Otrdien, 4. februārī, valdībā tika pieņemti mērniecības nozarei būtiski normatīvie akti – apjomīgi grozījumi zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, kā arī kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumos. Iepriekš mērniecības sabiedrībā bija izplatījušās bažas par to, ka turpmāk mērnieki būs nevienlīdzīgās pozīcijās ar Valsts Zemes dienestu, kas atsevišķos gadījumos varēs pārzīmēt zemes robežu plānus, kamēr mērniekam šajos pašos gadījumos tos būs jāuzmēra dabā. Tomēr pieņemtajā noteikumu gala variantā šī iecere, pateicoties mērniecības sabiedrisko organizāciju (Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas) spiedienam, ir mainīta un tagad arī mērniekiem paredzētas tādas pašas tiesības kā VZD.
Gadījumi, kad mērnieks vai VZD varēs kamerāli pārzīmēt zemes robežu plānus atvieglotā kārtībā (bez uzmērīšanas dabā), attiecas uz situācijām, kad uz viena zemes robežu plāna attēlotas vairākas zemes vienības, kuras nepieciešams sadalīt atsevišķos zemes robežu plānos.
Grozījumu zemes kadastrālajā uzmērīšanā 253. punkts paredz, ka šādos gadījumos mērnieks kamerālajai pārzīmēšanai varēs izmantot Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto aktuālo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu, savukārt, ja tie jau vienreiz tikuši pārzīmēti vai Valsts zemes dienests tos sagatavojis, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus, mērnieks pārzīmēšanai izmantos pirmreizējos dokumentus.
Savukārt grozījumu “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas” noteikumos 164.2. punkts nosaka, ka Valsts zemes dienests varēs sagatavot zemes robežu plānus, neveicot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, bet gan izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus (no aktuāla zemes robežu plāna).
Saskaņā ar noteikumu grozījumu izstrādē iesaistītās sertificētās mērnieces Ilzes Dragones viedokli, tas nozīmē, ka zemes robežu plānus mērnieki varēs “izgatavot tāpat kā VZD (ja konstatēta zemes lietošanas veidu atšķirība zemes robežu plānā un Kadastra informācijas sistēmā, nav jāizbrauc uz lauka piemērīt konstatētās izmaiņas, parasti tās ir +/- tabulas pēc mežu taksācijas materiāliem)”, tāpat arī kamerālā pārzīmēšana gan mērniekiem, gan VZD, faktiski varēs būt kamerālā plāna izgatavošana. “Manuprāt, tas ir pieņemams kompromiss, jo sākotnēji tika plānots, ka turpmāk tikai VZD veiks kamerālos darbus”, pauž I. Dragone. Viņa atzīmē arī noteikumu 263.3. punktu, kurš turpmāk atļaus mērniekam nodot kamerāli pārzīmētos plānus ne tikai DGN, bet arī TIFF formātā. “Kamerālā pārzīmēšana dgn formātā būs gadījumos, kad kaut kas jāmaina, jāaktualizē, vai, piemēram, robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns jāsadala 3 atsevišķos plānos, savukārt kamerālā izgatavošana varētu būt gadījumos, kad plānā nekas nemainās”, skaidro Dragone.
Tiesa gan, pilnīgi vienādā konkurences situācijā ar Valsts zemes dienestu robežplānu izgatavošanā šajos gadījumos mērnieks tomēr nebūs, jo mērniekam papildus izdevumus sagādās maksa par dokumentu pieprasījumiem no VZD. Latvijas Mērnieku biedrības prezidents Jānis Klīve gan pieļauj, ka tas nebūs izšķirošs faktors un mērnieki vienalga izkonkurēs VZD, jo “klients jau pirmkārt meklēs mērnieku”.
Vai jaunās izmaiņas nozīmē, ka valsts VZD izskatā mēģina atgriezties mērniecības tirgū? Acīmredzot, tas tomēr būtu pārsteidzīgs secinājums. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis apliecinājis, ka šāda nodoma nav, bet J. Klīve atklāj, ka ideja paredzēt VZD tiesības pārzīmēt robežplānus radusies, lai izvairītos no situācijām, kad mērnieks par robežplānu sadalīšanu pieprasa neadekvāti augstu cenu. Esot bijis konkrēts precedents Rojas novadā, kad mērnieks par šādu pakalpojumu (zemes robežu plāna ar apmēram 20 zemes gabaliem sadalīšanu) prasījis 20 000 latu. Pēc tam likumdevēju gaiteņos rosināta sākotnēji ne līdz galam pārdomātā iecere ļaut tikai VZD veikt plānu sadalīšanu bez uzmērīšanas darbu veikšanas, bet pēc LMB un LKĢA protestiem šādas tiesības paredzētas arī mērniekiem.
Citā jautājumā sabiedriskajām organizācijām vienošanos ar likumdevējiem gan nav izdevies panākt. Proti, noteikumu grozījumi paredz, ka mērniekam, kurš pieļāvis neatbilstību, pēc ierosinātāja iesnieguma bez atlīdzības jālabo zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos zemes kadastrālās uzmērīšanas datus un dokumentus 10 gadu laikā no to reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā (neņemot vērā kamerāli pārzīmēto plānu reģistrāciju). J. Klīve uzskata, ka 10 gadu termiņš fiziskajai personai ir pārāk ilgs atbildības noilguma periods, pamatojot, ka gan mērnieka sertifikāta darbības termiņš (5 gadi), gan Komerclikumā uzņēmumiem paredzētais atbildības termiņš ir krietni īsāki. “Šis desmit gadu termiņš droši vien iespaidos arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenas”, paredz J. Klīve.
Kadastrālās uzmērīšanas noteikumu grozījumos ietvertas arī vairākas citas būtiskas izmaiņas. I. Dragone kā svarīgu pārmaiņu atzīmē to, ka apgrūtinājuma objektu turpmāk vairs nebūs jāuzrāda situācijas plānā, bet apgrūtinājuma plānā, un tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma. “Tas ir kas jauns, un prasa no mērnieka pavisam citu domāšanu. Šīs izmaiņas varētu būt pieņemtas tāpēc, lai, aktualizējot apgrūtinājuma plānu, nebūtu obligāti jāaktualizē arī situācijas plāns”, domā Dragone. Pozitīvi vērtējams esot arī tas, ka grozījumi paredz saskaņot mērniecības grafisko dokumentu sagatavošanai lietoto specifikāciju (noteikumu anotācijā minēts, ka mērnieki jau vairākkārt izteikuši šādu lūgumu) – tā stāsies spēkā, tiklīdz VZD publicēs savas resursu datnes.
Ikars Kubliņš, Mernieks.lv
Atbildēt