Bēdīgi slavenās minimālās obligātās sociālās iemaksas tomēr spēkā nestāsies – šī ziņa gada nogalē lika atviegloti nopūsties daļai darba devēju, pašnodarbināto un mikrouzņēmēju, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Tomēr tas nenozīmē, ka jaunais gads neatnesīs dažādas citas izmaiņas nodokļu jomā. Par būtiskākajām – šajā rakstā.

Mikrouzņēmējiem jāņem vērā, ka minimālo sociālo iemaksu atcelšana nav nākusi bez cenas – no nākamā gada mikrouzņēmumu nodoklis (plānoto 5% vietā) pieaug no līdzšinējiem 9 % līdz 15 % (mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu virs 7000 eiro gadā) vai 12 % (mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā). Sākot ar 2018. gadu, likme visiem mikrouzņēmumiem būs vienāda  – 15%. Tie mikrouzņēmēji, kas savus mikrouzņēmumus jau paguva likvidēt vēl pirms Saeima atcēla minimālās VSAOI, var tos atjaunot līdz 2017. gada 31. janvārim. Tieši tāpat līdz šim datumam mikrouzņēmumus var likvidēt tie, kas nav apmierināti ar nodokļa likmes pieaugumu. Jāatzīmē, ka no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma arī izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

No 2017. gada minimālā mēneša darba alga pieaug no pašreizējiem 370 līdz 380 eiro. Līdz ar to nedaudz pieaugs darba devēju izdevumi – no darbinieku darba algas 380 eiro apmērā darba devējam paaugstināsies nodokļu maksājumi (sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59 %) par 2,36 eiro un papildus darba algas izmaksas darbiniekam – par 10 eiro). Labklājības ministrija uzsver, ka minimālās algas paaugstināšana uzlabošot konkurētspēju tiem komersantiem, kuri maksā nodokļus no darba algas, kas augstāka par minimālo mēneša darba algu un no visas darba algas (bez „aplokšņu algām”), salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz „aploksnēs”.

Nākamajā gadā samazināsies mēneša neapliekamais minimums – 2017. gadā tas būs 60 eiro un tiks piemērots pie tā darba devēja, kur iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa. Tas nozīmē, ka uz rokas visi darbinieki katru mēnesi saņems mazāk (par 3,45 eiro), taču 2018. gadā tiem darba ņēmējiem, kuru ienākumi nepārsniedz vidēji 1100 eiro mēnesī (13 200 eiro gadā), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, būs iespēja atgūt pārmaksāto nodokli pēc gada diferencētā neapliekamā minimuma shēmas. Tieši cik liela būs šī atmaksa, VID aprēķinās pēc ļoti komplicētas formulas, un tas atkarīgs no algas lieluma – jo mazāka alga, jo lielāks neapliekamais minimums un atgūstamā pārmaksa. Piemēram, 2017. gadā ienākumiem līdz vidēji 400 eiro mēnesī (4800 eiro gadā) tiks piemērots maksimālais neapliekamais minimums (2017. gadā tas būs 1380 eiro jeb 115 eiro mēnesī). Vienlaikus 2017. gadā strādājošie pirmoreiz arī varēs pieprasīt nodokļa atmaksas saskaņā ar diferencētā neapliekamā minimuma shēmu (piemēram, 2016. gadā mēneša neapliekamais minimums bija 75 eiro, bet maksimālais neapliekamais minimums bija 100 eiro mēnesī un tas tika piemērots ienākumiem līdz 380 eiro mēnesī).

Vairākas izmaiņas paredzētas arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Šis atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība. Tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī. Nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu paliks esošajā apmērā – 175 eiro mēnesī, bet jaunums ir, ka tas tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus vai valsts pensiju. Savukārt IIN atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par iemaksām privātajos (3. līmeņa) pensiju fondos, ja iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Pievienotās vērtības nodokļa frontē pieņemtās izmaiņas paredz, ka no 1. janvāra ir atcelts PVN pusgada taksācijas periods, līdz ar to par taksācijas periodiem palikuši tikai ceturksnis vai viens kalendāra mēnesis. Savukārt jaunreģistrētiem PVN maksātājiem darbības pirmos sešus mēnešus taksācijas periods varēs būt tikai viens mēnesis. Tāpat no 1.janvāra tiek ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana arī par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu) un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām.  Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

No jaunā gada tiek ierobežota uzņēmumu ienākuma nodokļa zaudējumu pārnešanas iespēja. Sākot ar 2017. gada taksācijas periodu, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus būs iespējams segt līdz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

No jaunā gada sarežģītāk būs tikt pie sociālajiem pabalstiem – lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, tagad būs jānostrādā 12 mēneši 16 mēnešu periodā (nevis 9 mēneši 12 mēnešu periodā, kā līdz šim), bet slimības pabalsta saņemšanai ieviesīs “kvalifikācijas periodu” – 3 mēneši pēdējo 6 mēnešu laikā vai 6 mēneši pēdējo 2 gadu laikā (tiesa, 2017. gads gan vēl atvēlēts šī perioda uzkrāšanai, bet pašai pabalstu izmaksai norma stāsies spēkā, sākot no 2018. gada).

Vairākas citas izmaiņas nodokļu un saistītajos normatīvajos aktos vērstas uz aktīvāku cīņu ar ēnu ekonomiku – piemēram, no nākamā gada privātpersonas vairs nedrīkstēs skaidrā naudā veikt darījumus, kas lielāki par 7200 eiro, pat ne tuvinieku starpā. Būvniecības nozarē tiks ieviesta solidārā atbildība par nodokļu nomaksu – ģenerāluzņēmējam būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.s. “atbildības nodrošinājums”) par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts ģenerāluzņēmēja būvobjektā. VID sola arī aktīvāk uzraudzīt tirdzniecību internetā un šajā sakarā stājušās spēkā jaunas normas, piemēram, ikvienam, kurš piedāvā preci vai pakalpojumu internetā, sevi būs jāidentificē. No pozitīvās puses, ir samazināta nokavējuma nauda par nodokļu parādiem – no nākamā gada tā būs divreiz mazāka (0,025% par katru nokavēto dienu līdzšinējo 0,5% vietā). Tāpat paredzēts, ka nokavējuma naudas aprēķināšana tiks pārtraukta brīdī, kad tās apmērs sasniegs 40% no nodokļa pamatparāda summas.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv