Karšu pārlūks topogrāfija.lv saņēmis Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) Gada balvu Privātajā sektorā kā „Izcilākais atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā”. Balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās ceturtdien, 19. februārī, konferences „Open Europe: Open Data for Open Society” ietvaros. Balvu saņēma projekta izveidotāju, kompāniju SIA „Mērniecības Datu centrs” un SIA „ĢeoDATI” pārstāvji Kaspars Kojalovičs un Aigars Ansbergs.

LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs portālu Mernieks.lv informēja, ka cīņa Privātā sektora nominācijā bijusi sīva – tieši šajā nominācijā bijis pieteikts vislielākais skaits projektu. Vairāk nekā desmit pretendentu konkurencē Topogrāfija.lv par labāko tikusi atzīta, galvenokārt, pateicoties trim kritērijiem – pirmkārt, karšu pārlūks esot ļoti kvalitatīvi izstrādāts, otrkārt, daļu pakalpojumu tas piedāvā bez maksas, un, treškārt, pateicoties ģeotelpisko datu nozīmei kā tādai.

„Ģeotelpiskie dati ir vieni no svarīgākajiem atvērtajiem datiem. Mūsdienās bez tiem neiztiek gandrīz neviens teritoriāli piesaistīts pakalpojums internetā vai mobilajās aplikācijās”, uzsver J. Treijs. „Turklāt šis pakalpojums ir izveidots ļoti profesionāli. Vismaz man, kā nespeciālistam, šķiet, ka pārlūkā pieejamā kartogrāfiskā informācija ir ļoti kvalitatīva. Liela daļa ģeotelpisko datu nāk no valsts iestādēm, kas savas sistēmas ir izveidojušas par nodokļu maksātāju naudu un, ierobežota budžeta apstākļos, ir spiestas ar šiem datiem tirgoties. Taču šeit ir spēts šādus datus apkopot un padarīt publiski pieejamus”.

Arī LATA valdes loceklis Evijs Taube atzina, ka žūrijas vērtējumu par labu Topogrāfija.lv izšķīra gan projekta kvalitāte, gan datu nozīmība. „Mērniecības dati kļuvuši ļoti populāri, un Topogrāfija.lv šķita labākais, kas aizvadītā gada laikā radīts. Šādi projekti pierāda visas atvērto datu idejas jēgu. Šī ideja ir tāda, ka, izmantojot publiski pieejamus datus, ar privātā biznesa iesaisti tos var pilnveidot un pasniegt labākā veidā – vai nu par brīvu vai par kādu minimālu samaksu. Šajā gadījumā mērniecības dati ir dzīvs pierādījums, kā to var izdarīt, un kā tas uzlabo datu pieejamību”.

E. Taube uzskata, ka valsts iestādēm vispār nevajadzētu datus tirgot, jo tas neesot to uzdevums. Viņaprāt, arī Valsts zemes dienestam ideālajā variantā vajadzētu visus datus izsniegt par brīvu, bet privātie uzņēmēji tos varētu iestrādāt savos pakalpojumos ar pievienoto vērtību, tādā veidā attīstot biznesa iespējas. Izcilākais piemērs šajā ziņā Eiropā esot Spānija, kur atvērto datu ideja esot sākusi pilnvērtīgi darboties jau aptuveni pirms pieciem gadiem. Spānijā lēmums atvērt un padarīt brīvi pieejamus publiskos reģistrus (t.sk. kadastru) esot ticis pieņemts visas valsts līmenī. Iznākumā dažādi privātā biznesa servisi esot „saradušies kā sēnes pēc lietus”.

Topogrāfija.lv ir interaktīvs tīmekļa kartes un ĢIS risinājums mērniekiem, pašvaldību darbiniekiem un citiem interesentiem. Risinājumu izstrādājusi SIA “SunGIS”, izmantojot brīvo programmatūru (Django, Postgre, OpenLayers, Android, u.c.) un integrējot ar Android aplikāciju, izmantojot atvērtu, publiski pieejamu REST API. Bez Topogrāfija.lv uz galveno balvu „Izcilākā atvērto tehnoloģiju risinājuma biznesā” kategorijā finālam bija nominēti vēl divi spēcīgākie pretendenti – SIA “EazyOne” par biznesa inteliģences produkta eazyBI izstrādi, izveidoto komponenšu publicēšanu atvērtā koda projektu veidā un pieejamību bezmaksas lietošanai publisku datu publicēšanai, kā arī SIA “ITH Group” par LolitaCMS, Ruby on Rails balstīta atvērtā koda satura vadības sistēmas (CMS) izstrādi.

Kategorijā „Publiskais sektors” par atvērtāko iestādi ticis atzīts Uzņēmumu reģistrs – par publiskā sektora datu atvēršanu sabiedrībai, piedāvājot pamata informāciju par Reģistrā reģistrētajiem subjektiem lejupielādēt jebkuram interesentam bez maksas mašīnlasāmā formātā (CSV failā). Savukārt kategorijā „Fiziska persona – Būtiskākais ieguldījums atvērto tehnoloģiju popularizēšanā” uzvarēja Rūdolfs Mazurs, kurš veicis apjomīgu atvērtā pirmkoda programmatūras lokalizāciju latviešu valodā (GNOME vide, Firefox, LibreOffice un citas), tādējādi popularizējot tās lietošanu.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv