Piektdien, 13. martā, netālu no Madonas, Smeceres krogā notika Latvijas Mērnieku biedrības biedru kopsapulce, seminārs par mērniecības aktualitātēm, kā arī ikgadējo goda apbalvojumu par mūža ieguldījumu mērniecībā pasniegšana.

LMB gads – SIF projekta zīmē

Kopsapulci iesāka LMB valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele ar atskaiti par pagājušajā gadā padarīto. Starp būtiskākajām aktivitātēm tika minēta dalība Eiropas Savienības finansētajā Sabiedrības integrācijas fonda projektā „Nevalstisko organizāciju aktīvas un kvalitatīvas līdzdalības nodrošināšana lēmumu pieņemšanai publiskajā sektorā un ES politikas īstenošanai mērniecības nozarē”, kā ietvaros tika arī izveidota interneta diskusiju platforma mērniekiem, kuru, kā atzina B. Ziemele, gan nav izdevies „iedzīvināt”. Pērn ar LMB atbalstu tika izdota Jāņa Klētnieka grāmata „Astronomija un ģeodēzija Latvijā līdz 20. gadsimtam”. Visa gada garumā noritējis darbs pie dažādu normatīvo aktu izstrādes sadarbībā ar valsts institūcijām.  Diemžēl realitātē nevalstisko organizāciju ieteikumi netiekot uzskatīti par tik svarīgiem un vērā ņemamiem kā deklaratīvajās frāzēs. „Neviens jau nesaka, ka slikti, bet nekas arī nemainās”, valsts attieksmi pret sabiedriskajām organizācijām rezumēja B. Ziemele.

LMB kopsapulces noslēgumā notika valdes locekļu vēlēšanas, kurās aizejošo Mārtiņa Reinika un Ivara Nudiena vietā tika ievēlēti Andris Mazkalniņš un Jolanta Gau.

EVRS epopejas jaunākais cēliens

LMB kopsapulcei sekoja atklātais seminārs, kurā tika pārrunātas nozares būtiskākās aktualitātes. Viens no „karstākajiem” tematiem aizvien ir pāreja uz Eiropas Vertikālo augstumu sistēmu. Vispirms par situācijas attīstību informēja LMB valdes loceklis Andrejs Igaunis. Pēdējie jaunumi EVRS „frontē” ir tādi, ka pēc ekspertu darba grupas izveides Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) paspārnē un tās pirmās sēdes 3. martā ticis secināts, ka jaunais kvaziģeoīda modelis LV’14, kurš piedzīvojis jau vairākkārtējas korekcijas, ir jātestē. Līdz ar to LĢIA darbinieki divu mēnešu garumā veiks uzmērījumus trijos no kvaziģeoīda modeļa problemātiskajiem apgabaliem, tad mēneša garumā veiks rezultātu analīzi, un pēc tam sasauks darba grupas nākamo tikšanos. Atsevišķiem ekspertiem gan bijuši arī krietni radikālāki priekšlikumi – piemēram, Atis Vallis paudis viedokli, ka LV ’14 darbību būtu jāaptur. Armands Celms konstatējis, ka EVRS pārejas formula Latvijā atšķiras no Eiropā pieņemtā standarta. Paši LĢIA pārstāvji arī tikuši aicināti ierasties un skaidrot savu pozīciju seminārā, taču atteikušies, pamatojot, ka, pirms nav veikta kvaziģeoīda modeļa testēšana, neesot nekā jauna, ko sacīt. Seminārā uzstājās arī Māris Kaļinka, informējot par aprēķiniem, ka būvniecībā jaunais kvaziģeoīda modelis var radīt 17-30 centimetru kļūdu, bet ģeoloģijā, derīgo izrakteņu ieguvē nejaušā kļūda var sasniegt pat 1700 kubikmetrus uz vienu hektāru. Savukārt Mārtiņš Reiniks pauda uzskatu, ka kopumā pāreja uz EVRS tomēr esot bijusi nepieciešama, taču „pašreizējā sāpe ir kvaziģeoīda modelī”. Pozitīvi esot tas, ka LĢIA vismaz piekritusi veikt pārbaudes mērījumus.

Zemes ierīcības projektus gaida izmaiņas

Ilze Dragone informēja par plānotajiem grozījumiem Zemes ierīcības likumā, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 5. februārī un kuriem vēl priekšā apstiprināšana Ministru kabinetā un garais ceļš cauri Saeimas lasījumiem un iespējamām izmaiņām atbildīgajā komisijā, tāpēc tie pieņemšanas gaitā vēl var mainīties. Taču patlaban plānotajā redakcijā paredzēts, ka Valsts zemes dienests (VZD) atteiksies no zemes ierīcības projektu saskaņošanas – VZD uzskatot, ka mērnieki kļuvuši pietiekami profesionāli, lai dienestam vairs nebūtu jāpilda inspekcijas funkcija. Tāpat grozījumos paredzēts, ka zemes ierīcības projektus nākotnē varēs sagatavot arī elektroniskā formā (vienlaikus tiks saglabāts arī papīra formāts), turklāt mainīsies arī paši ierīcības noteikumi. Tāpat paredzēts nākotnē ļaut arī grozīt zemes ierīcības projektu, taču kritēriji tam pagaidām esot neskaidri. I. Dragone atklāja arī to, ka diskusijās ar VZD panākta vienošanās, ka zemes ierīcībā tomēr saglabājama sertificēšana (VZD bija nācis klajā ar ierosinājumu, ka varbūt nepieciešams no tās atteikties).

Sertifikācijas centru ieteikumi mērniekiem

1. Dragone informēja arī par LMB sertifikācijas centra aktualitātēm, norādot uz biežāk konstatētajām mērnieku darba nepilnībām un sniedzot ieteikumus, kā mērniekam rīkoties dažādās problēmu situācijās. Piemēram, ja pierobežnieks ceļ strīdu saistībā ar valsts mežu uzmērīšanu, vajadzētu uzreiz noteikt nākamo tikšanās datumu konkrētam robežu posmam, šajā reizē noteikti pieaicinot ierosinātāju („Valsts meži”). Tāpat nevajadzētu piekopt praksi gadījumos, ja lietā kļūdaini ierakstīti mērījumu dati, mēģināt tos labot GPS izdrukā (pat ne datumus), jo tādējādi mērnieks zaudēs pierādīšanas iespējas. Tāpat jāseko līdzi, lai instrumentos būtu aktualizēti datumi. „Nelabojam mērījumu datus! Es zinu, kā to var pārbaudīt. Gadījumos, kad ir laboti mērījumu dati, atklājas neskaitāmas „pērles””, brīdināja I. Dragone. Savukārt LMB Sertificēšanas centra vadītājs M. Kaļinka īpaši piekodināja mērniekus neparakstīt citu kolēģu darbus. Bijis gadījums, kad kāds parakstījis topogrāfiju ar cita mērnieka vārdu, kurš tajā laikā atradies Spānijā. Rezultātā uzņēmumam nācies „smagi ciest no policijas un prokuratūras”. Informāciju par biežāk reģistrētajiem pārkāpumiem un sūdzību tematiem sniedza arī otra sertificēšanas centra „Mācību un konsultāciju centrs ABC” vadītāja Magda Rugāte, atzīstot, ka daudzas tipiskās problēmas abiem sertifikācijas centriem esot ļoti līdzīgas. Klienti bieži sūdzoties par nekvalitatīvi veiktu priekšizpēti, pierobežnieku neuzaicināšanu, arī mērnieku uzvedību. Tāpat daudzi mērnieki esot izbrīnīti par to, ka viņiem nepieciešama apdrošināšanas polise.

Topogrāfija.lv jaunās iespējas

SIA „ĢeoDati” valdes loceklis Aigars Ansbergs un SIA Mērniecības Datu centrs projektu vadītājs Kaspars Kojalovičs informēja par jaunajām iespējām portālā topogrāfija.lv, kas nesen ieguva Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas gada balvu kā „labākais atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā”. Portāla uzturētāji noslēguši līgumu ar VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kā rezultātā topogrāfija.lv tagad pieejama arī meliorācijas digitālā kadastra informācija. Tāpat pērn esot sākta arī „vēsturiskā mantojuma saglabāšana” jeb PSRS laika 1:500 mēroga planšetu digitalizēšana un ievietošana portālā. Mērniekam praktiski tas var noderēt gadījumos, kad jāsameklē padomju laikā būvētās inženierkomunikācijas. Patlaban šī vēsturiskā informācija pilnībā pieejama par Ventspili, daļu no Piltenes un Zūrām, bet jau ieskenētas arī planšetes no vairākām citām pilsētām (Jelgavas, Siguldas u.c.), kas drīzumā tiks ievietotas sistēmā.  Topogrāfija.lv testēšanas rezīmā ir ieviesta meklēšana pēc kadastra numura. Kā jaunums tika prezentēts inovatīvais ADTI Web Map Service, kas ļauj mērnieku programmatūrās (AutoCAD, Microstation) topogrāfija.lv uzturēto augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju redzēt tiešsaistes režīmā kā fona materiālu.

VZD un mērnieku kolīzijas

Asas diskusijas izraisīja Valsts zemes dienesta pārstāvju uzstāšanās, kurās tika informēts par jaunākajām izmaiņām Kadastra un Zemesgrāmatu procedūrās. Pirmkārt, auditorijā radās neskaidrības saistībā ar pārejas periodu uz jauno sistēmu – kas īsti kalpo par apliecinājumu tam, ka mērniecība uzsākta vēl iepriekšējā periodā (līdz 2014. gada beigām)? VZD Kadastra metodikas daļas vadītājs Oskars Gabrusenoks paskaidroja, ka šāds apliecinājums ir personas iesniegums mērniecībai, un, ka VZD klientu apkalpošanas centra darbiniekiem tas jāpārbauda un jāņem vērā arī tādā gadījumā, ja šis iesniegums iesniegts vienā pakotnē ar zemes ierīcības projekta dokumentiem.

Lielu neapmierinātību mērnieku vidū izraisījis arī tas, ka zemes gabalu sadalīšana vai apvienošana, ierakstīšana Zemesgrāmatā un jaunu īpašumu izveidošana jaunajā kārtībā ir krietni ievilkusies. Kopējie normatīvajos aktos noteiktie termiņi šo pakalpojumu izpildei tagad esot 23-28 darba dienas, bet VZD to apņemoties paveikt ātrāk – 18 līdz 22 darba dienās. Kā informēja VZD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, šāds iznākums esot tieši Zemesgrāmatas tiesnešu nostājas dēļ, jo neesot bijis iespējams vienoties par VZD ieteikto risinājumu, kas ļautu procedūru optimizēt. Tomēr tagad procesa neērtumu sākot apzināties arī paši Zemesgrāmatas tiesneši, tāpēc šo jautājumu varētu drīzumā virzīt atkārtotai izskatīšanai. E. Baklāne-Ansberga aicināja sabiedriskās organizācijas oficiāli paust viedokli un izdarīt spiedienu uz Tieslietu ministriju, lai paātrinātu vēlamās izmaiņas.

Ne mazāks „kāzuss” radies saistībā ar plānu kamerālu pārzīmēšanu, kuras ietvaros sākts pieprasīt arī ēku uzmērīšanu. I. Dragones prezentācija un argumenti, kāpēc tas ir neloģiski un lieki, izpelnījās faktiski vienbalsīgu klātesošo mērnieku piekrišanu. Dragones uzskatā, šeit pamatā ir konflikts starp mērnieka inženiertehnisko domāšanu un VZD juridisko domāšanu. E. Baklāne-Ansberga atzina, ka problēma eksistē un acīmredzot būšot par to jādiskutē, taču vienlaikus sāka virzīt sarunas tematu uz to, ka varbūt vispār vairs neesot nepieciešamības pēc ēku attēlošanas no jauna uzmērītajos plānos. „Varbūt vispār vajag daudz mazāk mērīt?”, retoriski vaicāja VZD vadītāja, pieminot Nīderlandes piemēru, kur kadastra jomā mērnieks vispār neiesaistoties, zemes robežu nospraušanu realizējot notāri. I. Dragone gan atgādināja, ka ir loģiskas un pamatotas lietas, kuras mērnieki labprāt dara un darīs arī turpmāk.

Apbalvo mērniecības izcilniekus

Jau trešo gadu LMB kopsapulces dienas noslēgums aizritēja svētku atmosfērā, jo par īpašiem nopelniem mērniecībā tika pasniegti ikgadējie divi Goda ordeņi un divas Atzinības zīmes. Žūrijas komisijas vadītājs Uldis Mežulis informēja, ka šogad apbalvojumiem bijuši pieteikti kopumā astoņi pretendenti. Interesanti, ka šoreiz laureātiem ierasto ziedu pušķu vietā organizatori pasniedza nelielus ozola stādiņus ar novēlējumu tos iedēstīt. „Mēs sekosim līdzi, kur šie kociņi tiks iestādīti un kā viņi augs. Kas zina, varbūt paies simts gadi un būs izaugusi mērnieku stādīta ozolu birzs?”, iedvesmoja U. Mežulis.

Atzinības zīmes šogad tika piešķirtas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ģeodēzijas katedras docentam Oļgertam Jakubovskim un ģeodēzistam Anatolijam Soloham, kura viens no lielākajiem veikumiem ir inženierģeodēziskie darbi Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecībā.

Viens no Goda ordeņiem piektdien tika pasniegts bijušajam LMB valdes priekšsēdētājam Jānim Klīvem. „Patiešām esmu šokēts, ka man piešķirts pats augstākais apbalvojums”, J. Klīve pēc ordeņa saņemšanas neslēpa savu pārsteigumu. „Paldies tiem, kas mani izvirzīja un vislielākais paldies kolēģiem, ar kuriem kopā strādāju, jo bez viņiem es to nebūtu sasniedzis. Centīšos arī turpmāk mērnieku sabiedrības labā darīt tik, cik vien spēšu. Katrā ziņā apsolos vismaz nedarīt neko sliktu!” – tā J. Klīve.

Otru Goda ordeni saņēma Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedras profesors Jānis Štrauhmanis, kura runa bija vēl lakoniskāka. „Mērniecības dati ir kartogrāfijas pamatā, un, ja to tur nav, tad tās kartes ir tikai attēli!”, noteica Goda ordeņa saņēmējs, izraisot zālē aplausu un sirsnīgu smieklu vilni.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv