Piektdien, 19. septembrī, mērniecības sabiedriskās organizācijas – Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija (LKĢA) Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros organizētā seminārā informēja par projekta aktivitātēm un mērniecības nozares aktualitātēm. Seminārā izskanēja informācija par Eiropas vertikālās augstumu sistēmas ieviešanu, Valsts Zemes dienesta resursu datņu lietošanu, ieceri nākotnē izstrādāt īpašu Mērnieku likumu un citiem būtiskiem jaunumiem.

Rosina atgriezties pie vienas sertifikācijas institūcijas

LMB eksprezidents Jānis Klīve seminārā sniedza atskatu uz Eiropas Mērnieku padomes (CLGE) ģenerālās asamblejas norisi un informēja arī par dažādiem interesantiem faktiem, kas iegūti, aptaujājot desmit citu Eiropas valstu mērnieku biedrību kolēģus. Viens no galvenajiem LMB pārstāvju secinājumiem pēc gūtās pieredzes apmaiņas – Latvijā ir ārkārtīgi liberāla mērnieku sertifikācijas sistēma, jo gandrīz visās aptaujātajās valstīs sertifikāciju veicot tikai viena organizācija, kas turklāt nav privāts komersants, bet ir valsts vai nevalstiskā sektora izveidota institūcija (īpatnējs izņēmums ir vienīgi Somija, kur sertifikācija nepastāvot vispār, tās vietā mērnieka kvalifikāciju apliecina bakalaura vai maģistra izglītības diplomi). J. Klīve uzsvēra, ka arī Latvijā būtu jāatgriežas pie vienas sertifikācijas institūcijas modeļa un aicināja uzsākt diskusijas par to gan LMB, gan Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) valdes sēdēs vai pat pilnsapulcēs.

Dažādās Eiropas valstīs atšķirīga ir arī mērniecības sabiedrisko organizāciju sadarbība ar valsts iestādēm normatīvā regulējuma tapšanā. Skandināvijā pie tiesību aktu grozījumu izstrādes nevalstiskās organizācijas tiekot uzaicinātas vienmēr, un bez to akcepta izmaiņas nemaz netiekot virzītas tālāk. Savukārt Lielbritānijā mērnieku biedrībai ar valsts iestādēm sadarbība ir niecīga, jo valsts ir pilnvarojusi Mērnieku biedrību kā pašregulējošu iestādi sakārtot nozari.

Interesanti ir arī dati par mērnieku biedra naudas apmēriem dažādu valstu biedrībās. No Baltijas valstīm vismazākā biedra nauda mērniekam jāmaksā Lietuvā – tikai 15 eiro gadā, taču Lietuvas mērnieku biedrība papildus pelnot ar obligāto kursu organizēšanu sertificētajiem mērniekiem; arī Igaunijā biedra nauda ir zemāka nekā Latvijā – 26 eiro. No ekonomiski augsti attīstītajām Eiropas valstīm demokrātiska biedra nauda jāmaksā Somijas mērniekiem – tikai 55 eiro, taču no daudz bargākām summām jāšķiras mērnieku biedrības biedriem Dānijā – 800 eiro vai Lielbritānijā – 500 eiro.

Pamatojoties uz citu Eiropas Mērnieku padomes izstrādātajām profesionālās kvalifikācijas vadlīnijām Latvijas Mērnieku sabiedriskās organizācijas to pielāgojušas Latvijas apstākļiem un apstiprinājušas. Vadlīnijās ir ierakstītas minimālās mērnieka kvalifikācijas prasības vismaz 4 gadu ilga universitātes izglītība, vismaz 2-3 gadu pieredze darbā pie sertificēta mērnieka, eksāmens kā kvalifikācijas pārbaudījums un kvalifikācijas celšanas kursi vismaz 8 stundas gadā.

Mērnieku diskusiju platforma pagaidām nīkuļo

LMB valdes loceklis Oskars Kreilis informēja par nesen izveidotās mērnieku interneta diskusiju platformas sniegtajām iespējām un tās attīstības gaitu (par šo platformu sīkāk lasāms atsevišķā Mernieks.lv rakstā). Pagaidām Mērnieku forumā gan vēl nav vērojama mērnieku ieinteresētība aktīvi komunicēt (patlaban atvērts tikai viens temats). O. Kreilis atklāja, ka līdz šim forumā reģistrējušies ap 30 lietotāju. Sākotnēji reģistrēšanās sistēma bijusi vienkārša, taču tās vietā ieviesta sarežģītāka pēc tam, kad platformā sākuši piereģistrēties un publicēt ierakstus automātiskie spama izplatītāji. “Pasaulē līdzīgi forumi par dažādām tēmām ir ļoti populāri, un cerams, ka šo ideju iedzīvināsim arī mēs”, pauda Kreilis.

1. Kreilis iepazīstināja arī ar nevalstisko organizāciju līdzdalību normatīvo aktu sagatavošanā, atklājot šī darba dažādos etapus, kas plašākai publikai nereti paliek apslēpti. Lēmumu pieņemšanas ietvaros notiek gan dalība ministriju veidotajās darba grupās, atzinumu sniegšana par likumprojektiem, piedalīšanās Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas un valdības sēdēs, Saeimas komisiju sēdēs, lobēšana, potenciāli pat vēršanās pie valsts prezidenta, kā arī publicitātes izvēršana, galējā gadījumā pieļaujot pat piketu organizēšanu.

LKĢA izpilddirektore Ilze Dragone seminārā atklāja, ka ar VZD tikusi panākta vienošanās, ka ar 1. novembri vēl nebūs jāsāk izmantot VZD resursu datnes – šāds lēmums pieņemts, jo ar datnēm atklājušās jaunas tehniska rakstura problēmas. Tāpat ar VZD panākta vienošanās attiecībā uz 14 dienu termiņu pierobežnieku uzaicināšanai, kas jau bijusi par pamatu dažiem kadastra lietas atteikumiem. Vienošanās paredz, ka VZD izstrādās metodiku precīzai dienu skaitīšanai un publicēs skaidrojumu mājaslapā, bet līdz tam atteikumi šī iemesla dēļ vairs netikšot piemēroti.

EVRS ieviesīs 1. decembrī

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvis Ivars Aleksejenko informēja, ka šo ceturtdien (25. septembrī) Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts trešais lasījums grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likumā, kas paredz, ka pāreja uz Eiropas vertikālo augstumu sistēmu notiks šā gada 1. decembrī. Oktobra sākumā paredzēts Valsts sekretāru sanāksmē izsludināt arī likumu pavadošos grozījumus MK noteikumos nr. 897 “Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi”, kas grozīs augstumu sistēmas definīciju un piešķirs EVRS realizācijai “latvisko” nosaukumu: “Latvijas normālo augstumu sistēma-2000” jeb LAS-2000. Kvaziģeoīda modelis gan būšot pieejams tikai novembra sākumā, tātad tikai mēnesi pirms augstumu sistēmas ieviešanas, lai gan iepriekš tika plānots, ka šis termiņš būs divi mēneši.

Mērniekiem – savu likumu

Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vītols, kā arī viņa kolēģe Anželika Tropiņa seminārā uzsvēra, ka mērniecības nozarei būtu nepieciešams savs Mērnieku likums, kas regulētu profesijas standartus, līdzīgi kā tas ir vairākās citās profesijās (ārsti, revidenti, notāri, u.c.). Šāds likums ne tikai sakārtotu mērnieku atbildības jautājumus, bet arī ļautu labāk pārstāvēt mērnieku intereses komunikācijā ar valsts iestādēm, uzskata LKĢA pārstāvji. Viņuprāt, likumā būtu gan precīzāk jānosaka sertificēto personu uzraudzība un apjoms, gan jādefinē mērnieka palīga statuss. Tiek piedāvāts koriģēt arī sertifikācijas modeli, veidojot to ar diviem pamatvirzieniem – ģeodēzija un mērniecība. Ģeodēzijas jomā tiktu izsniegti sertifikāti topogrāfiskajos darbos (vienkāršāki eksāmeni, mazākas prasības), ģeodēziskajos darbos un augstākajā ģeodēzijā (ar šo sertifikātu varētu darīt arī topogrāfiskos un ģeodēziskos darbus, kā arī veikt sarežģītākos uzdevumus, piemēram, piedalīties valsts ģeodēzisko tīklu ierīkošanā, valsts administratīvo robežu nospraušanā, utt.). Savukārt pie mērniecības jomas sertifikātiem tiktu klasificēti arī būvju kadastrālās uzmērīšanas darbi (esot indikācijas, ka agrāk vai vēlāk VZD šo jomu nodos brīvajā tirgū). Ar zemes kadastrālās uzmērīšanas sertifikātu varētu veikt arī zemes ierīcības darbus. Tāpat iecerēts, ka sertifikāta iegūšanai nākotnē varētu būt nepieciešams veikt arī praktisko iemaņu eksāmenu, ne tikai sniegt atbildes uz teorijas jautājumiem.

Rīgas tehniskās universitātes docents Mārtiņš Reiniks seminārā informēja par mērnieku apdrošināšanas niansēm, izvirzot jautājumu par apdrošināšanas kompāniju kompetenci mērnieka darba riska novērtēšanā un līdz ar to apdrošināšanas izmaksu pamatotību (vidēji vienam sertifikātam apdrošināšanas polise izmaksājot ap 60 eiro), kā arī vaicājot, vai apdrošināšanas polises tiešām ir nepieciešamas zemāka riska darbos, piemēram, zemes ierīcības jomā. Viens no iespējamajiem risinājumiem Reinika skatījumā varot būt polišu pieteikšana ar mērnieku biedrības starpniecību, kas varētu apdrošināšanas kompānijām skaidri norādīt, kādas ir katra konkrētā sertificētā speciālista darbu jomas un to riski, tādējādi palīdzot pielāgot adekvātāku polises cenu.

Vēl seminārā LMB valdes loceklis Armands Auziņš pastāstīja par darbu pie elektroniskā formāta grāmatas ar vadlīnijām apvidus topogrāfiskajai uzmērīšanai. Grāmatā būs iekļautas gan definīcijas un pamatprincipi, pārvaldes institūciju kompetences apraksts un citas ievadlietas, gan arī teorētiskie apraksti ar topogrāfiskās uzmērīšanas pamatformulām un aprēķinu piemēriem, apraksti par topogrāfiskās informācijas datubāzēm un datu apmaiņu starp tām, u.c. Savukārt RTU docents Māris Kaļinka iepazīstināja ar aeronavigācijas metodisko norādījumu izstrādi, kas veikta, lai vispārīgā veidā raksturotu darbu veikšanu atbilstoši Eiropas Komisijas regulai 73/2010 un Eirokontroles specifikācijai. Vadlīnijās iekļautas sakarības starp dažādām koordinātu sistēmām, lietoto mērvienību aprakstus, prasības ģeodēziskajiem instrumentiem, u.c. Interesi par Latvijas zinātnieku grupas darbu izrādījis pat starptautiski pazīstamais ģeotelpiskās informācijas žurnāls “GIM”, kas vēlējies publikāciju par LKS-92 un WGS-84 parametru sakarībām.

Projekta ziņojumi ir veidoti ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu, kas finansē 92,07% no projekta izmaksām. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. Par projekta ziņojumu saturu atbild Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija.

Teksts un foto: Ikars Kubliņš, Mernieks.lv