Katru gadu oktobrī Vācijā notiek viens no vērienīgākajiem ģeotelpiskās industrijas forumiem/gadatirgiem mūsu kontinentā – “InterGeo”. Un ar katru gadu arvien kuplākā skaitā to apmeklē arī pārstāvji no Latvijas. Mernieks.lv sazinājās ar dažiem no viņiem, lai uzzinātu, kas, viņuprāt, bija būtiskākais un interesantākais “InterGeo” šāgada piedāvājumā.

“Pēc maniem aprēķiniem, šoreiz forumā bija vismaz 20-25 apmeklētāji no Latvijas”, saka viens no viņiem, SIA “Geostar” valdes priekšsēdētājs Māris Knoks. Viņš uzsver, ka “InterGeo” izstāde sniedz unikālu iespēju gūt ieskatu praktiski visu mērniecības instrumentu ražotāju aktuālajā piedāvājumā, kas citādi ir grūti izdarāms. “Arī internetā saprast kopējās tendences ir sarežģīti. Protams, var apmeklēt viena vai otra ražotāja mājas lapas, taču “InterGeo” piedāvā pilnu kopskatu uz to, kurp virzās tehnoloģijas. Tas ir lielākais forums Eiropā, kur to iespējams vienkopus ieraudzīt”, stāsta M. Knoks.

Šogad izstādes saturs bijis vēl kvantitatīvāks un piesātinātāks kā citus gadus. “Ja citus gadus es “InterGeo” pavadīju dienu vai pusotru, tad šoreiz es tur aizkavējos visas trīs dienas un tad vēl pietrūka laika, lai iepazītos ar dažām interesējošām lietām”, M. Knoks atklāj šāgada foruma pieredzi. Kopumā tehnoloģijas kļūstot arvien komplicētākas, un, lai izprastu, salīdzinātu jauno instrumentu modeļu priekšrocības un trūkumus, ir jāpatērē arvien vairāk laika. “Lietotājam jaunās iespējas darbu atvieglo, taču vienlaikus uzliek pienākumu pareizi izvēlēties”, rezumē eksperts.

Galvenais tehnoloģiju tips, kas joprojām esot “topā”, ir bezpilota lidaparāti, turklāt šeit vērojama kāda jauna tendence. “Iepriekš izstādēs bija divas bezpilota lidaparātu kategorijas – lidmašīnas un “droni”. Šogad izstādē jau dominēja trešais, hibrīda tips, kurā apvienotas gan lidmašīnu, gan “dronu” īpašības. Tas spēj pacelties vertikāli ar propelleru palīdzību, tāpat kā “drons”, tālāk lidot lidmašīnas lidojuma režīmā, bet pēc objekta aplidošanas atkal izmantot propellerus un vertikāli nosēsties. “Drona” vājā vieta ir tā, ka tas nespēj lidot stiprā vējā, var pazaudēt vadību un tad “dronu” var aiznest kaut kur projām, tāpat fotogrāfiju kvalitāte brāzmainā vējā ir sliktāka. Bezpilota lidmašīnas vējainos apstākļos uzvedas daudz labāk, izmantojot aerodinamiku. Tās lido ilgāk, ātrāk un var aptvert lielāku teritoriju, bet vājais punkts ir tas, ka uzņemto kadru biežums līdz ar to ir zemāks. Hibrīda “lidonis” var atkarībā no apstākļiem un vajadzības izmantot gan “drona”, gan lidmašīnas funkcijas. Protams, tā cena ir mazliet dārgāka, bet, tehnoloģijai attīstoties, izmaksas samazinās, līdz ar to patlaban hibrīdu cenas nemaz nav īpaši augstākas par tām, kā iepriekš maksāja “droni” vai lidmašīnas atsevišķi”, skaidro M. Knoks.

Savukārt SIA “Ģeodēzists” pārstāvis Ivars Nudiens no izstādē pieredzētā izceļ, ka savas ambīcijas nu jau arī ģeodēzijas moderno tehnoloģiju jomā piesaka Ķīnas rūpniecība. “Radikālas atšķirības no iepriekšējiem gadiem nebija un skaidrs, ka centrālo vietu ieņēma bezpilota lidaparātu tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana. Taču pilnīgs jaunums šogad bija tas, ka parādījušās ķīniešu izstrādātas LIDAR (aerolāzerskenēšanas) tehnoloģijas – tagad viņiem ir gan pašiem savi sensori, gan programmatūras risinājumi. Tomēr skaidrs, ka ķīniešu pieeja pagaidām atpaliek, tas ir redzams gan dizaina, gan izmēru ziņā”, secina I. Nudiens. Arī viņš atzīmē, ka hibrīda lidaparātu tehnoloģijas “InterGeo” izstādē tikušas akcentētas pirmoreiz, lai gan to piedāvājums atsevišķu kompāniju mājas lapās bijis redzams jau iepriekš.

“InterGeo 2016” forumā I. Nudiens sastapis 26 cilvēkus no Latvijas, no kuriem vairums bijuši nozares pārstāvji, kas atbraukuši uz izstādi no šejienes. “Tas liecina, ka Latvijā ir interese par jauniem tehniskiem risinājumiem, kā darbu padarīt vēl efektīvāku. Sastapu arī kādu latvieti – Lieni Starku – kura pārstāvēja izstādes dalībniekus (kompāniju “3D Laser Mapping”), tāpat bija divas latviešu studentes, viena no viņām – Linda Toča – uzvarētāja Eiropas Mērnieku padomes studentu zinātnisko darbu konkursā”.

Pieaugošo Ķīnas instrumentu ražotāju klātbūtni atzīmē arī Rīgas būvvaldes Būvju uzmērīšanas nodaļas vadītājs Jānis Akmentiņš. “Mūsu kā pašvaldības pārstāvju mērķis bija apskatīt “muļķudrošus” rokas GPS uztvērējus ģeotelpisko datu iegūšanai un nosūtīšanai uz datu bāzi reālajā laikā. Tirgus ir pilns ar ķīniešu ražojumiem, kas ir ļoti līdzīgi produkti rietumvalstu analogiem, dažreiz pēc formālajiem parametriem pat krietni labāki un par gandrīz trīsreiz zemāku cenu. Taču gan ķīniešu, gan citu valstu ražotajiem GPS instrumentiem kopēja problēma ir tā, ka tehniski tie salīdzinoši vēl ir “bērnu autiņos” – joprojām tiek izmantoti diezgan vecas paaudzes procesori un neliela apjoma operatīvās atmiņas. Mūsdienu mobilajiem telefoniem parametri ir krietni labāki nekā šīm specializētajām ierīcēm, kas paredzētas ģeotelpisko datu ievākšanai! Tāpat šogad bija pamanāms, ka arvien vairāk GPS ierīču ražotāju orientējas uz “Android” operētājsistēmām”, stāsta J. Akmentiņš.

Savukārt mazliet atšķirīgs ir J. Akmentiņa vērojums par bezpilota lidaparātu īpatsvaru “InterGeo 2016” forumā: “Šķiet, ka šogad izstādē mazliet mazāk uzmanības bija pievērsts bezpilota lidaparātiem. Protams, to īpatsvars arvien bija liels, jo visi vēlas iegūt datus daudz un ātri, tomēr ne gluži tā, kā pērn, kad bezpilota lidaparātiem bija atvēlēta pat vesela, atsevišķa halle. Šogad bija atgriezies zināms līdzsvars starp “bezpilotniekiem” un “tradicionālajiem” mērniecības instrumentiem”.

Interesanti, ka izstādē šogad bijis arī sava veida “second hand tirdziņš” – tirgotāji no Āzijas piedāvājuši iegādāties lietotus instrumentus.

Paralēli instrumentu izstādēm “InterGeo” piedāvā arī konferences sadaļu – referātus par dažādiem tematiem. Vairākus no tiem šogad apmeklējusi SIA “Mērniecības Datu centrs” izpilddirektore Una Krutova. “Programma bija ļoti plaša. Iestādes (piemēram, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras britu līdzinieki Ordnance Survey) ir norūpējušās par to, kādi ģeotelpiskie dati būs vajadzīgi tuvākā un tālākā nākotnē. Eiropas Kosmosa aģentūras programmas “Galileo” un “Copernicus” mēģina atrast un parādīt tehnoloģiju lietderību tautsaimniecībai. BIM (būves informācijas modelēšanas) lielās programmnodrošinājuma kompānijas kā “Hexagon” un “Trimble” ir saskatījušas biznesa iespējas, savienojot ģeotelpisku informāciju ar projekta menedžmentu – laika un izmaksu kontroli. Jau kādu laiku attīstās trīsdimensionālo pilsētu un viedo pilsētu idejas. Man simpātiska šķiet dāņu pieredze, atverot sabiedrībai brīvu bezmaksas pieeju ģeotelpiskajiem pamatdatiem”, stāsta U. Krutova.

InterGeo 2016 norisinājās Hamburgā, no 11. līdz 13. oktobrim. Kopumā forumu šogad apmeklējuši apmēram 17 000 cilvēku no vairāk nekā 100 valstīm, izstādē piedalījās 531 kompānija no 37 valstīm.

Fotogaleriju no InterGeo 2016 skatiet šeit.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv