Pārpublicējam profesionāla ASV mērnieka Neil Robicheau rakstu par mērnieka profesijas vietu un lomu pagātnē, mūsdienās, un iezīmējot arī tuvākās nākotnes perspektīvu. Robicheau dalās pārdomās arī par mērnieka cilvēciskajām kvalitātēm, kas nozīmē ne tikai tiekšanos pēc maksimālas precizitātes darbā, bet arī pakalpojuma kvalitātes un sabiedrības labuma likšanu augstāk par peļņu un personīgo izdevīgumu.

“Mērniecība ir mūžīga zinātne. Ģeodēziskie mērījumi un robežu noteikšana attīstījušās cauri gadsimtiem, ar tehnoloģiju progresa palīdzību pakāpeniski evolucionējot, lai tiktu līdzi pasaules izmaiņām. Viens aspekts tomēr nav mainījies un tam arī nevajadzētu mainīties – fakts, ka mērniecība ir profesija. Daudzās valstīs iedibināta profesionālā sertifikācija un nozares normatīvais regulējums, lai būtu iespējams nodarboties gan ar robežu uzmērīšanu, gan topogrāfiskajiem un ģeodēziskajiem mērījumiem.

Tomēr mērniecība savā dziļākajā būtībā ir kas vairāk nekā tikai profesija. Vēsture liecina, ka šī godājamā nozare allaž ieņēmusi būtisku lomu zemes robežu izpētē un noteikšanā. Piemēram, agrīnajā bronzas laikmetā (3000. – 1000. g. p.m.ē.) seno šumeru sabiedrībā ar zemes robežu arbitrāžu nodarbojās pat priesteri. Ir pierādījumi, ka jau šajā laikā agrīnajām civilizācijām bija saprašana par ģeometrijas pamatprincipiem (garumu, laukumu, leņķiem un tilpumu). Senie ēģiptieši izmantoja virves kā mērniecības instrumentu, lai atjaunotu robežas pēc Nīlas plūdiem, kā arī piramīdu būvniecībā. Savukārt mūsdienu ģeometrijas konceptuālos pamatus 600. – 200. g. p.m.ē. noformulēja senie grieķi, un ļoti iespējams, ka tas notika tieši mērniecības vajadzībām. Vārds “ģeometrija” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “zemes mērīšana” (geo – zeme, metria – mērīt).

Savā pamatbūtībā, mūsu galvenā loma šodien ir tāda pati, kāda tā bijusi vienmēr – būt par mērīšanas ekspertiem un pierādījumu novērtētājiem, pat tad, kad mēs nemērām zemju robežas. Es gan neesmu vēl saticis nevienu, kurš patiešām būtu eksperts visos mērniecības apakšvirzienos; mums katram ir savas intereses un specialitātes, kuru ir pārāk daudz, lai tās visas uzskaitītu. Taču, lai izskaidrotu nespeciālistam mērnieku pamatīgo ietekmi uz pasauli, mūsu lomu varētu iedalīt tajās pašās divās kategorijās, kurās darbojās seno ēģiptiešu “virvju vilcēji” – zemes mērnieki (Nīlas zemju robežas) un būvniecības mērnieki (piramīdu celtniecība).

Ziemeļamerikā zemes mērnieki pārsvarā tiek uzskatīti par atsevišķu profesiju, nevis kādu no inženierzinātņu atzariem. Zemes uzmērīšanas specifika atšķiras atkarībā no jurisdikcijām, taču viena lieta ir kopīga visur – zemes mērniekam ir atbildība izpētīt un noteikt nekustamā īpašuma robežas. Savukārt būvniecības (ģeodēziskā) mērīšana nereti tiek nepamatoti uztverta kā biznesa pasūtījums, taču patiesībā tās mērķis ir daudz dziļāks – tā rūpējas par būvniecības normu izpildi un drošības standartiem.

Pēdējās desmitgadēs mūsu profesiju krietni izmainījušas tehnoloģijas. Robotu totālās stacijas, GPS RTK, trīsdimensionālā lāzerskenēšana, transformācija no GPS uz GNSS, programmatūras uzlabojumi – tas viss radījis revolūciju mūsu profesijā. Pārmaiņas nenāk viegli – daži uzskata, ka tieši tehnoloģijas vainojamas pie mērniecības pakalpojumu tirgus kāpumiem un kritumiem. Savukārt tie, kas viegli adaptējas jaunajām tehnoloģijām, redz tajās jaunu iespēju pasauli.

Pašreizējās attīstības tendences ietver digitālu atjauninājumu tehnoloģijai, kuras saknes ir meklējamas jau 19. gadsimtā – fotogrammetrijai. Šīs jaunās ierīces ir gan Trimble V10 video roveris, ar fotokamerām aprīkotas totālās stacijas kā, piemēram, Leica MS50, bezpilotu lidaparāti u.c. tehnoloģijas.

Pavisam jaunā līmenī GNSS mērniecību varētu pacelt PPP-RTK tehnoloģijas attīstība, kura pagaidām vēl ir agrīnajā ieviešanas stadijā. Varētu tikt upurēts mazliet precizitātes (tās pašreizējā attīstības pakāpē), bet atsevišķos gadījumos mērniekam pietiks tikai ar uztvērēju. Mūsdienās mērnieki spēj savākt vairāk datu daudzos un dažādos brīnišķīgos veidos.

Ir grūti pilnībā aptvert mērnieka profesijas būtību un pašreizējo stāvokli, jo tai ir bagātīga vēsture, tehnoloģiju dominēta tagadne un patīkami satraucoša nākotne. Varbūt, ka labākais veids, kā saprast, ir nevis mēģinot definēt mūsu lomu vai paļaujoties uz augstas precizitātes modernajām tehnoloģijām, ko lietojam, bet drīzāk palūkojoties uz mums kā uz cilvēkiem, kuriem bieži ir līdzīgas rakstura iezīmes. Mēs esam orientēti uz detaļām. Mēs uztraucamies par precizitāti un vissvarīgāk par visu pārējo mums ir – būt pareiziem. Taču vienlaikus mēs saprotam, ka ne vienmēr precizitāte sniedz pareizo risinājumu. Mēs esam ne tikai matemātiķi, bet arī piedzīvojumu meklētāji, detektīvi un stāstnieki, atkodētāji un mākslinieki. Mēs iestājamies par to, lai mūsu sniegtais pakalpojums būtu svarīgāks par peļņu, mūsu profesijas gods būtu svarīgāks par personīgo labumu, un sabiedrības labums būtu pāri visiem citiem apsvērumiem.”

Neil Robicheau, Aļaskas un Vašingtonas štatos sertificēts mērnieks. Pārpublicēts no http://www.xyht.com/