Vietējo ģeodēzisko tīklu (VT) pilnveidošanas process Latvijā uzņēmis apgriezienus ar ļoti atšķirīgiem ātrumiem. Maijā vairākās pašvaldībās tika izsludināti kārtējie iepirkumi VT pilnveidošanas darbiem, un dažās vairs nav tālu brīdis, kad tīkla pilnveidošana tiks pabeigta, kamēr citās tā nav pat sākta. Pašvaldības, kas no darbu pieņēmēja – Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) – puses tiek nosauktas kā vieni no labākajiem piemēriem, ir Jelgava un Jūrmala. Savukārt galvaspilsētā Rīgā process norit krietni lēnāk – kavējas gan iepriekš izsludināto iepirkumu darbu pabeigšana, gan jaunu iepirkumu izsludināšana saskaņā ar sākotnēji plānoto grafiku.
Rīgas neveiksmīgais piemērs
Rīgā pirmais VT pilnveidošanas darbu iepirkuma konkurss teritorijās “Vecrīga” un “Torņakalns-Āgenskalns” tika izsludināts jau 2014. gada vasarā un līgums ar konkursa uzvarētāju SIA “Meridiāns 24” tika parakstīts 2014. gada septembrī. Līguma izpildes termiņš bija seši mēneši, tomēr paveiktā darba rezultāti joprojām nav tikuši publicēti. Kāpēc notikusi šāda kavēšanās un kad mērniekiem varētu beidzot būt pieejami pilnveidotā tīkla dati?
Rīgas domes attīstības departamenta (RDPAD) sabiedrisko attiecību daļa sākotnēji skaidro, ka divi galvenie iemesli, kāpēc process tā ieildzis, esot nepieciešamība saskaņot punktu novietojumu ar AS “Latvijas Dzelzceļs”, kā arī… nelabvēlīgi laika apstākļi. “Līguma termiņš tika pagarināts līdz 2015. gada 2. jūnijam vietējā ģeodēziskā tīkla punktu novietņu saskaņošanas ar a/s “Latvijas Dzelzceļš” ilguma dēļ, kā arī nelabvēlīgu meteoroloģisku laika apstākļu dēļ, kas apgrūtināja vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas darbu veikšanu”, atbildē portālam Mernieks.lv raksta RDPAD.
Ja “Meridiāns 24” pasūtījumu izpildījis jau pērnā gada 2. jūnijā, tad kāpēc gandrīz veselu gadu RDPAD neiesniedza rezultātus apstiprināšanai LĢIA? Situācijas detalizētāku izklāstu sniedza RDPAD direktora biroja vadītāja Ineta Čače, atklājot, ka izpildītājam iesniegtos rezultātus nācies vairākkārt pārstrādāt arī pēc 2015. gada 2. jūnija: “Līguma izpildītājs SIA “Meridiāns 24” (Izpildītājs) pilnveidošanas pārskatu par teritorijām “Vecrīga” un “Torņakalns- Āgenskalns” iesniedza iepriekš norādītajā termiņā, tomēr iesniegtajā pārskatā tika konstatētas neatbilstības noslēgtā līguma un tehniskās specifikācijas prasībām. Turpmāk Izpildītājs pārskatu iesniedza atkārtoti, atbilstoši Departamenta norādēm novērst neatbilstības. Tomēr atkārtotajās pārbaudēs par līguma izpildi atbildīgais Departamenta speciālists konstatēja, ka neatbilstības ir novērstas tikai daļēji. Ņemot vērā minēto, Departaments veltīja laiku, lai vienotos ar Izpildītāju par kvalitatīvi izpildīto darba apjomu un samaksas apmēru. Pēc minētās vienošanās abpusējas parakstīšanas 23.05.2016. Departaments nekavējoties nosūtīja VT pilnveidošanas pārskatu LĢIA atzinuma sniegšanai”.
Iemesli, kāpēc tīkla pilnveidošanas darbi Rīgā vedušies tik lēni, acīmredzot meklējami darbu izpildītāja kapacitātes trūkumā. Iepirkuma konkursā uzvarējušais pretendents “Meridiāns 24” ir pavisam neliels ģimenes uzņēmums, kura divi darbinieki, saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā pieejamo informāciju, ir Ilze Suharevska un Juris Suharevskis. Uzņēmuma nelielie resursi, kā arī pieredzes trūkums šāda mēroga ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas darbu veikšanā, acīmredzot bijuši vieni no galvenajiem traucēkļiem darbu sekmīgai norisei.
Kapacitātes trūkumu kā vienu no iemesliem darbu izpildes kavējumiem atzīst arī pati uzņēmuma pārstāve Ilze Suharevska. Sarunā ar Mernieks.lv viņa godīgi atzīst, ka šādos darbos uzņēmumam nav bijis iepriekšējas pieredzes un, ka “šis izaicinājums mums bija pārāk liels”. Darbu veikšanai “Meridiāns 24” esot piesaistījis arī apakšuzņēmēju – SIA “ABC Construction”, taču sadarbība sekmējusies tikai GPS ierīkošanas etapā, bet, kad bijis jāsāk mērīt pašu tīklu, “Meridiāns 24” palikuši vieni paši. “Tad mums bija jāizdara izvēle – atteikties no pasūtījuma izpildes vai tomēr mēģināt to paveikt saviem spēkiem. Izvēlējāmies otro variantu, un paveicām to faktiski divatā ar vīru, visu pagājušo gadu strādājot bez brīvdienām”, stāsta I. Suharevska. Viņa uzskaita arī objektīvās problēmas, kas esot traucējušas darbus paveikt ātrāk un sekmīgāk. Viena no tām tiešām esot bijis pretimnākšanas trūkums no “Latvijas Dzelzceļa”, kas nedevis atļauju gruntszīmju ierakšanai, līdz ar to vajadzējis ierīkot papildus punktus. Būtiska problēma esot arī tā, ka Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumos neesot skaidri aprakstītas tīkla ierīkošanas prasības. Turklāt tīkla pilnveidošanā pārāk liela nozīme tiekot piešķirta mērniecības tehnoloģijas atbilstībai “kanoniem”, taču ne paša sasniegtā rezultāta precizitātei. “Manuprāt, galvenajam jābūt rezultātam, ne tam, kādā veidā tas sasniegts. Var iznākt, ka viss jāpārmēra ar citu metodi, taču rezultāta precizitāte no tā nemainīsies”, neizpratnē ir I. Suharevska.
Kad divi reiz divi ir pieci
Maza uzņēmuma pārāk lielas ambīcijas un savu spēju pārvērtēšana, neveiksmīga sadarbība ar apakšuzņēmēju, kā arī citi neparedzēti apstākļi ir bijuši pamatā Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas darbu neveiksmēm. Tomēr vēl interesantāks ir jautājums, kā vispār tik mazs uzņēmums varēja iegūt tik apjomīga pasūtījuma izpildes tiesības? “Departaments vērš uzmanību, ka minētajā iepirkumā atbilstoši iepirkuma nosacījumiem līgums tika slēgts ar pretendentu, kas piedāvāja zemāko cenu”, norāda I. Čače. Tomēr šis skaidrojums šoreiz nav vietā pavisam vienkārša iemesla dēļ – pretendents, kas piedāvāja zemāko cenu (“Meridiāns 24”), neatbilda vairākiem citiem konkursa nosacījumiem.
Konkursa nolikumā, kuru RDPAD portālam Mernieks.lv sākotnēji nevēlējās nosūtīt un izdarīja to tikai pēc norādīšanas uz Informācijas atklātības likuma pantiem, ir skaidri noteikts, ka pretendenta vidējam apgrozījumam iepriekšējo divu gadu vai īsākā periodā jābūt lielākam vai vienādam ar piedāvāto līgumcenu. “Meridiāns 24” piedāvātā līgumcena konkursā bija 58 471,07 eiro bez PVN, bet uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā ir bijis tikai 16 201 eiro, tātad gandrīz 4 reizes mazāks par minimāli nepieciešamo. Otrkārt, konkursa nolikumā arī noteikts, ka pakalpojuma veikšanā pretendentam jānodarbina vismaz 4 ģeodēzijā sertificētas personas, turklāt starp tām jābūt darbu vadītājam ar pieredzi ģeodēzisko tīklu ierīkošanā. Kā minēts, uzņēmumā “Meridiāns 24” kopā vispār ir tikai divi darbinieki, bet sertifikāts ģeodēzijā ir tikai vienam – Ilzei Suharevskai.
Kā “Meridiāns 24” piedāvājums varēja uzvarēt konkursā, ja tas neatbilda konkursa kritērijiem? Uz šo jautājumu Inetas Čačes vietā RDPAD “atbildi” nosūtīja departamenta preses pārstāve: “Veicot pretendentu pārbaudi, komisija konstatēja, ka uzvarējušā pretendenta piedāvājums atbilda Nolikuma prasībām, tajā skaitā bija nepieciešamie speciālisti pakalpojuma nodrošināšanai.”
Uz precizējošiem jautājumiem, kas bija šie speciālisti un vai departamenta rīcībā bijuši kādi citi dati par pretendenta apgrozījuma rādītājiem nekā “Lursoft”, RDPAD neatbild, tikai vēlreiz atkārto, ka “iesniegtie piedāvājumi tika izvērtēti atbilstoši Nolikuma prasībām un Publisko iepirkumu likumam un iepirkuma rezultāts netika apstrīdēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā minēto, Departaments ir nodrošinājis visas nepieciešamās darbības iepirkuma organizēšanā”. Tā vietā, lai sniegtu konkrētas atbildes un loģisku skaidrojumu, RDPAD piedāvā uzspēlēt spēli “Uzmini pats!”: “Aicinām detalizēti iepazīties ar visiem Nolikuma nosacījumiem un Publisko iepirkumu likumā noteikto kārtību iepirkumu organizēšanā, kas sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.”
- Suharevska skaidro, ka nepieciešamā atbilstība konkursa kritērijiem esot tikusi sasniegta ar apakšuzņēmēja piesaisti, taču RDPAD apakšuzņēmēju nez kāpēc pat nepiemin.
Kad pilnveidotā tīkla dati Vecrīgas un Āgenskalna-Torņakalna teritorijās būs publiski pieejami, RDPAD precīzi nespēj pateikt, taču prognozējamais termiņš varot būt šāgada beigas. Pilnveidošanas pārskats tagad ir iesniegts LĢIA atzinuma saņemšanai un, ja LĢIA atzinums būs pozitīvs, vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē tiks publicēta informācija par pilnveidoto tīklu un tīkls būs izmantojams mērījumu veikšanai. Patlaban mājas lapā www.rdpad.lv sadaļā ģeotelpiskā informācija/vietējais ģeodēziskais tīkls esot jau pieejama DGN datne ar informāciju par ierīkotajiem punktiem teritorijās “Vecrīga” un “Torņakalns- Āgenskalns”, taču tā ir tikai informatīva un šobrīd vēl neesot izmantojama mērījumu veikšanai.
“Tiklīdz pilnveidoto vietējo tīklu būs iespējams izmantot mērījumu veikšanai, Departaments publicēs informāciju savā mājas lapā www.rdpad.lv, kā arī elektroniski informēs savus sadarbības partnerus – mērniekus un inženierkomunikāciju turētājus par vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas pabeigšanu teritorijās “Vecrīga” un “Torņakalns – Āgenskalns””, sola RDPAD.
Iekams nav pabeigta iesākto teritoriju tīkla pilnveidošana, Rīga nemaz neriskē ķerties klāt nākamajām. Lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka Mežaparka un Skanstes-Brasas teritoriju VT pilnveidošana tiks uzsākta jau 2015. gadā, tagad to sola tikai uz nākamo gadu. “Līdzekļi vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanai ir atvēlēti un pilnveidošanu ir plānots uzsākt 2017.gada sākumā vai tad, kad tiks pilnībā pabeigta pilnveidošana teritorijās “Vecrīga” un “Torņakalns- Āgenskalns””, informē RDPAD.
Jelgavā darbi tuvojas finišam
Jelgava VT pilnveidošanā ir tikusi daudz tālāk – faktiski iegājusi finiša taisnē. Kā informē Jelgavas Būvvaldes galvenais ģeodēzists Valdis Veinbergs, maija sākumā izsludinātais VT pilnveidošanas darbu iepirkums ir plānots kā pēdējais – pabeidzot tajā paredzētos darbus, būtu pilnveidoti visi Jelgavā esošie vietējā tīkla punkti. Līdzšinējās kārtās jau tikuši pilnveidoti un publiski ir pieejami 215 punkti, vēl atlikuši 120 punkti (sākotnēji Jelgavā bijuši 350 punkti, taču pilnveidošanas gaitā daļa no tiem tiekot pārskatīti, tāpēc kopējais skaits beigās mazliet samazināsies). “Paredzams, ka līdz 2017. gada oktobrim horizontālais tīkls būs pabeigts. Tiesa gan, pēc tam būs jādomā, ko iesākt ar sienas reperiem”, tuvākās nākotnes perspektīvu ieskicē V. Veinbergs.
Jelgavas panākumu atslēga daļēji meklējama, iespējams, vienkāršākā VT struktūrā, taču ne tikai – no V. Veinberga atbildēm secināms, ka tā bijusi arī prasmīgāka sadarbība ar to pašu “Latvijas Dzelzceļu”. Jelgavā jaunu punktu ierīkošana neesot bijusi paredzēta, bet jau esošie punkti, kas atrodas LDz teritorijās, tikuši savlaicīgi apzināti un ierakstīti zemesgrāmatā ar apgrūtinājumu statusu.
Jelgavas gadījumā atšķīrusies arī iepirkuma uzvarētāja izvēles stratēģija. Kā stāsta V. Veinbergs un kā to apliecina arī maija vidū noslēgtā pēdējā iepirkuma rezultāti, Jelgava pretendentu izvērtēšanā nebalstās tikai uz zemākās cenas faktoru, bet arī stingrām kvalifikācijas prasībām (jeb, Veinberga vārdiem – pieredzi), kuras netiek ierakstītas nolikumā tikai skata pēc, bet patiešām ņemtas vērā, nosakot konkursa uzvarētāju. Tā, piemēram, pēdējā iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši divi pretendenti, no kuriem par uzvarētāju tika pasludināts nevis lētākā, bet dārgākā piedāvājuma iesniedzējs. Iemesls, kāds minēts iepirkuma lēmuma dokumentācijā – lētākais piedāvājums esot izrādījies neatbilstošs noteiktajām kvalifikācijas prasībām.
Protams, arī Jelgavas gadījumā iesākumā ne viss noritējis kā pa diedziņu. 2013. gadā, kad pilsēta uzsāka VT pilnveidošanas darbus, lielākās problēmas esot sagādājusi mērnieku objektīvā nespēja strādāt atbilstoši LĢIA iekšienē nodefinētajām, bet publiski īsti neuzzināmajām prasībām – līdz ar to LĢIA iesniegtos rezultātus bieži likusi pārstrādāt. Pēc pirmo mēģinājumu-kļūdu cikla analīzes mērnieki 2014. gadā jau bijuši “atkoduši” LĢIA prasības, pratuši strādāt pēc tām un “ieguvuši LĢIA uzticību”. Tiesa, reizēm gan arī paši mērnieki nav bijuši bez vainas, bijis vērojams profesionālās kvalifikācijas trūkums (piemēram, dažreiz mērniekiem trūcis saprašanas, kā mērīt leņķi vienā piegājienā). Tehniski Jelgavas pilsētā mērījumu precizitātei reizēm traucējis arī apaugums.
Kā vienu no būtiskākajām problēmām VT pilnveidošanai Latvijas mērogā V. Veinbergs nosauc finansējuma trūkumu pašvaldībās – piemēram, Jelgavā katra punkta pilnveidošana vidēji izmaksājusi 400 eiro. Ne visas pašvaldības šādas summas var savā budžetā atrast.
Tīkla pilnveidošana sola jaunas problēmas
Jūrmala VT punktu apsekošanu un izvērtēšanu sākusi jau 2012. gadā, informē Jūrmalas pilsētas domes Inženierbūvju un ģeodēzijas nodaļas ģeodēziste Jolanta Gau. Sākumā galvenais izaicinājums esot bijis pierādīt domes vadībai, kāpēc tam vispār nepieciešams atvēlēt līdzekļus.
Arī Jūrmalā, līdzīgi kā Jelgavā, “Latvijas Dzelzceļa” faktors darbu virzībā neesot bijis tik būtisks, jo, tā kā Jūrmalas pilsētā gar dzelzceļu VT esot labi saglabājies, jaunus punktus tur neesot paredzēts ierīkot. Tiesa gan, “Latvijas Dzelzceļš” VT punktus pārāk “nemīlot” – pamazām iznīcinot vecos punktus (piemēram, zāles pļāvēji sabojājot norāžu stabiņus un tamlīdzīgi).
Līdzīgi kā V. Veinbergs, arī J. Gau atzīmē, ka VT pilnveidošana ir finansiāli dārgs (patlaban pašvaldības gaidot atbalstu no valsts, kas it kā tiekot plānots), kā arī augstu profesionālo kvalifikāciju prasošs process, ko ne kurš katrs mērniecības uzņēmums var veikt. “Uz iepirkumiem piesakās firmas, kurām par šo procesu nav sajēgas. Nav speciālistu, kas var veikt pilnu punktu pilnveidošanu”, secina J. Gau.
Kopumā līdz šim Jūrmalā pilnveidoti 112 punkti, taču kopējais pilnveidojamo punktu skaits ir 900, tātad šeit finiša līnija vēl tālu. Taču arī pilnveidotais tīkls “vieglu dzīvi” nākotnē nesola: “Pilnveidotajā rajonā aktīvā mērniecība ir faktiski pabeigta un tā tikusi veikta no vecajiem vietējā tīkla punktiem. Kas notiks, kad mērnieks uzmērīs no pilnveidotā punkta un “biezajam” pateiks, ka viņa žogs atrodas 20 centimetrus kaimiņa zemē?! Nav saprotams, ko lai dara ar iepriekš uzmērīto kadastru, kas ir pilnībā vienā sistēmā, un topogrāfiju. Pagaidām punktus testējam paši un skatāmies nobīdes”, J. Gau iezīmē nākotnē paredzamās problēmas.
Ikars Kubliņš, Mernieks.lv
Atbildēt