Jau pēc nedēļas (23. un 24. septembrī) Rīgā notiks viens no vērienīgākajiem mērniecības nozares pasākumiem atjaunotās brīvvalsts vēsturē – Eiropas Mērnieku padomes Ģenerālā asambleja. Dzirdējis par Eiropas Mērnieku padomi droši vien būs gandrīz katrs, taču – ar ko īsti šī padome nodarbojas, kāpēc tas ir svarīgi un kā tas var attiekties uz ikviena mērnieka profesionālo ikdienu?

Eiropas Mērnieku padome (CLGE) faktiski dibināta jau tālajā 1962. gadā, lai gan savu pašreizējo nosaukumu tā ieguva tikai desmit gadus vēlāk – 1972. gada Starptautiskās Mērnieku federācijas (FIG) kongresā. CLGE sākotnējais izveidošanas mērķis bija ieviest Romas līguma nosacījumus arī ģeodēzistu profesijā – līdz ar to nebūs īpaši pārspīlēti sacīts, ka CLGE dibināšanas ideja bija daļēji būt par tādu kā “mērnieku Eiropas Savienību”. Šodien CLGE par galvenajiem darbības mērķiem nosaukusi:

• ·         pieredzes apmaiņu nacionālā un starptautiskā līmenī;
• ·         konsultāciju un padomu sniegšanu gan dalībvalstīm un to organizācijām, gan Eiropas Savienībai;
• ·         pastāvīga un vienojoša Eiropas ģeodēzistu un mērnieku foruma uzturēšanu;
• ·         profesijas popularizēšanu un tās prestiža paaugstināšanu.

CLGE paspārnē šodien apvienojušās nacionālās mērnieku asociācijas no kopumā 38 Eiropas valstīm (pašu biedru ir vēl vairāk, jo no dažām valstīm CLGE iestājušās pat vairākas organizācijas). Kopš 2008. gada CLGE biedrs ir arī Latvijas Mērnieku biedrība (LMB).

“Tā bija pašas Eiropas mērnieku padomes iniciatīva – paplašināties un uzņemt sastāvā arī Austrumeiropas valstu mērnieku organizācijas. Toreiz padomes pārstāvji devās vizītēs uz Austrumeiropu, vairākas reizes bija ieradušies arī Rīgā, viesojās biedrībā, lai iepazīstinātu ar dažādiem ieguvumiem un priekšrocībām, kādas nacionālajai mērnieku organizācijai sniedz atrašanās CLGE sastāvā. Piedevām jaunajām dalībvalstīm pirmajos gados tika piedāvātas arī ievērojamas biedru naudas atlaides. Sākotnēji mēs maksājām tikai 30% no ikgadējās dalības maksas, kas pakāpeniski pieauga līdz 50%, 70% un tikai pēdējos pāris gadus maksājam pilnu summu”, atceras bijušais Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve. Jāpiebilst, ka CLGE biedra nauda nav astronomiska summa – tie ir ap 300 eiro gadā – tomēr, kā atzīst J. Klīve, biedrībai ar tās ierobežotajiem finanšu resursiem arī tas būtu smags slogs, taču, par laimi, šo naudu, kā arī citus ar dalību CLGE saistītos izdevumus sponsorē vairāki mērniecības uzņēmumi.

Galvenie ieguvumi no dalības CLGE Latvijas mērnieku biedrībai esot kontakti, zināšanas un pieredze, iespēja pajautāt padomu kolēģiem citās Eiropas valstīs (jo CLGE visi esot kā “liela, draudzīga ģimene”), kā arī turēt “roku uz pulsa” un laicīgi uzzināt iespējamās mērniecības nozares normatīvā regulējuma tendences Eiropas mērogā, jo, kā min J. Klīve, “agrāk vai vēlāk tās nonāk arī līdz mums”. Viņš piebilst – svarīga ir arī nozares kopējā spēja šīs zināšanas paņemt un izmantot, jo tie daži cilvēki, kas kā LMB pārstāvji darbojas CLGE, ir tikai vēstneši, kas var nodot informāciju, taču, lai idejas ieviestu dzīvē, jāsadarbojas visai vietējai mērnieku sabiedrībai. Kā galvenos pozitīvos piemērus, kuri aizgūti tieši no CLGE un kurus izdevies ieviest Latvijā, J. Klīve nosauc Mērnieku ētikas kodeksu (to 2012. gadā apstiprināja gan LMB, gan Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija), sertifikācijas prasību vadlīnijas (ietverot mērnieku darba pieredzes, izglītības un citas standarta prasības, no kurām lielākā daļa arī esot iekļautas Ministru kabineta noteikumos Nr. 1011 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”), kā arī organizatorisko kārtību biedrības kopsapulču rīkošanā. Arī ideja par Baltijas Mērnieku forumu radusies CLGE asamblejā – tur satiekoties, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji vienojušies par atsevišķa foruma izveidi.

Katrs CLGE biedrs piedalās padomes kopējos balsojumos, tāpat ir iespēja līdzdarboties padomes oficiālā viedokļa izstrādē par dažādiem būtiskiem profesijas jautājumiem Eiropas līmenī. CLGE izsaka savu nostāju dažādos profesionālajos jautājumos Eiropas Savienībai un šajā ziņā starp CLGE biedriem lielu konceptuālu domstarpību parasti neesot, diskusijas notiekot vien par redakcionāla rakstura niansēm, kā labāk noformulēt vienu vai otru pozīciju. Toni šajā ziņā nosakot un galavārdu biežāk paturot Rietumeiropas mērnieku organizācijas – gan tāpēc, ka tās ir lielākas un spēcīgākas, gan arī gluži lingvistisku iemeslu dēļ (labākas angļu valodas zināšanas, kas ļauj izteikties juridiski precīzāk). Dalība CLGE, protams, dodot iespēju arī lobēt Eiropas mērogā savas intereses, taču, kā atzīst J. Klīve, “līdz tam ir jāizaug”.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv