņēmuma vadība zina par aprakstīto darba praksi un par kuriem tieši no vēstulē aprakstītajiem apgalvojumiem tā zina (jo diezin vai vadība zina arī par to, ka uzņēmuma darbinieki, pēc vēstulē rakstītā, krāpjas ar degvielas patēriņa norādīšanu, tādējādi radot zaudējumus pašam uzņēmumam?), vai tiešām zemju īpašnieki nevienā gadījumā nav pamanījuši patvaļīgu robežzīmju pārvietošanu un nav cēluši pretenzijas, u.c. jautājumiem.

LMB sertifikācijas centrs sācis faktu noskaidrošanu

1. Kļavas pausto apgalvojumu patiesumu apstiprināt vai noraidīt varētu tikai kompetentu institūciju veikta izmeklēšana. Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centrs (LMB SC) apstiprina, ka jau uzsācis apstākļu noskaidrošanu par vēstulē minēto, uzdodot precizējošus jautājumus iesaistītajām pusēm. “LMB SC ir lūdzis precizētu informāciju no Oskara Kļavas un Liepājas būvvaldes. Pēc uzrakstītās vēstules var spriest par samērā detālu notikumu izklāstu, bet nav minētas personas (sertificētas personas un palīgi) un objekti. Tāpēc mērķis ir precizēt konkrētas personas un tad pārbaudīt vēstulē minētos gadījumus,” informē LMB SC vadītājs Mārtiņš Reiniks. “Vēstulē izklāstītais ir svarīgs ar to, ka darbības minētas daudzskaitlī, regulāras vai tādas, kuras atkārtojas. Iespaids, ka tas ir sistemātiski,” viņš uzsver.
2. Reiniks apstiprina – gadījumā, ja O. Kļavas paustais atbilst patiesībai, vēstulē ir minēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, par vairākiem no tiem paredzētas smagākās iespējamās sankcijas – mērnieka sertifikāta darbības apturēšana vai sertifikāta anulēšana. Šeit lasāmas LMB SC atbildes uz jautājumiem par vēstulē aprakstīto situāciju atbilstību normatīvajam regulējumam:

1) Kādi normatīvo aktu pārkāpumi no aprakstītā ir konstatējami? Cik tie ir smagi/būtiski?

–              manuāli veikti labojumi / datu falsifikācija / radīti fiktīvi mērījumi, apvidū nemaz neizbraucot;

–              robežzīmju pārvietošana apvidū;

–              netiek uzmērītas būves;

–              pašvaldību darbinieki, ar kuriem mērniekam vai uzņēmumam ir attiecības, kas pārkāpj vai robežojas ar profesionālās ētikas pārkāpumiem;

–              gadījumi, kuros sertificētais mērnieks nav piedalījies vai parakstu saskaņošana aktos un plānos veikta bez mērnieka klātbūtnes;

–              gadījumi, kuros sertificētais mērnieks vai mērnieka palīgs veica robežu punktu atjaunošanu bez pierobežnieku klātbūtnes;

2) Kādas ir normatīvajos aktos paredzētās sankcijas par šādiem pārkāpumiem? T.sk., kā rīkotos sertifikācijas centrs, konstatējot šādus pārkāpumus savas sertificētās personas rīcībā?

–              datu falsifikācija, manuāli labojumi – uzdot veikt kontrolmērījumus vai sertifikāta darbības apturēšana vai sertifikāta anulēšana;

–              robežzīmju pārvietošana – sertifikāta darbības apturēšana vai sertifikāta anulēšana (konteksts un pārkāpuma raksturs);

–              netiek uzmērītas būves – uzdot veikt kontrolmērījumus vai sertifikāta darbības apturēšana vai sertifikāta anulēšana (konteksts un pārkāpuma raksturs);

–              ētikas pārkāpumi – konteksts un pārkāpuma raksturs, svarīgs ir ētikas komisijas lēmums, sertifikāta darbības apturēšana vai sertifikāta anulēšana.

–              darbības veiktas bez mērnieka klātbūtnes (robežu uzmērīšanā) – sertifikāta anulēšana;

–              robežpunktu atjaunošana bez pierobežnieku klātbūtnes – sertifikāta darbības apturēšana vai sertifikāta anulēšana (konteksts un pārkāpuma raksturs);

Atsevišķas vēstulē aprakstītās situācijas

1) “Lai robežas konfigurācija atbilstu normatīvajiem aktiem, lai robežpunkti iekļautos normatīvos noteikto koordināšu kļūdu ietvaros un neradītu robežu neatbilstības situāciju, vai arī situācijā, kad dabā tika konstatēti kādi robežpunkti, kuri radītu robežu neatbilstības situāciju, robežzīmes dabā tika pārvietotas, aizvietotas ar jaunām robežzīmēm vai arī radītas jaunas robežzīmes. (…) Dokumentos viss tika sakārtots tā, it kā robežzīme, kuru tikko pārlikām vai ielikām, tur būtu atradusies mūžīgi.”

