TV3 raidījumā “Nekā Personīga” 7. februārī demonstrētais sižets, kurā mežu taksators, veicot meža inventarizāciju, konstatē lielas atšķirības – līdz pat 80 metriem – starp dabā esošajām īpašuma robežām un Valsts meža dienesta ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (VMD ĢIS) iezīmētajām, izraisījis lielu interesi mērniecības profesionāļu vidū. Daļa mērnieku norāda uz to, ka metodes, kuras robežu atrašanā izmanto taksators, nav pietiekami precīzas, lai izdarītu korektus secinājumus. Vai tas nozīmē, ka problēma patiesībā nepastāv?

Vai taksators kļūdījās?

Kā secināms no TV3 sižeta, sertificēts meža taksators Ilmārs Lubiņš robežzīmju atrašanās vietu noteikšanai izmanto firmas “Spectra Precision” ražoto GNSS uztvērēju “MobileMapper 20”. Ražotāja sniegtā specifikācija šai ierīcei paredz, ka tās precizitāte labos apstākļos (ar vismaz septiņiem redzamiem satelītiem) ir viena līdz divu metru robežās reālajā laikā un līdz pusmetram ar pēcapstrādi. Sižetā redzams, ka pēcapstrāde uzmērot netiek izmantota, jo instrumentā nav ievietota SIM karte un nenotiek datu pārraide (sk. attēlu). Jāņem arī vērā, ka mērīšana notiek sarežģītos apstākļos – mežā, kur nav redzams horizonts un satelīti.

Instrumenta izplatītāji Latvijā SIA “Envirotech” nespēja (vai nevēlējās) sniegt papildus informāciju par “MobileMapper 20” precizitāti (sarežģītos apstākļos, kādi pastāvēja konkrētajā situācijā), norādot tikai uz publiski pieejamo ražotāja specifikāciju. Arī pats taksators I. Lubiņš portālam Mernieks.lv atzina, ka īsti nezin, ar kādas precizitātes instrumentu strādā: “Nevaru Jums nosaukt manas GPS sistēmas Jūs interesējošos rādītājus, bet vēršu Jūsu uzmanību, ka visos attālumu mērījumos pieminēju vārdu “aptuveni””.

Tātad pats taksators atzīst, ka mērījumu rezultāti ir “aptuveni”. Taču par cik lielu aptuvenību varētu būt runa? Tieši no tā atkarīgs, vai konstatētās nesaistes iespējams iekļaut iespējamās instrumenta kļūdas robežās.

Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedras docents Mārtiņš Reiniks vērtē, kāda varētu būt minētā instrumenta maksimālā iespējamā kļūda īpaši nelabvēlīgos apstākļos. “Spriežot pēc ražotāja dokumentācijas, tā noteiktā kvadrātiskā klūda (RMS) plaknē ir 2 metri. Maksimālās atšķirības tipiskos (normālos) mērīšanas apstākļos ir +/- 6 metri. Tā kā mērījumi notiek mežainā un ar veģetāciju apaugušā apvidū, kļūda vai nesakritība pret instrumentāli mērītiem (valsts ģeodēziskā tīklā iesaistītiem) punktiem var būt vēl lielāka. Tā var sasniegt divas, trīs reizes vai vairāk atkarībā no tā, kādi ir mērījuma apstākļi”, skaidro M. Reiniks.

Tātad, pat pie vispesimistiskākajiem apsvērumiem par konkrētā instrumenta precizitāti konkrētajos apstākļos, iespējamā kļūda tomēr nevarētu pietuvoties taksatora konstatētajai 80 metru nesaistei. Lai arī no mērnieku viedokļa, kas ikdienā strādā ar krietni precīzākām uzmērīšanas iekārtām un metodēm, taksatora izmantotais instruments un metodes var šķist nepietiekamas, tomēr šajā gadījumā arī šādas metodes ļauj izdarīt secinājumu, ka VMD ĢIS datu atšķirības no reālās situācijas dabā pastāv un ir ļoti ievērojamas – nesaistes ir pārāk lielas, lai tās varētu skaidrot tikai ar instrumenta kļūdu.

1. Lubiņš uzsver, ka nobīdes ir tik būtiskas, ka nav nepieciešams pat mērīt, lai tās konstatētu: “Kļūdas un nobīdes ar neapbruņotu aci var redzēt jebkurā publiski pieejamā ortofoto sistēmā, kurai ir uzliktas digitālās ārējās īpašuma robežas”. Viņš arī informē, ka konkrētajā situācijā neesot nekādu neskaidrību par to, kur īpašuma robeža atrodas dabā: “Kas attiecas uz robežzīmēm un robežstigām, tās dabā ir skaidri redzamas un nepārprotamas”.

Tāpat šajā gadījumā nav pamata pārmest taksatoram, ka tas būtu pārsniedzis savu profesionālo kompetenci. Konkrētajā situācijā taksators nenosprauž vai neatjauno robežu (kas, protams, ir reizēm iecienīts taksatoru “grēks”), viņš tikai salīdzina reālo robežzīmju atrašanās vietu dabā un to, ko rāda VMD ĢIS. Tas ietilpst taksatora darba tiešajos pienākumos – lai veiktu meža inventarizāciju, taksatoram ir jāsaprot, kur atrodas robeža.

Problēmas būtība

VMD ĢIS darbību uzsāka šā gada 7. janvārī. Sistēma izveidota, par pamatu izmantojot Valsts zemes dienesta (VZD) uzturēto kadastra karti. VZD kadastra karte daudzviet nav precīza, jo daļa zemes īpašumu nav instrumentāli uzmērīti, to robežas ir tikai ierādītas. To atzīst arī pats VZD, un kadastrs.lv portālā ir atruna, ka “publicētajai informācijai ir informatīvs raksturs”. Citiem vārdiem, kadastra karte nemaz nebūtu izmantojama kā tiesisks dokuments, jo tad tai būtu jāsatur krietni precīzāka, uzticamāka informācija. Taču tas nav traucējis VMD tieši uz kadastra kartes bāzes izveidot savu ĢIS sistēmu, uz kuras pamata tālāk tiek pieņemti lēmumi ar tiesiskām sekām – piemēram, dot vai nedot atļauju meža īpašniekam cirst mežu (šāda atļauja netiek dota gadījumā, ja cirsmas virsotņu koordinātas iziet ārpus VMD ĢIS sistēmā uzrādītajām meža īpašuma robežām, kas tātad var būt kļūdainas).

Tiesisks spēks drīzāk būtu piemērojams nevis kadastra kartei, bet gan kadastra teksta datiem, kas sakrīt ar Zemesgrāmatā ierakstītajām īpašumu platībām. Taču VMD jaunās ĢIS sistēmas izveidē kadastra teksta datus nav ņēmis vērā, gluži otrādi – visa jaunās sistēmas ieviešana tieši veikta ar nolūku izbeigt paralēlo datu sistēmu (kartes un teksta datu) uzturēšanu, kas sagādājot lielas grūtības. Tādējādi teksta datu nozīme padarīta sekundāra, par primāriem uzskatot bieži neprecīzos grafiskos datus. “ĢIS izveidē ņemta vērā kadastra karte, taču VMD ir pieejama arī informācija par zemes vienības tekstuālajiem datiem”, stāsta VMD Meža resursu pārvaldības departamenta direktora vietniece Solvita Mūrniece. Jautāta, vai VMD apzinājies, ka savu ĢIS sistēmu veido uz daļēji neprecīzu datu pamata, viņa atbild apstiprinoši, taču izvairās atzīt, ka kadastra karte tāpēc būtu neleģitīms pamats tiesiskas sekas radošu lēmumu pieņemšanai: “Jā, apzinājāmies. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums nosaka, ka Kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas satur oficiālus kadastra datus un tajā reģistrē un uztur kadastra teksta un telpiskos datus par kadastra objektiem. Balstoties uz minētajā sistēmā uzturētajiem telpiskajiem datiem, VMD ir izveidojis valsts informācijas sistēmu – Meža valsts reģistru, kurā meža inventarizācijas datu ģeogrāfiskās komponentes ieviešana un turpmāka uzturēšana ir prioritāra. Tekstuāliem datiem Meža valsts reģistrā ir sekundāra loma”.

Mērniece, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas izpilddirektore Ilze Dragone, kurai ģimenes īpašumā ir mežs un jau iznācis saskarties ar VMD ĢIS sistēmas nepilnībām, uzskata, ka tieši šī ierēdnieciskā domāšana – oficiālas informācijas nozīmes piešķiršana kadastra kartei par spīti tās datu neprecizitātēm – ir problēmas pamatā: “Kamēr kadastra karte ir pieejama tikai profesionāļiem, tie saprot šīs kartes precizitāti – to var nosaukt par pārskata karti. To mērnieki tā arī uztver. Tiklīdz tā kļūst pieejama ikvienam pilsonim, ar dažādu domāšanu, tā kļūst par “Valsts informācijas sistēmas karti”, kas nozīmē tikai to, ka ļaužu prātos tas ir tiesisks dokuments. Lūk, problēmas sakne”.

Protams, arī kadastra teksta dati tiem zemes īpašumiem, kuru robežas ir tikai ierādītas, var būt kļūdaini un atšķirties no reāli dabā pastāvošās situācijas. Faktiski iznāk, ka abas datu sistēmas – gan grafiskā kadastra karte, gan tekstuālie dati ierādīto robežu gadījumā var krietni atšķirties gan viena no otras, gan arī no reālās situācijas dabā, lai gan iespējams, ka tuvāk realitātei tomēr būs tekstuālie dati (to apliecina arī TV3 sižetā I. Lubiņa teiktais, ka viņa konstatētais zemes vienības lielums dabā apmēram sakrīt ar īpašnieka robežplānā uzrādīto platību). Turklāt, lai arī teksta dati nebūt nav pati pilnība, tie vismaz atbilst robežplānam, t.i., juridiskajām īpašumu robežām, atšķirībā no tikai pārskata nolūkam izveidotās kadastra kartes. Tāpēc VMD lēmums atteikties no teksta datu izmantošanas lēmumu pieņemšanā (piemēram, par cirsmas atļauju izsniegšanu), kamēr kadastra karte nav savesta kārtībā, no sabiedriskā labuma viedokļa ir grūti izprotams. Arī S. Mūrniece to galvenokārt skaidro ar pašu VMD darbinieku ērtībām: “Līdz 2015.gada nogalei lietotā informācijas sistēma bija sevi izsmēlusi, bija nepieciešami jauni risinājumi. Būtiska problēma VMD bija tā, ka Meža valsts reģistra tekstuālie dati neatbilda kartogrāfiskajiem datiem. Meža likumā noteiktais 20 gadu meža inventarizācijas datu derīguma termiņš VMD uzturēto datu kvalitāti pasliktināja. Tekstuālie un ģeogrāfiskie dati tika uzturēti divās sistēmās un to uzturēšana  prasīja lielu administratīvo slogu iestādes darbiniekiem”.

Vienlaikus S. Mūrniece uzskata, ka problēma nemaz neesot tik būtiska un pat apgalvo, ka VMD neesot skaidrs, kas īsti būtu jārisina, jo meža īpašnieki vēl oficiāli sūdzējušies neesot: “Uz šo brīdi VMD nav saņēmis no meža īpašniekiem nevienu sūdzību. Līdz ar to nav īsti skaidrs, kas tiek sagaidīts no VMD, kādi jautājumi būtu jāatrisina. (…) Situācija nav tik slikta, kā izskatās. Jau 2015. gada beigās vairāk kā 16000 zemes vienībās bija par 5% lielāka atšķirība meža platībās, kādas bija reģistrētas VMD un VZD informācijas sistēmās. Šobrīd pēc VMD rīcībā esošās informācijas no 288 000 zemes vienībām, kurās mežs ir vismaz 0.1 ha 13000 zemes vienībās (sastāda 5%) VZD  uzturētie telpiskie un tekstuālie dati pārsniedz Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” noteiktās pieļaujamās nesaistes robežas. No 13000 zemes vienībām vairāk kā 5000 zemes vienībās VZD kadastra kartē ir mazāka platība nekā tekstuālajos datos”.

Vēl viens indikators, kas ļautu spriest, cik slikta ir vai nav situācija, ir dati par to, cik īsti ir zemes īpašumu, kuru robežas nav instrumentāli uzmērītas. Atbilstoši VZD sniegtajai informācijai, instrumentāli uzmērītas ir mazāk nekā puse zemes vienību, bet daļai zemes gabalu robežas nav pat ierādītas: “Pēc situācijas uz šāgada 4. februāri, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 45 % reģistrēto zemes vienību ir uzmērītas, 40 % ierādītas un 15% zemes vienību nav veikta to kadastrālā uzmērīšana un robežu noteikšana dabā”. Vēl interesantāk – ja ticēt VMD februāra sākumā izplatītajai informācijai, atsaucoties uz VZD pagājušā gada novembra datiem, tad iznāk, ka pēdējo mēnešu laikā instrumentāli uzmērīto zemes vienību īpatsvars pat samazinājies (par 2,5%). “Pēc Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas (uz 23.11.2015.), no kopējā zemes vienību skaita instrumentāli uzmērītas bija 47,5 % zemes vienības, pārējām zemes vienībām ir piemērota metode – ierādīšana dabā”, savā mājaslapā informē VMD.

Ko darīt?

Viens no problēmas risinājumiem varētu būt zemes īpašumu robežu instrumentāla uzmērīšana tiem zemes īpašumiem, kuriem joprojām palikušas ierādītās robežas vai robežas nav noteiktas vispār. Rodas jautājums, cik tiesiski korekti būtu piemērot šādu prasību zemju īpašniekiem un cik reālistiska būtu tās izpilde, jo instrumentālā uzmērīšana, protams, prasa nopietnus izdevumus.

VMD nostāja par iespēju atgriezties pie iepriekšējās sistēmas, kas pārpratumus neradīja, ir strikta: “Pārslēgšanās uz iepriekšējo sistēmu nenotiks”. Kompromisa risinājums varētu būt padarīt elastīgākas VMD iekšējās birokrātijas procedūras, lai, piemēram, cirsmas atļauju izsniegšanā mežu īpašniekiem tiktu ņemta vērā ne tikai grafiskā robežu karte, mehāniski vadoties pēc tās vietām neprecīzās informācijas, bet arī teksta dati, robežplāni un, ja nepieciešams, apsekota situācija dabā. VMD solījumi par risinājumu meklēšanu gan šādai konkrētībai netuvojas, izskan tikai vispārīgas frāzes: “Darbs pie Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas turpināsies, visu laiku notiek programmas darbības pilnveide un uzlabošana. Informējam, ka tuvāko nedēļu laikā ir plānota VMD un VZD tikšanās, kur ir paredzēts pārrunāt aktuālus jautājumus. Par iespējamiem risinājumiem informēsim meža īpašniekus VMD mājas lapā”. Cerams, ka reāli risinājumi tomēr tiks atrasti, jo citādi radīsies iespaids, ka iestāde rīkojusies tipiskas birokrātiskas vīzdegunības garā – atvieglot dzīvi sev, sarežģījot to saviem klientiem.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Mērnieku sabiedriskās organizācijas – LKĢA un LMB izplatījušas atklāto vēstuli par radušos situāciju, to iespējams lasīt šeit

Valsts Meža dienesta izvērsts viedokļraksts par situāciju lasāms šeit