Šī gada sākumā Eiropas Mērnieku padome (CLGE) kopā ASV profesionālo Mērnieku biedrību (NSPS) un Starptautisko mērnieku federāciju (FIG) paziņoja, ka Globālā Mērnieku diena turpmāk visā pasaulē katru gadu tiks atzīmēta 21.martā.

Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) kā CLGE un FIG biedrs atbalsta Mērnieku dienas ideju un jau ikgadēji aicina šo datumu atzīmēt arī Latvijā. Mērnieku diena mūsu valstī pirmoreiz tika cildināta 2012. gadā, kad LMB un Valsts zemes dienests organizēja lekcijas, godinot izcilā kartogrāfa un mūsdienu ģeotelpiskās informācijas sistēmas pamatlicēja Merkatora – Gerarda Krēmera piecsimt gadu jubileju.

Centrālais Globālās Mērnieku dienas pasākums šogad notiks Vašingtonā (ASV), Pasaules bankas galvenajā mītnē, “Zemes un nabadzības konferences” ietvaros. Tā laikā notiks Apaļā galda diskusijas, kurās mērniecības profesionāļi diskutēs par aktuālajām nozares problēmām pasaulē, kam sekos svinīgā pieņemšana.

Vēsturiski marta otrajā pusē ASV profesionālo mērnieku biedrība ir organizējusi Mērnieku nedēļu, kuras laikā rīko dažādus pasākumus sabiedrībai un profesionāļiem. Savukārt Eiropas Mērnieku padome no 2012.gada marta sākumā organizēja Mērnieku un Ģeotelpiskās informācijas dienu, ko atzīmēja, godinot kādu no pasaulē slaveniem zinātniekiem – G.K.Merkatoru, Galileo Galileju, F.G.W.Strūvi, Eiklīdu u.c.

Mūsdienās mērnieku darbi vairs sen nav tikai zemes uzmērīšana, bet aptver daudz plašāku darbību spektru. Ikdienā apjomīgākie darbi ir saistīti ar būvniecības nozari – mērnieks sagatavo topogrāfisko plānu, uz kura pamata tiek projektēta jaunā būve vai trase, savukārt, nododot būvi ekspluatācijā, mērnieks izgatavo izpildmērījumu plānu un palīdz būvvaldei novērtēt būves atbilstību projektam. Mūsdienu mērniekam ir jāorientējas jaunākajās datu ieguves tehnoloģijās, lai klientiem ieteiktu labākos risinājumus – kā par labāko cenu iegūt nepieciešamās precizitātes uzmērījumus. Vispusīgam mērniecības speciālistam šodien ir jāprot strādāt ne vien ar teodolītiem un satelītu globālās pozicionēšanas uztvērējiem, bet arī jāpārzina iespējas, ko sniedz dažādi bezpilota lidaparāti (droni), ortofoto kartes un no satelītiem iegūtie attēli. Daudzās rietumvalstīs mērnieku pienākumos ietilpst arī nekustamā īpašuma vērtēšana, būvju uzmērīšana (inventarizācija), zemes pārvaldīšana, būvniecības uzraudzība un hidrogrāfija.

LMB valdes priekšsēdētāja Una Krutova: “Mērniecībā ir daudz lietu, ko vajag un varam pilnveidot. Pēc teorijas visās nozarēs darbojas “zelta trijstūris”, kurā savstarpēji saistīta valsts pārvalde, profesionāļi un universitātes. Lai nozare attīstītos un uzplauktu, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu darbošanās vienā virzienā, nevis pretējos! Novēlu mērniecības nozares pārstāvjiem izprast šo principu un darboties vienoti.”

Latvijā vienlaicīgi ar Globālo Mērnieku dienu savu 80.gadu jubileju svinēs profesors Jānis Balodis, kurš joprojām darbojas nozarē un ir vadošais pētnieks Latvijas universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtā. Jānis Balodis ir aktīvs nozares profesionālis, kurš darbojies ne tikai teorētiskā zinātnes sfērā, bet arī akadēmiskā un plašā profesionālo darbu laukā. Jānis Balodis ir daudz ieguldījis mērniecības nozares attīstībā, vadot dažādas iestādes kā Latvijas Mērnieku biedrību (1999-2003), Rīgas tehniskās universitātes Ģeodēzijas un kartogrāfijas profesoru grupu (1998-2003), Latvijas universitātes Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūtu (1994-2013).