LMB SC komentārs: Būtisks pārkāpums. Mērnieks fiksē situāciju apvidū, nevis to patvaļīgi rada. Mērniekam jārespektē apvidū esošie elementi un situācija. Normatīvs paredz situāciju un mērnieka rīcību gadījumos, kad neatbilstība tiek identificēta. Diemžēl nākas saskarties ar gadījumiem, kuros mērnieks nepastāv par savu viedokli, bet pakļaujas prasībām, lai konkrēto objektu nodotu. Tas ir skatāms arī saistībā ar ētikas pārkāpumiem.

2) “Mērījumu datos tika arī manuāli dzēsti mērījumi, kuri bija “lieki” un arī radīti mērījumi (pierakstīti), kuri dabā nemaz nav veikti.” (…) “(pārmērīšanas) vietā mērījumu datos manuāli tika veikti labojumi precizitātes rādītājos, lai rezultātā dokumentācijā viss izskatās atbilstoši noteikumiem.”

LMB SC komentārs: Mērnieks un ģeodēzists veic arī daudz lieku mērījumu. Tā ir iekšējā kontrole, kas katram ir jāveic, lai pārliecinātos par savu darbu pareizību. Par mērījumu dzēšanu ir atbildīgs mērnieks. LMB SC rekomendē neiejaukties mērījumu kopās un izdruku datnēs. Tas ir norādīts arī agrāk. Svarīgi vai labo nepareizu kodu, punkta numuru vai nepareizi uzmērītu punktu. Nepieļaujami ir mainīt jeb labot mērījumus – attālumus, leņķus, paaugstinājumus. Tāpat jau apstrādāto datu precizitātes novērtējumus. Dati nav uzticami, izsekojami un tā ir datu falsifikācija.

3) “Dažos gadījumos netika uzmērītas uz zemes vienības esošās būves (biežāk tie bija veci pamati, gruveši, koka šķūņi vai sausās tualetes), ja tām bija grūti piekļūt, piemēram, mežā. Citos gadījumos kolēģim (kurš arī ir tikai mērnieka palīgs) vienkārši šķita, ka nevajag uzmērīt. Dažreiz būves netika uzmērītas, lai zemes īpašniekam uz zemes vienības Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā neparādītos būves, kurām nav noskaidrotas īpašuma tiesības. Vienreiz, kad mērījām pašvaldībai piederošus īpašumus, pašvaldības zemes lietu speciāliste teica, lai neuzmērām kādas būves, jo viņai būs grūti tās “legalizēt”. Tad arī nemērījām. Vienreiz pašvaldības zemes lietu speciālists teica, lai ēkai norādām citu lietošanas veidu, nekā tas ir realitātē. Tā arī izdarījām.”

LMB SC komentārs: Būtisks pārkāpums. Būves ir situācijas elements gan topogrāfiskā uzmērījumā, gan zemes robežu uzmērīšanā. Saistībā ar zemes robežu uzmērīšanu ir noteiktas mērnieka darbības, kā rīkoties, ja reģistrēta būve nav apvidū vai nereģistrēta būve ir apvidū. Būvju uzmērīšanai ir noteikta precizitāte, un būvju esība var būt saistīta arī ar robežas novietojumu. Būvju apzināta neuzrādīšana liecina par neprofesionalitāti un arī ieinteresētību.

4) “Rasējot situācijas plānos zemes vienības lietošanas veidus, lietošanas veidu kontūras tika pielāgotas tam, lai plāns izskatītos pārskatāms, nevis maksimāli atbilstu mērniecības datiem. Piemēram, krūmu platības kontūras tika pavilktas garākas vai mazākas, lai plānā neveidotos pārāk liela sadrumstalotība ar zemes lietošanas veidu kontūrām. Mērniecības dati attiecīgi tika pielāgoti vai radīti ne no kā, lai izskatītos it kā dabā tā arī būtu. Vienā gadījumā uz klienta zemes vienības atradās lapu koku mežs, bet klients teica, ka nākotnē vēlas to izcirst, un, lai nerastos problēmas, to meža kontūru plānā norādīja kā “Krūmi”.”

LMB SC komentārs: Plāns ir apvidus situācijas attēlojums noteiktā mērogā. Tas nozīmē, ka attēlojums ir tik precīzs, cik to pieļauj mērogs, tā pieļaujamo ģeneralizācijas pakāpi nosaka robežu uzmērīšanas normatīvi. Mērnieks fiksē situāciju apvidū, nevis to patvaļīgi rada. Mērnieks ir atbildīgs par plāna radīšanu un saturu. Mērniekam jārespektē apvidū esošie elementi un situācija. Meža raksturlielumu neuzrādīšana ir rupjš pārkāpums.

5) “Ikdienas prakse bija tāda, ka uz robežu saskaņošanu devās mērnieka palīgi, kuri nav sertificētas personas. Lielākoties visas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veica mērnieka palīgi, kas, manuprāt, nav īsti likumīgi. Tā rezultātā mērnieks parakstīja dokumentus (robežplānu, situācijas plānu, apgrūtinājumu plānu, robežu apsekošanas, atjaunošanas un noteikšanas aktus) par robežām, kuras viņš dabā nemaz nav redzējis.”

LMB SC komentārs: Rupjš pārkāpums. Normatīvs skaidri nosaka, ka mērniekam ir jāpiedalās robežu noteikšanā, apsekošanā, atjaunošanā. Tas saistīts ar skaidrojumu un konsultāciju sniegšanu iesaistītajām pusēm. Sertificētā persona var novērst iespējamo strīdus vai konfliktsituāciju rašanos, profesionāli tos risinot. Gadījumi, kuros mērnieks neveic savus tiešos pienākumus ir bijuši iepriekš. Diemžēl profesionālās darbības sertifikāts tika zaudēts.

Arī “ABC Mācību un konsultāciju centra” Sertificēšanas birojs apstiprina, ka O. Kļavas vēstulē aprakstītās situācijas vērtējamas kā normatīvo aktu pārkāpumi, kuri pierādīšanas gadījumā varētu beigties ar sertifikāta anulēšanu. “Arī SIA “Mācību un konsultāciju centrs ABC” Sertificēšanas birojs saņēma šo vēstuli. Minētajā vēstulē ir uzskaitīti vairāki normatīvo aktu pārkāpumi, tai skaitā arī tādi, kuru vērtēšana nav biroja kompetencē, piemēram (bet ne tikai) –  ātruma pārsniegšana. Ja vēstulē minētās situācijas būtu iespējams pierādīt, tad smagākais sods, ko mērniekam var piemērot birojs, ir sertifikāta anulēšana. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka nepieciešamības gadījumos birojs sadarbojas ar valsts un pašvaldības iestādēm, tajā skaitā tiesībsargājošajām iestādēm,” raksta ABC Sertificēšanas biroja pārstāve Anna Jūdre.

Neatkarīgi no tā, vai tieši O. Kļavas vēstulē aprakstītās situācijas izrādīsies patiesas un pierādāmas, svarīgākais jautājums ir – vai šāda, ar “reālās dzīves izpratni” (cits teiktu – postpadomju domāšanu) pārlieku piesātināta mērniecības darba kultūra, visdažādāko normatīvo aktu un ētikas pārkāpumi ir tipiska, vispārēji izplatīta parādība nozarē, kas tiek piekopta lielā daļā uzņēmumu, vai tie ir tikai atsevišķi, reti izņēmumi, citiem vārdiem, dažas “melnās avis”, kas met nepamatotu ēnu uz visu nozari?

1. Reinika sacītais par kādu milzu “bēdu leju” neliecina. Sertifikācijas centram, protams, iznāk saskarties ar informāciju par pārkāpumiem, taču ne vienmēr tam iespējams gūt apstiprinājumu. “Ar mērnieka pārvietotām robežzīmēm un neuzmērītām būvēm LMB SC līdz šim nav saskāries. Atsevišķi jāvērtē iznīcinātu robežzīmju atjaunošanas gadījumi un mērnieka pamatojumi tās atjaunojot vienā vai citā vietā. Ir konstatēti vairāki gadījumi, kuros sertificēts mērnieks nav piedalījies robežu apsekošanas vai atjaunošanas darbos. Pēdējo divu gadu laikā ir saņemti signāli par mērnieku un vietējo pašvaldību darbinieku iespējamu sadarbību kādu nelikumīgu darbību realizācijā. Vērtējot šos atsevišķos gadījumus, mērniecības darbības ir bijušas korektas. Par to tieši interesējoties pašvaldībās un VZD, nelikumīgu darbību pazīmes nav apstiprinājušās.Noprotams, ka šādi gadījumi vērtējami arī kā mērnieka ētikas kodeksa pārkāpumi. Kopumā pārkāpumi sastopami gan mērniekiem lielos uzņēmumos, gan individuālo darbu veicējiem. Lielākā daļā gadījumu, saņemot aizrādījumus uzraudzībā vai sūdzību izskatīšanā, tie tiek respektēti un neatkārtojas. Tomēr daudziem mērniekiem raksturīga ir slikta vai zema komunikācijas prasme, kas noved pie konfliktsituācijas ar klientu vai pierobežnieku. Vēlāk izskatot sūdzību var sastapties arī ar vāju argumentāciju savām profesionālām darbībām. Varētu vēlēties, ka mērnieks ir ne tikai gabaldarba veicējs un pakļaujas ārējo faktoru ietekmei, bet var konsultēt klientu un ir profesionāli neatkarīgs, t.i. arī atteikt nekorektu prasību izpildi. Svarīgi ir pilnveidot sertifikācijas jomu, jo profesionālo organizāciju ieteikumi ietver plašāku pārkāpumu gradāciju, paredzot arī aizrādījumus un konkrētus gadījumus profesionālās darbības ierobežošanai vai apturēšanai. Aizrādījumi ir vērtējami kā tādi, kas nerada zaudējumus trešajai pusei, bet veiktās darbības nav profesionāli korektas vai ir riskantas,” skaidro M. Reiniks.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv